Lasītava

Skatīt pēc:
Datuma Popularitātes
W836_kalieyes Square81_meditacijadraugiem340x200
Garīgas terapījas

Kālī meditācijas apraksts

"Kālī meditācija – tā ir prakse tiem, kas grib gūt drosmi mainīt kaut ko savā dzīvē; saskatīt visas tās programmas un ilūzijas, kas neatļauj sacīt: „es dzīvoju par visiem 100%” un kas traucē savienoties ar Savu Spēku. Prakse tiem, kas alkst brīvības, izlēmības un drosmes.
Tā ir prakse – iniciācija. Pāreja no infantilās apstākļu upura pozīcijas uz apzinātas, mīlošas, taisnīgas, patstāvīgas, pilnīgas būtnes stāju. Dieviete Kālī palīdz atraisīt sevī tādas kvalitātes kā savas patiesība atzīšana un drosme; nesaudzība pret sevis nodošanu; spēja paplašināt savu komforta zonu.

Kālī meditācijā viss ir vienkārši:):
Pirmajā stadijā mēs aktīvi elpojam, akcentējot izelpu un vēršot savu uzmanību uz krustu apvidu. Šī aktīvā, instinktus modinošā elpošana palīdz uzkrāt enerģiju pirmās čakras apvidū un piepildīt ar to sevi.
Otrajā stadijā mēs tricinām visu ķermeni, sākot no krustiem, vienmērīgi izkliedējot uzkrāto enerģiju.
Trešajā – „Lidojuma” stadijā mēs lecam, piezemējoties ar pilnu papēdi, bet amortizējoties viegli ieliektajos ceļgalos. Transcendējam enerģiju vertikāli. Elpa dziļa, asinhrona.
Šāds cikls tiek atkārtots 3 reizes, kam seko vērošanas un atslābināšanās daļas:
Apstāšanās un plūsmas vērošana ķermenī. Katru sajūtu ķermenī pieņemam, izdzīvojam un ar izelpām palūdzam to doties uz 1. čakru.
Pēdējā stadijā atguļamies uz muguras, atbrīvojamies un "nomirstam" - atpūšamies lielās mātes dzemdē. Meditācijas beigās veicam dziļu ieelpu un cenšamies saglabāt pamodinātās sajūtas.

Ikkatra Kālī meditācijas pieredze – tā ir paplašināšanās pieredze, iziešana ārpus savu iespēju robežām. Tā ir NĀVES KĀ ATTĪRĪŠANĀS UN TRANSFORMĀCIJAS apzināta pieņemšana.
Hinduisma panteonā Kālī ir melnā dieviete ar daudzām rokām, kura dejo uz Šivas ķermeņa. Viņu attēlo kailu, viņas izlaistie mati plīvo, viņa ir apkārusies ar pašas nokauto dēmonu galvām, un Šiva izbauda viņas deju. Kālī ir viena no Šakti – universālā sievišķā principa - dievišķajām izpausmēm. Viņa ir NĀVES KĀ TRANSFORMĀCIJAS dieviete, iznīcības un spēka manifestācijas dieviete, kas savā totālumā ir gatava iznīcināt... tomēr ne vienkārši iznīcināt, bet IZNĪCINĀT RADOT, VEIDOJOT. Dēmoni, kurus viņa tik nežēlīgi atstāj bez galvām, ir tās apspiestās, nepieņemtās, nosodītās enerģijas, kuras mēs nēsājam sevī, tās neapzinoties, un kuras, neapzinātas, indē mūsu dzīvi.

Lielākā daļa cilvēku ir atslēgti no sava vitālā spēka avota, jo neatzīst savu dzīvniecisko iedabu, savus instinktus – izdzīvošanas un sugas turpināšanas instinktus, savu robežu un sava mitekļa aizstāvēšanu, iztikas iegūšanas, pašapliecināšanās vajadzību, savvaļīgu ķermeņa kustību izbaudīšanu, brīvu no jebkādiem paterniem... Cilvēki baidās izrādīt dusmas, agresiju, iekāri, nepārvaramu vēlēšanos iegūt – un uzkrājot sevī šīs negatīvās enerģijas, cieš no alkatības, skaudības, greizsirdības... Izstumjot šīs enerģijas no apziņas, viņi kļūst par to ķīlniekiem. Kālī ļauj satikties ar saviem instinktiem aci pret aci, atzīt tos un izdzīvot visā to varenībā, lai pēc tam vairāk ar tiem nenoņemtos, lai tos pārsniegtu un tādējādi atbrīvotos no tiem.

