Lasītava

Skatīt pēc:
Datuma Popularitātes
W836_ob_4b9de7_557347-355751291174626-1597491304-n Square81_10640_554866707896864_2057411988_n
Advaita

Kas ir mīlestība?

Centieni iegūt dzīvē pilnīgu uzticību neizbēgami rada skumjas un bailes. Šīs alkas pēc uzticības rada nedrošību. Vai jūs kādreiz jebkādās attiecībās esat izjutuši pilnīgu uzticību? Vai tā ir gadījies? Ļoti daudzi no mums ilgojas pēc uzticības mīlestībā, tiecas mīlēt un būt mīlēti, bet, vai ir iespējama mīlestība tur, kur katrs no mums meklē tieši uzticību sev, savu īpašo ceļu? Mūs nemīl, jo mēs nezinām, kā mīlēt. 

Kas tad ir mīlestība? Šis vārds ir tik nolietots, tik izkropļots, ka es nevēlos to izmantot. Visi runā par mīlestību – katrs žurnāls, katra avīze, katrs misionārs bez apstājas runā par mīlestību. “Es mīlu savu valsti, es mīlu savu karali, es mīlu kādu grāmatu, es mīlu šo kalnu, es mīlu baudu, es mīlu savu sievu, es mīlu Dievu”. Vai mīlestība ir ideja? Ja tas tā ir, tad to var kultivēt, lolot, visur reklamēt un sagrozīt jebkurā veidā. Kad sakāt, ka mīlat Dievu, – ko tas īsti nozīmē? Tas nozīmē, ka jūs mīlat savas iztēles projekciju vai sevis projekciju, kas ir ietverta zināmā, jūsu uzskatiem atbilstošā godprātības un svētuma respektabilitātes formā; līdz ar to teikt “es mīlu Dievu”, ir pilnīgs absurds. Kad jūs pielūdzat Dievu, jūs pielūdzat paši sevi, bet tā nav mīlestība. 

Jūsu spēkos nav atrisināt šo cilvēka dzīves izpausmi, kas tiek apzīmēta kā Mīlestība, tādēļ mēs nonākam abstrakcijā. Mīlestība var būt pilnīgs visu cilvēcisko grūtību, problēmu un rūpju risinājums.

Bet, kā lai noskaidro, kas ir mīlestība? Vienkārši dodot tai skaidrojumu? Baznīca to skaidro vienā veidā, sabiedrība – citā, eksistē visi noviržu un izvirtību veidi: kādas personas pielūgšana, fiziskas,, emocionālas vai draudzīgas attiecības, – vai tas ir tas, ko mēs saprotam ar mīlestību? Tā ir kļuvusi par normu, šablonu, kļuvusi tik briesmīgi personiska, jutekliska, aprobežota, ka reliģija ir paziņojusi: “Mīlestība ir kaut kas daudz lielāks!” Tajā, kas ir cilvēciska mīlestība, reliģija redz apmierinājumu, sāncensību, greizsirdību, vēlmi iegūt, noturēt, kontrolēt, iejaukties cita domāšanā. Apjaušot tā visa sarežģītību, reliģija saka, ka ir jābūt citādai mīlestībai – dievišķai, netveramai, iedvesmojošai.

Visā pasaulē tā sauktie svētie ļaudis apgalvo, ka skatīties uz sievieti – tas ir kaut kas pavisam nelāgs, ka nevar tuvoties Dievam, ja jūs izdabājat seksam. Tādēļ viņi to noliedz, lai gan paši izjūt milzīgu kārdinājumu, taču, noliedzot seksu, viņi sev atņem acis un mēli, jo noliedz visu zemes skaistumu. Viņi novārdzina savas sirdis un prātus, izvārdzina savus ķermeņus; viņi izdzen skaistumu, jo skaistums ir saistīts ar sievieti.

