Lasītava

Skatīt pēc:
Datuma Popularitātes
W836_bcf1358808ef60e07745025dcd7f0141 Square81_10640_554866707896864_2057411988_n
Ķermenis & veselība

Kā elpošanas ritms ietekmē atmiņu un bailes

Ziemeļrietumu medicīnas universitātes zinātnieki pirmo reizi ir atklājuši, ka elpošanas ritms cilvēka smadzenēs rada elektrisku aktivitāti, kas uzlabo spējas atpazīt emocijas un atsaukt atmiņā vēlamo.

Šī ietekme ir lielā mērā atkarīga no tā, vai jūs ieelpojat vai izelpojat, kā arī no tā, vai jūs elpojat caur degunu vai muti.

Kāda pētījuma dalībnieki baiļpilnu seju spēja atpazīt daudz ātrāk, to ieraugot ieelpas, nevis izelpas laikā. Dalībniekiem bija arī daudz vieglāk atcerēties kādu objektu, ieraugot to ieelpas, nevis izelpas laikā. Šī ietekme pazuda, ja elpošana notika caur muti.

“Viens no galvenajiem šī pētījuma atklājumiem bija ievērojamā smadzeņu aktivitātes atšķirība mandeļveida kodolos un hipokampā ieelpas laikā, salīdzinājumā ar izelpu”, teica galvenā autore Kristīna Zelano (Christina Zelano), kas ir arī neiroloģijas asistentprofesore Ziemeļrietumu Universitātes Feinbergas Medicīnas skolā. “Mēs esam atklājuši, ka ieelpas laikā Jūs stimulējat neironus tajā smadzeņu garozas daļā, kas atbild par ožu, kā arī mandeļveida kodolos un hipokampā – viscaur limbiskajai sistēmai”.

Minētais pētījums tika publicēts Neirozinātnes žurnālā 6. decembrī. Vecākais autors ir Feinbergas Universitātes neiroloģijas profesors Džejs Gotfrīds (Jay Gottfried).

Ziemeļrietumu medicīnas universitātes zinātnieki vispirms šīs smadzeņu aktivitātes atšķirības atklāja, pētot septiņus epilepsijas pacientus, kam tika plānota smadzeņu operācija. Nedēļu pirms operācijas ķirurgs pacientu smadzenēs ievietoja elektrodus, lai noteiktu krampju izcelsmi. Tas ļāva zinātniekiem iegūt elektrofizioloģiskus datus tieši no pacientu smadzenēm. Ierakstītie elektriskie signāli parādīja, ka smadzeņu aktivitāte mainās līdz ar elpošanu. Aktivitāte parādās tajās smadzeņu daļās, kur tiek apstrādātas emocijas, atmiņa un smarža.

Šis atklājums zinātniekus noveda pie nākamā jautājuma: “Vai elpošana varētu ietekmēt arī kognitīvās spējas, kas parasti ir saistītas ar šīm smadzeņu daļām, sevišķi, baiļu apstrādi un atmiņu?”

Mandeļveida kodoli ir cieši saistīti ar emociju, sevišķi ar bailēm saistīto, apstrādi. Tā nu zinātnieki lika apmēram 60 cilvēkiem laboratorijas apstākļos pieņemt ātrus lēmumus par emocionālām izteiksmēm, vienlaicīgi ierakstot viņu elpošanu. Kad viņiem tika rādīti attēli ar cilvēkiem, kuriem piemita baiļu vai pārsteiguma izteiksme, pētījuma dalībniekiem, cik ātri vien iespējams, bija jānorāda, kāda izteiksme piemita katrai sejai.

Kad sejas tika parādītas ieelpas laikā, dalībnieki atpazina tās kā nobijušās daudz ātrāk, nekā izelpas laikā. Ar pārsteigtās izteiksmes atpazīšanu bija citādi. Šī ietekme mazinājās arī tad, kad pētījuma dalībniekiem tika lūgts izpildīt šo pašu uzdevumu, elpojot caur muti. Tātad pētījumā novērotais efekts bija specifisks tikai baiļu stimulam ieelpas caur degunu laikā.

