Lasītava

Skatīt pēc:
Datuma Popularitātes
W836_pas_izzin_a Square81_10640_554866707896864_2057411988_n
Pašizziņas prakses

Kā var būt dziļi garīgs un emocionāli nenobriedis cilvēks?

Džeks Kornfilds jau vairāk kā 40 gadu ir svarīga figūra Amerikas Savienoto valstu budistu sabiedrībā. Viņš bija viens no pirmajiem, kurš Rietumus iepazīstināja ar apziņas praksi. Pēc koledžas beigšanas viņš mācījās klosteros Taizemē, Indijā un Birmā.

Atgriezies mājās, Kornfilds ieguva doktora grādu klīniskajā psiholoģijā, bet 1975 gadā kļuva par vienu no amerikāņu - Sabiedrības par meditācijas izpratni - līdzdibinātāju.

Kornfilds saņēma norādījumus no tādiem lieliem dažādu tradīciju garīgiem skolotājiem, kā Adžans Ča, Kalu Rinpoče, Nisargadatta Maharadž un citiem. Krievu valodā pārtulkotas viņa grāmatas “Ceļš ar sirdi”, “Mūsdienu budistu skolotāji”, “Ceļš uz sirds gudrību”.

 

- Daudzu gadu garumā jūs bieži rakstījāt par garīgā darba kombinēšanu ar psiholoģisko. Kāda ir savstarpējā saikne starp garīgo praksi un cilvēka emocionālo attīstību?

- To var izskaidrot vienkārši: lai mūsu sirdis kļūtu gudras un brīvas, mums jāvēršas pie mūsu esības mandalas, kura tevī apvieno ķermeni, emocijas,  garīgo stāvokli un domāšanas procesu, - un šo atsevišķo daļu savstarpējo saikni.

Atsevišķi meditācijas veidi var atnest mums ļoti lielu labumu. Bet tikpat labi kā garīgo triku var izmantot pārdomas, kas ļauj mums atrast relatīvu mieru un klusumu un aiziet prom no grūtībām. Bet vēlāk – darbā, ģimenē, personīgajās attiecībās – parādās vecie šabloni un ieradumi kuros mēs esam iestrēguši. Var teikt, ka esmu izmēģinājis visu. Esmu pielietojis meditatīvās prakses, psihoterapiju, svētīto medicīnu un mākslu, - tas viss ir kā mērījumi daudz dzīvākam stāvoklim, lielākai brīvībai ķermenī, sirdī un prātā.

- Daļēji šo jautājumu es uzdodu, lai noskaidrotu jēdzienu “garīgais darbs”. Tas taču ir interesanti, ka cilvēki spēj būt neticami garīgi, bet tomēr emocionāli nenobrieduši.

- Cilvēka attīstība – tā ir mandala. Tas nozīmē, ka mēs varam attīstīt dažus  aspektus, bet citi paliek malā. Mēs varam kļūt par olimpiskā līmeņa sportistiem un brīnišķīgi pārvaldīt savu ķermeni, bet būt emocionāliem muļķīšiem. Bet varam būt arī fizikas profesori ar Nobela prēmiju, kuri nespēj atrast paši savus zābakus, vai kuriem nav saikne ar savu ķermeni. Sanāk, ka lai dzīvotu pilnasinīgu – gudrības un līdzcietības dzīvi, - šīm īpašībām jābūt saistītām ar katru no mūsu galvenajiem cilvēciskajiem parametriem – mūsu ķermeni, jūtām, prāta spējām, personiskajām attiecībām un vēsturi, un arī ar mūsu saikni ar ārējo pasauli. Garīgie skolotāji, tāpat kā sportisti un fiziķi, var būt vienpusēji attīstīti.

Par laimi, mēs, rietumu cilvēki, pēdējās desmitgades laikā, esam atklājuši, ka pagātnes dziļās traumas ir iespējams ārstēt. Mēs varam iemiesot sevi, iemiesot personiskajās attiecībās un rīcībā to pašu brīnišķīgo garu, ko, iespējams, mēs spējam atrast dziļā, klusējošā meditācijā, - un tad šīs daļas savienojas.