Vai mīlestību var dalīt svētajā un pasaulīgajā, cilvēcīgajā un dievišķajā, vai arī eksistē tikai viena mīlestība? Vai ir atšķirība starp mīlestību pret kaut ko vienu vai daudziem? Ja es saku: “Es mīlu tevi”, vai tas izslēdz mīlestību pret citiem? Vai tā ir personiska vai bezpersoniska mīlestība? Vai mīlestība ir personiska vai bezpersoniska, morāla vai amorāla, pret ģimeni vai ne pret ģimeni? Ja jūs mīlat visu cilvēci, vai jūs varat mīlēt vienu konkrētu cilvēku? Vai mīlestība ir jūtas? Vai mīlestība ir emocija? Vai mīlestība ir iekāre vai bauda? Visi šie jautājumi norāda uz to, ka jums ir idejas par mīlestību vai par to, kādai tai ir vai nav jābūt, ka pastāv noteikts šablons vai kods, ko ir radījusi kultūra, kurā mēs dzīvojam.

Tātad, lai iedziļinātos jautājumā, kas ir mīlestība, mums sākotnēji tā ir jāatbrīvo no gadsimtu kārtām, kas to ir pārklājušas, jāatmet visi ideāli un ideoloģijas, priekšstati par to, kādai tai ir vai nav jābūt. Ja mums ir darīšana ar dzīvi, dalīt jebko tajā, kam ir jābūt, un tajā, kas ir, – ir vislielāko maldu ceļš.

Kā lai es noskaidroju, kas ir tā liesma, ko mēs saucam par mīlestību? Nevis kā lai es izklāstu to citiem, bet kā lai noskaidro, ko tā pati par sevi nozīmē? Sākumā es atmetīšu visu, ko par to ir teikusi baznīca, sabiedrība, mani vecāki, draugi, jebkurš cilvēks, jebkura grāmata, jo es pats vēlos noskaidrot, ko tā nozīmē. Tā ir milzīga problēma, kas aptver visu cilvēci; eksistē tūkstošiem ceļu, kā to noskaidrot. Es, atkarībā no tā, kas man patīk vai kas mani priecē konkrētajā brīdī, atrodos vienu vai otru šablonu gūstā. Vai tas nenozīmē, ka, lai šo visu saprastu, man vajadzētu vispirms atbrīvoties no personiskajām nosliecēm un aizspriedumiem? Es esmu samulsis, manas personiskās vēlmes mani velk uz dažādām pusēm, tādēļ es sev saku: “Sākumā tiec skaidrībā ar savu personisko mulsumu, jo iespējams tu atklāsi, kas ir mīlestība, ja noskaidrosi, kas viņa nav.” Valdība saka: “Ej un nogalini mīlestības pret savu valsti dēļ.” Vai tā ir mīlestība? Reliģija saka: “Atsakies no seksa mīlestības pret Dievu dēļ.” Bet vai tā ir mīlestība? Vai mīlestība var būt vēlme? Nesakiet nē, jo lielākajai daļai no mums mīlestība ir vēlme pēc jutekliskas baudas, kuras pamatā ir seksuāla piesaiste un apmierinājums. Es neesmu seksa pretinieks, bet palūkojieties, ko tas sevī ietver. Sekss uz brīdi mums sniedz pilnīgu aizmiršanos, bet pēc tam mēs atkal atgriežamies pie savas nedrošības, tādēļ mēs izjūtam vēlmi to atkārtot, atkal un atkal atgriežoties stāvoklī, kurā nav šaubu, nav problēmu, nav sevis. Jūs sakāt, ka mīlat savu sievu. Šī mīlestība arī sevī ietver seksuālo apmierinājumu; tāpat jums ir patīkami, ka mājās ir kāds, kurš rūpējas par jūsu bērniem, gatavo jums ēdienu. Jūs esat no viņas atkarīgs, viņa ir atdevusi jums savu siltumu, savas jūtas, viņa atbalsta jūs, rada noteiktu drošības un labklājības sajūtu. Te pēkšņi viņa no jums novēršas, – jūs viņai esat apnicis vai viņa aiziet pie cita, un visa jūsu emocionālā stabilitāte sabrūk, un šis sabrukums, kas jums ir nepatīkams, saucas greizsirdība. Tajā mājo sāpes, nemiers, naids un neprāts; jūs sakāt: “Kamēr tu piederi man, es tevi mīlu, bet, tiklīdz tu novērsies, es sāku tevi ienīst. Kamēr es varu būt pārliecināts, ka tu apmierini mani un manas vēlmes – seksuālās un pārējās, – es tevi mīlu, bet, tiklīdz tu pārstāj manas vēlmes apmierināt, es pārstāju tevi mīlēt.” Un tā jūsu starpā veidojas naids, jūs izšķiraties, un, kad jūs vairs neesat kopā, mīlestības vairs nav. Taču, ja jūs spējat dzīvot ar savu sievu bez tā, ka prāts rada visus šos pretrunīgos stāvokļus, bez šīm nebeidzamajām nesaskaņām, tad iespējams – iespējams! – jūs uzzināsiet, kas īsti ir mīlestība. Tad jūs un viņa būsiet pilnībā brīvi. Tajā pašā laikā, ja jūs visos savos priekos esat atkarīgs no viņas, jūs esat viņas vergs. Tāpēc mīlestībā ir jābūt brīvībai ne tikai no otra, bet arī no sevis paša. 

