Lasītava

Skatīt pēc:
Datuma Popularitātes
No_picture Square81_pict3624portr_small

Emociju pasaules sarežģītie līkloči un galapunkti

Arvien biežāk pamanām, ka emociju izpausmes sabiedrībā kļūst agresīvākas. Ko darīt ar emocijām, kas pilnā spektrā - no nemanāmām līdz vulkāniskām - ik pa brīdim vibrē ikvienā sabiedrības daļā, no indivīda un sabiedrības pamatšūniņas - ģimenes līdz valdības sēžu zālēm un apjomīgiem sabiedrības slāņiem un grupējumiem?


Emociju kontrole 

Sabiedrībā pieņemtā un no bērnības ieaudzinātā pieklājīgas uzvedības etiķete liek kontrolēt emocijas – tās maskēt un neizrādīt, ar prātu vai afirmācijām “aizmānīt” projām vai vismaz nolikt malā. Nereti cilvēks “norok” emocijas sevī, pat vienatnē neļaujot sev raudāt, dusmoties, izkliegties, vai sev atzīties, ka viņā šādas emocijas vispār ir. Emocijas krājas kā noslēgtā katlā, izvirstot brīdī, kad kāds uzspiež uz sāpīgās “pogas”. Tās tiek uzskatītas par traucēkli, dažkārt neredzot to pozitīvo lomu pat psihoterapeita kabinetā, kur tām vajadzētu būt gan kā izpētes objektam, gan kā darba instrumentam. Nereti nākas dzirdēt:  “Nupat esmu pirmo reizi uzsākusi terapiju. Varbūt ir kāds ieteikums, kā vizītes laikā nonstopā neraudāt? Nespēju parunāt, jo visu laiku jāraud. Rezultātā nepasaku, ko gribēju un laiks aiztek. Varbūt ir kāda metode, kā saņemties un domāt par runājamo, nevis kaukt?”

Bieži ir nācies dzirdēt arī šādus stāstus: “Es pirms n mēnešiem uzsāku terapiju pie psihoterapeita X.Y. Pirmajās reizēs varēju runāt par visu, ko man gribējās, bez pārtraukšanas. Apmēram ceturtajā seansā pēc kādām minūtēm 40 es izplūdu nevaldāmās asarās. Beidzot sāku uzķert sāpīgo pavedienu... Likās, ka tūlīt, tūlīt būs... vārdi paši rindojās mēles galā... dusmas... aizvainojums... tā, it kā tas notiktu šodien... Taču pēc 10 minūtēm vizītei bija jābeidzas, jo aiz duvīm jau gaidīja nākošais klients. Pēc nedēļas, kad ierodos uz nākošo terapijas seansu, biju jau par iepriekšējā reizē uzvirmojušajām emocijām aizmirsusi, un mēs sākam runāt par jaunu tēmu... Un tā katru reizi... Sajūta, ka nekas nerisinās... Neredzēju jēgu tam visam un terapiju pārtraucu.”

Par šādām un līdzīgām situācijām psihoterapijas seansa laikā mans psihoterapijas pasniedzējs Indijā izteicās sekojoši: “Vēders uzšķērsts, skalpelis atstāts atvērtā brūcē un pacients izlaists pa taisno no operāciju zāles uz ielas.” Par manas ētikas likumu Nr.1 ir kļuvis princips: terapijas seansā strādāt ar klientu tik ilgi, cik viņam nepieciešams iesāktā procesa pabeigšanai vai nonākšanai līdz apmierinošam pieturas punktam. Darbs var ilgt pat 3-4 stundas.

Uzvirmojušo un neatlaisto, neintegrēto emociju mutulī klients, apsēdies pie automašīnas stūres, var izraisīt avāriju un ciest tajā pats vai kaitēt citam. Aizgājušam uz darbu, viņam var būt grūtības normāli komunicēt ar darba kolēģiem vai izpildīt savus tiešos darba pienākumus. Viņš var pieņemt pārsteidzīgus, emocionālus lēmumus, kuru pamatā patiesībā bijušas, piemēram, no mātes pirms 35 gadiem pārņemtās dusmas uz tēvu grūtniecības laikā...

Ir labi, ja klients attopas neproduktīvas terapijas riņķa danci pārtraukt! Ne visiem tas izdodas. Taču ir arī gadījumi, kad cilvēki tādās iknedēļas terapijās pavadījuši pat 7 gadus bez pārtraukuma, ar gandrīz identiskām sajūtām, kā augstāk aprakstītajā gadījumā. Terapijas seansos labākajā gadījumā ticis nedaudz “nolaists tvaiks” - izrunāts tikai pats akūtākais, kas “pats pa muti kāpj laukā”. Nereti tikusi apmierināta arī vajadzība pēc socializēšanās vai bērnībā nepiepildītā vēlme pēc uzklausīšanas. Tas dod zināmu komfortu un reizēm ir tiešām vienīgais, ko cilvēks dotajā dzīves brīdī spēj ņemt pretī un izmantot, taču drīzāk savā ziņā līdzinās palliatīvai aprūpei, jo problēmsituāciju lielā vairumā gadījumu tas diemžēl neatrisina.

“Pēc pusgada terapijā pie psihoterapeita X es beidzot sāku kaut ko saprast” saka kliente.Jautāju: “Ko tu es sapratusi?” “To, ka visas manas problēmas dzīvē ir tāpēc, ka māte mani bērnībā nav pietiekoši mīlējusi, ka viņai nekad priekš manis nebija laika.” Bāc! – vainīgais atrasts! “Un kā tu tagad jūties, kad tu satiec savu māti?” – uzdodu nākošo jautājumu. “Nekā! Es pie viņas vienkārši vairs nebraucu...” Runātājas balsī pamanāms vāji slēpta aizvainojuma, spīts, dusmu un falšas uzvaras sajūtas kokteilis. Taču pagaidām piefiksēju šo faktu tikai savā atmiņā: pie tā nāksies atgriezties terapijas procesā. “Tad kāpēc tu esi šeit? Kāda ir tava problēma?” Redzu, kā klientes acīs sariešas asaras, rokas sāk trīcēt, knibinot saņurcīto kabatas lakatiņu. Caur vāji slāpētām elsām izspiežas izmisuma vārdi: “Bet tas taču ir stulbi!... Es nespēju dzīvot ar apziņu, ka es ienīstu savu māti!” Pēc septiņiem nepārtrauktas, regulāras terapijas gadiem sieviete vēl joprojām ienīst savu māti! Un tas nebūt nav unikāls gadījums, izņēmums no normas. Gluži otrādi – terapijas seansi, kuru garumu nosaka pulkstenis, kā arī “apmācības”, kā kontrolēt savas emocijas, Latvijā dominējošajā psihoterapijas praksē ir norma.

Šāda tipa neproduktīvas ilgtermiņa psihoterapijas sakne slēpjas faktā, ka klienta problēmas analīze tikai mentālajā jeb prāta līmenī vien ir nepilnīga situācijas apskate, jo nedod klientam ne pilnīgu, paliekošu emocionālu atvieglojumu, ne garīgo izpratni par situācijas dziļāko jēgu. Emocijas ir cilvēka garīgās būtības, viņa dvēseles svarīga un neatņemama sastāvdaļa, kas ir tikpat reāla un gandrīz tikpat “taustāma”, kā fiziska roka vai kāja. Kā nevar ārstēt ausi, atraujot to no citiem ķermenī notiekošajiem procesiem, tāpat nevar dziedināt cilvēka dvēseli, izraujot no tās konteksta emocijas.

Cilvēka fragmentēšana, apskatot tikai tā atsevišķas sastāvdaļas un ignorējot kontekstu (cilvēka komplekso energoinformatīvo veselumu), ir dominējošās, kļūdaini par tradicionālo sauktās medicīnas viena no rupjākajām kļūdām, kas diemžēl neizpaliek arī psihoterapijā.

Bezjēdzīgi ilgstošajos terapijas procesos pie sākotnējās problēmas mēdz pievienoties vēl virkne citu: piemēram, klienta emocionāla pieķeršanās terapeitam (līdz pat emocionālai atkarībai, seksuālai interesei un fantāzijām) vai arī terapeita nostatīšana tēva/mātes aizvietotāja lomā un no tām izrietoša nespēja neproduktīvo pasākumu pamest, mazvērtības sajūta (“man nekas nesanāk”), bezcerība un depresija (“tas ir tik smagi... man nekad nesanāks... tas nekad nebeigsies... esmu nolemts...”). Ko dara terapeits šādās situācijās?

Ticības zaudēšana jebkādām terapijas metodēm un agresija un dusmas pret psihoterapeitiem “kā sugu” bieži ir cēlonis tam, ka klients atsakās no produktīvas palīdzības meklēšanas vispār. Finansiālais izsīkums vai vismaz sajūta, ka nauda aizplūst kā “melnā caurumā” pieliek jebkādas palīdzības meklējumiem treknu punktu.