Bet es vēlētos pieskarties saistītai tēmai. Ja mēs analizējam mūsdienu globālo situāciju, tad redzam, ka mūs neglābs nekādi zinātnes un tehnoloģiju apmēri. Nekādi kompjūteru, vispasaules interneta, nanotehnoloģiju, biotehnoloģiju un visu to brīnumaino lietu un jauno iespēju apmēri neapstādinās karu, kurš turpinās, rasismu, fanātismu, dabas iznīcināšanu. Tie rodas cilvēku sirdīs. Mums no jauna ir jāizglīto cilvēku apziņa, jāveic iekšējā pārveide, kura līdzsvarotu un uzturētu iekšējās brīnumainās pārvērtības.

- Meditācju jūs pasniedzat kopš 1970 gadu vidus. Kas ir mainījies pēdējo četrdesmit gadu laikā?

- Pirms trīsdesmit-četrdesmit gadiem bija milzīga pretestība rietumu psihoterapijas un rietumu psiholoģijas izmantošanai. Gan ašramās, gan dzen centros, gan budistu centros, un citās līdzīgās vietās teica: “Ir tikai jādzied himnas, vai jālasa mantras, vai jāsēž dzen meditācijās, un tas labos visu, kas nepieciešams”.  Un arī pārējie instrumenti tika uzskatīti par nevajadzīgiem vai pat par zema līmeņa praksēm. Tagad pusei galveno dzen skolotāju un lamu mūsu valstī es varu nosaukt terapeitu vārdus, [ar kuriem viņi ir strādājuši]; un tas nozīmē, ka viņi sapratuši, ka tagad Rietumos mums ir nepieciešama jebkāda palīdzība, kādu mēs tikai spējam saņemt. Mums jāapvieno spēcīgas garīgas disciplīnas ar gudrību un mūsu kultūras izpratni. Šī gudrība un sapratne ietver izdziedināšanas paņēmienus, darbu ar zālītēm, emocionālā intelekta attīstīšanu. Un pēdējo četrdesmit gadu laikā tās daudz aktīvāk sākuši ietvert garīgajās apmācībās.

Tāpat atklājās, ka rietumu kultūrā ir visiem kopēji pārdzīvojumi, sevis nosodīšana un naids pret sevi, necieņa pret sevi, kas parādās brīdī, kad cilvēks sāk nodarboties ar garīgajām praksēm.

Garīgā prakse bieži var izrādīties vērsta pret mums pašiem, un tad mēs to izmantojam, lai vēl vairāk sevi nosodītu, vai justos vēl dīvaināks, vai vēl lielākā mērā nepietiekami labs. “Es visu daru nepareizi. Es neesmu pietiekami apgaismots”. Kad mēs 80-tajos gados par to pavaicājām Dalailamam, viņš bija šokēts. Viņš nekad nebija dzirdējis vārdu savienojumu “naids pret sevi”. Tāda tibetiešu valodā nav. Nedaudz apdomājis jautājumu, viņš teica: “Tā ir kļūda”.