Eksperimentā, kas tika veidots, lai novērtētu atmiņas funkciju, kas ir saistīta ar hipokampu, tiem pašiem dalībniekiem tika rādītas cilvēku bildes datora ekrānā un tika lūgts tās atcerēties. Vēlāk viņiem lika atsaukt atmiņā šos cilvēkus. Pētnieki atklāja, ka atmiņas funkcija darbojās labāk, ja attēli sākotnēji tika parādīti ieelpas laikā.

“Atklājumi liek domāt, ka straujai elpošanai ir priekšrocības, cilvēkam esot bīstamā situācijā. Ja esat panikas stāvoklī, Jūsu elpošanas ritms paātrinās,” sacīja Zelano. “Rezultātā šādā situācijā Jūs proporcionāli daudz vairāk laika veltīsiet ieelpai, nekā esot miera stāvoklī. Tādējādi mūsu ķermeņa dabiskajai reakcijai uz bailēm, t.sk. ātrākai elpošanai varētu piemist pozitīva ietekme uz mūsu smadzeņu funkcijām, nodrošinot ātrāku reakcijas laiku uz bīstamiem apkārtējās vides kairinājumiem.”

Vēl viens potenciāls šī pētījuma atklājums ir par pamata meditācijas tehnikām vai fokusēto elpošanu. “Kad Jūs ieelpojat, Jūs kaut kādā ziņā sinhronizējat smadzeņu viļņu svārstības visā limbiskajā sistēmā,” piezīmēja Zelano.

 

* Avots: https://medicalxpress.com/;

* No angļu valodas tulkoja Liene Lāce

Library_page_2__1_
Ķermenis & veselība

Lai attīstītu imunitāti, bērniem ir vajadzīgi mikrobi, nevis antibiotikas

Pārmērīgi higiēniski apstākļi izraisa hroniskas slimības.   Ļaujot bērniem spēlēties ar zemi, mēs patiesībā palīdzam viņu imūnsistēmas ...

2512
7. aprīlī, 2017
Library_page_bcf1358808ef60e07745025dcd7f0141
Ķermenis & veselība

Kā elpošanas ritms ietekmē atmiņu un bailes

Ziemeļrietumu medicīnas universitātes zinātnieki pirmo reizi ir atklājuši, ka elpošanas ritms cilvēka smadzenēs rada elektrisku aktivitāt...

2282
21. martā, 2017
Library_page_sky-perspective-1024x482
Ķermenis & veselība

Mūsu apziņa ietekmē realitāti

Doktors Džo Dispenza (Joe Dispenza) – bioķīmiķis, neirofiziologs, neiropsihologs, hiropraktiķis – bija viens no pirmajiem, kurš no zinātn...

11274
30. decembrī, 2016
Library_page_herhead
Ķermenis & veselība

Kad tu kļūsti caurredzams

Kad tu sāki uzmanīgi vērot vecākus ļaudis, tu uzzināji, kas tevi biedē – viņi nevar noslēpties. Skatoties uz tevi, nepateiksi, cik dienas...

2841
26. oktobrī, 2016
Library_page_17839-humanized-four-elements-1366x768-digital-art-wallpaper
Ķermenis & veselība

Klejotājnerva stimulācija

Stimulējot klejotājnervu, ievērojami samazinās iekaisuma procesi un artrīta simptomi. Iekaisuma procesiem ir ārkārtīgi svarīga loma daud...

2012
18. oktobrī, 2016
Library_page_00b02c62b9a5ba3ef6108e2bd3d32d49b8a9c14a
Ķermenis & veselība

Kā organismu dziedina skaņas

Kā organismu dziedina skaņas Mēs to sajūtam, kad ieslēdzam radio un atskan mūsu iemīļota dziesma vai arī kad mierīgi sēžam un klausāmies...

4903
4. augustā, 2016
Library_page_22_baby_cute___www.cute-pictures.blogspot.com_
Ķermenis & veselība

Lēni un mierīgi – tas ir vajadzīgs mums visiem

Piedāvājam Jūsu uzmanībai interviju ar profesoru Francisu McGlonu un kognitīvās neiropsiholoģijas profesoru no Liverpūles Universitātes D...

3124
22. jūlijā, 2016
Library_page_29833-wallup
Ķermenis & veselība

Fakti par smadzenēm, kuri mainīs jūsu dzīvi

Cilvēka smadzenēm piemīt lielākas iespējas, nekā domājam. Tās var trenēt un likt tām strādāt citādāk. Bet tas, savukārt, nosaka to, kāda ...

