Lasītava

Skatīt pēc:
Datuma Popularitātes
No_picture Square81_20140622_200919_4_3

Pieci mēneši Katmandu

Daudziem ārzemniekiem Katmandu ir nekas vairāk kā tranzīta vieta, jo to pēc četrām darba dienām ar jaunu Indijas vīzu rokās atstāj, lai atkal iesoļotu Indijā. Mēs bijām domājuši veikt kaut ko tamlīdzīgu – iebraukt Katmandu, Indijas vēstniecībā pieteikt vīzu, iziet 10 dienu Vipassanas kursu, un doties atpakaļ uz Indiju. Tā plānotās pusotras nedēļas vietā Katmandu palikām 5 mēnešus, un biežāki viesi bijām nevis Indijas vēstniecībā, bet gan Nepālas imigrācijas dienestā vīzas pagarināšanas nolūkā. Katmandu atstājām spiestā kārtā - 5 mēneši ir ilgākais periods, ko gada laikā var pavadīt Nepālā.

 

Stāsts par aizvadītajiem 5 mēnešiem Nepālā izbrīnu neraisītu, jo tā ir gleznaina zeme, kur Himalaju upju ielejas sacenšas skaistumā ar Himalaju ezeriem, iespējas doties pārgājienos uz kalnu virsotnēm un grūti sasniedzamiem ciematiņiem vilināt vilina aktīvās un etniskās atpūtas tīkotājus un neskartās dabas cienītājus. Tomēr – ko var darīt Katmandū putekļos un gaisa piesārņojuma mākoņos gandrīz pusgadu? Šādu, nesapratnē sakņotu, jautājumu dzirdējām ne vienu reizi vien. Atbilde skan – mācīties!

 

Pirms pāris gadiem Aleksandra pirmais tablas skolotājs no Varanasi – pilsēta Indijā - iedeva, viņaprāt, labāko grāmatu par tablu. Nokļuvuši Nepālā, atcerējāmies, ka tās grāmatas autors ir no Nepālas un dzīvo Katmandū. Aleksandra interese par Ziemeļindijas klasisko mūziku un vēlme izkopt tablas spēles māku sniedza mums neaizmirstamu Katmandu un Nepālas kultūras pieredzi. Aleksandrs kļuva par tablas meistara - Tribuvan Universitātes profesora un daudzu grāmatu autora Ačuta Ram Bandarī - mācekli, un, kā senākos laikos pieņemts, mēs dzīvojām skolotāja mājā.

 

 

Pašupatinat: citiem vieta, lai mirtu, mums – lai dzīvotu!

 

 

Tablas skolotāja māja atradās Katmandū austrumu daļā iepretim Pašupatinat – vienai no svētākajām hinduistu vietām Nepālā. Pašupatinat ir liels tempļu komplekss, kur diendienā jau gadsimtiem ilgi tiek veikti rituāli, godinot dievu Pašupatinat – viena no Šivas formām -, tai skaitā arī kremācija. Mirušo pelni tiek kaisīti Bagmati upē, tieši otrpus šai upei arī mēs dzīvojām.

 

Pelnus upe nesa nemanāmi. To gan nevarētu teikt par apkaimes bērniem, kuri, neraugoties, vai ūdens līdz ceļgaliem vai kaklam, uzturējās tajā nemitīgi. Lietus sezonā upē pat izveidojās neliels ūdenskritums. Kas mums liekas neliels ūdenskritums, bērniem – neizsmeļams prieka avots. Tajā mazie dupsīši cauru dienu ņēmās – te iekšā, te ārā, te pazūd, te atkal parādās virs ūdens. Pat pīles bija retāki upes viesi par jautrajiem pliknīšiem.

 

Ap Pašupatinat sabūvētas trīsstāvīgas, četrstāvīgas privātās mājas. Lai gan lepns rajons, Āzija paliek Āzija: vienu no otras mājas šķir tik kāds pusmetrs, labākajā gadījumā divi metri, un var gadīties, ka ar kaimiņu var sarokoties pa atvērtu guļamistabas logu. Ap katru māju ir sēta, un, neskatoties uz zemes strēlītes (lasīt – pagalms) niecīgumu, tajā tiek novietoti motocikli, velosipēdi, ierīkots dārziņš, tualete un ūdens pumpis - duša. Dažās sētās vakaros tam visam pa vidu iekārtojas govis, pīles un vistas. Parasti mājas pirmos stāvus izīrē, augšējos dzīvo saimnieki. Tā arī mūsu mājā – pirmajā stāvā vienu istabu izīrēja 4 cilvēku ģimene, pārējās divās bija satilpinājušies vairāki studenti. Otrajā stāvā dzīvojām mēs: skolotājs, kuru visi dēvē par Gurudžī (cieņpilna skolotāja uzruna), viņa sieva Guruma, deviņpadsmit gadus vecā meita Sita un mēs abi. Trešajā stāvā bija liels jumts, maza virtuvīte, vannas istaba un templis. Ceturtajā stāvā vēl viens jumts.

