Lasītava

Skatīt pēc:
Datuma Popularitātes
W836_d9jdoptcm0g Square81_10640_554866707896864_2057411988_n
Ķermenis & veselība

Iemācīties ieklausīties savā ķermenī

 „Visas slimības sākas galvā”. Tieši mūsu domas ir spējīgas vadīt tik sarežģītu sistēmu kā cilvēka organisms.

Lai iemācītos valdīt pār savām emocijām, nepieciešams mācēt klausīties un galvenais – dzirdēt savu ķermeni.

Ja cilvēks pastāvīgi izjūt izsalkumu, cieš no bezmiega vai, otrādi, noguļ lielu daļu sava brīvā laika – tās ir iekšējās nelīdzsvarotības pazīmes. Katram cilvēkam ķermenis darbojas saskaņā ar savu scenāriju. Eksistē savstarpēja saikne starp to, kā mēs domājam, ķermeņa uzvedību un kaišu rašanos, slimībām uz stresa pamata, depresiju, aizvainojumiem un bailēm.

Gadās, ka cilvēks cieš fiziskas mocības – sliktu dūšu, galvassāpes, muguras sāpes – bez redzama iemesla, aiziet uz pārbaudēm un saņem slēdzienu, ka pēc būtības noviržu no normas nav. Psihologi, ārsti un fitnesa metodiku autori piedāvā daudz dažādus veidus, kā saklausīt savu ķermeni un pārņemt emocijas savā kontrolē. Mēs izvēlējāmies 9 vienkāršas un iedarbīgas tehnikas, kuras varēsit izmantot, lai kļūtu laimīgāki un atgūtu veselību.

APSTĀDINĀM AGRESIJU

Katru dienu mēs nokļūstam konflikta un stresa situācijās, taču dzīvi tikai tāpēc jau neapturēt, ka mūs daudz kas kaitina. Toties apturēt sagrābjošās naida, dusmu un niknuma sajūtas ir pilnībā iespējams. Pēc tam darbā, transportā, ģimenē apspriest aktuālos jautājumus kļūst vienkāršāk.

1. Vispareizākais veids, kā apklusināt mutuļojošo niknumu vai aizvainojumu – sakārtot elpošanu. Stresa situācijā cilvēks elpo ar krūtīm, sagrupējot spēkus uz sasprindzinot muskuļus. Guļošs zīdainis, kurš atrodas pilnīgā drošībā, elpo ar vēderu. Dziļi ievelciet elpu, sākumā piepildot ar gaisu vēderu, bet pēc tam jau krūtis. Uz izelpu – apgrieztā secībā. Pēc neilga laika sajutīsit, ka esat atbrīvojies, un spēsiet turpināt rīkoties mierīgi.

2. Svarīgi attīstīt prasmi ātri pārslēgties no agresijas uz rāmumu. Ja jūs ātri saniknojaties, bet nomierināties lēni, tad pamēģiniet vingrinājumu „Dzīvnieks-cilvēks”. Sperot soli uz priekšu, kliedziet, lamājieties, sasprindziniet dūres un žokli. Sperot soli atpakaļ, atslābinieties, pievēršot uzmanību muskuļiem.

3. Situācijās, kad nepieciešams rīkoties, bet nav iespējams (piemēram, satiksmes sastrēgumā), veiciet vingrinājumu „Iekšējais stars”. Iedomājieties gaišu staru, kas cauri visam ķermenim virzās no pakauša līdz pēdām. Virzības laikā iedomājieties, kā izlīdzinās grumbas, pazūd nogurums, parādās smaids.

NOŅEMAM DIENAS SASPRINGUMU

Uzkrājušās emocijas bojā noskaņojumu vakarā, neļauj aizmigt, ietekmē miega kvalitāti un mūsu rītu. Ne vienmēr iespējams noteikt trauksmes cēloni, tāpat arī to novērst. Tas viss paliek mūsu ķermenī un, lai sasniegtu miera stāvokli, nepieciešams rīkoties caur to.

1. Iegrimšana ķermenī. Pats vienkāršākais veids – apgulties un pilnībā atslābināties. Taču, ja situācija ir ielaista, tas ne vienmēr izdosies ar pirmo reizi. Relaksācija nedrīkst būt uzspiesta, vienkārši ieklausieties tajā, ko jūt ķermenis – kur sāp, kur saspringums, kur patīkams nogurums.

2. Smagumam, kas iekšēji nosēdies, nepieciešama izlādēšanās. Ja esat redzējuši, kā, guļot uz muguras, „spārdās” mazi bērni, nebūs grūtības to atkārtot. Šīs kustības iesaka apvienot ar kliedzieniem „Nē!” un „Kāpēc?”. Tas palīdz izdzīvot apspiestas sajūtas.