Ko mēs darījām? Ietvērām milzīgu apjomu līdzcietības un mīlošas labestības, lai radītu ārējo parametru garīgo disciplīnu. Apzināšanās un koncentrēšanās vingrinājumus bija jāapvieno ar līdzcietību un mīlošu labestību. Un ar šo mīlestības lauku, - kas arī izrādās ir apziņas vai pamošanās forma, - cilvēki pakāpeniski atklāj, ka paši spēj apzināti mīlēt un, ka garīgā prakse nav domāta, lai mainītu vai pilnveidotu mūs. Garīgā prakse – tā ir mūsu mīlestības pilnveidošana. Citādi garīgā prakse var kļūt par kārtējo garlaicīgo pienākumu, kurš ir jāpilda. Mēs ievērojam diētu, ejam uz sporta zāli, pie psihoterapeitiem, nodarbojamies ar visām tām lietām, lai attīstītos, lai kļūtu par daudz labāku cilvēku. Bet pašā dziļākajā līmenī garīgā prakse – tā ir kas daudz noslēpumaināks. Tā jūsu priekšā atklāj gan cilvēciskā iemiesojuma noslēpumu, gan mūsu fundamentālo cieņu, gan labestību, gan spēju būt brīvam un mīlēt, kas dzimst katrā cilvēkā. Visu tā aizskar. Tāda garīgās prakses izpratne ir ļoti atšķirīga no citām, kas virzītas uz nez kādiem lieliem sasniegumiem apgaismībā, kaut kādā ideālā izpratnē.

- Ko jūs domājat par jēdzienu pašattīstība? Vai tas netraucē mums sevi pieņemt tādus, kādi mēs esam?

- Pašattīstība – tas nav slikti. Bērni grib iemācīties lasīt. Pieauguši cilvēki vēlas iemācīties svešvalodas, vai uzturēt fizisko formu, vai attīstīt spēju labāk ieklausīties citos un būt daudz uzmanīgākam. Tas viss ir lieliski. To var darīt pozitīvi un ar mīlestību, ienesot dziļumu mūsu dzīvē un mūsu cilvēciskā iemiesojumā. Bet no tā var iztaisīt arī cīņu, ar nosodījumiem, paškritiku un domu: “es neesmu pietiekami labs, man sevi jāpadara labāku, un daudz apgaismotāku, un daudz garīgāku un tā tālāk”. Un tas izjauc garīgās prakses pašu būtību. Mēs visu laiku attīstāmies. Mēs taču varam attīstīties pateicoties mīlestībai. Varam attīstīties pateicoties rūpēm. Varam attīstīties pateicoties vēlmei uzplaukt. Tad pašattīstība pa īstam kļūst par mūsu fundamentālās cieņas un labestības izpausmi un mēs cenšamies nekļūt par kaut ko, kas mēs neesam, bet izpaust šajā dzīvē savu skaistumu un drosmi.

- Tas nozīmē, ka daudz svarīgāk ir tas ar kādu domu jūs savā dzīvē ķeraties pie darba un nevis pats iznākums.

- Jā, tas ir ļoti svarīgi.

- Apzināšanās mūsdienās ir ļoti populāra. Daļēji tas ir tāpēc, ka tā cilvēkus var padarīt darba spējīgākus un laimīgākus. Šķiet, ka tā ir ne īpaši saistīta ar apgaismību vai ētiku. Vai varat to pakomentēt?

- Esmu ļoti priecīgs par apziņas prakses izplatību, tāpat kā par jogas izplatību vai visu citu lielisko garīgo instrumentu un disciplīnu izplatību. Kad es biju vēl zēns 50-tajos gados, ja kāds pieminēja jogu, cilvēkiem galvā nāca tikai indiešu faķīra tēls gurnu apsējā, kuram kājas bija saistītas mezglā ap kaklu. Mums tas viss šķita ļoti dīvaini. Tagad jogas studija ir blakus «Starbucksiem» katrā kvartālā.

Reizēm ar jogu nodarbojas vienkārši, lai iegūtu skaistu ķermeni vai satiktu pievilcīgu partneri. Bet vienalga tas palīdz. Tas vienalga cilvēkiem dod pirmos darba rīkus uzmanībai un rūpēm par savu ķermeni un viņu dzīvēs piepilda ar garīgo telpu. Taisnība ir arī par apzināšanos. Tagad Juridiskajās akadēmijās pasniedz arī apzināšanās praksi, un es zinu tiesnesi, kurš to izmanto, dodot norādījumus zvērinātajiem, lai klausoties tie būtu ar apziņu un cieņas pilni pret visām liecībām, pirms tie paziņo spriedumu. Ar tikpat lieliem panākumiem to piemēro tūkstošos skolu sistēmu sociālai un emocionālai izglītībai. No šīs plašās vērtību izpratnes pret savu iekšējo stāvokli pakāpeniski izaug daudz humānāka pieeja medicīnā un daudz humānāka pieeja jurispudencē. Iespējams, ka cilvēkā sāk augt izpratne par to, ka prāts un sirds var pamosties un attīstīties. Un tieši no šejienes daži cilvēki iet daudz tālāk.