Medaļas otra puse

Terapija var ieilgt arī situācijās, kad no terapeita puses izmantoti visi pieejamie paņēmieni cilvēka emocionālai atraisīšanai, taču kaut kādu iemeslu dēļ cilvēks vēl nav garīgi gatavs padziļnātam darbam ar emocijām, vai arī viņa zemapziņa šādam darbam pretojas, jo produktīvs darbs un situācijas atrisināšana liktu mainīt attieksmi un dzīvesveidu, kam cilvēks ir pārlieku pieķēries (piem., uzņemties atbildību par savu dzīvi, kad pierasts to uzkraut citiem, vai sākt mīlēt un rūpēties pašam par sevi, kad daudz komfortāka ir bijusi citu manipulēšana ar savu stāvokli/slimību, tādejādi iegūstot gaidīto uzmanību un enerģiju). Ja cilvēks ir izlēmis savu dzīvi un attieksmi nemainīt (šāds lēmums ne vienmēr ir apzināts, taču jūtīga psihoterapeita uzmanībai tas nevar paiet secen), tad no terapeita puses ētiskāka un produktīvāka ir terapijas darba pārtraukšana, tādejādi atļaujot cilvēkam iziet savas dzīves mācībstundas caur reālām dzīves situācijām un nepiesaistot viņu sev kā klientu.

Kāda ir emociju funkcija? 

Emocijas norāda uz cilvēka energoinformatīvās sistēmas un apziņas stāvokli, uz enerģijas un informācijas cirkulētspēju sistēmā. Sāpīgas emocijas (dusmas, naids, aizvainojums, greizsirdība, skaudība, atriebības vēlme, nemiers, uzbudinājums, aizkaitināmība, raudulība, izmisums utt.) norāda uz “berzi” sistēmā vai atsevišķās tās daļās, gandarījumu un prieku sniedzošas jūtas (laimes sajūta, pateicība, aizrautība, entuziasms, svētlaime, prieks, miera un līdzsvara sajūta utt.) – uz brīvu enerģijas un informācijas cirkulāciju.

Emociju un jūtu lomu var izskaidrot ar vienkāršas līdzības palīdzību: automobīļa panelī mērinstrumenti rāda, ar kādu ātrumu vadītājs brauc, cik vēl atlicis benzīna, cik motorā ir ūdens un eļļas utt. Rādījumi ļauj savlaicīgi novērst trūkumus, nomainīt braukšanas ātrumu un kursu. Emocijas un jūtas mūsu dzīvē pilda tieši šo pašu funkciju, parādot, ar kādu ātrumu mēs virzāmies dzīvē, norādot uz virziena saskaņu vai nesaskaņu ar mūsu dzīves uzdevumu un misiju, enerģijas daudzumu mūsos, attiecību kvalitāti utt. Katra emocija ir saistīta ar informāciju par tās izcelsmes avotu jeb cēloni – disharmonisku domformu vai uzskatu sistēmu un to veidošanās apstākļiem. Tā ir kā rādītājpirksts, kura rādītajam virzienam pareizi izsekojot, iespējams atrast harmoniskāko problēmas likvidēšanas veidu.

Emocijas ir instruments, kas norāda, ka nedzīvojam saskaņā ar Dieva, Dabas un Mīlestības likumiem – objektīviem, nemainīgiem, nepielūdzamiem, pilnīgi neatkarīgiem no mūsu uzskatu sistēmas un viedokļiem par tiem. Sāpīgās emocijas norāda uz “berzi” – mūsu domu, uzskatu sistēmu un rīcības nesaskaņu ar šiem likumiem.

Ja kādā situācijā cilvēks ir “iestrēdzis”, neatrodot tās risinājumu, kas atbilstu garīgajiem likumiem, vai arī sāpīga situācija ir kaut kādu iemeslu dēļ aprāvusies neintegrēta, nepabeigta (nāve, slepkavība, runas spēju pazaudēšana, šoks, bailes izpaust savas emocijas vai viedokli, utt.), tad tai seko līdzīgas situācijas, kuru garīgais mērķis ir dot iespēju pabeigt nepabeigto - atlaist aizvainojumus, piedot, atdot parādus, atgūt mīlestību utt. Šādu situāciju ķēde var pārsniegt pat vairāku fizisko inkarnāciju robežas. Situācijas ārēji var šķist pat ļoti atšķirīgas, taču, apskatot tās secīgi vienu pēc otras, ir samērā viegli ieraudzīt vienojošo motīvu – kādas konkrētas bailes vai fobijas, nespēju pārliecinoši izpaust savu viedokli, turēšanos pie pārliecības “man nav lemts būt kopā ar savu mīļoto cilvēku” vai jebkuras citas nepatiesas, destruktīvas domu formas, bailes no autoritārām personām, no izrēķināšanās utt. Kamēr neizdodas pabeigt nepabeigto, situāciju kamols kopā ar tajās uzkrātajām un jauniegūtajām emocijām veļas kā sniega bumba no kalna, kļūstot arvien lielāks un kā magnēts pievelkot arvien jaunas līdzīgas situācijas.

Emocijas ir “atslēdziņa” durvīm, aiz kurām meklējams problēmsituācijas risinājums. Kamēr cilvēks mētājas emocijās kā laiva bez stūres un bez airiem straujas upes krācēs,  viņš nespēj saredzēt neko citu, kā tikai pašas emocijas. Tikai tad, kad sāpīgās emocijas ir tikušas brīvi izpaustas (terapeita uzdevums ir nodrošināt emociju izpausmei piemērotu, drošu vidi), cilvēks var “pakāpties krastā” un ar mierīgāku apziņu paraudzīties uz konkrētu situāciju no malas, kā arī uz visu situāciju ķēdi no augšas – no augstākās apziņas viedokļa. Pilnīga atbrīvošanās no uzkrātajām emocijām ap problemātisko tēmu ir obligāts priekšnosacījums klienta spējai pašam izjust kontaktu ar savu augstāko apziņu, kura sniedz vispareizākās atbildes uz konkrēto jautājumu. Terapeita galvenais uzdevums ir klientam palīdzēt izveidot šo kontaktu, nevis sniegt viņa rīcības interpretācijas un gatavas atbildes “no grāmatas”. Tikai tad, kad atbildes ir nākušas no klienta paša augstākās apziņas un paustas paša klienta vārdos, tām ir paliekoša vērtība – tās turpinās darboties cilvēka dzīvē pat tad, kad pēc gadiem pats terapijas seanss jau sen no atmiņas būs izgaisis.

Kas notiek, kad klients pēc 50 minūšu garas sarunas, ar vēl virmojošām emocijām tiek izlaists pa psihoterapeita kabineta durvīm? Terapijas “atslēdziņa” tiek nevērīgi izmesta miskastē! Prātīgs autovadītājs nekad neklās braukšanas drošības rādītājiem deķi virsū. Emociju ignorēšana, apspiešana vai kontrole ir deķa likšana virsū automašīnas vadības panelim. Ja terapeits nerada apstākļus produktīvam darbam ar klienta emocijām, tad terapija pārvēršas par bezizmēra stiepjamo gumiju. Kas notiek, ja gumiju nostiepj par stipru, zina pat katrs mazs bērns: kādā brīdī tā nostiepjas līdz pēdējam un pārtrūkst, nodarot stiepējam pēkšņas dzelošas sāpes...

Ilgtermiņā tikpat neproduktīvas var izrādīties metodes, kurās galvenā uzmanība tiek veltīta emociju atlaišanai ar katarses (spilgtas emociju izpausmes un emocionālas izlādēšanās, kurai seko atslābums vai dramatisma samazināšanās) palīdzību, bet tai neseko verbalizācija, kas veicina integrāciju, respektīvi, netiek strādāts ar emociju cēloņiem,– disharmoniskajām domu formām un to radītajām situācijām, kurās sāpīgās emocijas veidojušās, bet nav izpaustas līdz galam un integrētas.  Lielā vairumā gadījumu izpaliek darbs ar augstāko apziņu. Ja pašam psihoterapeitam kontakts ar savu augstāko apziņu nav apzināta ikdienas nepieciešamība, tad visticamāk, ka arī viņa darbā ar klientu šim vitāli svarīgajam elementam netiks pievēsta pienācīga uzmanība.

Stratēģijas sāpīgo emociju nejušanai 

Kad cilvēkam ir ilgstošas, pastāvīgas vai regulāri atkārtojošās emocionālās sāpes un diskomforti, ar kuriem viņš nespēj konstruktīvi tikt galā (resp., nespēj apzināties un likvidēt to reālos pirmcēloņus un apgūt situāciju sniegto garīgo mācībstundu), tad viņš apzināti vai neapzināti izveido vienu vai vairākas uzvedības stratēģijas sāpīgo emociju nejušanai. Tās diemžēl darbojas tāpat, kā analgīns pret galvas sāpēm: kādu laiku tās sniedz vēlamo efektu, taču, malā nobīdīto emociju uzkrājumam palielinoties, ir nepieciešama arvien spēcīgāka “anestēzija”.

Šīs stratēģijas var nosacīti iedalīt četrās grupās:

1) aizbēgšana ārējos apstākļos jeb uzmanības novirzīšana uz ārējo pasauli: perfekcionisms, darbaholisms un “mammaholisms” (manis ieviests termins darbaholisma tipiski sievišķīgās izpausmes veida apzīmēšanai), ieciklēšanās situācijai neatbilstošās lomās, sekss (donžuānisms, “trofeju” kolekcionēšana), elku pielūgšana, pasaules glābšana un/vai “piketēšana”, svešu problēmu risināšana, centieni otru cilvēku mainīt, “Guru tūrisms” (skraidīšana no viena Skolotāja pie otra), aprunāšana, vainas meklēšana citos, iesaistīšanās sacensībās (bizness, izskats, manta…), kompulsīva iepirkšanās jeb šopings (“priekš kam es nopirku šo ziloni ar zalajām strīpām?”), avantūrisms, adrenalīna meklējumi u.c.

