Lasītava

Skatīt pēc:
Datuma Popularitātes
W836_amy-ross Square81_10640_554866707896864_2057411988_n
Zaļā Planēta

Cik daudz mēs patiesībā zinām par psihodēliskajām sēnēm?

Gadsimtiem ilgi “maģiskās” sēnes ir gan cildinātas, gan peltas to apziņu paplašinošās iedarbības dēļ.

Tādu phihodēlisko vielu kā sēnes un LSD izpēte un lietošana uzplauka 1960-os gados, kad minētās vielas pirmo reizi masveidā parādījās uz Amerikas skatuves, un rezultātā 60-os. gados izveidoja tās kontrkultūru. Minētajā laikā notika neskaitāmi pētījumi par minēto vielu īpašībām un iespējām tās izmantot terapeitiskiem nolūkiem. Tomēr 1970. gadā Kontrolētas izmantošanas vielu likums (Controlled Substances Act) iezīmēja šīs zinātniski pamatotās progresībās ēras beigas, kā arī ievērojami ierobežoja narkotisko vielu izpēti turpmākajos četros gadu desmitos.

Šodien narkotisko vielu ar psihodēlisku iedarbību izpēte piedzīvo sava veida renesansi. Arvien vairāk vadošo universitāšu un medicīnas centru veikto pētījumu norāda uz to, ka minētās vielas, iespējams, varētu izmantot vairāku garīgās veselības traucējumu terapijai.   

Psihodēliskās sēnes ir pazīstamas ar iedarbību, kas izraisa halucinācijas, eiforijas sajūtu, uztveres traucējumus, grūtības atšķirt realitāti no fantāzijām, kā arī dažkārt rada tādus mistiskus pārdzīvojumus kā savienošanās ar dabu.  Savu spēju uz laiku būtiski izmainīt apziņas stāvokli, kā arī dažkārt radīt ilgstošas pozitīvas izmaiņas cilvēka psihē dēļ sēnes ir nokļuvušas zinātnieku un apreibinošo vielu lietotāju redzeslokā. 

Lūk, informācija par to, ko vēl mēs zinām par sēnēm, par to, kā tās iedarbojas uz cilvēka smadzenēm un kāds ir iedarbības mehānisms.

Psihodēliskās sēnes ir sastopamas savvaļā visā pasaulē

Saskaņā ar lielāko daļu aplēšu, vairāk nekā 180 sēņu sugas satur psilocibīnu vai psilocīnu – divas psihotropās vielas, ko visbiežāk saista ar psihodēliskajām sēnēm. Lai arī ne visās “maģiskajās sēnēs” tieši šīs vielas ir tās, kas izraisa uztveres izmaiņas, lielākā daļa sēņu, ko šodien izmanto izklaidei un šamaniskām pieredzēm, ir Psilocybe ģints sēņu augļķermeņi. Tomēr arī citu ģinšu sēņu sastāvā var būt psilocibīns vai psilocīns. Psilocibīnu saturošās sēnes aug savvaļā dažādās klimata zonās visos kontinentos, izņemot Antarktīdu.  

Mikologi – biologi, kas specializējas sēņu izpētē, uzskata, ka psilocibīns un psilocīns, kā arī citas dabiskas izcelsmes vielas, minētajām sugām darbojas kā evolūcijas ceļā radīts aizsargmehānisms.  Lai arī daudzas psilocibīnu saturošas sēnes, ko parasti izmanto cilvēki, neietver pietiekami daudz toksisko vielu, lai izraisītu nāvi (vismaz ne pieaugušam cilvēkam), tās ir pietiekami spēcīgas, lai atbaidītu vairāku citu sugu pārstāvjus. Piemēram, kāds kazu trio pirms dažiem gadiem nokļuva ziņās pēc tam, kad tās apēda psilocibīnu saturošas sēnes un sāka dīvaini uzvesties.  Saskaņā ar dzīvnieku īpašnieka teikto, kazas jutās slikti, tās kļuva dezorientētas, tomēr pēc dažām dienām simptomi izzuda. Lietojot sēnes, līdzās izteiktai psiholoģiskai iedarbībai, ko kazas acīmredzot nespēja paust, arī cilvēki var izjust līdzīgus fiziskā diskomforta simptomus.