- Nu ko, apzināšanās var tikt izmantota kā āķis, par kuru jūs jau runājāt, - pateicoties kuram mēs ieejam savā iekšējā dzīvē, bet mēs ignorējam dziļas, sistēmiskas problēmas.

- Šo jautājumu var formulēt arī šādi: “vai ir iespējams būt pārņemtam ar savu iekšējo attīstību tik ļoti, ka mēs sākam ignorēt dzīvām būtnēm nepieciešamo taisnību un labklājību?” Katrs, kuram piemīt gudrība, sapratīs, ka abas šīs daļas iet roku rokā. Esmu apmācījis lielu skaitu sociālo aktīvistu, un daudzi no viņiem cieta no izdegšanas tāpēc, ka bija nikni, iestrēguši cīņā, kaislībā, rūgumā  un bailēs no tā, ka viņi jau ilgu laiku ir izmesti no dzīves aprites, - jo viņi ārējām problēmām un ciešanām bija ļāvuši palikt viņu ķermenī un sirdī.  Patiesībā tad, kad jūs mācaties pašregulāciju un kultivējat dziļu līdzjūtību pret sevi un pasauli, jūs atceraties, ka tos nav iespējams dalīt: pa īstam tas ir viens vesels. Un tad kļūst iespējams, pat nepieciešams piedalīties pasaules dzīvē, - tāpēc, ka jūs esat tās sastāvdaļa un to sajūtat. Jūs tajā nepiedalāties tā, kā agrāk. Jūs saņemat spēku uzturēt šo mīlestību un darbu visu dzīvo būtņu labā.

- Pārdomu prakses un sociālās darbošanās saiknes izpratne atrodas mūsu darba centrā Harisona vārdā nosauktajā institūtā. Vai jūs varētu pastāstīt vairāk par to, kā introspekcija noved pie sociālās darbības ārējā vidē?

- Dzen tradīcijā saka, ka ir tikai divas lietas: vai nu jūs sēžat, vai kopjat dārzu. Un nav svarīgi, cik dārzs ir liels. Tas nozīmē, mēs mācamies nomierināt savu prātu un atvērt sirdi, un šajā klusumā atcerēties par to, kas patiešām ir svarīgi. Tās ir mūsu sirds vērtības, mūsu dziļākā būtība. Mēs atklājam, ka paši vien esam šī mīlošā apzināšanās, kura ir iemiesojusies šajā dzīves noslēpumā. Un kad tā notiek, parādās saiknes sajūta ar dzīvi. Tā pat nav jāaudzē. Kad iekšā iestājas klusums, mēs to jūtam, zinām. Un tad mēs pieceļamies no meditācijas spilvena un ejam kopt dārzu. Ja cilvēki ir izsalkuši, jūs viņus pabarojat. Ja cilvēki ir slimi, un jums ir zāles, tad jūs tās viņiem piedāvājat, - tāpēc, ka šie cilvēki ir daļa no jums.

