Lasītava

Skatīt pēc:
Datuma Popularitātes
W836_pklava Square81_sito

Intervija ar Pēteri Kļavu "Mīliet visu, jo viss tūlīt pāries"

Katrs no mums kaut reizi ir aizdomājies par esības lielāko mīklu: vai mūsu dzīve beidzas līdz ar fiziskā ķermeņa nāvi. Un, vai tā ir taisnība, ka dvēsele ir nemirstīga? Vai eksistē ”cita saule”? Pēteris Kļava meklē un atrod atbildes uz šiem jautājumiem.

Katras savas dežūras laikā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas reanimācijas nodaļā Pēteris Kļava saglabā dzīvību tiem bērniem, kurus var noturēt šajā pasaulē, un pavada viņsaulē tos, kam vairs nav iespējams palīdzēt. No vienas puses, viņš ir mazliet Dievs, bet no otras – bezpalīdzīgs vērotājs. Strādājot tādu darbu, ārsti kļūst vai nu par ciniķiem, vai vienaldzīgajiem, vai arī filozofiem. Citādi nav iespējams katru dienu mēģināt atbildēt uz jautājumu ”Vai es izdarīju visu, lai šis bērns dzīvotu?” un ”Kāpēc cilvēkiem tik daudz jācieš?” Pēteris Kļava ir izvēlējies filozofijas ceļu. Kopš 1985. gada viņš nopietni pievērsies dzīves un nāves jautājumu pētīšanai un labprāt dalās ar mums savās zināšanās.

Mūsu saruna notiek biroja telpās Rēriha ielā. Es ievēroju, ka Pētera Kļavas acis un skatiens ir kā bērnam jeb, precīzāk, – kā cilvēkam, kurš dzīvē ir daudz redzējis, taču nav tajā vīlies un vēl arvien tic brīnumiem. Un tad es atcerējos izcilā amerikāņu rakstnieka Dž. D. Selindžera romānu “Uz kraujas rudzu laukā”. Tā galvenais varonis ir pusaudzis, kurš sapņo par to, ka, izaudzis liels, strādās par cilvēku, kas stāv kraujas malā un ķer rudzu laukā spēlējošos bērnus, lai neviens no viņiem nenokristu lejā. Un man ienāca prātā doma: ”Jauneklis ir izaudzis, un viņa sapnis ir īstenojies.” Kā jau katrs īstenots sapnis, arī šis atšķiras no ideāla: izrādās, ne visus un ne vienmēr izdodas glābt.

Pēteris Kļava ir dzimis 1964. gada 20. jūlijā. Pabeidzis Rīgas Medicīnas institūta Pediatrijas fakultāti un ieguvis anesteziologa reanimatologa specialitāti. Nu jau vairāk nekā divdesmit gadus strādā par ārstu reanimatologu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Kopš 1985. gada pēta globālus jautājumus, kas saistīti ar dzīves–nāves fenomenu, ārpusķermeņa pieredzi un cilvēka attīstību. 2001. gadā bija Dalailamas vizītes Latvijā galvenais iniciators un organizētājs. Vairākus gadus vadījis televīzijas sarunu raidījumu "Šeit un tagad". Dibinājis biedrību Reanimare, kas meklē atbildes uz mūžseno jautājumu: kā padarīt dzīvi harmonisku. Lasa lekcijas, vada seminārus.

– Pēteri, varbūt uzreiz ķersimies pie globāliem jautājumiem – kas ir nāve? Kāpēc tā mūs biedē?

– Cilvēkus biedē neziņa un notikušā neatgriezeniskums. Es strādāju bērnu reanimācijā, redzu mirstam simtiem bērnu. Un esmu ievērojis, ka vecāki, kuri zaudē savu bērnu, ļoti reti uzdod sev jautājumu ”Kas ir nāve?”. Viņi domā tikai par to, ka ”vairs nekad”, cieš, rīko bēres, iet uz kapiem un gadiem ilgi skatās uz fotogrāfijām. Zaudējuma bēdas ir milzīgas. Taču tiem, kas uzdod sev jautājumu ”Kas ir nāve?”, un meklē uz to atbildi, ciešanas mazinās, jo cilvēks sāk saprast: nāves nav. Ir pāreja citā eksistences formā, saplūšana ar to balto gaismu, kuru redzējis katrs, kas piedzīvojis klīnisko nāvi.

Daudzi gudrie to zina. Kad Cīrihē nomira Einšteina draugs, zinātnieks savā dienasgrāmatā ierakstīja: ”Mums, fiziķiem, nāve neko nenozīmē. Tu aizgāji pirmais, es tev sekošu. Pagātne, tagadne un nākotne ir uzmācīga ilūzija.” To reizēm intuitīvi jūt bērni. Astoņgadīga meitenīte, kuru es ārstēju... nav svarīgi, no kā... tad, lūk, viņa neilgi pirms savas aiziešanas teica saviem vecākiem pārsteidzošus vārdus: ”Mamma un tēti, jums jāsaprot, jūs tikai nebaidieties, bet mūsu nav! Kad Dievs domā pats par sevi, mēs parādāmies viņa prātā.” Šī meitene un Einšteins runāja par vienu un to pašu: mūsu materiālā eksistence šajā pasaulē ir liela ilūzija, bet nāve – pāreja.