Divas visbiežāk sastopamās psihodēlisko sēņu sugas ir Psilocybe cubensis, kas ir vispopulārākās melnajā tirgū, un Psilocybe semilanceata, kas savukārt ir visizplatītākās savvaļā. Abu sugu sēnes aug ASV, tomēr ir ziņas, ka tās aug dažādos klimatiskajos apstākļos. Psilocibīna un psilocīna koncentrācija abu sugu sēnēs var atšķirties katrai atsevišķai sēnei.

Cilvēki ir izmantojuši sēnes to realitāti izmainošo īpašību dēļ tūkstošiem gadu

Sēnes ir apdzīvojušas zemi vairāk nekā 400 miljonus gadu, un halucinogēno sēņu izmantošanai agrīnajos rituālos ir vairāk nekā 9000 gadus sena vēsture.

Daži antropologi uzskata, ka sēnēm ir bijusi nozīmīga vieta daudzās senajās kultūrās, ieskaitot grieķu, indiešu un mezoamerikāņu kultūras. Tāpat tiek uzskatīts, ka sēnēm bija liela nozīme cilvēku evolūcijā.

Saskaņā ar kādu radikālu filozofa Terensa Makkennas (Terence McKenna) teoriju, psihodēlisko vielu (jo īpaši “maģisko sēņu”) iekļaušana primitīvajā ēdienkartē varētu būt veicinājusi ievērojamu evolūcijas izrāvienu, ieskaitot sevis apzināšanos un valodas attīstību.

Saskaņā ar antropologu pieņēmumiem, “maģiskās” sēnes, iespējams, ir iedvesmojušas aizvēsturisko klinšu zīmējumu Sahāras tuksnesī autorus, kas bieži izmantoja sēņu tematiku. Sēnes varētu būt ietekmējušas arī kristietības attīstību.

Filologs Džons Alegro (John Allegro), kurš ir tulkojis Nāves jūras tīstokļus, ir informējis par pierādījumiem, kas liecina par to, ka agrīnie kristieši ir piekopuši psihodēlisko sēņu kultu.

Vēsturiski psihodēliskās sēnes visbiežāk saista ar seno Maiju kultūru. Sēņu akmeņi un sēņu motīvi ir atrasti Maiju tempļu drupās, tāpat tiek uzskatīts, ka Maijiem bija pieejams dažādu veidu psilocibīns, tostarp halucinogēnās Amanita muscaria sēnes. Sēnes ir plaši izplatīts trops Maiju mākslā, viņu simbolismā bieži saista sēnes ar “sapnim līdzīgu stāvokli”. Piemēram, attēls ar vīrieti un sēnēm, kas aug uz tā pēdām.  Fakts, ka šādas ainas ir tēlotas Maiju mākslas darbos, kā arī minētas kodeksos, liecina par to, ka sēņu lietošanai bija pietiekami liela nozīme sabiedrībā, - tik liela, ka to uzskatīja par fiksēšanas vērtu faktu.

Liela izmēra sēņu akmeņus var atrast arī maiju apdzīvotajās Gvatemalas daļās. Lai arī pastāv dažādas teorijas, kas skaidro šo akmeņu pastāvēšanu, pastāv viedoklis, ka šos akmeņus izmantoja sēņu lietošanas rituāliem. Daži uzskata, ka ir pastāvējis pat sēņu pielūgšanas kults.