Kad jūs ievainojat roku, virtuvē griežot tomātus, tad jūs nesakāt: “Nabaga roka! Vai man vispār ir vērts tai palīdzēt?” Tas taču esat jūs. Tā ir jūsu daļa. Tas ir tik pašsaprotami, ka jūs to mazgājat un uzliekat plāksteri. Tad, kad mēs nomierinām prātu un atveram sirdi, mēs sākam apzināties, ka pasaule ir mūsu, ka mēs esam šī pasaule. Un tad tas, ka mēs rūpējamies par šo pasauli, kļūst pašsaprotami, mūsu īstās  būtības skaista izpausme, mūsu fundamentālā svētība. Bez apzināšanās vai līdzjūtības vingrinājumiem viegli nonākt strupceļā un sākt domāt: “Nu ko, visas šīs pasaules problēmas – tas ir par daudz, bet man vienkārši vajag nodzīvot šo dienu un rīkoties tā, kā es varu”.  Pateicoties apzināšanās praksei mēs sākam redzēt skaidri, un saprotam, ka varam rīkoties gudrāk. Tagad mums tam ir līdzekļi. Un kad mēs taisnības upē, vai savstarpējo rūpju upē, vai rūpēs par apkārtējo vidi upē, - pievienojam savu pilienu, tad tas baro mūs pašus, un visu mūsu pasauli.

- Sarunas laikā jūs jau divas reizes sacījāt “noslēpumainība”.  Ko jūs ar to domājat?

- Viena no mirkļa lielākām dāvanām, pārdomu praksē ir tad, kad mēs nomierinām prātu, mīkstinām sirdi un paskatāmies apkārt, tad mēs  sev apkārt redzam šo noslēpumainību -  it kā tā būtu tepat kokos, vai lietū, vai dabas formās, vai mūsu cilvēka ķermenī. Kā gan mēs šeit nonācām, - šajā dīvainajā divkājainā formā ar caurumu vienā galā, kurā mēs regulāri cenšamies iebāzt mirušus augus vai dzīvniekus? Lai iegūtu enerģiju mēs tos rijam lejā pa speciālu cauruli, bet pa otru šī ķermeņa galu mēs to izmetam.

Lai pārvietotos, mēs sākam krist vienā virzienā un pēc tam noturam līdzsvaru. Pēc tam krītam otrā virzienā un atkal noturamies. Pateicoties šim ķermenim mēs spējam izteikt skaņas, ar balss saitēm saspiežot gaisu, es spēju pateikt “tilts Zelta vārti”, un jums jau ir radies šis priekšstats. Neviens precīzi nezina, kā tas notiek. Ir zināms kā mainās Nātrija un Kālija balanss dzirdes nervā, un no kurienes nāk signāls uz smadzeņu dzirdes centru. Un viss šis tīkls, kura iekšienē mēs dzīvojam, ir savstarpēji saistīts. Tas ir tik noslēpumaini. Un tas ir tas pats tīkls, kurš virza galaktikas un pārslēdz mūsu gada laikus. Tā kā meditēt, kaut kādā ziņā, ir spēja apstāties un klausīties dzīves mūziku ar cieņas sajūtu, savienošanos un sajūsmu. Un jau no šejienes, no skaistuma sajūtas, rūpēties par savu dzīvi un rūpēties par šo pasauli.

- Un tomēr, kad mēs meditējam, parādās arī ne pārāk labas lietas, piemēram, bēdas un izmisums. Vai ir svarīgi garīgajā ceļā koncentrēties tikai uz labo?

- Nē. Garīgais ceļš jums atklājas desmitiem tūkstošu prieka un bēdu niansēs. Tas atkož, atver jūsu sirdi, tā ka jūs spējat bēdāties par dzīvnieku sugu bojā eju. Tas palīdz jums cienīt tās asaras, kuras jūs sevī nesat – jūs to spējat sajūtat daudz personiskāk un plašāk. Bet mēs savām ciešanām varam kļūt  arī uzticīgi. Ciešanas, - kaut tās ir plašas un par  tām var rūpēties ar lielu līdzcietību, - nav vēstures beigas. Vēstures beigas ir mīlestība un brīvība. Un tas ir mūsu spēkos. Mēs nedarām to tāpēc, ka ignorējam ciešanas ap sevi, bet tāpēc, ka apzināmies -  ka tas, kas mēs esam un kāda ir dzīve, ir daudz plašāks, par ciešanām.