Uz jautājumu ”Kas ir nāve?” ir vairāku līmeņu atbildes. Tik sarežģītas zināšanas jāskaidro tā, lai cilvēki ar dažādu attīstības pakāpi saprastu viņiem pieejamo informācijas daļu un lai šī sapratne sniegtu viņiem mierinājumu. Pirmais līmenis – cilvēks piedzīvojis zaudējumu, atbilstoši savas reliģijas likumiem atzinis, ka mirušais nonācis paradīzē vai ellē, ātri apracis vai sadedzinājis aizgājēju, noskaitījis lūgšanas, ticis vaļā no atmiņām un sācis taisīt jaunus bērnus. Tas ir normāls process, kas nodrošina iedzīvotāju skaitu, cilvēku biomasu. Starp citu, jēdzienā ”biomasa” nav nekā slikta – no tās rodas viss labais un vērtīgais. Reliģiskais institūts ir vērtīgs, jo tiem, kas palikuši dzīvi, palīdz pārdzīvot zaudējumu, bet tiem, kas aizgājuši, – veikt pāreju.

Augstākā attīstības līmenī, kad galva nav aizņemta ar nepārtrauktām ciešanām vai neapstrīdamiem reliģiskiem uzskatiem, kad tajā ir pietiekami daudz vietas, lai uztvertu jauno, cilvēks apzinās, ka nāve ir vienkārši atbrīvošanās no miesas un pāreja citā dimensijā. Turklāt var būt vairākas šādas dimensijas un tās nav ne paradīze, ne elle.

Un vēl bez parastās gudrības ir arī augstākais viedums – izredzētajiem.

– Tad pievērsīsimies gudrībai! Augstāko viedumu varbūt šoreiz neaplūkosim, bet parunāsim par nāvi mazliet dziļāk nekā parasti. Pašreiz vērojama interesanta parādība, kuras liecinieki mēs esam: jautājumu ”Vai eksistē dzīve pēc nāves?” apcer mūsdienu zinātne. Turpretī reliģija, kas it kā nodarbojas ar garīgiem meklējumiem, pamatīgi atpaliek. Vai tas nav dīvaini?

– Tā nu ir sanācis, ka pašlaik fiziķi teorētiķi ir tuvāk šo jautājumu izpratnei, nekā garīgie darbinieki. Arvien mazāk vietas paliek filozofijai, un rodas arvien vairāk zinātnisko pētījumu. Tikai 4 % iedzīvotāju piemīt ģenētiska nosliece uz garīgumu, tikai 16 % – uz biznesu un sistemātisku darbu. Taču bez iedzimtām nosliecēm mūsos ir ielikta arī tieksme pēc daudzpakāpju attīstības dažādos virzienos. Mūsdienu rietumu sabiedrība ar mākslas, kino, teātra izrāžu, interneta starpniecību mūs pakāpeniski attīsta, padarot garīgākus un strādīgākus. Tāpēc rietumu cilvēks ir uzņēmīgāks un izglītotāks nekā indietis vai tibetietis. Viņš ir gatavs uzsūkt zināšanas, to skaitā arī garīgās. Viņš ir radījis zinātni. Tāpēc jau Dalailama tā tiecas uz Rietumiem. ASV Dalailama ik gadu tiekas ar pirmrindas zinātniekiem: uzaicina kādus septiņdesmit, astoņdesmit zinātniekus – neirofiziologus, ģenētiķus, kvantu fiziķus, matemātiķus – un brīvas diskusijas veidā apspriežas ar viņiem par to, kas ir apziņa, dzīve un kas atrodas aiz tās robežām.

Nāves Baltā gaisma, kuru mēs visi agrāk vai vēlāk ieraudzīsim, ir Visuma reliktā enerģija, kas eksistējusi pirms visa cita. Šis jēdziens ir kopīgs kvantu fizikai un visām reliģiskajām mācībām, to skaitā kristietībai. Gan zinātnieki, gan garīgie līderi vienā balsī apgalvo: gaisma ir visa pamats, tā ir tīra enerģija, kura kaut kādā veidā ir pārvērtusies par materiālo pasauli. Tā ir visur, arī mūsos.

Es nekad nesaku mirstošiem bērniem, ka viņi nomirs. Un nekad nevienu nemānu, solot šīs dzīves turpināšanos. Es cenšos ļoti īsi atklāt bērnam patiesību: ”Nāves nav. Tu aizej no sava ķermeņa un pārej citā stāvoklī.” Un bērns saņem no manis apstiprinājumu savām izjūtām, ka viņš eksistēs arī turpmāk, tikai citādāk.”

– Daži neirofiziologi apgalvo, ka cilvēku smadzenes nav apziņas avots. Tās darbojoties kā uztvērējs. Ko jūs domājat par šo teoriju?