3. Tehniku „Budas smaids” piedēvē daoistiem. Mērķis – sasniegt samierināšanos un laimi. Budas smaidu nedrīkst radīt sejas muskuļi, tam jāparādās no iekšienes. Aizverot acis, pamēģiniet nomierināties un sajust, kā jūsu lūpu kaktiņi pielīst ar siltumu un izplūst.

VEIDOJAM KONTAKTU AR ĶERMENI

Lai „nesaslimtu” no grūtsirdības, bēdām vai pārslodzes, nepieciešams labi zināt, uz ko un kā mūsu organisms reaģē. Arī šo saikni iespējams attīstīt.

1. Uzrakstiet „vēstuli savam ķermenim”. Ko jūs par to domājat, kā pret to izturaties, ko plānojat mainīt. Pārsēdieties citā vietā un uzraksties atbildi. Rezultāts ļauj atklāt daudz par to, kā patiesībā jūs pret sevi attiecieties.

2. Ne jau velti mums gribās kliegt, kad esam dusmīgi, un raudāt, ja ir smagi un skumji. Balss terapija piedāvā sajust ķermeni caur balsi. Dziedāt iespējams ne tikai ar balssaitēm. Pamēģiniet „laist” balsi no krūtīm, vēdera, gurniem un potītēm. Palīdziet sev ar roku kustībām. Leģendārais Fjodors Šaļapins atzinās, ka pēc sarežģītām uzstāšanām viņam sāpēja viss ķermenis, tai skaitā pēdas. Regulāri trenējoties ar balsi, iespējams iemācīties izdzīt sāpes un noņemt stresa radītu saspringumu.

3. Viens no deju terapijas vingrinājumiem – ķermeņa daļu deja. Nepieciešams atsevišķi kustēties ar rokām, galvu, vēderu, pleciem un kājām. Rezultātā noteiksiet, ar ko bija grūtāk dejot. Ja tā ir galva, tad problēma saistīta ar lēmumu pieņemšanas ātrumu, gurni nozīmē seksuālu aizturi, ceļi – vēlmi virzīties uz priekšu.

Rūpes par veselību ietver arī saslimšanu profilaksi un laicīgu vēršanos pie ārstiem, taču, kā nākas patstāvīgi izzinot savu organismu un iemācoties uz to iedarboties, jūs spēsit novērst daudzus sarežģījumus. Un daudzos gadījumos zāles jums vienkārši nevajadzēs.

Avots: www.econet.ru

* No krievu valodas tulkoja Kaspras speciāli priekš www.garavasara.com

Library_page_2__1_
Ķermenis & veselība

Lai attīstītu imunitāti, bērniem ir vajadzīgi mikrobi, nevis antibiotikas

Pārmērīgi higiēniski apstākļi izraisa hroniskas slimības.   Ļaujot bērniem spēlēties ar zemi, mēs patiesībā palīdzam viņu imūnsistēmas ...

2518
7. aprīlī, 2017
Library_page_bcf1358808ef60e07745025dcd7f0141
Ķermenis & veselība

Kā elpošanas ritms ietekmē atmiņu un bailes

Ziemeļrietumu medicīnas universitātes zinātnieki pirmo reizi ir atklājuši, ka elpošanas ritms cilvēka smadzenēs rada elektrisku aktivitāt...

2284
21. martā, 2017
Library_page_sky-perspective-1024x482
Ķermenis & veselība

Mūsu apziņa ietekmē realitāti

Doktors Džo Dispenza (Joe Dispenza) – bioķīmiķis, neirofiziologs, neiropsihologs, hiropraktiķis – bija viens no pirmajiem, kurš no zinātn...

11279
30. decembrī, 2016
Library_page_herhead
Ķermenis & veselība

Kad tu kļūsti caurredzams

Kad tu sāki uzmanīgi vērot vecākus ļaudis, tu uzzināji, kas tevi biedē – viņi nevar noslēpties. Skatoties uz tevi, nepateiksi, cik dienas...

2843
26. oktobrī, 2016
Library_page_17839-humanized-four-elements-1366x768-digital-art-wallpaper
Ķermenis & veselība

Klejotājnerva stimulācija

Stimulējot klejotājnervu, ievērojami samazinās iekaisuma procesi un artrīta simptomi. Iekaisuma procesiem ir ārkārtīgi svarīga loma daud...

2013
18. oktobrī, 2016
Library_page_00b02c62b9a5ba3ef6108e2bd3d32d49b8a9c14a
Ķermenis & veselība

Kā organismu dziedina skaņas

Kā organismu dziedina skaņas Mēs to sajūtam, kad ieslēdzam radio un atskan mūsu iemīļota dziesma vai arī kad mierīgi sēžam un klausāmies...

4905
4. augustā, 2016
Library_page_22_baby_cute___www.cute-pictures.blogspot.com_
Ķermenis & veselība

Lēni un mierīgi – tas ir vajadzīgs mums visiem

Piedāvājam Jūsu uzmanībai interviju ar profesoru Francisu McGlonu un kognitīvās neiropsiholoģijas profesoru no Liverpūles Universitātes D...