Kālī meditācija radās kā varena transformējoša prakse, kurā tiek atkailināts viss neatzītais un nepieņemtais. Skaidri ieraugām programmas, kas mūs pārvērtušas dēmonos. Izpaužam sevi nikni un mežonīgi, lai pēc tam sadedzinātu šīs programmas un to izpausmes. Kālī meditācija ir dziļi attīroša, tā strādā fiziskajā, pirms-emocionālajā līmenī. Caur pirmo čakru Kālī savieno mūs ar arhaiskajiem stāvokļiem un Māti Zemi, ar mūsu apspiestajiem raupjajiem instinktiem. Pamatemocija, kurai nepieciešama transformācija pirmās čakras līmenī, ir stipras dusmas. Tās guļ visa mūsu emocionālā spektra pamatā un gadījumā, ja netiek izpaustas, bloķē visas pārējās emocijas - tām netiek pievadīts dzīvības spēks. Mēs tad esam vai nu kā atvienoti no savām emocijām, vai nespējam izjust tās dzīvi, adekvāti, īstajā brīdī un īstajā intensitātē.
Parasti, izjūtot naidu, mēs to izpaužam uz to, kas mūs provocē. Kālī meditācijā mēs pieņemam dusmas kā tīru enerģiju un virzām to vertikāli, lai tas kļūtu par izpaustu niknumu – par dzīves alkām totālā darbībā, totālā klātbūtnē. Pēc tam, kad Kālī iegājusi savā spēkā un dusmas pārvērtušās par niknumu, nākamais alķīmijas posms – no niknuma dzimst prieks, kā ziedēšana, kā pati sevi svinoša apziņa. Tā Kālī pārvēršas par Parvati, par laimes stāvokli."

Tanhit stāsta:
"Kālī meditācija atnāca pie manis kā atbilde uz dzīves izaicinājumu satikt īsto, oriģinālo Sevi, kas nav atdarinājums, ieiet tajā sevis atzīšanas un pieņemšanas stāvoklī, kur nav nosodījuma un vērtēšanas. Kur gan tumsa, gan gaisma dejo kopā dzīves dejā.

Pirmo reizi meditācija izskanēja Goa, „Dzimšanas” (Tanhit transformatīva autorprakse) grupā. No šī laika es jūtu savienošanos ar savu tumšo daļu, ar to tumšo Tanhit, kurai piemīt spēks izstarot gaismu...
Tā noticis, ka šī meditācija dzīvo jau vairāk kā 5 gadus. Es jūtu, kā tā rada aizvien spēcīgāku transformējošu plūsmu, kurā iekļaujas aizvien vairāk meklētāju, kā arī to, kuri jūt ļoti stipru vajadzību izdziedināt sevi, ieskatīties savā tumsā, iziet ārpus vērtējumu robežām, pieskarties savas būtības noliegtajām, neatzītajām daļām. Kālī norauj maskas un nogalina liekulību, un mēs vairs nevērtējam, netēlojam un nepieskaņojamies kaut kam, kas nav mūsu. Mēs vienkārši iepazīstam... Vērojam un atļaujam sev redzēt pat to, kas mums nepatīk, to, kas sagādā sāpes. Vienkārši iepazīt to un atzīt – tā arī ir visdziļākā dziedināšana.
Kālī nes sevī totālas patiesības potenciālu, un tāpēc šī meditācija kļūst aizvien populārāka. Pārsteidzoši, bet veicis to vienreiz, cilvēks parasti iemīlas tajā tikpat stipri, kā notika ar mani.
Reizi pēc reizes šī meditācija atklājas aizvien dziļāk un dziļāk un izved cauri aizvien dziļākiem atklāsmes slāņiem. Tajā ir viss labākais, ko es paņēmu no Ošo Dinamiskās meditācijas, kuru veicu katru dienu trīs gadu garumā un kurai esmu neizsakāmi pateicīga par to transformācijas procesu, ko tā manī aizsāka.