– Profesors Stjuarts Hamerofs, Arizonas Universitātes anesteziologs un psihiatrs, un viņa Oksfordas kolēģis Rodžers Penrouzs radījuši apziņas kvantu teoriju. Viņi uzskata, ka cilvēku smadzenes ir kvantu dators, bet apziņa – tā programmnodrošinājums, kas nāk no ārpuses, no Visuma, savukārt dvēsele ir informācija, kas uzkrāta kvantu līmenī. Līdzīgs viedoklis tika pausts jau sen, taču šiem pētniekiem ir izdevies rast tam zinātnisku pamatojumu: apziņas jeb informācijas nesēji ir miljardiem smadzeņu nervu šūnās izvietoto olbaltumvielu mikrocaurulīšu (microtubules), kurām līdz šim tika atvēlēta vien necila armatūras un šūnu iekšējo transporta kanālu loma. Kvantu informācija tajos uzkrājas un nevar tikt iznīcināta pat pēc ķermeņa bojāejas. Kad ķermenis iet bojā, šī informācija saplūst ar Visumu. Un eksistē bezgalīgi. Profesors Stjuarts Hamerofs šo informāciju sauc par ”dvēseli”.

– Iznāk, ka cilvēks ir biorobots ar ārēju enerģijas avotu. Un kā tad ar apgalvojumu, ka Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības.

– Es šeit nesaskatu pretrunu: apziņas dzirksts viņā ir no Dieva. Lai cilvēks varētu kļūt līdzīgs Dievam, viņam jāiepazīst sevi, un to var izdarīt, mīlot, kalpojot un cienot citus cilvēkus. Šo ideju ir grūti iegalvot tiem, kas pār mums valda, kā arī miljardiem citu cilvēku, kuri dzīvo līdzīgi zivīm, neapzināti kopojoties, un tāpēc katru dienu 40 000 bērnu mirst no bada. Būtu labi, ja šo tautas masu varētu vest pie prāta, pacelt augstākā attīstības līmenī. Attīstības process ir lēns un sarežģīts, tomēr tas ir iespējams!

Zināšanas par nāvi maina mūsu dzīvesveidu. Bet mēs šīs zināšanas atgrūžam. Viduslaikos Eiropā aizliegtais temats bija sekss, toties nemitīgi tika runāts par nāvi. Mūsdienās visi runā par seksu un par aizliegto tematu kļuvusi nāve. Sabiedrībā atliek vien izrunāt šo vārdu, un visi paziņas novērš no tevis skatienu un aizbēg, it kā, ja viņi šo vārdu neizrunās, tad dzīvos uz Zemes mūžīgi.

Iedomājieties: cilvēks nevar nomirt pavisam. Nāves brīdī zūd tikai viņa materiālā izpausme. Mēs zaudējam fizisko ķermeni, bet tas, kas mēs esam, – personība – paliek. Mūsu enerģētiskā būtība, kas uztver visas parādības un reaģē uz tām, turpina dzīvot un nav ierobežota ne telpā, ne laikā. Tā ceļo pa citām pasaulēm un saplūst ar Dievu.

”Vienpadsmitajā klasē es redzēju sapni: sieviete atnesa man melnu grāmatu, kurā ”viss ir uzrakstīts”. Pēc dažiem gadiem šis sapnis piepildījās. Es studēju medicīnas institūtā, un kāda sieviete man piedāvāja nopirkt melnu grāmatu, kurā ”viss ir uzrakstīts”. Grāmata saucās Bhagavadgīta – indiešu Bībele par realitāti. Grāmata maksāja trīsdesmit piecus rubļus, bet mana stipendija tolaik bija četrdesmit rubļu. Tomēr es vienalga to nopirku un naktīs lasīju kopmītņu istabiņā zem segas, jo baidījos, ka man šo ”reliģisko literatūru” atņems.”

– Kādi notikumi mudināja jūs uz pārdomām par nāvi un tās izzināšanu?

– Dzīvē mēdz gadīties tādi notikumi, kurus nav iespējams aizmirst, bet par kuriem ir neērti stāstīt. Šādi gadījumi parasti notiek ar ārstiem, lidotājiem, kosmonautiem: ”Redzēju neizskaidrojamas lietas, taču nevienam par to neteikšu, citādi vēl nosauks par jukušu vai narkomānu, nepielaidīs pie darba, dežūrām, lidojumiem.”

Pirms vairāk nekā divdesmit gadiem, kad es tikko biju sācis strādāt par reanimatologu, Daugavpilī kādā dzīvoklī bija sprādzis gāzes balons. Māte uzreiz bija gājusi bojā, bet dēlam bija 90 % ķermeņa apdegumu. Zēnu atveda uz reanimāciju. Izglābt cilvēku, kuram ir tik plaši apdegumi, pat mūsdienās nav iespējams. Zēna dzīvība nebija glābjama. Es gāju pa gaiteni un grasījos ieiet pie viņa palātā – pirmajā pa labi. Pirms manis tur iegāja māsiņa ar gariem, izlaistiem matiem, ģērbusies baltā halātā. Es nodomāju: ”Interesanti, kas tā par jaunu māsiņu, kas šodien dežurē?” Pēc piecām sekundēm arī es iegāji palātā. Taču tajā, izņemot pacientu, neviena cita nebija. Bet es taču skaidri biju redzējis palātā ieejam jaunu sievieti tādā dīvainā, garā un brīvi krītošā halātā! Pēkšņi monitors sāka rādīt strauju slimā zēna stāvokļa pasliktināšanos: viņa sirds pukstēja arvien lēnāk un lēnāk. Es uzsāku reanimēšanu, taču zēns nomira. Un man nav nekāda cita skaidrojuma notikušajam, kā vien tas, ka zēna māte bija atnākusi, lai palīdzētu viņam iziet no ķermeņa.