2) izvairīšanās no ārēijem apstākļiem jeb anestēzija: garlaicība (cilvēks ar to aizbildinās, kad nevēlas vai nespēj saredzēt un strādāt ar dzīves patreizējā mirkļa piedāvātajām mācību stundām; arī tad, kad nav kontaktā ar Dvēseles izvēlēto dzīves mērķi un uzdevumu šai inkarnācijai – skat. Maikla Ņūtona grāmatas), izredzētības un priviliģētības sajūta (“man pienākas, ka visi ar mani ucinātos...”), necaurlaidīgais optimisms, darbu atbīdīšana uz vēlāku laiku (prokrastinācija), caurlaišanas efekts (emocionālo pārdzīvojumu jēgas neapzināšanās), alkohols, cigaretes un narkotikas, kafija, tēja un emocionālā ēšana (kā kompulsīvi pasākumi un kā rituāli nekā nedarīšanai), datoru un azarta spēles, internets, TV šovi, “ziepju operas” un tml. izklaides, “barošanās” no drāmām (uzmanības novirze uz svešu “biznesu” – kaimiņiem, sabiedrību, politiku, negatīvajām ziņām masu mēdijos), iestigšana domās par pagātni vai nākotni, manipulācijas ar prātu vai loģiku u.c.

3) centieni manipulēt ārējos apstākļus: izdabāšana, glābēja meklēšana (“ja man tikai būtu pietiekoši daudz naudas...”, “ja man būtu augstskolas diploms, tad es varētu...”, “ja man būtu dzīves partneris, tad es varētu būt laimīga...” un tml), cilvēku kontrolēšana, meli, dusmas, spēku cīņas, tiesāšana, greizsirdības izpaušana.

4) fiziskā stāvokļa izmantošana vai manipulācija: uzmanības novirzīšana no emocijām tikai uz tīri fiziskām sāpēm un to medicīniskām (alllopātiskām, ķirurģiskām..) mazināšanas  metodēm.


Gan pēkšņas emocionālās sāpes, gan hroniski emocionālo uzkrājumu slāņi ir spējīgi pilnīgi paralizēt cilvēka dzīvi, darba spējas, domāšanu, sabojāt attiecības ar līdzcilvēkiem. Reizēm it kā garīgs, gaišs, mīļš cilvēks pēkšņi izdara kaut ko pilnīgi negaidītu, savam raksturam it kā neatbilstošu, pārsteidzošu vai pat šokējošu, nomirst ar sirdstrieku vai vēzi, iekļūst autokatastrofā vai pat beidz dzīvi ar pašnāvību... Taču patiesībā nekas nenotiek pēkšņi un bez cēloņa. Šādu gadījumu pamatā ir hroniska savu emociju apspiešana, ignorēšana un nespēja vai nevēlēšanās laicīgi likvidēt problēmas cēloņus. Pastāvīgi un publiski emociju uzplūdi paši par sevi var kalpot kā instrumenti uzmanības piesaistīšanai, žēluma izraisīšanai un apkārtējo manipulācijai, tādejādi praktiski pārvēršoties par enerģētisko vampīrismu. Protams, nebūt ne vienmēr tas ir apzināts vai īstenots ar ļaunu nodomu.

Uzskaitītās stratēģijas sāpīgo emociju nejušanai ir vitāli svarīgs izdzīvošanas instruments tikmēr, kamēr cilvēks nav atradis vienīgo reālo harmonisko risinājumu emociju un to cēloņu likvidēšanai. Ja kāda no stratēģijām cilvēkam tiek mākslīgi atņemta (pārprogrammēšana hipnozē vai bez tās, afirmācijas, kodēšana pret alkoholu un cigaretēm un tml.), nelikvidējot apspiestās un uzkrātās emocijas un to cēloņus, tad viņš vai nu attīsta citu, alternatīvu izdzīvošanas stratēģiju (nereti destruktīvāku par iepriekšējo) vai, palicis bez jebkādas “anestēzijas”, ieslīgst depresijā vai pat atsakās no dzīves.

Jāpiebilst, ka vairākas no uzskaitītām ikdienišķām darbībām (ēšana, iepirkšanās, tējas dzeršana, TV skatīšanās, sērfošana internetā un tml.) uzskatāmas par startēģijām sāpīgo emociju nejušanai tikai tad, kad tās tiek veiktas kompulsīvi, neapzināti, vai kad ir nepārvarama vēlme tās veikt, kaut arī saprāts saka “nē... es to negribu... man tas nav vajadzīgs... man tas kaitēs...” utt.

Emociju apzināšanās un holistiska integrācija 

Emociju integrācija ir diametrāli pretēja emociju kontrolei – tas ir apzināts darbs ar emocijām, izmantojot tās kā norādi uz to cēloņiem.

Emocionālā inteliģence ir prasme godīgi atpazīt savas emocijas un ar tām strādāt, uz visiem laikiem likvidējot to reālos pirmcēloņus, nevis tikai iemācoties emocijas izpaust “politiski pareizā” veidā, saskaņā ar konkrētajā sabiedrībā pieņemtajām uzvedības normām jeb etiķeti.

Likvidējot emociju cēloņus, tiek pārtraukta sāpīgu situāciju un tajās rodošos emociju atražošana, un tad jautājums par emociju kontroli, saprātīgu izpaušanu vai “anestezēšanu” automātiski atkrīt, jo nav vairs pašu sāpīgo emociju, ko kontrolēt, izpaust vai anestezēt. Cilvēka enerģija pārstāj aizplūst “svilpienā” - neproduktīvos darbošanās virzienos, kuru rezultāts ir pretējs vēlamajam. Atvērušies energoinformatīvie kanāli ļauj cilvēkā ieplūst lielākam enerģijas un informācijas daudzumam, atbrīvojot cilvēku no bailēm, atverot viņa sirdi mīlestībai, un ļaujot pievērsties produktīvām, radošām, priekpilnām nodarbēm saskaņā ar savas dzīves misiju.

Kur ir tā sāls?

Lai atrisinātu problēmu, jālikvidē tās cēlonis.

Piloša krāna sekas nevar likvidēt, rāpojot uz ceļiem pa grīdu ar grīdas lupatu rokās: ir jāsalabo krāns! Ja cēloni neredzam – nevaram to likvidēt. Ja cilvēks pieķēries uzskatam, ka ārpus šīs fiziskās dzīves un fiziskā ķermeņa nekas neeksistē, bet reāli viņa problēmas saknes ir citā inkarnācijā vai smalkajos ķermeņos, tad viņš var tikai manipulēt ar fizisko ķermeni, problēmas ārējām izpausmēm vai citiem cilvēkiem, radot īslaicīgu ilūziju, ka problēma ir atrisināta.

Senajās garīgajās mācībās ir ietvertas zināšanas par cilvēka strukturālo daudzdimensionalitāti un apziņas bezgalību. Tās apstiprina arī mūsdienīgi zinātniskie pētījumi un klīniskā prakse, par tām sarakstīts apjomīgs grāmatu klāsts (piem., Cyndi Dale “The Subtle Bodie: An Encyclopedia of Your Energetic Anatomy”, Jay Alfred “Our Invisible Bodies: Scientific Evidence for Subtle Bodies”, Daniel J.Benor, M.D. “Spiritual Healing: Scientific Validation of a Healing Revolution” un daudzas citas), taču daudzi “speciālisti” veselības aprūpes jebkuros līmeņos cenšas izgudrot velosipēdu, vai precīzāk – izjaukt to pa sastāvdaļām, lielāko daļu detaļu izmetot vai vispār nepamanot to eksistenci, atlikumu nosaucot par velosipēdu, un tad mokoties neizpratnē, kāpēc tas vairs lāga nebrauc.  Jau 1993.gadā Winafred Blake Lucas Ph.D. redakcijā ir tikusi izdota autoru kolektīva – profesionālu regresijas terapeitu – veidota grāmata divos biezos sējumos “Regression Therapy: A Handbook for Professionals” (“Regresijas terapija: Rokasgrāmata profesionāļiem”. Lielākā daļa tās autoru kolektīva uzsākusi darbu ar regresijas terapiju pagājušā gadsimta 70-o gadu vidū un beigās, bet divi šī darba pionieri – jau 50-os (Irene Hickman, D.O.) un 60-os (Hazel Denning, Ph.D.) gados. Kāpēc Latvijas profesionāļi par šo tēmu vēl joprojām skeptiski un noraidoši rauc degunus?

Cilvēka bioloģiskā ķermeņa dzīve sākas tajā mirklī, kad savienojas olšūna ar spermatozoīdu, un beidzas, kad tas nomirst (tas pārstāj darboties kā vienots, koordinēts veselums, kaut arī tajā vēl notiek atsevišķi dzīvības procesi). Cilvēka smalkajiem ķermeņiem ir pavisam cits dzīves garums: ēteriskais ķermenis sadaloties apēram triju dienu laikā pēc fiziskā ķermeņa nāves, astrālais jeb emociju ķermenis – deviņās dienās, bet mentālais – četrdesmit dienās, kas pamato vairākās tautās piekoptās tradīcijās šo robežposmu atzīmēšanai, kā arī izskaidro samērā biežo fenomenu, kad aizgājēja tuvinieki vai pat citi cilvēki šajā laika periodā vēl izteikti spēcīgi jūt mirušā cilvēka klātbūtni (atcerēsimies kaut vai jau par klasiku kļuvušo filmu “Spoks”). Savukārt smalkāka līmeņa struktūras – kauzālais, buddiskais un atmiskais ķermenis – ir nemirstīgas. Cilvēka apziņas robežas ir daudz plašākas par vienu inkarnāciju: apziņā paliek ierakstīta informācija no citām dzīvēm jeb inkarnācijām, ietverot visas individualizētās apziņas iemiesošanās matērijā, ieskaitot no cilvēka atšķirīgās dzīvības formās gan uz Zemes, gan citur Visumā.