Mīlestība nav prāta produkts, kas ir pagātne. Prāts nav spējīgs veidot mīlestību. Mīlestību nevar sasiet, nevar noturēt ar greizsirdību, jo greizsirdība ir pagātne. Mīlestība vienmēr ir aktīva tagadne. Tas nav “es iemīlu” vai “es iemīlēju”. Ja jūs esat iepazinis mīlestību, jūs nevienam nesekosiet. Mīlestību nav iespējams pakļaut. Kad jūs mīlat, nav tādu kategoriju kā cieņa vai necieņa. 

Vai jūs zināt, ko nozīmē mīlēt kādu bez naida, bez greizsirdības, bez uztraukumiem, bez vēlēšanās iejaukties tajā, ko otrs domā vai dara, bez nosodījuma, bez salīdzināšanas, – vai jums ir zināms, ko tas nozīmē? Ja eksistē mīlestība, vai varam salīdzināt? Ja jūs kādu mīlat ar visu savu sirdi, ar visu prātu, visu ķermeni, ar visu savu būtību, vai jums būs nepieciešams salīdzināt? Kad jūs pilnībā atdodat sevi šai mīlestībai, nekas cits neeksistē. (..)

Kad jūs zaudējat kādu, kuru mīlat, jūsu asaras ir veltītas jums pašam vai tam, kurš ir miris? Jūs raudat par sevi vai otru? Vai esat kādreiz raudājis par kādu citu? Vai jums ir nācies raudāt par dēlu, kurš ir kritis karā? Ja esat raudājis, vai raudājāt aiz žēluma pret sevi vai tādēļ, ka ir nogalināts cilvēks? Ja jūs raudājāt aiz žēluma pret sevi, jūsu asarām nav nekādas nozīmes, jo jūs bijāt norūpējies tikai par sevi. Ja jūs raudat par mirušo brāli, tad raudiet par viņu. Ļoti viegli ir raudāt par sevi tādēļ, ka viņš ir miris. Visticamāk, ka jūs raudat tamdēļ, ka ir aizskarta jūsu sirds, taču tas nenotiek brāļa dēļ. Jūsu satraukums ir radies no žēluma pret sevi, bet žēlums pret sevi padara jūs cietsirdīgu, centrētu uz sevi pašu, padara jūs trulu un dumju.

To visu jūs varat ieraudzīt sevī paši – vajag vērot un jūs to ieraudzīsiet visaptveroši, visā pilnībā, vienotā skatījumā, neatstājot tajā laiku analizēšanai; jūs nekavējoši varat ieraudzīt visas tās savas sīkās un niecīgās daļas, ko sauc par “Es”, struktūru un būtību. Jūsu asaras, jūsu ģimene, jūsu ticība, jūsu nācija, jūsu reliģija – viss tas kroplīgais, kas dzīvo jūsos,– kad jūs to ieraudzīsiet ar sirdi, nevis ar prātu, kad ieraudzīsiet to visā savas sirds dziļumā, jūs iegūsiet atslēgu, kas izbeigs jūsu skumjas.