Bija vēl viens gadījums, kas ilgi man nedeva miera. Trīsgadīga meitenīte nomira pēc ļoti sarežģītas sirds operācijas. Un pat pēc vairākām dienām māsiņas un sanitāres tukšajā palātā dzirdēja meitenītes raudāšanu. Pat tie, kas nejauši nokļuva palātā un neko nezināja par notikušo, arī dzirdēja, kā meitenīte sauc mammu. Mazulīte nespēja veikt pāreju, jo viņu nelaida vaļā no šīs pasaules un noturēja nāves vietā tuvinieku, galvenokārt mammas, ciešanas un vaimanas.

Visiem būtu jāzina, ka cilvēka nāve ir ilgs un sarežģīts process nevis acumirklīgs akts: bija cilvēks – bums, un viņa vairs nav, viņš ir anihilējies! Mēs visi saprotam, ka embrijs mātes miesās jāaudzina, jālolo, lai viņam būt iespēja klausīties labu mūziku, siltus vārdus, dziesmas. Un tad viņš piedzims vesels un būs labs cilvēks. Mirstoša dvēsele arī jālolo, tai jāvelta rūpes un uzmanība, taču bez puņķiem un skaļām vaimanām. Jo šai dvēselei priekšā ir garš ceļš un atdzimšana citā ķermenī.

– Tātad nevajag ļauties neapturamām bēdām, vaimanāt ”kam tu mani esi pametusi” un lūgt šo tuvinieka dvēseli neaiziet?

– Nē, nevajag, jo citādi tā tiešām var palikt. Un būs lemta ciešanām. Nelaimīgo un neizglītoto tuvinieku kliedzieni brīdī, kad dvēsele pārceļas garīgajā dimensijā, traucē šo procesu. Pārejas process ir svētlaimīgs, tam jānotiek klusumā, gaišās, cēlsirdīgās skumjās. Citādi aizgājējs var palikt par spoku un klīst zemes dzīvē, pieķeroties savai mājai vai radiem.

Lūgšanas, vēršanās pēc palīdzības pie tā, kurš prot pāriet no fiziskā ķermeņa garīgajā, – pie jebkuras reliģijas Dieva – ir labākā palīdzība mirstošajam. Lūgšanām jābūt līdz pat četrdesmit dienu ilgām, kamēr norisinās ēteriskās miesas sašķelšanās, kurā mitusi dvēsele šajā, zemes dzīvē, un dvēsele pilnībā pāriet citā dimensijā.

– Jūs ar tādu mīlestību un pašatdevi rūpējaties par svešiem bērniem! Vai jums pašam ir bērni?

– Esmu divpadsmit gadus precējies un audzinu divus bērnus, zēnu un meiteni, – tie ir manas sievas bērni no pirmās laulības, un viņi man ir ļoti svarīgi.

– Labs veids, kā tikt pie minimālas atbildības par bērniem, gūstot no tiem maksimāli daudz prieka.

– Vienpadsmit gadu vecumā es nesapratu, kā var mīlēt vienu sievieti visu mūžu. Bet ja nu otrā vai trešā izrādītos labāka? Skolā četrus gadus pēc kārtas mums bija trīspadsmit krievu valodas un literatūra stundu mēnesī. Es aizgūtnēm lasīju krievu klasiķu darbus, kuros nav atrodami mīlas stāsti ar laimīgām beigām. Lepnais un vientuļais Pečorins no Ļermontova romāna "Mūsu laika varonis" bija mans virtuālais fantoms, ar kuru es domās sarunājos. Es ļoti agri sajutu, ka nevaru būt laimīgs parastā ģimeniskā līmenī. Un tajā pašā laikā es vienmēr esmu ļoti labi sapraties ar bērniem. Pedagoģe Ilze Arhipova, kura manā skolā mācīja krievu valodu un literatūru, ieteica man kļūt par bērnu ārstu. Es biju kategoriski pret. Par ārstu – jā, bet tikai pieaugušajiem! Stājos Vispārējās ārstniecības fakultātē, taču man pietrūka pus punkta, un mani uzņēma pediatrijā, un par to es liktenim esmu no sirds pateicīgs.

Daudzus gadus strādādams reanimācijā, esmu sapratis, ka ir ļoti viegli radīt bērnus un tādējādi apmierināt savu egoismu. Radi tādu mazulīti, paauklē, noskūpsti, noglāsti... Bet ko vēl tu viņam vari dot? Es redzu šos nodzērušos deģenerātus, kuri, protams, arī ir dievišķi radījumi, taču vairojas kā zivis dīķī, un viņu bērni pēc tam cieš un mirst. Es saprotu, ka kāds varbūt ir audzis šausmīgos apstākļos un kļuvis par ģēniju vai svēto, kāds cits kopš bērnības dzīvojis milzīgā trūkumā un kļuvis par Deva avatāru. Es saprotu, ka materiāli psiholoģiskais komforts bērna audzināšanā ne vienmēr ir svarīgākais. Taču man ir sava, personiska attieksme pret ciešanām. Un es nekādā gadījumā nevēlos tām pakļaut cilvēkus.

Katrs pats izvēlas savu atbildības mērauklu. Un es esmu izvēlējies atbildību par pieņemtiem bērniem un saviem pacientiem.

– Kurš ir svarīgākais cilvēks jūsu dzīvē?