Psihodēlisko sēņu tabu nav nekas jauns

Kad rietumu kristiešu misionāri 16. gadsimtā brāzās pāri Mezoamerikai, tie lūkoja apspiest daudzas tradicionālā garīguma izpausmes veidus, ieskaitot sēņu izmantošanu. Vēsturnieki uzskata, ka sēņu kults un šamaņi, kas lietoja psilocibīnu, lai iegūtu dziļāku izpratni par lietu kārtību, tika nospiesti pagrīdē, lai to noslēpumi atklātībā nonāktu tikai vairākus gadsimtus vēlāk.

Neskatoties uz ilgo aizmirstības periodu rietumu kultūrā, sēnēm joprojām bija nozīme medicīnā un garīgajās praksēs vairākās vietējo iedzīvotāju kultūrās.

Pārlecot uz 1955. gadu, kad psihodēliskās sēnes kļuva par masu kultūras sastāvdaļu ASV, R. Gordans Vasons (R. Gordan Wasson), rakstnieks, etnomikologs un JP Morgan &Co viceprezidents kopā ar savu sievu Valentīnu kļuva par pirmajiem plašākai publikai zināmajiem cilvēkiem, kas nepieder indiāņu kultūrai, kuri aktīvi piedalījās Meksikā notikušajā mazateku sēņu ceremonijā.

 Vasoni uzrakstīja rakstu par savu pieredzi, ko 1957. gadā publicēja Life Magazine, kur tas tika publicēts uz žurnāla vāka. Raksta iedvesmots, psihologs un psihodēlijas pionieris Timotijs Līrijs (Timothy Leary) devas uz Meksiku, lai to izmēģinātu uz savas ādas. Līrijs un Ričards Alpērts (Richard Alpert), tagad Rams Dass (Ram Dass), uzsāka Hārvardas psilocibīna projektu ar nolūku veicināt psihodēlisko vielu izpēti, kas vēlāk noveda pie viņu padzīšanas no universitātes 1963. gadā.

Līrija un citu entuziastu veikums, popularizējot sēnes, noveda pie psihodēlijas pagrīdes kustības izveides, ko saista ar 1960to gadu kontrkultūras kustību un sēņu izmantošanu veidos, kādus nepazina senās kultūras. Tas arī pamudināja prezidentu Niksonu nosaukt Līriju par “visbīstamāko cilvēku Amerikā”.

Mūsu zināšanas par sēnēm gadu desmitiem ir apspiestas, izmantojot nacionālās un starptautiskās tiesības

1970. gadā prezidents Niksons izsludināja Kontrolētas izmantošanas vielu likumu (Controlled Substances Act), kas bija tā saucamā kara pret narkotikām (the War on Drugs) priekšvēstnesis. Psilocibīns un psilocīns, tāpat kā jebkuras lietas un vielas, kas to satur, proti, sēnes, kuru sastāvā ir minētās vielas, tika kvalificētas kā 1. saraksta narkotikas, proti, vielas, kurām ir augsts neatbilstošas izmantošanas risks un nav zināma pielietojuma medicīnā. Gadu vēlāk, ASV skubinātas, Apvienotās nācijas pieņēma ANO narkotisko vielu konvenciju, kas tāpat pasludināja psilocibīnu un psilocīnu par 1. saraksta narkotikām (gan neattiecinot to tieši uz sēnēm). 

Tomēr atsevišķas valstis izturas samērā toleranti pret psihodēliskajām sēnēm. Līdz pat 2008. gadam Nīderlandē sēnes atklāti tirgoja speciālos veikalos, tomēr vēlāk likumi tika grozīti, atļaujot vien specifiskas psihodēliskās trifeles pārdošanu. Citas valstis, piemēram, Brazīlija un Spānija, aizbildinās ar situāciju, ka ANO konvencijā psihodēliskās sēnes tieši nav minētas. 