Psihoterapeitiskais darbs ar pārāk īsu nogriezni no apziņas bezgalības taisnes dramatiski paildzina vai pilnīgi noslēdz ceļu līdz problēmas risinājumam. Problēmsituācijas, kuru saknes meklējamas citās inkarnācjās un kuru atrisināšana potenciāli iespējama 1-2-3 terapijas seansos, pārvēršas par gadiem ilgu terapiju objektu.

Holistiska izpratne par cilvēka uzbūvi, viņa apziņā un ķermenī notiekošajiem procesiem un mijiedarbību ar pasauli ir vitāli svarīga ne tikai terapijas situācijā. Bez holistiskas izpratnes par pasaules un mūsu pašu uzbūvi un to savstarpējo atkarību un mijiedarbību šodien dzīvojam vidē, kurā Mīlestības, Dabas un Dieva likumi vairs nespēlē vadošo lomu, kurā garīgās mācības ir “izkastrētas” un pārveidotas līdz nepazīšanai. Tā sekas - slimības, komplicētas attiecības, konflikti, kari, ekoloģiskā krīze, ekonomiskais sabrukums... Zeļ un plaukst viltus mācības, kas veidotas gan vienkārši kļūdainas, nepilnīgas izpratnes dēļ, gan ar apzinātu nodomu cilvēkus maldināt savtīgu ekonomisku vai politisku interešu dēļ.

Skats uz pasauli caur dubļainu stiklu

Katra sāpīgā, neintegrētā emocija, katra domu forma, kas nav saskaņā ar augstākajiem garīgajiem likumiem, jebkurš fiziskais piesārņojums (neasimilējama pārtika, medikamenti, vides piesārņojums...), kam nav paredzēta vitāla funkcija mūsu organismā, ir kā “korķi” mūsu energoinformatīvajos kanālos, kas neļauj enerģijai un informācijai brīvi cirkulēt. Tie ir kā dubļu pikas uz loga stikla, caur kuru raugāmies uz pasauli. Jo vairāk dubļu, jo fragmentārāka un nepilnīgāka ir pasaules aina, ko redzam aiz loga, un jo mazāk mākam atšķirt melus no patiesības. Tos neatšķirot,  gan mūsu rīcība, gan mēģinājumi risināt šādas rīcības radītās problēmas ir haotiski un destruktīvi. Caur dubļainu stiklu nav iespējams saredzēt, ka zāģējam zaru, uz kura paši sēžam. Redzēt nespējas sekas atspoguļojas mūsu ģimenēs, sabiedrībā, politikā, ekonomikā, ekoloģijā un jebkurās citās dzīves jomās.

Tīra dvēsele – tīrs logs uz pasauli

Jo tīrāks mūsu “logs uz pasauli” visā tās multidimensionālajā daudzslāņainībā no rupjās fiziskās matērijas līdz pat pašām smalkākajām, tikai ar tīru, apgaismotu apziņu uztveramām realitātēm, jo labāk spējam saskatīt cēloņu-seku sakarības visdažādākajās dzīves jomās un sekmīgāk risināt jebkura līmeņa problēmas. Tikai tad no ārējo apstākļu “upuriem” mēs pārvēršamies par apzinātiem savas dzīves veidotājiem.

Ar augstāko apziņu pastāvīgā kontaktā esošs cilvēks vairs nav manipulējams. Augstākā apziņa funkcionē kā “melu detektors”, kas atpazīst jebkuru manipulācijas mēģinājumu un tās motīvus jau pašā tā sākotnē. Cilvēki, kas ne tikai atpazīst manipulācijas, bet arī palīdz citiem tās saskatīt, valdošajām varas kārajām elitēm visos laikos ir bijuši ne tikai nepatīkami, bet pat bīstami, jo tie vienmēr ir apdraudējuši varas struktūru eksistenci un to galvenos varas instrumentus: dezinformējošas programmas, filosofijas un organizētās reliģijas, kas lietotas masu apziņas manipulācijai. Pret šādiem cilvēkiem dažādos laikos vērsušies inkvizīcija,  cenzūra, dažādi specdienesti, vārda brīvību ierobežzojoša likumdošana, šādi cilvēki ir tikuši iznīcināti vai to darbība ir tikusi apstādināta, tos dedzinot sārtos vai citādi nogalinot, ieslogot cietumos vai psihiatriskajās slimnīcās, morāli iznīcinot (novedot līdz depresijai, alkoholismam, pašnāvībām). Šodienas situācija atšķiras ar cilvēku straujas garīgās evolūcijas un ar to saistītās jūtīguma attīstības masveidīgumu: runājam par indgo un kristāliskajiem bērniem, par cilvēcas garīgo atmodu kopumā.

Nevis mākslīgas “kundalīni pacelšanas” un “trešās acs atvēršanas” cilvēkam ir vajadzīgas, bet gan prasme pašam mazgāt savus “logus”. Katrs nomazgāts laukumiņš ļauj ieplūst apziņā vairāk gaismai, pakāpeniski parādot arvien smalkākas, iepriekš neredzētas realitātes un pārvēršot par ikdienas normu arī to, kas iepriekš uzskatīts par “paranormālu” (spēju saredzēt vai citādi sajust smalkās energoinformatīvās struktūras, telepātisko komunikāciju, matērijas ietekmēšanu ar domu, informācijas nolasīšanu no priekšmetiem un telpām, utt.).

Izteikta jušanas spēja kā NORMA

Energoinformatīvo kanālu attīrīšanās dabiskā veidā palielina cilvēka jūtīgumu. Jūtīgums izpaužas visos līmeņos, no fiziskā līdz smalkajiem. Piemēram, ja sākotnēji cilvēks atšķir zaļu krāsu, bet nefiksē niansētus toņus, tad, paplašinoties apziņai un attīstoties jūtīgumam, viņš sāk atšķirt salātu zaļu, sūnu zaļu, olīvu zaļu, jūras zaļu utt., pamazām sākot saskatīt vai sajust krāsas arī smalkāku vibrāciju līmeņos. Šāda līmeņa jūtīgums rada patiesus māksliniekus visās mākslas nozarēs.

Jūtīguma palielināšanās ietver arī spēju izjust citu emocijas, sāpes, domas... Daudzi saka: “Ja es būšu jūtīgāks, tad es vispār šajā pasaulē nevarēšu izdzīvot.” Nespēja tikt galā ar palielināto jūtīgumu var novest līdz vēlmei emocionālo sāpju sajūtu notrulināt ar gaļas vai citu izteikti zemas vibrācijas pārtikas produktu ēšanu, alkoholu, narkotikām. Dzīves nogale alkohola vai narkotiku reibumā un dzīves nobeigums pašnāvībā ir bijis ne viena vien sabiedrībā labi pazīstama jūtīga cilvēka (biežāk tie ir mākslinieki) liktenis nejūtīgā sabiedrībā, neredzot iespēju tajā kaut ko radikāli mainīt...

Taču emocionāla nocietināšanās ved dziļākā purvā. Nejūtīgs cilvēks bez sirdsapziņas pārmetumiem vai pat ar vislab\akajiem nodomiem (bet nejūtības radītā nezināšanā)  nodarīs pāri otram fiziski, emocionāli, mentāli vai garīgi, vai vaidos struktūras un institūcijas un ražos materiālas lietas, kas darīs to pašu - vardarbīgas filmas un datorspēles, ieroči, mūsdienīgā medicīnas sistēma, kas lielā vairumā gadījumu cilvēku sakropļo un noved līdz nāvei, nevis ārstē, izglītības sistēma, kas lauž bērna dvēseli un sniedz masu dezinformācijas un nepilnīgas zināšanas,  pārtikas rūpniecība, kas ražo kaitīgu pārtiku, utt..

Augsta spēja just neļauj palikt vienaldzīgam: sāpes sāp, bet vienlaicīgi tās ir stimuls kaut ko mainīt – disharmonijas vietā radīt harmoniju. Lai kaut ko varētu risināt, jāspēj sajust, kas notiek, kas ir disharmonijas cēloņi un kas ir jāmaina.

Jūtīgums psihoterapeita darbā

Būt jūtīgākam nozīmē arī būt atvērtākam citu cilvēku sāpēm - līdz pat spējai tās izjust savā ķermenī. Psihoterapeita darbā jūtīgumam gan fiziskajā, gan smalkajos līmeņos ir izšķiroša nozīme. Bez jūtīguma viņš ir tikai automātisks iemācītu darbību izpildītājs, nevis klienta reālās situācijas uztvērējs šeit un tagad. Jūtīgums palīdz starp vārdiem saklausīt tās klienta problēmas, kurām klients baidās pat pieskarties. Empātiskā klausīšanās nodrošina iespēju saklausīt smalkākās nianses vārdos un emocijās, atšķirt melus no patiesības. Spēja uztvert inforāciju vēl smalkākos līmeņos var pat parādīt klienta problēmas cēloņus citās inkarnācijās. Man nereti ir bijušas situācijas, kad terapijas seansa laikā, strādājot ar cilvēku individuāli vai grupā, pašas apziņā uzpeld pat pilnīgi skaidras cilvēka tālas pagātnes ainas, kas saistītas ar cilvēka skarto problēmu, un jau pēc dažām minūtēm viņš pats tās verbalizē. Šāda līmeņa jušanas spēja palīdz apjaust problēmas ievirzi un precīzāk atrast problēmas cēloņus, taču jābūt uzmanīgam, lai “neliktu cilvēkam vārdus mutē” vai ar neviļus spiedienu neievirzītu viņu maldīgā gultnē. Terapeitam ir jābūt tikai jūtīga gida un pavadoņa, nevis uzstājīga stūrmaņa lomā.