Skumjas un mīlestība nevar pastāvēt blakus. Kristīgā pasaule ir idealizējusi ciešanas – tā ir pacēlusi ciešanas uz krusta un pielūdz tās, ar to paužot, ka jūs nekad nevarēsiet no ciešanām tikt vaļā citā veidā, kā tikai izejot pa vienām konkrētām durvīm. Tāda ir visas sabiedrības struktūra, kas ir balstīta reliģisko jūtu ekspluatācijā.

Līdz ar to, kad jūs jautājat, kas ir mīlestība, ļoti iespējams, ka jūs patiesībā baidāties saņemt atbildi. Tā var radīt jūsos pilnīgu apvērsumu, sagraut jūsu ģimeni, jūs varat konstatēt, ka nemīlat savu sievu, vīru vai bērnus. Vai jūs viņus mīlat? Varbūt jums nāksies līdz skaidām izjaukt māju, kuru esat uzcēlis, vai arī var gadīties, ka jūs vairs nekad neieiesiet svētnīcā.

Bet, ja tomēr jūs vēlaties to noskaidrot, jūs ieraudzīsiet, ka bailes – tā nav mīlestība, atkarība – tā nav mīlestība, greizsirdība – tā nav mīlestība, vara un kundzība – tā nav mīlestība, atbildība un pienākums – tā nav mīlestība, sevis žēlošana – tā nav mīlestība, izmisums no tā, ka jūs nemīl – tā nav mīlestība. Mīlestība nav pretmets ienaidam, tāpat kā pieticība nav pretmets kautrībai. Tātad, ja jūs varat to visu novērst, neizmantojot vardarbību, bet nomazgājot to kā lietus nomazgā daudzu dienu sakrātos putekļus no lapām, tad, iespējams, jūs nejauši sastapsiet to neparasto ziediņu, ko cilvēks pastāvīgi meklē.

/Dž.Krišnamurti “Brīvība no zināmā”/

* No krievu valodas tulkoja Olita Liepkalne speciāli priekš www.garavasara.com

* Korektore: Liene Lāce

Library_page_wanderlust-nature-photography-lizzy-gadd-32_3_
Advaita

Ciešanas ir nepieciešamas līdz brīdim, kamēr saprotat, ka varat iztikt bez tām

Ekharts Tolle – rakstnieks un filozofs, viens no mūsdienu Rietumu garīgajiem skolotājiem. 1977.gadā pēc ilgstošas depresijas viņš piedzīv...

7433
29. maijā, 2017
Library_page_charlie_davoli_8
Pašizziņas prakses

Ekharts Tolle: 9 prakses, kuras izmainīs jūsu dzīvi

Daudzi uzskata, ka mainīt savu dzīvi ir ļoti grūti vai praktiski neiespējami. Tomēr cilvēki, kuri ir pievērsušies savai garīgajai attīstī...

7730
6. novembrī, 2016
Library_page_tumblr_mb9cozmund1rvn48vo1_1280
Vīrietis & sieviete

Dziļākā mīlestības apņemšanās

Nesolisim sev kopīgu nākotni. Nākotne ir tik nezināma, un mēs esam tik plūstoši un noguruši no izlikšanās, ka zinām. Mūsu domas un jūtas...

3000
21. septembrī, 2016
Library_page_tomasz_alen_kopera_-_love
Attiecības

Mīlestība – naids. Ekharts Tolle

Pēc statistikas datiem liela daļa ‘’mīlestības attiecību’’ diezgan ātri pārvēršas tādās attiecībās, kuras var raksturot kā ‘’mīlestība - ...