ASV normatīvie akti attiecībā uz psihodēlisko sēņu audzēšanu, glabāšanu un vākšanu nedaudz atšķiras katrā štatā. Tomēr kopumā, neatkarīgi no tā, kur jūs dzīvojat, tiesībsargājošās iestādes vērsīsies ļoti bargi pret jebkādām halucinogēnām vielām, lai cik dabīgas tās nebūtu.

Tas nozīmē, ka pašreizējās debates sabiedrībā lielākoties koncentrējas uz lietošanu rekreatīviem mērķiem un melno tirgu, kas to dara iespējamu.

Psilocibīna sēnes aug savvaļā dažādās vietās, sākot ar pļavām un dārziem, beidzot ar pūstošu koksni un dzīvnieku izkārnījumiem. Tomēr, pastāvot samērā attīstītam melnajam tirgum, lai palielinātu peļņu, audzētāji izvēlas uzticamākas, vieglāk kontrolējamas metodes sēņu audzēšanai.

Sēņu audzēšana parasti notiek, injicējot sēņu sporas sagatavotā “augsnē” ar mēslojumu, ko visbiežāk glabā burkās vai kastēs. Labvēlīgos apstākļos sēnes var novākt pēc dažām dienām vai nedēļām. Sēnes, kuras audzē izklaides industrijai, bieži tiek novāktas pirms nogatavošanās, lai saglabātos augstāka psilocibīna koncentrācija. Pēc novākšanas sēnes izkaltē, lai saglabātu psihoaktīvās vielas. Parasti sēnes ēd vai pagatavo novārījumu. 

Sēņu cenas ir atšķirīgas, tomēr Narkotiku apkarošanas iestāde (Drug Enforcement Administration) to cenu lēš 20 USD par astotdaļunci (šādu devu uzskata par pietiekamu devu vienam cilvēkam) un 100 līdz 120 USD par unci.

2013. gadā kādā vērienīgā apkarošanas operācijā Ohaijo, tika uzietas 503 mārciņas psilocibīnu saturoša materiāla, kura vērtība lēšama vairāk nekā 800 000 USD.

Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem, psilocibīns spēj burtiskā nozīmē paplašināt apziņu

Kādā nesenā smadzeņu darbības pētījumā britu zinātnieki konstatēja, ka psilocibīna iespaidā tās smadzeņu daļas, kas parasti savā starpā nav savienotas, sāk komunicēt. Funkcionālās magnētiskās rezonanses attēli liecina, ka minētā komunikācija nav nejauša – smadzenes saglabā savu organizatorisko uzbūvi, bet tajā pašā laikā komunikācija ir krasi atšķirīga no tās, kāda tā ir, smadzenēm darbojoties normālā režīmā.

Minētie atklājumi palīdz izskaidrot dažas bieži novērotas parādības, par ko ir ziņojuši psilocibīna lietotāji, piemēram, dažādas atklāsmes un pasaules uztveri mainošas atziņas, sinestēzija un nelineāra domāšana.

Kāda cita pētījuma rezultāti liecina, ka psilocibīns nomāc tās smadzeņu daļas darbību, kas saistītas ar maņām. Parasti šīs smadzeņu daļas rada šķēršļus tam, kā mēs uztveram pasauli ar maņu palīdzību, tādējādi noturot mūs materiālajā pasaulē. Samazinot šo smadzeņu centru darbības intensitāti, maņas darbojas ar maksimālu jaudu un uztvere paplašinās. Šīs smadzeņu daļas tiek arī asociētas ar ego darbību un atbild par mūsu personību un tās apzināšanos. Kavējot minēto smadzeņu vietu darbību, lietotāji bieži vien piedzīvo vienotības ar Visumu sajūtu un apziņu, ka viss ir saistīts.