Bez smalka emocionālā jūtīguma terapeits var autopilotā atsrādāt savas darba stundas, pieņemot vairākus klientus dienā, taču tam agri vai vēlu seko izdegšanas sindroms. Pie tā var novest  neprasme regulēt pieslēgšanās-atslēgšanās mehānismu klienta emocijām: notiek vai nu pārlieku liela piesaiste klienta emocijām, kas var iziet arī ārpus terapijas seansa robežām, un kas ietekmē personīgo komfortu , vai arī klienta emociju ignorēšana vispār, kas noved pie nekvalitatīvi padarīta darba, kas ilgtermiņā var nedot gandarījuma sajūtu un novest pie depresijas. Savukārt neprasme ieklausīties pašam savās vajadzībās un savlaicīgi tās respektēt un apmierināt draud ar enerģijas izsīkumu, kam var sekot nepatika pret savu darbu un klientiem, un pat agresija.

Terapeita jūtīguma trūkums var radīt situācijas, kad terapeits projicē savas problēmas uz klientu. Paša nepadarītais darbs ar sevi var neļaut sajust robežu, kur ir klienta problēma, un kur sākas paša terapeita neatrisinātā problēma.

Emociju relīze un integrācija – saskaņas  atgūšana ar dievišķās harmonijas likumiem

Fizisko slimību un emocionāli-psiholoģisko problēmu cēloņi var tikt atrasti, izmantojot to fiziskos  simptomus (sāpes, tirpšanu, smagumu utt.) un emocijas (dusmas, aizvainojumu utt.) kā vārtus uz zemapziņu. Fiziskie un emocionālie simptomi ir tiešā kontaktā ar informācijas izkropļojumiem - disharmoniskām domu formām, vārdiem rīcību un to radītām emocijām, kas bieži paliek apspiestas un neizpaustas - un to veidotajiem bio-enerģētiskās plūsmas pārrāvumiem personas energo-informatīvajā laukā. Reālas atveseļošanās ķīla ir zemapziņā ieslēgto emociju un izjūtu izvešana apziņas līmenī, tādējādi ļaujot cilvēkam apzināties ar attiecīgo notikumu saistīto dzīves mācību stundu un harmonizēt savas domas, attieksmi, vārdus un rīcību. Tā rezultātā notiek atbrīvošanās no enerģētiskā bloka un dabiskās enerģijas plūsmas atjaunošanās. Savienojot emocionāli-psiholoģisko darbu ar veselīgām izmaiņām dzīves veidā un uzturā saskaņā ar Dabiskās higiēnas principiem (Dabas un Dieva likumiem), organismam tiek sniegta iespēja atveseļoties netraucēti, pilnīgi dabiskā veidā.

Terapeitiskais dialogs tiek veikts, klientam atrodoties vieglā transa stāvoklī (bez tā zemapziņas aizsargmehānism liedz piekļūt slimības psiho-emocionālajām saknēm), kas sniedz spēju izjust sevi vienlaicīgi divās realitātēs: 1) tagadnē, skaidri izjūtot un apzinoties atrašanos terapijas telpā un pilnīgi kontrolējot situāciju un 2) pagātnē – jaunībā, bērnībā, zīdaiņa vecumā, piedzimšanas brīdī, prenatālajā periodā, ieņemšanas brīdī, iepriekšējās dzīvēs un pat periodos starp inkarnācijām. Seanss sākas ar fiziskā ķermeņa detalizētu izjušanu un ieiešanu dziļas relaksācijas stāvoklī. Tad tiek apzinātas vietas fiziskajā ķermenī, kas ar kaut kādām diskomfortām sajūtām – sāpēm, duršanos, tirpoņu, spiedienu, smagumu, aukstumu, dedzināšanu un tml. – atšķiras no sajūtām visā pārējā ķermenī. Nākošais solis ir saruna ar to fiisko sajūtu, kas pievērš uzmanību visvairāk: tiek atrasta emocija, kas saistās ar fizisko diskomfortu, un nesenākā situācija, kad šāds emocionālais stāvoklis ir ticis izjusts. Nepieciešamības gadījumā notiek ceļojums pagātnē, sekojot problēmsituācijas vienojošajai tēmai.

Drošā vidē terapijas kontekstā klients it kā no jauna izdzīvo ar slimību vai problēmsituāciju saistītos notikumus, izjūtot ar tiem saistītās emocijas, fiziskās sāpes, smaržas, garšas, vizualizējot situācijas detaļas, atpazīstot cilvēkus utt. Redzējuma un sajūtu verbalizācija un emociju izpaušana viņam palīdz atbrīvoties no zemapziņā apspiestā materiāla, kas kalpojis kā magnēts sāpīgu situāciju pievilkšanai dzīvē atkal un atkal. Rezultātā notiek senās un šodienas pieredzes integrācijai vienotā veselumā, palīdzot cilvēkam saskatīt cēloņu-seku sakarības. Apzināti veidotais kontakts ar augstāko apziņu sniedz izpratni par šīs sakarības noteicošajiem garīgajiem likumiem, kā arī palīdz saskatīt harmoniskus ceļus un risinājumus turpmākai dzīvei saskaņā ar Dieva, Dabas un Mīlestības likumiem. Atšķirībā no daudzām citām psihoterapijas metodēm, šādi veidota dialoga specifiskā īpatnība ir tā, ka tas dod iespēju cilvēka būtības integrācijai visos līmeņos (fiziskajā, emocionālajā, mentālajā un garīgajā) un to saiknes atjaunošanai ar Visumu, kā arī tiek ņemta vērā cilvēka apziņas bezgalība laikā un telpā. Tas būtiski saīsina problēmas atrisināšanai nepieciešamā terapijas procesa ilgumu.

Sāpīgo emociju cēloņu daudzveidība

Sāpīgo emociju cēloņi var atrasties dažādos cilvēka energoinformatīvās sistēmas līmeņos un nemirstīgās apziņas eksistences periodos. Ja bērnībā bijusi disfunkcionāla ģimene, miruši vecāki, māte un tēvs dzēruši, bērns nav audzināts utt., tad atrast viņa emociju cēloņus nav grūti, jo tie ir “hrestomātiski” un acīmredami...

Ja emociju rašanos ietekmē citās inkarnācijās iegūtas traumas un uzskatu sistēmas, mātes puncī pavadītais laiks, piedzimšanas pieredze, vai gluži pretēji - ar augstu garīgumu saistītais jūtīgums un empātija, tad emociju īstais cēlonis vairs nav tik viegli atpazīstams un izprotams, un nepieciešamības gadījumā likvidējams. Vēl vairāk situāciju sarežģī stāvokļi, par kuriem Latvijas psiholoģijas, psihoterapijas un psihiatrijas profesionāļu aprindās vispār nerunā, bet kuri ir reāli, cilvēces vēsturē jau sen apzināti un ārzemju praksē profesionāli atzīti – piem., apsēstības stāvokļi (angl. spirit posession). Apsēstība ir situācija, kad varu un kontroli pār dzīva cilvēka apziņu un rīcību daļēji vai pilnīgi pārņēmis fiziski miruša cilvēka gars, vai pat kāda būtne no smalkajām pasaulēm (Dr. Edith Fiore “The Unquiet Dead: A Psychologist Treas Spirit Posession”, William J. Baldwin “Healing Lost Souls: Releasing Unwanted Spirits from Your Energy Body”, Louise Ireland-Frey “Freeing the Captives: The Emerging Therapy of Treating Spirit Attachment”,  Samuel Sagan M.D.“Entity Possession: Freeing the Energy Body of Negative Influences”,  Shakuntala Modi “Remarkable Healings: A Psychiatrist Discovers Unsuspected Roots of Mental and Physical Illness” u.c.).

Vakcinācija un emocijas

Cits variants: cilvēks jau kopš dzimšanas regulāri vakcinēts, to sastāvā esošās kaitīgās vielas (t.sk. dzīvsudraba un alumīnija savienojumi) uzkrājušās organismā un traumē nervu sistēmu, izpaužoties kā visdažādāko veidu un intensitātes neiroloģiskas problēmas un autisma spektra traucējumi (tai skaitā UDS/UDHS), atpalicība mācībās u.c., ko pavada komplicētas emocionālās izpausmes, parādās tieksme uz narkotikām, vardarbību utt. Daudzos avotos, ieskaitot pašas vakcīnu instukcijas, ir norādīts uz faktu, ka vakcinācija var izraisīt plaša spektra neiroloģiskos traucējumus. Harris Coulter grāmatā  “Vaccination, Social Violence, and Criminality: The Medical Assault on the American Brain”  skaidro, kahiperaktivitātei, bērnu nespējai mācīties uzmanības koncentrācijas trūkuma dēļ, disleksijai un disgrafijai, un pat vardarbīgu noziegumu uzliesmojumiem cēlonis var būt saistīts ar smadzeņu vadības un kontroles mehānismu bojājumiem, kas radušies vakcinācijas rezultātā, un konkrēti ar postencefalītisko sindromu – hronisku, lēni norisošu galvas smadzeņu iekaisumu, kādu, pirmkārt, rada vakcīna pret masalām.