– (Ilgi klusē.) Ja jau man par to ilgi jādomā, – tātad man tāda nav.

– Jūsu mīļākā filma?

– Tās ir visas filmas ar Ņikuļina piedalīšanos. Kāpēc Ņikuļins? Tāpēc, ka sarežģītais, pārpasaulīgais Tarkovskis vai ”Matrix”, protams, ir kolosāli! Bet man tā visa ir pietiekami daudz manā dzīvē un darbā. Turpretī, kad skatos Ņikuļinu, saprotu, kā esības pārpasaulīgā gudrība pārtop par ģeniālu vienkāršību. Man tā ir atklāsme. Kādā no pēdējām intervijām Ņikuļinam jautāja: ”Kas ir laime?” Un viņš atbild: ”Tas ir ļoti vienkārši. No rīta es pieceļos. Mēs ar sievu dzeram kafiju. Brokastojam. Un es dodos uz darbu uz cirku.” Ilga pauze, un visa Krievija pamirts, pieplakusi televizoru ekrāniem, – un kas tālāk. Pēc pauzes Ņikuļins turpina: ”Pēc tam es strādāju cirkā. Vakarā atgriežos mājās. Mēs ar sievu ēdam vakariņas. Dzeram tēju. Un es eju gulēt.” Punkts. Viss tiek uztverts kopumā, tā, kā tas ir, bez naida, bez nožēlas. Un ikdienas pelēkumā kļūst redzama Visuma pilnība. Ņikuļins ļauj notikt visam daiļajam – bez nervozēšanas, bez histērijas, bez sabrukuma. Viņš prot pasmieties, viņš mums rāda dziļu esības prieku. Kā Dieva Bērniņš – tāds ir viņa tēls.

– Kāda ir jūsu dzīves jēga?

– Dzīvei nav jēgas. Kāda jēga ir sapnim? Kur ir tie cilvēki, kuri dzīvojuši pirms mums? Viņu nav un nekad nav bijis! Mēs atnākam no tukšuma un tukšumā atgriezīsimies. Nekam nav jēgas, pat daiļradei. Pati esība stāv pāri visam, pāri Mocartam un Baham. Vienkārši ir jādzīvo. Un jādara tas, ko proti. Jāiepazīst pašam sevi. Ļoti interesanti ir cilvēku stāsti par ārpusķermeņa pieredzi. Viņi apmeklē citas pasaules, stāsta par to, cik tur ir labi, – daudz labāk nekā te. Un liekas: cik aizraujoši, liekas, ka tās, citas dimensijas var apmierināt arī tevi. Vajadzētu tās apmeklēt. Apmeklē – man ir bijuši tādi mirkļi, un pienāk laiks, kad tu saproti, ka arī tās citas diženās pasaules nespēj apmierināt tavas prasības. Un tu nonāc pie secinājuma, ka ir vienkārši jādzīvo, jādara, ko vari, un viss lai ir tā, kā ir.

– Ko jums nozīmē laime?

– Laime ir īss zibsnis, kad prāts ir mierīgs, bet garīgais intelekts izjūt mūžīgā spēka klātbūtni, kuram mirdzot atsaucas tava iekšējā gaisma. Iekšējā un ārējā harmonija. Un tu saproti, ka šādā mierpilna prieka stāvoklī vajadzētu atrasties vienmēr. Kas mums traucē? Protams, mūsu mūžīgi rosīgais prāts.

Vēl man laime ir tad, kad slims bērns lūdz ūdeni un es ar karotīti viņu padzirdu un remdēju viņa slāpes. Laime ir tad, kad redzu gudrus, inteliģentus un labsirdīgus vecākus, kuri mīl savu bērnu.

– Vai jums ir svarīgi, lai citi cilvēki jūs mīlētu?

– Man ir svarīgāk mīlēt pašam. Mīlestība ir tad, ja jums ir kopīgas intereses, jums viens un tas pats ļoti patīk vai nepatīk. Uz šādiem pamatiem veidojas pieņemama ģimenes dzīve. Bet vispār, katrs aizmieg un mirst vientulībā. Tāpat kā Dievs ir viens, tā arī tu esi viens. Ja kādam izdodas savā vientulībā integrēt otru cilvēku, – tas ir lieliski.

– Vai vientulība ir nelaime?

Jautājums ir – kāpēc tu esi viens. Daudzi pilnību sasnieguši cilvēki, piemēram Mahariši, iesaka cilvēkiem ģimenes dzīvi. Jēzus Kristus bija Tibetā un teica vīriešiem: ”Labākais klosteris tev ir tava ģimene. Tā ir lieliska kalpošanas skola, jo, darot labu citam cilvēkam, tu dari labu Dievam.” Man pašam patīk mazgāt traukus, gludināt kreklus. Es izmantoju šos mirkļus, lai praktizētu koncentrēto apzināšanos

– Ja jūs būtu visvarens, ko jūs mainītu mūsu dzīvē?

– Es pajautātu Dievam: ”Skaidrs, ka viss ir ilūzija, bet, mīļo Dieviņ, kāpēc Tev vajadzēja radīt ilūziju, kurā bērni un pieaugušie cieš, mirst badā, un tas ir izjūtams fiziskajā līmenī? Radi citu sapni apziņai! Šajā Tavā murgā mums ir slikti. Kāda velna pēc tas mums un Tev ir vajadzīgs?”