 

* Intervēja Sems Mouvs;

* Avots: presence.msk.ru;

* Fotogrāfijas avots: jackkornfield.com;

* No krievu valodas tulkoja Ingūna Paupe.

** Dārgais lasītāj!
Priecājamies, ka Tu baudi un dalies ar mūsu portāla lasītavas rakstiem.
Vēlamies vien atgādināt - zināšām bez prakses nav nekādas vērtības!
Apmeklē mūsu portāla notikumu Kalendāru , atrod sev piemērotāko un sāc praktizēt!

Library_page_screen_shot_2017-12-20_at_18.12.43
Pašizziņas prakses

10 būtiski atmošanās principi

Šajā nelielajā sarakstā esmu apkopojis dažus no svarīgākajiem pamatprincipiem, ko mācu savos semināros un dziedināšanās. Šis ir sākums. I...

12634
20. decembrī, 2017
Library_page_hk09bije0cc
Pašizziņas prakses

Kā nomainīt savas dzīves "filmiņu"

Domā, ka viss, kas notiek tavā dzīvē, jau sen ir izlemts debesīs, un tu to nekādi nespēj ietekmēt? Pazīstamais transerfinga realitātes te...

19127
15. februārī, 2016
1
Library_page_girl-waiting-for-lovers
Pašizziņas prakses

Joga dvēselei

JOGA DVĒSELEI – tie ir nelieli, bet ļoti nozīmīgi vingrinājumi, kurus esmu apkopojusi, balstoties uz Eriksona koučingu un geštaltterapiju...

4930
17. decembrī, 2015
Library_page_michael-shainblum_5-940x726
Pašizziņas prakses

Kāpēc esmu šeit?

/ 5 jautājumi, ko sev uzdot / Vai kādreiz esat domājis, kāpēc esat šeit? Kāda varētu būt jēga mosties katru rītu? Daļa no jūsu mērķa šei...

5687
26. novembrī, 2015
Library_page_photodune-7673995-beautiful-little-girl-enjoying-nature-s
Ķermenis & veselība

Visīsākais ceļš, lai uzlabotu veselību

No zinātniskā viedokļa veselība ir labākais no iespējamajiem stāvokļiem; optimālais, jeb -dzīvotspēja ar pozitīvu emocionālo tonusu. Fizi...

6245
11. septembrī, 2015
Library_page_original
Pašizziņas prakses

Vai iespējams vienmēr būt laimīgam?

Enerģijas trūkums – tā ir tuvojošos nelaimju un slimību pirmā pazīme. Ajūrvēdā teikts, ja cilvēks attīstās garīgajā dzīvē, tam jābūt redz...

6356
31. augustā, 2015
Library_page_image
Pašizziņas prakses

Es nepārtraukti daru, ko spēju, lai mācītos no katras pieredzes

Lai gan, manuprāt, mēs sliecamies koncentrēties tikai uz pozitīvo, tieši negatīvā pieredze ir tā, kas mums tiešām var palīdzēt. Mums tika...

4136
1. augustā, 2015
Library_page_11096611_848279421912174_7753644055807266370_n
Pašizziņas prakses

Sauciens no Viņas Puses

Kā saka mans sens draugs: "Dzīve ir iekārtota tā, ka vienā brīdī ir garlaicīgi, citā – bailīgi". Kaut kādā ziņā cilvēka dzīvi var salīdzi...

5261
1. maijā, 2015
Library_page_1238860_543114525762000_854984976_n
Ķermenis & veselība

Zemapziņa tic tam, ko jūs sakāt

Esmu sapratusi, ka lielākā daļa cilvēku nemaz nevēlas dzirdēt labas ziņas. Viņiem patīk sliktās, jo tās dod iespēju pažēloties par dzīvi....

18894
24. martā, 2015
Library_page_8380060-r3l8t8d-1000-15
Pašizziņas prakses

Pašpietiekamības manifests

... Es esmu atbildīgs par to, lai nepieņemtu to, kas mani ievaino. Es esmu atbildīgs par to, lai aizsargātos no tiem, kuri man kaitē. E...