Bērnu nosauc par slinku, nepieklājīgu, slikti audzinātu, atpalikušu, defektīvu vai pat slimu, un nereti mēģina no viņa atkratīties vai viņu “labot”, nosūtot viņu uz korekcijas klasi vai speciālo skolu, jo nevienam nav nojausmas, kur ir viņa problēmas patiesais cēlonis. Kādas sekas šāda attieksme pret bērnu var atstāt uz viņa pieaugušā cilvēka mūžu?

Darbam ar šādiem bērniem un vēlāk pieaugušajiem pielieto koriģējošas, audzinošas, disciplināras, administratīvas un/vai medicīniskas metodes (medikamentus), un gala rezultātā, atkarībā no cilvēka vecuma un viņa nodarījumu un uzvedības bīstamības un rakstura, arī ārstēšanu psihiatriskajā slimnīca vai “pāraudzināšanu” cietumā. Taču nereti galvenais, kas šādos gadījumos ir nepieciešams, ir organisma attīrīšana no ar vakcīnām ievadītajām kaitīgajām vielām, kas hroniski kairina viņa nervu sistēmu un tai sekojoša psiholoģiskā rehabilitācija.

Pārtika un emocijas

Organisma attīrīšanas nepieciešamība attiecas arī uz situācijām, kad organisms ir piesārņots ar kaitīgām vielām (lpatiesībā lēnas iedarbības indēm), kas uzņemtas ar neveselīgu pārtiku vai kas veidojušās pašā organismā nepareizas pārtikas produktu kombinēšanas (piemēram, cieti saturoši produkti – kartupeļi, miltu izstrādājumi – kopā ar gaļu, vai augļu ēšana pa virsu “kārtīgai” maltītei) vai gremošanas traucējumu rezultātā. Piesārņotā vide organismā maina pH līmeni, ietekmējot gan cilvēka emocionālo, gan veselības stāvokli: ne velti mēs sakām, ka cilvēkam ir “skābs ģīmis”, un nebrīnāmies, ka cilvēks ar hroniski “skābu ģīmi” gala rezultātā sāk fiziski smagi slimot.  Nomainot uzturu (kaut vai tikai izslēdzot balto miltu un cukurotos produktus), ir iespējams novērot radikālas pārmaiņas cilvēka, un, jo īpaši, maza bērna uzvedībā un veselībā jau pēc nedēļas vai divām. Pamēģiniet to ar bērnu ar uzvedības un uzmanības noturības traucējumiem!

Cilvēka apetīte norāda uz viņa ķermeņa un dvēseles stāvokli. Neveselīga kāre pēc pārtikas norāda uz vēlmi emocionāli justies labāk vai mainīt enerģijas līmeni: cilvēks vēlas justies mierīgāks, apmierinātāks, drošāks, pārliecinātāks, mazāk dusmīgs vai bailīgs... Liekais svars var norādīt uz garīgās dzīves bremzēšanos, sava potenciāla neapzināšanos vai nerealizēšanu, vai daudzām citām emocionālām problēmām. Tas kalpo kā aizsargbuferis pret šķietamo apdraudējumu. Apetīti iespējams atveseļot, veicot darbu emocionālajā, mentālajā un garīgajā līmenī (Doreen Virtue “Constant Craving” un “The Yo-Yo Diet Syndrome”).

Kas notiek ar klientu, kura psihoterapeits meklē problēmas cēloņus pavisam citā “lauciņā”, nekā tajā, kur tie reāli atrodas?

Visticamāk, viņš pārvēršas par “ilgtermiņa psihoterapijas gadījumu (ne mazāk par gadu, t.i. vismaz 40 vizītes)” (tādas terapijas apraksts ir obligātā prasība sertifikācijai ārstu psihoterapeitu speciālitātē; LPTA sertifikācijas nolikums) – līdz brīdim, kamēr viņam šis statuss apniks un viņš sameklēs patiesi jūtīgu, daudz plašāk izglītotu speciālistu - spējīgu strādāt holistiski, bez laika ierobežojumiem attiecībā uz terapijas seansa ilgumu un ar pasaules uzskatu tālu ārpus šauri materiālistiskās pasaules uztveres rāmjiem un medicīniskajām dogmām.

Emociju cēloņi un izglītības iestādes

Bērnudārzos un skolās parasti neviens aprakstīto plašo emociju veidošanās cēloņu spektru līdz galam neatpazīst un līdz ar to arī nespēj bērnam palīdzēt tos likvidēt. Emocijas uzkrājas, sākot traucēt mācībās, novedot pie disharmoniskas uzvedības, gala rezultātā radot arī fiziskas slimības. Veltīgos pūliņos problēmbērnus kontrolēt un disciplinēt, nelikvidējot pašu problēmas sakni, bezjēdzīgi tiek iztērēti skolotāju un vecāku laiks un enerģija. Bērns tiek nolemts emocionālai lejupslīdei. Neziņas un bezpalīdzības rezultātā lietot sāktie medikamenti noved bērnus līdz narkotiku atkarībām, deprasijām vai pat vēl bēdīgākām sekām. Sakropļotas tiek veselu ģimeņu dzīves, dezorganizēta un sagrauta tiek skolas vide, padarot to par nepieņemamu un bīstamu gan traumu un problēmu skartajiem, gan veselajiem bērniem. Bet “cīņa ar vējdzirnavām” turpinās, kaut arī risinājumi ir rokas sniedziena attālumā un nereti pat neko nemaksā...

Nepieciešamas izmaiņas izglītības saturā

Ja mēs nopērkam komplicētu virtuves kombainu, pirms tā lietošanas mēs  izstudējam pievenoto instrukciju. Cilvēks ir daudz sarežģītāka sistēma par virtuves kombainu! Viņš jau piedzimst ar “lietošanas instrukciju” – pie tam tā darbojas automātiski (piem., zīdainis meklē mātes pupu,  lai zīstu pienu, nevis rāpo uz ledusskapi pēc cepeša; organisma saindēšanās gadījumā ķermenis reaģē ar vemšanu vai caureju, lai atbrīvotos no indes; slimības gadījumā pazūd apetīte un parādās vēlme vairāk gulēt, lai ietaupītu enerģiju attīrīšanās un atveseļošanās procesam, utt.). Radītājs katrā savā radījumā, katrā dzīvā būtnē ir ielicis fenomenālu inteliģenci, kas ļauj būtnei atrasties harmonjā ar sevi un apkārtējo pasauli, atrast tai vispiemērotāko pārtiku un instinktīvi piemērot atbilstošu barošanās un uzvedības veidu situācijās, kad zaudēts iekšējais vai ārējais līdzsvars. Cilvēks dabā ir vienīgā būtne, kas pamanījusies iet pretēji Dabas noteiktajiem likumiem. Taču arī šajā likumdošanā eksistē princips “likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības” - katra mūsu izvēle, darbība, organismā ievadītā substance vai nu veicina fizisko, emocionālo, mentālo un garīgo veselību, vai rada slimību - vidusceļa nav. Šķietamie “zelta vidusceļi” ir tikai mūsu iztēlē: pateicoties “dubļainajiem stikliem” mūsu apziņā, mēs neredzam patiesās cēloņu-seku sakarības un kontekstu, un tādēļ izdomājam paši savu – diemžēl kļūdainu.

Kā izmantot savu emociju sniegto informāciju, būtu jāzina katram cilvēkam. Zināšanas par to jāapgūst jau no bērnudārza un pamatskolas, rotaļu un vienkāršu vingrinājumu veidā, novērojot sevi un apkārtējos. Savukārt veselīgas dzīves pamatu apguve  sākas, jau atrodoties mātes vēderā caur mātes uzturu un rīcību, bet vēlāk - caur mātes pienu, katru ēdiena karotīti, vecāku piemēru...

Patreizējo ar veselību saistīto mācību programu saturā no pamatskolas līdz pat augstskolām pietrūkst vitāli svarīga informācija par veselību noteicošajiem faktoriem un veselības uzturēšanas un atjaunošanas metodēm, un ir daudz dezinformācijas, kas balstās uz šauri materiālistiskiem pasaules uzskatiem un kas kultivē neveselīgu dzīves veidu un atbildības novelšanu par savu veselību un emocionālo līdzsvaru uz dažādu jomu veselības aprūpes speciālistu – mediķu, psihologu, psihoterapeitu un psihiatru pleciem. Savukārt pēdējo nekompetence cilvēka fiziskās un energo-informatīvās sistēmas uzbūves un darbības jautājumos var izrādīties ne tikai neproduktīva, bet pat bīstama gan pacienta un klienta, gan apkārtējo cilvēku drošībai, un... pat kā bumerangs atgriezties atpakaļ pie paša speciālista.