Zinātnieki, to skaitā astrofiziķis Stīvens Hokings, uzskata, ka Dievs nav radījis Visumu. Varbūt arī nav radījis. Varbūt to radījuši kritušie eņģeļi un citi nemākulīgie Dieva mācekļi, lai realizētu savus kompleksus. Viņi iemet Dieva radītās dvēseles materiālajās pasaulēs, kuras paši radījuši. Un pēc tam vēro, kas no tā ir sanācis, un rāda saviem draugiem. Svēto skolotāju – Jēzus, Budas – uzdevums ir šīs Dieva dzirkstis vilkt ārā no svešām pasaulēm un atdot Dievam.

Buda ir teicis, ka radīšana ir Dievu tumsonība. Ko viņš ar to domājis? Ļevs Tolstojs sarakstījis ”Karu un mieru”. Viņam bija interesanti rakstīt. Mums – interesanti lasīt. Bet ,ja iedomājamies, ka viņa grāmatu varoņi dzīvo rakstnieka radītajā pasaulē, kur mirst karā, dzemdībās, viņus nomoka slimības? Arī viņi kurnētu un pārmestu radītājam: ”Kāpēc tu neizdomāji labestīgu grāmatu ar labām beigām?”

Ja es būtu Visvarenais, tad izdarītu tā, lai pasaulē nebūtu sāpju un fizisku ciešanu. Bet ar morālām problēmām, kā ”mīl – nemīl”, cilvēks gan jau tiks galā pats.

 

http://lv.happynation.info/

Skaņa & balss

Internal Flight - Estas Tonne 2016

We had a long story with this film. The first frames for this project were shot in the spring of 2013, already then we thought that we could quickly compile a fully finished version in a month but at the stage of editing it became clear that the film would have to work a long time still. The material was clearly not enough. From that period to the mid of 2016 in all our travels we filmed something for the "Internal Flight" project, it was always with us in our soul, everything that was filmed was considered through the prism of whether we could use it for the film or not. Finally, in the fall of 2016, we were able to sit down and in a couple of weeks finish the final version of the film that you now see in front of you. The project was written in two languages: Russian and English. Today we present to you the English version of the film, which has not yet appeared anywhere and has not been published anywhere, except for participation in festivals. You can see it on our channels on Vimeo: https://vimeo.com/214881201 And Youtube: https://youtu.be/qApaVLZmH1A Even at the stage of editing we made a short 3-minutes film, which immediately took a couple of prizes at festivals. The full version of "Internal Flight", over the past 2 months, has won 19 different prizes at festivals around the world and does not intend to stop at this. On the approach in the coming months the results of several more festivals where we hope to take some awards. Well, the most important thing! What is this 29 minutes movie about? It's a reflection on life and about finding yourself in this world. This is all that comes to mind in sleepless nights. Who am I? Why are we in this world? Why is this world created in this way and not otherwise? The text and music were born by the brilliant musician Estas Tonne and we are happy that we have become a part of this Creative Way. We did this project for our own pleasure and now we are downloading our many years of work in the open space of the Internet because we are sure that the film will be of interest to many. Especially for Paganel travelers, the most intelligent, well-read, interested individuals who discover the Universe together with us on travel! Have a pleasant viewing and good mood! Appreciate Life, Love, Travel! With all the best, Team Paganel Studio & Estas Tonne Music

8
25. jūnijā, 2017
https://youtu.be/mYqKjsrFmJA
Joga

Four Paths of Yoga

In this video with lively animation, Sadhguru speaks about the four paths of yoga and tells the story of four yogis who run to an ancient temple to escape the rain.

10
25. jūnijā, 2017
https://youtu.be/-x8EZrm3Nik
Joga

A Simple Reminder That Anything Is Possible

A Simple Reminder That Anything Is Possible

8
25. jūnijā, 2017
Library_page_universe-voie-lactee-
Apzinatība

Rūpējoties par drošību, mēs zaudējam iespēju atvērties

Ja Tu paslēpsi ziedu istabā, lai tam nepiekļūst ne saule, ne jelkāda vēja plūsmiņa, tad, iespējams, Tu domā, ka esi to pasargājis. Taču š...

963
22. jūnijā, 2017
https://www.youtube.com/watch?v=Un2yBgIAxYs
Ekoloģija

How trees talk to each other

"A forest is much more than what you see," says ecologist Suzanne Simard. Her 30 years of research in Canadian forests have led to an astounding discovery — trees talk, often and over vast distances. Learn more about the harmonious yet complicated social lives of trees and prepare to see the natural world with new eyes.

299
19. jūnijā, 2017
Library_page_1724173_10153852470578185_7807339200304311790_n
Prāts & psiholoģija

Nulles likums un vēl 19 precīzi Greisas likumi

Natālija Greisa – talantīga psiholoģe un biznesa trenere St.Pēterburgā, savā grāmatā “Greisas likumi” ir noformulējusi veselu rindu likum...

10462
14. jūnijā, 2017
Library_page_vientul
Prāts & psiholoģija

Vientuļās sievietes

Mūsu valstī ir ļoti daudz vientuļu sieviešu. Laulības šķiršana vai attiecību pārtraukšana. Nespēja veidot ilglaicīgas attiecības, vai nev...