6988
12. maijā, 2016
Library_page_elena__kassandra__vizerskaya
Ķermenis & veselība

Sava ķermeņa apzināšanās

Man vienmēr ir šķitis, ka mans ķermenis – tas ir kaut kas fizisks un blīvs. It kā es būtu ieslodzīts cietumā – kaut kādā cietā, smagā, ne...

2652
21. aprīlī, 2016
Library_page_03b9505f-1722-47c5-aa15-2649ff8923d5-2060x1236
Ķermenis & veselība

Jūs neesat slimi - jums slāpst

Pirms divpadsmit gadiem medicīnas doktors F. Batmanghelidžs publicēja darbu ar tādu pašu nosaukumu, un sniedza jaunāko informāciju par mi...

3049
20. martā, 2016
Library_page_smiling-young-woman-in-field-1400-1024x668_60
Ķermenis & veselība

Asiņošanas rituāls

Mūsu Rietumu kultūrā tām sievietēm, kuras ir sociāli aktīvas, nav iespējams ievērot menstruāciju tradīcijas. Kamēr daudzās kultūrās sievi...

2938
23. februārī, 2016
Library_page_12539983_10205473801705950_1452946770_n
Ķermenis & veselība

Slimība palīdz mums iegūt vēlamo

Daži psihoterapeiti uzskata, ka gandrīz visu saslimšanu pamatā ir psiholoģisks iemesls. Tomēr klasiskā medicīna oficiāli atzīst septiņas ...

4866
12. janvārī, 2016
Library_page_d9jdoptcm0g
Ķermenis & veselība

Iemācīties ieklausīties savā ķermenī

 „Visas slimības sākas galvā”. Tieši mūsu domas ir spējīgas vadīt tik sarežģītu sistēmu kā cilvēka organisms. Lai iemācītos valdīt pār s...

7282
11. decembrī, 2015
Library_page_photodune-7673995-beautiful-little-girl-enjoying-nature-s
Ķermenis & veselība

Visīsākais ceļš, lai uzlabotu veselību

No zinātniskā viedokļa veselība ir labākais no iespējamajiem stāvokļiem; optimālais, jeb -dzīvotspēja ar pozitīvu emocionālo tonusu. Fizi...

3492
11. septembrī, 2015
Library_page_moteris-65126891
Ķermenis & veselība

Neslimojošu cilvēku noslēpumi

Ir grūti noticēt, ka tā ir tikai veiksme: daži cilvēki var viegli saaukstēties vai dažkārt ciest no kādām sāpēm, bet šķiet, ka viņi nekad...

6104
2. aprīlī, 2015
Library_page_1238860_543114525762000_854984976_n
Ķermenis & veselība

Zemapziņa tic tam, ko jūs sakāt

Esmu sapratusi, ka lielākā daļa cilvēku nemaz nevēlas dzirdēt labas ziņas. Viņiem patīk sliktās, jo tās dod iespēju pažēloties par dzīvi....

8869
24. martā, 2015
Library_page_527896_339751299452271_2104786987_n
Ķermenis & veselība

Kas patīk un kas nepatīk mūsu smadzenēm?

Kas patīk? 1. Konkrēts mērķis. Tiklīdz Jūs noformulējat sev konkrētu mērķi, uzdevumu – tā tūlīt sākas brīnumi. Atradīsies  līdzekļi, ies...

3660
16. novembrī, 2014
Library_page_sri-lanka
Ķermenis & veselība

Изменяя нейронные связи, мы можем управлять своими эмоциями

Ричард Дэвидсон — выдающийся нейроученый, одним из первых начавший изучать воздействие медитации на человеческий мозг. Это интервью было ...

2530
5. oktobrī, 2014
Library_page_625aba1ad103860de14b49a3849e1ffb
Ķermenis & veselība

Карма мозга: обречены ли мы жить в иллюзии?

Во всех духовных традициях есть представление о том, что наше восприятие реальности искажено. В индуизме и буддизме говорится о «пелене и...

1823
17. augustā, 2014
Library_page_308511_542176242501837_471737872_n
Ķermenis & veselība

рАковая жизнь или психосоматика онкологии

Сегодня есть много «официальных» теорий возникновения рака. В них описываются влияния вирусов, мутаций и канцерогенов как пускового факто...

2328
28. jūlijā, 2014