Par bumerangiem, atslēgām un simboliem

Pirms gadiem astoņiem piedalījos pazīstamas Maskavas psihoterapeites vadītā seminārā. Bija oktobris. Sestdienas rītā (seminārā otrajā dienā) bija negaidīti uzsnidzis pirmais sniegs, īpaši pārsteidzot tam nesagatavotos autovadītājus. Divas semināra dalībnieces (māsas) ieradās uz semināru ar pusstundas nokavēšanos. Kavēšanās cēlonis bija uz Jūrmalas šosejas nostopētās automašīnas ietriekšanās ceļa apmalē. Māsas tika cauri ar manāmu izbīli un nokļuva līdz semināram ar nākošo nostopēto automašīnu, taču viņu satraukums nebija mazinājies un viņas uzdeva semināra vadītājai jautājumu: “Kā mums šobrīd vajadzētu rīkoties šajā situācijā? Ko tā mums mēģina parādīt”. “Bet jūs taču esat dzīvas un veselas!” vadītāja mēģināja atrunāties un turpināt semināru, it kā nekas nebūtu noticis. Izjūtot māsu iekšējo stāvokli un patieso vēlmi pēc dziļākas atbildes, es tomēr neizturēju, neizteikusi alternatīvu viedokli: “Avārija kaut kādā veidā atspoguļo to, kas notiek jūsu dzīvē, kā jūs “braucat” pa savu dzīves ceļu. Varbūt braucat pa “slidenu ceļu”, un šī avārija ar mēreno izbīli ir savlaicīgs brīdinājums par to?”

Semināra vadītājas neapmierinātība ar manis teikto spraucās laukā pa visām vīlēm, bet māsas jau tieši un neatvairāmi pieprasīja no vadītājas konkrētu un taustāmu situācijas risinājumu. Rezultātā no četriem krēsliem tika izveidots “automobīlis” un saorganizēti grupas dalībnieki šīs situācijas lomu izspēlei. Man šī situācijas izspēle izskatījās pēc taustīšanās pa miglu... Bezrezultāta darbošanās jau kļuva groteska, un kādam no grupas dalībniekiem ienāc prātā uzaicināt pašu grupas vadītāju iesēdināt “automobīlī” un izspēlēt spēlīti vēlreiz, cerībā tomēr nonākt pie produktīva rezultāta.   Caur neveiklu smiekliņu vadītāja mēģināja atrunāties: “Pirmdien Vadims [puisis improvizētā automobīļa vadītāja lomā; vārds izdomāts] mani reāli vedīs uz lidostu – priekš kam mums šo situāciju izspēlēt?”

Divas dienas pēc semināra uzzināju par šī gadījuma noslēgumu: pirmdien pa ceļam uz lidostu Vadima automašīna iekļuva vieglā avārijā, un semināra vadītāja salauza... atslēgas kaulu!

Nobeigums

Ja šodienas skolotājam, politiķim, psihoterapeitam vai jebkuram ar cilvēkiem strādājošam profesionālim nav pareizo, izglītošanās procesā un/vai intuitīvi, garīgās izaugsmes rezultātā iegūto “atslēgu” sava darba patiesi kvalitatīvai veikšanai, viņš atražo vecās problēmas, napalīdzot virzīt sabiedrības evolūciju uz augšu. Emociju apzināšanās un integrācija (garīgais darbs ar sevi) ir ceļš gan pie vieduma, gan arī pie atbrīvošanās no bailēm tajā dalīties. Sabiedrības šodiena un nākotne ir atkarīga no sabiedrības veselības – no katra sabiedrības locekļa spējas dzīvot saskaņā ar Dabas, Dieva un Mīlestības likumiem.

Senā pagātnē par cilvēciski pārskatāma izmēra cilvēku kopienas veselību, tai skaitā arī emocionālo un garīgo veselību, tās saglabāšanu un atjaunošanu, bija atbildīgi un praktiski rūpējās šamaņi un ar viedumu apveltīti cilšu vecākie. Jebkādas novirzes indivīda un kopienas enrgoinformatīvajā laukā tika savlaicīgi diagnosticētas un likvidētas, nereti likvidēšanas procesā iesaistoties visiem kopienas pieaugušajiem locekļiem. Jaunā paaudze tika audzināta un izglītota tā, lai veidotu Dieva un Dabas likumus pārzinošus, jūtīgus, sociālu atbildīgus kopienas locekļus, tādejādi ciltis miljoniem gadu dzīvoja.saskaņā – bez iekšējiem konfliktiem un nesaskaņām cilšu starpā, bez kariem un vidi iznīcinošām darbībām (Steve Taylor,  “The Fall: The Insanity of the Ego in Human History and the Dawning of A New Era”).

Šodienas Veselība Ministrija ir pārsvarā slimību menedžmenta ministrija, ar niecīgu aktivitāšu daļu, kas paredzētas slimību profilaksei un veselīgam dzīves veidam.  Arī šajā necīgajā daļā ir daudz atkāpju no patiesības – piem., vakcinācija (organisma piesārņošana ar kaitīgām vielām un cilvēku apzināta pakļaušana saslmšanas riskam) tiek nosaukta par efektīvāko infekcijas slimību profilakses pasākumu,  šūnu barošanai absolūti neizmantojamas pārtikas nosaukšana par veselīgu uzturu, u.c.. Izpratne par individuālo un kolektīvo garīgo veselību ir ļoti šaura, jo izslēdz apziņas transpersonālos aspektus (transpersonālā psiholoģija Latvjā vēl ir “zīdaiņa autiņos”).  Indivīdu un sabedrības garīgās veselības problēmas bieži vispār netiek diagnosticētas vai netiek pietiekami novērtētas un adekvāti, saskaņā ar senajām garīgajām zināšanām, pamatotām ar jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem risinātas. Sabiedrības kolektīvās emocionālās un garīgās veselības uzturēšana un atjaunošana to patiesi holistiskā izpratnē vispār nav VM kompetencē.  Kurp ejam?

Library_page_xolp0kceci_i3
Pašizziņas prakses

Kodo Savaki: Būt vienam veselumam ar visu Visumu

Parastam cilvēkam pāriet vēlme darīt kaut ko, ja neviens neskatās uz to, ko viņš dara. Ja kāds pievērš viņam uzmanību - viņš ir gatavs lē...

977
14. novembrī, 2017
Library_page_6efa9540-0df5-11e7-9759-4d2712afe57f
Prāts & psiholoģija

Septiņi iemesli, lai pamestu savu komforta zonu

“Viss, ko jūs vēlaties, atrodas taipus bailēm”- Džeks Kenfilds   Iedomājieties - jūs pamostaties agri no rīta, izslēdzat skaļo modinātā...

3420
6. novembrī, 2017
Library_page_22894925_10210470810108037_1441053883_n
Ķermenis & veselība

Kā būt harmonijā ar savu ķermeni

Jo vairāk apziņas mēs novirzām mūsu ķermeņa iekšpusē, jo spožāku gaismu sākam izstarot. Jau daudzus gadsimtus cilvēki ir mēģinājuši sasn...

2346
29. oktobrī, 2017
Library_page_ltwiyv9qj9a
Prāts & psiholoģija

Tev esi tu pats - tu tiksi galā

Tas parādās, kad ap tevi notiekošais zaudē jēgu – no pārlieku liela noguruma, aizvainojuma, salauztas sirds, vai vilšanās tuvākajos; kad ...

2247
12. oktobrī, 2017
Library_page_estas_-1__
Skaņa & balss

Intervija ar Estasu Tonne

Jau 11.oktobrī Rīgas Kongresu namā būs festivāla Garavasara mūziķa Estas Tonne koncerts ar domubiedriem Pepe Danca (perkusijas, stabules)...

6405
5. oktobrī, 2017
Library_page_screen_shot_2017-10-04_at_16.00.33
Apzinatība

Pārpilnības likums

Divu nedēļu laikā praktizē sekojošo, un pavēro, kā tas izmainīs tavu dzīvi: ja tev šķiet, ka cilvēki tevi neslavē, nenovērtē, nepalīdz, n...

5867
4. oktobrī, 2017
https://www.youtube.com/watch?v=yfkift5KtqI
Vīrietis & sieviete

Чего хотят женщины

Чего хотят женщины... :)

212
4. oktobrī, 2017
Library_page_louisehay20071_large
Prāts & psiholoģija

Luīza Heija: citāti, kas spēj izmainīt tavu dzīvi

Daži no viņas citātiem ir kļuvuši leģendāri,- citi jau ierakstīti psiholoģijas grāmatās, kā paliekošs vēsturisks mantojums, bet citi - at...

3955
28. septembrī, 2017
Library_page_17341034-origpic-541c12
Ķermenis & veselība

Slēptās zināšanas par seksuālo enerģiju

Seksuālā enerģija ir svarīgāka nekā esaм ieraduši domāt. Tas ir spēks, kas var piepildīt un pārpildīt visu ķermeni, garīgi un fiziski. S...

1683
24. septembrī, 2017
https://www.youtube.com/watch?v=xcLLVZmif_U
Zinātne & tehnoloģijas

Идеи, которые могут не дать вам сегодня заснуть

Астрофизик Нил Деграсс Тайсон о внеземной жизни и человеческом интеллекте).

287
21. septembrī, 2017
Library_page_screen_shot_2017-08-31_at_20.45.40
Attiecības

Varoņa Atklājums

Katrs no mums ir atnācis uz šo Pasauli ar uzdevumu - caur savu pieredzi, mācoties no savām kļūdām, pārvarot bailes un vājuma brīžus, izzi...

897
13. septembrī, 2017
Library_page_pusmuza-krizes-makta-viriesa-sievas-devini-elles-kambari
Prāts & psiholoģija

Nelaimīgs liktenis – cilvēku neizdarītās izvēles sekas

Piedāvājam jums izcilā vācu filozofa un psihologa Ēriha Fromma 30 citātus. Tie ir citāti, kas sniedz atbildes uz pašiem satraucošākajiem ...