7409
7. jūnijā, 2017
Library_page_wanderlust-nature-photography-lizzy-gadd-32_3_
Advaita

Ciešanas ir nepieciešamas līdz brīdim, kamēr saprotat, ka varat iztikt bez tām

Ekharts Tolle – rakstnieks un filozofs, viens no mūsdienu Rietumu garīgajiem skolotājiem. 1977.gadā pēc ilgstošas depresijas viņš piedzīv...

7496
29. maijā, 2017
Library_page_s617289952887514585_p471_i1_w952
Prāts & psiholoģija

Beznosacījuma pieņemšana

Vēl studējot Stenfordas fakultātē, es biju viena no nelielās ārstu un psihologu grupas, kas piedalījās humānistiskās psihoterapijas pioni...

2379
19. maijā, 2017
Library_page_6
Tantra

Dievietes atgriešanās

Sarita runā par Dievietes ceļojumu, - no seniem laikiem līdz pat mūsdienām, no vajāšanām un varas spēlēm uz patieso sievišķības potenciāl...

1917
14. maijā, 2017
Library_page_d442e6e6e6ddb3f041479b2a0dfa94b8
Būdisms

Dalailamas vēstījums par cilvēka smadzeņu masīvo skalošanu

Dalailama vienmēr ir piesaistījis sev lielu uzmanību, un ne bez iemesla. Dalailamam ir brīnišķīgs raksts par masveida cilvēka “smadzeņu s...

2105
2. maijā, 2017
Library_page_stephen-fry
Prāts & psiholoģija

Pārstājiet sevi želot – un jūs būsiet laimīgi

Pāris brīnišķīgu Stīvena Fraja – aktiera, rakstnieka un cīnītāja par cilvēku tiesībām, padomu. Galvenais, par ko es gribētu būt pārlieci...

6043
25. aprīlī, 2017
Library_page_meditating-woman-on-beach-for-website_orig
Joga

Научные исследования: йога, старение и мозг

На протяжении нескольких последних десятилетий было открыто, что наш мозг претерпевает изменения в зависимости от того, чем мы занимаемся...

410
25. aprīlī, 2017
https://www.youtube.com/watch?v=-0-SL-iswbA
Joga

America's Largest Yoga Class

Welcome to yoga at Grace Cathedral in San Francisco, the largest yoga class in America.

459
25. aprīlī, 2017
Library_page_holy-men-by-joseph-anthony-lawrence-photogrvphy_magazine-08
Attiecības

Tuvu attiecību jēga ir tajā, lai tu paliec tu pats

Dažreiz notiek tā, ka kāds cilvēks pēkšņi atvieglo mūsu dvēseles sāpes un nedaudz mīkstina mūsu rētas. Piemēram, sāk par mums rūpēties, k...

9348
19. aprīlī, 2017
Library_page_2__1_
Ķermenis & veselība

Lai attīstītu imunitāti, bērniem ir vajadzīgi mikrobi, nevis antibiotikas

Pārmērīgi higiēniski apstākļi izraisa hroniskas slimības.   Ļaujot bērniem spēlēties ar zemi, mēs patiesībā palīdzam viņu imūnsistēmas ...

2524
7. aprīlī, 2017
https://youtu.be/DESrcwkeYAQ
Dao

Искусство Китайской медицины

Искусство Китайской медицины - Практики Ци Гун / Тай Чи / Медитация

418
3. aprīlī, 2017
Library_page_photo-1444703686981-a3abbc4d4fe3
Emocijas

Piedošanas mirklis

Nepūlies piedot. Piedošana nav kaut kā “darīšana”. Vienkārši pieņem, ka šis mirklis ir tieši tāds, kāds tas ir. Un arī pagātne ir tāda...

6300
28. martā, 2017
Library_page_bcf1358808ef60e07745025dcd7f0141
Ķermenis & veselība

Kā elpošanas ritms ietekmē atmiņu un bailes

Ziemeļrietumu medicīnas universitātes zinātnieki pirmo reizi ir atklājuši, ka elpošanas ritms cilvēka smadzenēs rada elektrisku aktivitāt...

2298
21. martā, 2017
Library_page_____________
Apzinatība

Ieklausieties noslēpumainajā

Ieklausieties noslēpumainajā; nenoliedziet to. Nesteidzieties apgalvot, ka tas nepastāv. Visi apziņas cilvēki, kuri staigājuši pa Zemi, t...

1459
16. martā, 2017
Library_page_img_2593
Garīgas terapījas

Ja jums paveiksies un būs īstais laiks...

Ja jums paveiksies, jūs paliksiet vieni. Pavisam vieni, kad blakus nebūs neviena, un nāksies meklēt atbalstu zemē un sevī. Ja jums pavei...

13510
9. martā, 2017
Library_page_141dad8ab643b2d4
Bērni & vecāki

Ķermenis kā pedagoģisks instruments

Sākšu ar kādu vienkāršu novērojumu. Es stāvu autobusa pieturā. Blakus stāv tēvs un aptuveni 4 gadus veca meitiņa. Meitenīte klusiņām kaut...

2753
28. februārī, 2017
Library_page_9817023610910
Vērtīgi padomi

Kamēr dzīve jums nepatīk, tā aiziet

Dārgie draugi, izmantojiet saules aizsargkrēmu. Ja es varētu Jums piedāvāt tikai vienu padomu nākotnei, tas būtu saules aizsargkrēms. Il...