Psilocibīnam piemīt arī iespējama gan pozitīva, gan negatīva ilgtermiņa iedarbība

Džonsa Hopkinsa (Johns Hopkins) pētījums liecina, ka viena paša psilocibīna lietošanas reize var atstāt uz cilvēku ilgstošu pozitīvu emocionālu un psiholoģisku iespaidu, tā var palīdzēt paplašināt cilvēku pasaules redzējumu.  Viena lietošanas reize bija pietiekama, lai uz vairāk nekā gadu radītu ievērojamas izmaiņas personībā attiecībā uz to, cik atvērts cilvēks ir jaunai pieredzei. Minēto personības aspektu saista ar radošumu, zinātkāri, interesi par mākslu un skaistumu.

Tomēr ir svarīgi ievērot to, ka, lai arī pārdozēšanas risks ir ļoti neliels (cilvēkam būtu jāapēd vairāk nekā 35 mārciņas svaigu sēņu, lai sasniegtu nāvējošu devu), eksperimenti ar vielām tomēr ietver risku. Daži lietotāji ir piedzīvojuši paaugstinātu baiļu sajūtu, satraukumu un paranoidālas sajūtas. Ja panika ir pietiekami spēcīga, šādi lietotāji var apdraudēt sevi un apkārtējos.

Pētījumos arī ir atklāts, ka psilocibīns var radīt psihozei līdzīgus simptomus, kas līdzīgi agrīnas šizofrēnijas pazīmēm. Daži eksperti pieļauj, ka psilocibīns var izraisīt vai saasināt tādu slimību kā šizofrēnija, depresija un mānijas simptomus. Tomēr šī joma nav pietiekami izpētīta, un nepieciešams vairāk pētījumu, lai spriestu par psilocibīna potenciālo ilgtermiņa iedarbību un fizisko un garīgo veselību. 

Psilocibīnam varētu būt arī vērā ņemams pielietojums terapijā

Šķiet, ka stigma, ar ko iezīmētas visas psihodēliskās vielas, pamazām varētu zaudēt savu spēku, jo arvien vairāk pētījumos tiek atzīts, ka tādas vielas kā LSD un psilocibīns varētu tikt izmantoti terapeitiskiem nolūkiem vairāku garīgo slimību ārstēšanai.

Zinātnieki Džonsa Hopkinsa vadībā atklāja, ka nelielas devas psilocibīna lietošana kontrolētā vidē var radīt pozitīvu, dzīvi mainošu pieredzi, kas veicina ilgtermiņa psiholoģisko labsajūtu.  Četrpadsmit mēnešus pēc lietošanas, 94 procenti pētījuma dalībnieku ierindoja vielas lietošanas pieredzi terapeitiskos nolūkos starp piecām visnozīmīgākajām pieredzēm savā dzīvē, un 39 procenti teica, ka tā ir visnozīmīgākā pieredze viņu mūžā. Arī pētījuma dalībnieku draugi un ģimene ziņoja par pozitīvām izmaiņām, atzīmējot, ka psilocibīna lietošanas pieredze ir darījusi tos mierīgākus, laimīgākus un jaukākus. Pētījuma veicēji atzīmēja, ka ir cerības, ka transcendentā pieredze, k sniedz psilocibīns kontrolētā vidē, varētu palīdzēt ārstēt arī atkarības, depresiju un posttraumatisko stresa sindromu.

Kalifornijas Universitātes pētnieki ir atklājuši, ka psilocibīns palīdz arī mazināt nemieru neārstējamiem vēža slimniekiem un samazina simptomus obsesīvi kompulsīvu  traucējumu gadījumā.

Pielietojums terapijā varētu ietvert depresijas un posttraumatiskā sindroma ārstēšanu

“Maģiskās” sēnes var būt jo īpaši daudzsološas posttraumatiskā sindroma ārstēšanā. 2013. gadā kāds pētījums pierādīja, ka psilocibīns spēj mazināt bailes pelēm. Minētais pētījums var kļūt par pamatu turpmākiem pētījumiem ar cilvēkiem un to bailēm. 