 

It kā dzīvojām galvaspilsētā, bet sadzīve ritēja kā laukos: visa saimniecība uz jumtiem svaigā gaisā! Uz tiem kaltē graudus, pupiņas, čilli, mazgā un žāvē veļu, gatavo ēst. Interesanti, ka šī “jumtu saimniecība” piešķīra sadzīvei caurspīdību: veries uz kuru debess pusi gribi, uz visiem jumtiem ģimenes sievietes vienlaicīgi veic vienu un to pašu darbību. Rīta tumsiņā ģimenes vecākās sievietes griež uz riņķi dzīvas liesmas lampiņu, godinot dievus, pēc tam notiek ēst gatavošana un, tā kā aktuāla ir gāzes taupīšana un ēst gatavošana notiek spiedien katlos, kas skaļi šņāc, tad aptuveni vienlaicīgi no visām mājām dažādos toņos sašņācas spiedien katli. Tad var sākties veļas ieziepēšana un ritmiska netīrumu izsišana no drēbēm un drīz jau rajonu izdekorē krāsainie drēbju karogi. Sākumā mūs ļoti smīdināja sieviešu, it īpaši pavecāku, ieradums – runāšanās ar sevi. Bet pie visa jau pierod.

 

Visi saimniecības darbi norit pa grīdu vien – mūsu ķermeņiem bija jāpierod līst, rāpot, tupēt, būt sakumpušiem. Tāpat arī pirksti izrādās funkcionālāki, nekā bijām raduši - tie aizvieto daudz instrumentu, arī galda rīkus. Sākumā ēdienreizes sagādāja neērtību, jo ēdām tikai mēs četri – Gurudži, Sita, Aleksandrs un es. Gurumā gatavoja un apkalpoja mūs ēšanas laikā, bet ēda tikai pēc mums - viena pati un to, kas palicis pāri. Daždien bija neticami, kā, paņemot no meža dažus lakstus, 5 pupiņas no vienas burciņas un 5 pupiņas no otras burciņas, Gurumā mācēja pagatavot bagātīgu maltīti. Atkritumu maisā virtuvē gandrīz nekad nekā nebija – plastmasā iepakotus produktus nepirkām, graudus kaltējām un attīrījām pašas, katrai auga un dārzeņa daļai Gurumā un Sita atrada savu pielietojumu, ja ne, tad, atlikumus izbarojām dzīvniekiem. Tik atbildīgi pret vides resursiem saimniekojuši nebijām un tā ir viena no daudzajām vērtīgajām mācībām, gūtām nepāliešu ģimenē.

 

Kultūru atšķirība par sevi atgādināja pat tad, kad liekās, ka esi visam labi pielāgojies. Ierasts, ka katru vakaru ģimene sapulcējās vecāku guļamistabā un skatījās filmu par dieva Krišnas bērnību. Tā ir kulta filma – to skatījās Indijā un Nepālā, par to runāja, tai diendienā dzīvoja līdzi. Ja, nedod Dievs, filmas rādīšanas brīdī nebija elektrības, tad zaudētais bija atgūstams nākamajā rītā un arī pēcpusdienā. Protams, ka ģimene vēlējās, lai arī mēs jūtam līdzi seriālā notiekošajam. Tomēr jau pirmajā kopā skatīšanās reizē bija skaidrs – tā arī ir pēdējā. Rietumu kultūra mūs ir izlaidusi, un Indijā filmētā kulta seriāla estētika, maigi izsakoties, krita uz nerviem. Protams, sava māka tā ir – no nekā uztaisīt kaut ko, bet mēs izvēlējāmies tajā laikā darīt kaut ko citu. Tad nu lūk, vienu vakaru izveidojās amizants skats: tēvs ar meitu sēž istabā, skatās iemīļoto seriālu, bet mamma tupkkoridorāun skatās uz Krišnu caur plaši atvērtām durvīm. Tāmēs uzzinājām par tradīciju, ka mēnešreižu laikā sieviete atpūšas, piemēram, negatavo ēst, neveic rituālus un dzīvo savrup no ģimenes vīriešiem. Kā Gurudžī, tā arī Gurumā ir no augstākās, tas ir, braminu (priesteru) kastas, tāpēc ģimenes sadzīve vēl aizvien rit pēc Vēdu priekšrakstiem. Lai gan bramini, viņi bija ļoti liberāla ģimene – tēva akadēmiskā izglītība un mūzikas koncertu sniegšana daudzās jo daudzās pasaules valstīs, ārzemju draugi un studenti ir būtiski ietekmējuši viņa skatījumu par lietu kārtību dzīvē. Un tomēr ģimenē senie priekšraksti tiek ievēroti un, jo ilgāk mēs ar viņiem dzīvojām, jo skaidrāk atklājās šādu priekšrakstu pamatotība.