8394
14. februārī, 2017
Library_page_16003233_1343779362362175_865231201206951289_n
Apzinatība

Izmanto jebkuru iespēju, lai attīstītu savu jūteklību

Tev jāatjauno aizmirstā sajūtu valoda. Izmanto jebkuru iespēju, lai attīstītu savu jūteklību. Kad tu ēd, mēģini ēst savādāk. Pacenties at...

2702
5. februārī, 2017
Library_page_dzidukrisnamurti-normunds-astra

Meditācija nav domu kontrolēšana

Meditācija nav sekošana kādai sistēmai, tā nav atkārtošana un imitēšana. Meditācija nav koncentrācija. Tas ir viens no iemīļotākajiem dažu..

4147
14. jūlijā, 2015
Library_page_fa-qi-1024x654
Darbs ar enerģiju

Энергия ци и «пространственная сила» в тайцзицюань

Вопрос: Расскажите, пожалуйста, что такое мастерство использования энергии-ци в тайцзицюань? Ответ: Во время практики тайцзицюань дейс...

761
28. janvārī, 2017
Library_page_8bfc1e247311445fb5af003a630b20a1
Bērnu psiholoģija

Kā domā bērni

Es neesmu psihologs, un zemāk uzrakstītais ir vienkārši mana vīzija. Tā nav teorija, es nevaru to aizstāvēt, un neko par to neesmu lasīju...

4156
17. janvārī, 2017
https://youtu.be/D9xFFyUOpXo

Before the Flood

From Academy Award®-winning filmmaker Fisher Stevens and Academy Award-winning actor, and environmental activist Leonardo DiCaprio, BEFORE THE FLOOD presents a riveting account of the dramatic changes now occurring around the world due to climate change.

767
6. oktobrī, 2016
https://www.youtube.com/watch?v=dqTTojTija8

Deep Message to the School System

Deep message to the school system!

1250
2. oktobrī, 2016
https://www.youtube.com/watch?v=YIP4W30GDs4

Ananda Kaulika. Call of the Spirit - the Song of Gara Vasara

Beloved Heart Come soon, come and let's share this Divine news - Let's share the news with open sky and green pastures Spreading this call of the Spirit and Love of Gara Vasara* (* "long summer" or "summer of the spirit") News of the Spirit is - Love is Life Love is Death Love is Pure Gold and this Love happens only in this moment. If you lose this moment Love is lost - So don't miss this moment of festivity Come, come, join us Let's sing, dance and celebrate This moment of Love... **************************************************************************************************** Welcome to Sacred Journey Gara Vasara July, 25-29, Latvia http://garavasara.com/journey2016

1192
3. jūnijā, 2016
https://www.youtube.com/watch?v=GRpgwNiWnx8
1336
15. maijā, 2016
https://www.youtube.com/watch?v=rhcJNJbRJ6U

Dying to be me!

Doctors had given Anita Moorjani just hours to live when she arrived at the hospital in a coma on the morning of February 2nd, 2006. Unable to move as a result of the cancer that had ravaged her body for almost four years, Anita entered another dimension, where she experienced great clarity and understanding of her life and purpose here on earth. She was given a choice of whether to return to life or not, and chose to return to life when she realized that “heaven” is a state and not a place. This subsequently resulted in a remarkable and complete recovery of her health. Anita’s riveting talk will inspire you to transform your life by living more authentically, discovering your greatest passions, transcending your deepest fears, and living from a place of pure joy. Her true story will radically alter your current beliefs about yourself, your purpose on earth, your health, your relationships, and your life!

1133
5. aprīlī, 2016
https://www.youtube.com/watch?v=UyyjU8fzEYU

The Stroke of Insight

Neuroanatomist Jill Bolte Taylor had an opportunity few brain scientists would wish for: One morning, she realized she was having a massive stroke. As it happened -- as she felt her brain functions slip away one by one, speech, movement, understanding -- she studied and remembered every moment. This is a powerful story about how our brains define us and connect us to the world and to one another. http://www.ted.com

1092
23. februārī, 2016
https://www.youtube.com/watch?v=vqCOss4hqnE

Higher consciousness

'Higher consciousness' sounds mystical and possibly irritating. It shouldn't. It just captures how we see things when we go beyond our own egos. Please help us make films by pressing subscribe: http://tinyurl.com/o28mut7

1298
26. oktobrī, 2015
https://youtu.be/uJD5-R_HPCc

Jim Carrey's Secret of Life - Inspiring Message

You wouldn’t expect Jim Carrey, a well-known comedian and actor, to go out of his way to inspire people. The man has had a long, and successful career. Instead of taking the money and running, so to speak, Carrey is now using his influence to impart passionate words of wisdom to all of us. Carrey has been talking a lot about living full lives, being happy, escaping fear, and living up to our full potential. “Ultimately, we’re not the avatars we create. We’re not the pictures on the film stock. We are the light that shines through it. All else is just smoke and mirrors. Distracting, but not truly compelling.I can tell you from experience the effect you have on others is the most valuable currency there is.”

1611
12. septembrī, 2015
https://www.youtube.com/watch?v=_Y51YETlzgU
Sabiedrība
993
9. janvārī, 2017