3872
9. septembrī, 2016
Library_page_mooji-portrait
Advaita

Dzīve Tev neko nav parādā

10 atskurbinoši Mudži citāti

10531
13. jūnijā, 2016
Library_page_12404660_10205969065927246_302907949_n
Advaita

Terorisma beigas

Terorisms, vardarbība, naids, svētie kari un vēlme atriebties sākas katrā no mums. Mēs visi esam daļa no upes, ko sauc par cilvēci. Nevie...

1843
25. martā, 2016
Library_page_1024x768_rebyonok-kot-vzglyad
Advaita

Kāpēc jūs sevi salīdziniet ar citiem?

Mēs vienmēr salīdzinām to, kādi mēs esam, ar to, kādiem mums jābūt. Tas, kādiem mums jābūt, ir mūsu domas projekcija par to, kādiem mums ...

2416
3. novembrī, 2015
Library_page_1610896_835949403145176_5636265534192507520_n
Pašizziņas prakses

10 būtiski atmošanās principi

Šajā nelielajā sarakstā esmu apkopojis dažus no svarīgākajiem pamatprincipiem, ko mācu savos semināros un dziedināšanās. Šis ir sākums. I...

8872
22. oktobrī, 2015
Library_page_1900061_629075340499251_1369944240_n
Attiecības

Par patiesu draudzību

Vārds “draugs” (tāpat kā vārds “mīlestība” vai “Dievs”) mūsdienās ir kļuvis gandrīz nenozīmīgs, tukšs no pārmērīgas lietošanas.  Zaudēji...

3605
13. oktobrī, 2015
Library_page_man-on-top-of-the-world-26363-1366x768
Advaita

Tev nevar neizdoties

Tu reizēm vari nokrist uz ceļiem, jā, Tu vari attapties, stāvot sagrautu sapņu gruvešos, sapņu, kas vēl vakar likās tik īsti, kad biji ja...

3726
25. maijā, 2015
Library_page_ob_4b9de7_557347-355751291174626-1597491304-n
Advaita

Kas ir mīlestība?

Centieni iegūt dzīvē pilnīgu uzticību neizbēgami rada skumjas un bailes. Šīs alkas pēc uzticības rada nedrošību. Vai jūs kādreiz jebkādās...

4583
26. aprīlī, 2015
Library_page_483241_10151611386718185_1068586704_n
Attiecības

Kā patiesi palīdzēt?

Ir kāda lieta, ko mēs visi sapratīsim agrāk vai vēlāk:  Nekad nemēģini palīdzēt cilvēkam, kas nav gatavs, lai tam palīdzētu. Kamēr palī...

4793
13. martā, 2015
Library_page_d9jdoptcm0g
Advaita

Saskati godalgu

Gaišā dienas laikā, Londonas ielās, vīrietis piekauj līdz nāvei citu vīrieti. Maiami, cilvēks sakož cita dzīva cilvēka seju. Parīzē, skol...

2787
30. decembrī, 2014
Library_page_1440-900-81079
Advaita

Tava dzīve nevar aiziet greizi

Patiesībā, tava dzīve jau sākotnēji ir noteikta tā, ka viss notiek nevis ar tevi, bet gan notiek tavā labā – tavai garīgajai atmodai, tav...

5583
7. decembrī, 2014
Library_page_photo-3
Advaita

Dzīves aplis

Visā pasaulē, un katru dienu ziņās, cilvēki nogalina cilvēkus. Cilvēki no „vienas puses” nogalina citus „otrā pusē”. Katra „puse” apgalvo...

2747
27. septembrī, 2014
Library_page_p9101610
Advaita

Intervija ar Mooji

Šī ir neparasta intervija ar Mooji. Mēs runājam par harmoniju, par patiesību, kā sabalansēt mūsu garīgo būtību ar mūsu ego un daudz ko ci...

4098
25. jūlijā, 2014
Library_page_7700_1280x1024
Pašizziņas prakses

ПОВЕДЕНИЕ ЙОГА

"Если вы решили начать долгий ритрит, выполнять даже небольшую тапасью, не трубите громогласно об этом перед другими.Ради своего же счаст...

294
20. martā, 2017