Tiešā veidā palīdzot cilvēkiem izvairīties no destruktīvām domām, sēnes ir daudzsološas arī depresijas ārstēšanā. Depresiju saista ar pārāk aktīvu pasīvās smadzeņu darbības tīkla darbību. Tas ir tīkls, ko saista ar sevis apzināšanos, apcerīgumu un introspekciju, un tā pārlieku aktīva darbība var izsaukt negatīvas domas par sevi un sevis noniecināšanu. Nesenā smadzeņu attēlu pētījumā Londonas Imperiālajā koledžā, tika pierādīta “maģisko” sēņu spēja nomierināt pasīvās smadzeņu darbības tīklu.

Kā Imperiālās koledžas neiropsihofarmakoloģijas profesors Deivids Nats (David Nutt) pavēstīja CNN: “Tas varētu mainīt domāšanu, palīdzot cilvēkiem nokļūt citā domāšanas stāvoklī, kurā viņi var palikt”.

Vēl garš ceļš ejams, lai pilnībā izprastu sēņu iedarbību un iespējamo pielietošanu

Pašreiz valdība nefinansē psihodēlisko vielu izpēti, tāpēc šādas izpētes finansēšana ir privāto organizāciju, piemēram, Psihodēlijas studiju multidisciplinārās asociācijas (Multidisciplinary Association for Psychedelic Studies) rokās.

Lai arī rietumu pretestība pret psihodēlisko vielu izpēti rada šķēršļus, zinātnieki ir optimistiski noskaņoti.

Kā Stīvens Ross (Stephen Ross), atkarību psihiatrijas nodaļas direktors Ņujorkas Universitātes Tiša klīnikā (New York University Tisch Hospital) un vadošais pētnieks Ņujorkas Universitātes Psilocibīna vēža projektā, pagājušogad vēstīja intervijā Medscape: “Psilocibīna terapija ir ārkārtīgi interesants modelis tādēļ, ka tikai vienas lietošanas reizes terapeitiskais efekts var ilgt mēnešiem. Tas ir jauns pavērsiens psihiskās veselības nodrošināšanā."

http://www.huffingtonpost.com

 

* No angļu valodas tulkoja Daina Bukele speciāli priekš www.garavasara.com;

* Korektore: Liene Nelse

Library_page_gara-vasara-_2015_-231
Pašizziņas prakses

Tavas dzīves "restarts"

Būt veselam, dzīvespriecīgam un laimīgam - tā nav ne iedzimta īpatnība, ne "Dieva dāvana". Tāpat šim stāvoklim nav nekādas saistības ar n...

2377
13. jūlijā, 2017
Library_page_amy-ross
Zaļā Planēta

Cik daudz mēs patiesībā zinām par psihodēliskajām sēnēm?

Gadsimtiem ilgi “maģiskās” sēnes ir gan cildinātas, gan peltas to apziņu paplašinošās iedarbības dēļ. Tādu phihodēlisko vielu kā sēnes u...

3034
18. janvārī, 2016
Library_page_1440-900-81079
Zaļā Planēta

4 veidi kā ceļojumi var paplašināt apziņu

"Īstam ceļojumam nav galamērķis. Ceļotājiem nav mērķis, tie nepārtraukti atklāj, ka ir kaut kur citur ... Daba nemainās; tai nav iekšpuse...

3382
25. jūnijā, 2015
Library_page_11096611_848279421912174_7753644055807266370_n
Pašizziņas prakses

Sauciens no Viņas Puses

Kā saka mans sens draugs: "Dzīve ir iekārtota tā, ka vienā brīdī ir garlaicīgi, citā – bailīgi". Kaut kādā ziņā cilvēka dzīvi var salīdzi...

3425
1. maijā, 2015
Library_page_content_mushroomcaps
Zaļā Planēta

Грибы — что мы действительно знаем об этой форме жизни

В 2000-м году профессор Тошиюки Накагаки, биолог и физик из японского университета Хоккайдо, взял образец желтого плесневого гриба и поло...

3236
26. novembrī, 2014