Kāpēc Kālī meditāciju būtu jāveic 21 dienu? Tiek uzskatīts, ka 21 dienas laikā šūna pilnībā atjaunojas, attīrās un ieiet jaunā dzīves ciklā. 21 diena priekš manis -tie ir arī visspēcīgākie pārdzīvojumi, saistīti ar 21 dienu ilgu badošanos, kas noveda mani pie varenām iekšējām atklāsmēm. Es sapratu, ka cilvēka ķermenī darbojas 3, 7, 14 un 21 dienu cikli. Tālāk ir 28 un 40 dienu cikli, bet tos es vēl pagaidām neesmu dziļāk izpētījusi."
Tālāk Tanhit runā par 21 dienas Kālī meditācijas maratona specifiku:
"Pirmās trīs dienas – tā ir ieiešana aktīvas darbības plūsmā, visu enerģētisko kanālu atvēršana, sistēmas sagatavošanās, lai tā varētu iztaisnoties vertikālē. Pirmās septiņas dienas notiek fiziskā ķermeņa aktīva darbība. Tās laikā sāk izkustēties limfa, sākot virzīties augšup, izdalās toksīni, notiek pamatīga attīrīšanās no gļotām. Šīs septiņas dienas ir fiziski diezgan grūtas – sāp visi muskuļi, inerces dēļ ķermenis iedarbina aizsargmehānismus, ir grūti rītos pamosties, aktīvi pretojas prāts. Tas notiek no jauna katrā maratonā, neskatoties uz to, cik to ir bijis... Tas viss atver ķermeni, lai mēs varētu pāriet jau augstākā līmenī – emocionālajā tīrīšanā. Tagad paceļas daudzas bloķētas, apspiestas emocijas, tiek izdzīvota skaudība un aizvainojums, dažādas ilgstošā laika posmā izveidojušās programmas izpaužas visā krāšņumā. Notiek smalks un aktīvs process, kura laikā tiek pamanītas un pieņemtas tās sevis daļas, kuras bijušas noliegtas. Caur emociju novērošanu, caur provokāciju pamanīšanu pamazām notiek pārkārtošanās uz vertiKālī, lai varētu izlaist caur sevi tādu enerģijas plūsmu, kurā pēkšņi sāk notikt dinamiska izlīdzsvarošanās. Un, jo spēcīgāka plūsma, jo mēs kļūstam noturīgāki. Tieši maratona četrpadsmitajai dienai ir raksturīga šīs plūsmas rašanās. Pēdējā, trešā nedēļa – tā ir apziņas tīrīšanās. Nu pamostas iekšējie šķēršļi, aizliegumi, šaubas par savu izvēlēto ceļu, vērtējumi, kas apstādina plūsmu un liek šķēršļus sava autentiskā aicinājuma realizēšanai... Dāvana, kuru mēs saņemam maratona noslēgumā – tā ir ieiešana savā autentiskajā, dabas dotajā ritmā un sava aicinājuma tiešs pārdzīvojums. Tā ir divdesmit pirmās dienas svētība. Un liela svētība ir, kad to pārdzīvo vairāki cilvēki vienkopus.
Jo Kālī meditācija ir kļuvusi arī par varenu grupas procesu. Cilvēki kopā rada tik intensīvu kolektīvo lauku, ka spēj viens otru pacelt – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē mēs palīdzam viens otram uzlidot. Pirmajos divos Kālī maratonos iesākumā piedalījās ap 60 – 70 cilvēku, bet pēc tam jau ap 120 cilvēku – katra maratona beigās notiek dalībnieku pieplūdums. Tas rada iedvesmu katrā un milzīgu kopības sajūtu visos."

Apkopojusi un tulkojusi Rudīte Rēriha, 2015.gada novembrī.

Informācija no www.tanhit.com
Library_page_img_2593
Garīgas terapījas

Ja jums paveiksies un būs īstais laiks...

Ja jums paveiksies, jūs paliksiet vieni. Pavisam vieni, kad blakus nebūs neviena, un nāksies meklēt atbalstu zemē un sevī. Ja jums pavei...

14152
9. martā, 2017
Library_page_12063709_930734210333361_1246162385421405962_n
Garīgas terapījas

Kā dzīvot ar atvērtu sirdi

Visas man zināmās tradīciju dzīves gudrības no pareizticīgo hesihasma līdz tibetiešu budismam, no sūfisma līdz radža jogai akcentē, cik s...

4023
5. aprīlī, 2016
Library_page_dead_man_10
Garīgas terapījas

Nesaprotamais un patiesais nāvē un miršanā

Esot ar mirstošo cilvēku Atpazīt aktīvas miršanas pazīmes un simptomus var būt ļoti noderīgi, kad pavadām draugu, radinieku vai pacientu...

6459
7. novembrī, 2015
Library_page_10305607_670444099695708_7098990710418436197_n
Pašizziņas prakses

Ošo: Visums ir mūsos

Visums pastāv kā nepārtrauktība; tas ir intermitējošs fenomens. Mēs esam šeit, jo visums bija tāds, lai mēs varētu te būt. Visa pagātne b...

4187
13. oktobrī, 2014
Library_page_1964772_652640254796274_854896286_n
Apzinatība

Neradiet tagadnē vēl vairāk sāpju

Jautājums: Neviena cilvēka dzīve nav pilnībā brīva no sāpēm un ciešanām. Vai tad drīzāk nav jāiemācās ar tām sadzīvot, nevis jācenšas no ...

2099
1. aprīlī, 2014
2