3125
22. jūlijā, 2016
Library_page_29833-wallup
Ķermenis & veselība

Fakti par smadzenēm, kuri mainīs jūsu dzīvi

Cilvēka smadzenēm piemīt lielākas iespējas, nekā domājam. Tās var trenēt un likt tām strādāt citādāk. Bet tas, savukārt, nosaka to, kāda ...

6994
12. maijā, 2016
Library_page_elena__kassandra__vizerskaya
Ķermenis & veselība

Sava ķermeņa apzināšanās

Man vienmēr ir šķitis, ka mans ķermenis – tas ir kaut kas fizisks un blīvs. It kā es būtu ieslodzīts cietumā – kaut kādā cietā, smagā, ne...

2653
21. aprīlī, 2016
Library_page_03b9505f-1722-47c5-aa15-2649ff8923d5-2060x1236
Ķermenis & veselība

Jūs neesat slimi - jums slāpst

Pirms divpadsmit gadiem medicīnas doktors F. Batmanghelidžs publicēja darbu ar tādu pašu nosaukumu, un sniedza jaunāko informāciju par mi...

3053
20. martā, 2016
Library_page_smiling-young-woman-in-field-1400-1024x668_60
Ķermenis & veselība

Asiņošanas rituāls

Mūsu Rietumu kultūrā tām sievietēm, kuras ir sociāli aktīvas, nav iespējams ievērot menstruāciju tradīcijas. Kamēr daudzās kultūrās sievi...

2941
23. februārī, 2016
Library_page_12539983_10205473801705950_1452946770_n
Ķermenis & veselība

Slimība palīdz mums iegūt vēlamo

Daži psihoterapeiti uzskata, ka gandrīz visu saslimšanu pamatā ir psiholoģisks iemesls. Tomēr klasiskā medicīna oficiāli atzīst septiņas ...

4869
12. janvārī, 2016
Library_page_d9jdoptcm0g
Ķermenis & veselība

Iemācīties ieklausīties savā ķermenī

 „Visas slimības sākas galvā”. Tieši mūsu domas ir spējīgas vadīt tik sarežģītu sistēmu kā cilvēka organisms. Lai iemācītos valdīt pār s...

7285
11. decembrī, 2015
Library_page_photodune-7673995-beautiful-little-girl-enjoying-nature-s
Ķermenis & veselība

Visīsākais ceļš, lai uzlabotu veselību

No zinātniskā viedokļa veselība ir labākais no iespējamajiem stāvokļiem; optimālais, jeb -dzīvotspēja ar pozitīvu emocionālo tonusu. Fizi...

3497
11. septembrī, 2015
Library_page_moteris-65126891
Ķermenis & veselība

Neslimojošu cilvēku noslēpumi

Ir grūti noticēt, ka tā ir tikai veiksme: daži cilvēki var viegli saaukstēties vai dažkārt ciest no kādām sāpēm, bet šķiet, ka viņi nekad...

6107
2. aprīlī, 2015
Library_page_1238860_543114525762000_854984976_n
Ķermenis & veselība

Zemapziņa tic tam, ko jūs sakāt

Esmu sapratusi, ka lielākā daļa cilvēku nemaz nevēlas dzirdēt labas ziņas. Viņiem patīk sliktās, jo tās dod iespēju pažēloties par dzīvi....

8875
24. martā, 2015
Library_page_527896_339751299452271_2104786987_n
Ķermenis & veselība

Kas patīk un kas nepatīk mūsu smadzenēm?

Kas patīk? 1. Konkrēts mērķis. Tiklīdz Jūs noformulējat sev konkrētu mērķi, uzdevumu – tā tūlīt sākas brīnumi. Atradīsies  līdzekļi, ies...

3661
16. novembrī, 2014
Library_page_sri-lanka
Ķermenis & veselība

Изменяя нейронные связи, мы можем управлять своими эмоциями

Ричард Дэвидсон — выдающийся нейроученый, одним из первых начавший изучать воздействие медитации на человеческий мозг. Это интервью было ...

2532
5. oktobrī, 2014
Library_page_625aba1ad103860de14b49a3849e1ffb
Ķermenis & veselība

Карма мозга: обречены ли мы жить в иллюзии?

Во всех духовных традициях есть представление о том, что наше восприятие реальности искажено. В индуизме и буддизме говорится о «пелене и...

1824
17. augustā, 2014
Library_page_308511_542176242501837_471737872_n
Ķermenis & veselība

рАковая жизнь или психосоматика онкологии

Сегодня есть много «официальных» теорий возникновения рака. В них описываются влияния вирусов, мутаций и канцерогенов как пускового факто...

2339
28. jūlijā, 2014