5194
11. septembrī, 2017
Library_page_psynasilie1-1280x922
Bērni & vecāki

Rūpju izvarotie

Nesen apciemoju vecākus, atzīmējām Lieldienas. Brīnišķīgi, dzīvi apliecinoši svētki. Gavēņa beigas un, kā vienmēr, galds vai lūzt. Pienā...

4946
2. septembrī, 2017
Library_page_7771285812_21772f2218_b
Pašizziņas prakses

Trīs dzīves likumi

Cilvēkiem būtu jāstāsta stāstus viens otram un jāklausās vienam otru. Katrs cilvēks, kuru jūs satiekat, sniedz jums vērtīgu mācībstundu, ...

2885
20. augustā, 2017
Library_page_5151138
Attiecības

Mirkļi, kad mīlestība liek tev atvērties

Mīlestība ne vienmēr liek justies droši, jo mīlestība ir tīrs potenciāls un tīra klātbūtne, un tās laikā katra sajūta un impulsa dvesma i...

2360
13. augustā, 2017
Library_page_dulas
Emocijas

Mierinājums jaunajiem vecākiem

Tavs bērns izvēlējās tevi – unikālo mammu un tēti, kam piedzimt. Viņš neizvēlējās gudro dakteri, skolotāju vai kaimiņieni, bet tevi.

1324
17. jūlijā, 2017
Library_page_evdomadiaies-erwtikes-provlepseis-zodia-16-5-1-6-h793
Prāts & psiholoģija

Kā sadzirdēt savu aicinājumu

3 veidi, kā atcerēties, kāpēc Tava dvēsele izvēlējās tieši šo dzīvi   “Tu esi šeit ieradies ar noteiktu uzdevumu. Tu esi daļa no visuma...

6777
1. augustā, 2017
Library_page_gara-vasara-_2015_-231
Pašizziņas prakses

Tavas dzīves "restarts"

Būt veselam, dzīvespriecīgam un laimīgam - tā nav ne iedzimta īpatnība, ne "Dieva dāvana". Tāpat šim stāvoklim nav nekādas saistības ar n...

3024
13. jūlijā, 2017
Library_page_monks-in-sunlight-56a0c4953df78cafdaa4d8b4
Ķermenis & veselība

Kad es elpoju, es jūtu savu vienotību ar dzīvi

Parasti mēs nepamanām, kā elpojam, taču bez elpošanas nevarētu nodzīvot ne sekundi. No tā, kā mēs elpojam, ir atkarīgs, cik daudz mūsos i...

948
9. jūlijā, 2017
Library_page_0569f31d6d62baa0248c76ec1f964f01
Prāts & psiholoģija

Līza Burbo: nomainiet vārdu “problēma” ar vārdu “pieredze”

Jums patiešām ir problēmas? Es no sirds ticu, ka mēs izvairītos no liela daudzuma problēmu, ja nebūtu tāda apzīmējuma kā “problēma”. Vār...

2234
2. jūlijā, 2017
https://youtu.be/gLtAsC2smfo
Ķermenis & veselība

Human Limits - Martin Strel, Marathon Swimmer

Meet the man who swims the world's longest rivers with crocodiles and piranhas.

704
26. jūnijā, 2017
Skaņa & balss

Internal Flight - Estas Tonne 2016

We had a long story with this film. The first frames for this project were shot in the spring of 2013, already then we thought that we could quickly compile a fully finished version in a month but at the stage of editing it became clear that the film would have to work a long time still. The material was clearly not enough. From that period to the mid of 2016 in all our travels we filmed something for the "Internal Flight" project, it was always with us in our soul, everything that was filmed was considered through the prism of whether we could use it for the film or not. Finally, in the fall of 2016, we were able to sit down and in a couple of weeks finish the final version of the film that you now see in front of you. The project was written in two languages: Russian and English. Today we present to you the English version of the film, which has not yet appeared anywhere and has not been published anywhere, except for participation in festivals. You can see it on our channels on Vimeo: https://vimeo.com/214881201 And Youtube: https://youtu.be/qApaVLZmH1A Even at the stage of editing we made a short 3-minutes film, which immediately took a couple of prizes at festivals. The full version of "Internal Flight", over the past 2 months, has won 19 different prizes at festivals around the world and does not intend to stop at this. On the approach in the coming months the results of several more festivals where we hope to take some awards. Well, the most important thing! What is this 29 minutes movie about? It's a reflection on life and about finding yourself in this world. This is all that comes to mind in sleepless nights. Who am I? Why are we in this world? Why is this world created in this way and not otherwise? The text and music were born by the brilliant musician Estas Tonne and we are happy that we have become a part of this Creative Way. We did this project for our own pleasure and now we are downloading our many years of work in the open space of the Internet because we are sure that the film will be of interest to many. Especially for Paganel travelers, the most intelligent, well-read, interested individuals who discover the Universe together with us on travel! Have a pleasant viewing and good mood! Appreciate Life, Love, Travel! With all the best, Team Paganel Studio & Estas Tonne Music

671
25. jūnijā, 2017
https://youtu.be/mYqKjsrFmJA
Joga

Four Paths of Yoga

In this video with lively animation, Sadhguru speaks about the four paths of yoga and tells the story of four yogis who run to an ancient temple to escape the rain.

593
25. jūnijā, 2017
https://youtu.be/-x8EZrm3Nik
Joga

A Simple Reminder That Anything Is Possible

A Simple Reminder That Anything Is Possible

617
25. jūnijā, 2017
Library_page_universe-voie-lactee-
Apzinatība

Rūpējoties par drošību, mēs zaudējam iespēju atvērties

Ja Tu paslēpsi ziedu istabā, lai tam nepiekļūst ne saule, ne jelkāda vēja plūsmiņa, tad, iespējams, Tu domā, ka esi to pasargājis. Taču š...

2256
22. jūnijā, 2017
https://www.youtube.com/watch?v=Un2yBgIAxYs
Ekoloģija

How trees talk to each other

"A forest is much more than what you see," says ecologist Suzanne Simard. Her 30 years of research in Canadian forests have led to an astounding discovery — trees talk, often and over vast distances. Learn more about the harmonious yet complicated social lives of trees and prepare to see the natural world with new eyes.

941
19. jūnijā, 2017
Library_page_1724173_10153852470578185_7807339200304311790_n
Prāts & psiholoģija

Nulles likums un vēl 19 precīzi Greisas likumi

Natālija Greisa – talantīga psiholoģe un biznesa trenere St.Pēterburgā, savā grāmatā “Greisas likumi” ir noformulējusi veselu rindu likum...

12251
14. jūnijā, 2017
Library_page_vientul
Prāts & psiholoģija

Vientuļās sievietes

Mūsu valstī ir ļoti daudz vientuļu sieviešu. Laulības šķiršana vai attiecību pārtraukšana. Nespēja veidot ilglaicīgas attiecības, vai nev...

9164
7. jūnijā, 2017
https://www.youtube.com/watch?v=-0-SL-iswbA
Joga

America's Largest Yoga Class

Welcome to yoga at Grace Cathedral in San Francisco, the largest yoga class in America.

1043
25. aprīlī, 2017
https://youtu.be/DESrcwkeYAQ
Dao

Искусство Китайской медицины

Искусство Китайской медицины - Практики Ци Гун / Тай Чи / Медитация

1133
3. aprīlī, 2017
https://youtu.be/D9xFFyUOpXo

Before the Flood

From Academy Award®-winning filmmaker Fisher Stevens and Academy Award-winning actor, and environmental activist Leonardo DiCaprio, BEFORE THE FLOOD presents a riveting account of the dramatic changes now occurring around the world due to climate change.

1328
6. oktobrī, 2016
https://www.youtube.com/watch?v=dqTTojTija8

Deep Message to the School System

Deep message to the school system!

1832
2. oktobrī, 2016
https://www.youtube.com/watch?v=YIP4W30GDs4

Ananda Kaulika. Call of the Spirit - the Song of Gara Vasara

Beloved Heart Come soon, come and let's share this Divine news - Let's share the news with open sky and green pastures Spreading this call of the Spirit and Love of Gara Vasara* (* "long summer" or "summer of the spirit") News of the Spirit is - Love is Life Love is Death Love is Pure Gold and this Love happens only in this moment. If you lose this moment Love is lost - So don't miss this moment of festivity Come, come, join us Let's sing, dance and celebrate This moment of Love... **************************************************************************************************** Welcome to Sacred Journey Gara Vasara July, 25-29, Latvia http://garavasara.com/journey2016

1765
3. jūnijā, 2016
https://www.youtube.com/watch?v=GRpgwNiWnx8
1907
15. maijā, 2016
https://www.youtube.com/watch?v=rhcJNJbRJ6U

Dying to be me!

Doctors had given Anita Moorjani just hours to live when she arrived at the hospital in a coma on the morning of February 2nd, 2006. Unable to move as a result of the cancer that had ravaged her body for almost four years, Anita entered another dimension, where she experienced great clarity and understanding of her life and purpose here on earth. She was given a choice of whether to return to life or not, and chose to return to life when she realized that “heaven” is a state and not a place. This subsequently resulted in a remarkable and complete recovery of her health. Anita’s riveting talk will inspire you to transform your life by living more authentically, discovering your greatest passions, transcending your deepest fears, and living from a place of pure joy. Her true story will radically alter your current beliefs about yourself, your purpose on earth, your health, your relationships, and your life!

1670
5. aprīlī, 2016
https://www.youtube.com/watch?v=_Y51YETlzgU
Sabiedrība
1615
9. janvārī, 2017