7670
4. martā, 2015
Library_page_9-lies-tricked
Pašizziņas prakses

10 mīti, kam esam noticējuši

Ir laiks iemācīties ko jaunu, atmaskojot kā nepatiesus desmit apgalvojumus, ko vienmēr esam uzskatījuši par patiesiem.   1. Būt vienam n...

8092
7. februārī, 2015
Library_page_dog-sunset
Pašizziņas prakses

Garīgās mācības, ko var mācīties no suņiem

Vai esi kādreiz apjautis, ka Dievs (God) angļu valodā, lasot no otras puses, nozīmē Suns (Dog)? Suņi un vairums citu mājdzīvnieku spēj sa...

5958
17. janvārī, 2015
Library_page_guna_alex-namaste
Pašizziņas prakses

Mīlestības mācība - Tantra

Leģendas vēsta, ka tantriķu saieti vienmēr ir bijuši slepeni - kādā norunātā vietā ieradās cilvēki, veica tantriskas prakses, meditēja, b...

6452
5. novembrī, 2014
1
Library_page_10325712_662210477185737_6215411496030530408_n
Prāts & psiholoģija

Ja šķiet, ka viss iet greizi, vienkārši atcerieties šīs 8 lietas

„Es sēžu uz savas slimnīcas gultas, gaidot abu krūšu noņemšanu. Bet dīvainā kārtā es jūtos laimīga. Līdz šim man nebija problēmu ar vesel...

8546
22. oktobrī, 2014
Library_page_10305607_670444099695708_7098990710418436197_n
Pašizziņas prakses

Ošo: Visums ir mūsos

Visums pastāv kā nepārtrauktība; tas ir intermitējošs fenomens. Mēs esam šeit, jo visums bija tāds, lai mēs varētu te būt. Visa pagātne b...

6073
13. oktobrī, 2014
Library_page_g2hhphmarlk
Pašizziņas prakses

Холодинамика — городской шаманизм

Холодинамика — это направление трансперсональной психологии, возникшее на стыке работ К.Юнга и квантовой физики в 70-х годах 20-го века...

5361
8. oktobrī, 2014
Library_page_282631_2113735435651_1013634033_32377860_3528368_n
Pašizziņas prakses

Kā mēs zaudējam un kā iegūstam enerģiju visos ķermeņa līmeņos

Parasti, kad domājam par enerģiju, mēs domājam par savu fizisko ķermeņi, bet kā tad ar mentālo, ēterisko, astrālo ķermeni? Kā  mēs paši z...

8002
25. augustā, 2014
Library_page_5486318_original_1386126407.jpg
Pašizziņas prakses

Lielvārdes josla

(kādas vācu mistiķes lasījums) Lasījums notika izsekojot jostā zīmi pēc zīmes. Rasmas Rozītes tulkojums no skaņu ieraksta. Red. Josta s...

5083
5. martā, 2014
Library_page_1551674_490284257747534_25904417_n
Pašizziņas prakses

Septiņi Visuma likumi

Ja esat nolēmuši nopietni nodarboties ar garīgo attīstību, jums vajag saprast un pieņemt dažus Visuma likumus. “Kāpēc tie ir vajadzīgi?”...

12136
5. februārī, 2014
Library_page_sunset-3134238_1280
Pašizziņas prakses

Bailes no vientulības

Cilvēki baidās no vientulības. Neviens negrib būt vientuļš, visi grib piederēt pūlim - ne tikai vienam baram, bet daudzām kopībām. Cilvēk...

4997
8. novembrī, 2012
Library_page_bicycle-1822528_1280
Prāts & psiholoģija

Проблема как тоник для эго

«Эго не чувствует себя хорошо, легко, ему не достаточно 
холмиков, оно хочет горы. Даже если это страдание, это не
 должен быть холмик, э...

3856
3. februārī, 2012