 

Pie šā tā jāpierod bija arī vietējiem. Gurudžī Aleksandram uzdāvināja nepāliešu tautisko cepuri – daka topi. “Daka” ir nepāļu auduma veids – ar ģeometrisku un krāsainu rakstu, un “topi” nozīmē cepure. Valkādams šo cepuri, Aleksandrs kļuva par visas apkaimes mīluli, it sevišķi jau bērnu. Pa gabalu ieraugot Aleksandru ar cepuri galvā, apkaimes bērni – citi no jumtiem, citi izkārušies pa logiem un citi – lūrot caur vārtiem – priekā viņu sveicināja un nerimstoši spiedza: “Daka topi, daka topi!” Jāpiebilst, ka daka topi nu vairs nēsā tikai veci večukiņi Katmandu un laukos dzīvojošie.

 

Kādu rītu viens no jumta augiem atradām iepiņķerētu sarkanā striķī. Atbrīvojot koku, striķa otrā galā atradām pūķi! Pazaudējis savu saimnieku un nedaudz cietis, beidzot pie mums bija nokļuvusi bērnu iecienītākā spēļmantiņa, kas vēlāk arī mums sagādāja lielu prieku. Bērni ir tik lieli gaisa pūķu draugi un pārvalda tos meistarīgi. Rudenī, pirms Desai svētkiem, kad pūķošana kļūst īpaši aktuāla un arī vējš kļūst stiprāks, nenobrīnīties par pūķu lidojumu augstumiem un veiktajiem manevriem.

 

Dzīvei Pašupatinat pakājē ir īpašs krāšņums. Katru dienu ap pulksten četriem no rīta, kamēr vingrojām, sanāca iesmieties, jo atskanēja īpatnēja šķindoņa. Mēs to dēvējām par “heavy metal” (smagais metāls). Nekad neizgājām paskatīties, kā tieši šīs skaņas rada, bet droši vien Pašupatinat tempļa kalpotāji katru rītu, vienu un to pašu ritmiņu sitot, apgāja apkārt tempļa teritorijai.

 

Vienu dienu sarkans griezās ap acīm. Brīnišķīgi bija svētki, kad tūkstošiem sieviešu sarkanos tērpos sapulcējās Pašupatinat, visu dienu gavēja un dejoja. Svētkus translēja pa televizoru un tie izskatījās patiesi iespaidīgi. Mūsu māsai Sitai svētkos bija tas gods veikt lielo vakara pudžu, par ko, mums par lielu pārsteigumu, viņai arī samaksāja (200 rūpijas).

 

Kā tūristi mēs uz Pašupatinat tā arī neaizgājām. Kamēr mēs tur dzīvojām, ieejas biļetes cena dubultojās – no 250 uz 500 Nepālas rūpijām, kas ir aptuveni no 2 uz 5 Ls, kas, protams, tiem platuma grādiem par kultūrvēsturiska objekta apskati ir liela nauda. Bet teikt, ka mēs Pašupatinat nebijām, arī nevar. Uz Pašupatinat mēs devāmies ne fotografēt, ne dievus pielūgt, bet gan ciemos! Tempļu kompleksā bija iedalīti mitekļi dažādajiem svētajiem/braminu kastas priesteriem un citām Nepālā ievērojamām personām. Gurudžī bija labos draugos ar Prapanačarija Svamidžī – vairāku zinātņu doktors un, ko apliecina piekārtās fotogrāfijas viņa pieticīgajā miteklī, arī Nepālas karaļa ārsts. Un mūsu ar'! Lai gan vislabāk viņam patika satikties un kopīgi padziedāt, kļuvām arī par viņa pacientiem. Nepārtrauktajā svelmīgajā karstumā mūsu dzīvības sula bija krietni iztvaikojusi. Pirms izmeklēšanas trīs mums bija jāievēro diēta, ēdām tikai kičari – ēdiens no savārītiem rīsiem un lēcām. Tikai tādi mēs varējām doties uz pieņemšanu pie Svami. Tāpat kā senie maiji un ķīnieši, arī viņš diagnosticē pēc pulsa metodes. Turot pirkstus uz pulsa un jautājot pāris jautājumu, ātri vien viss jau skaidrs. Veselības koriģēšanā svarīgākais ir diēta. Mums stingri noteica, kādus dārzeņus un kurā dienas daļā vēlams ēst, no kādiem produktiem atteikties. Aizsūtīja mūs nopirkt dažādu augu un minerālu pulverīšus, ko pats piestiņā ar sudraba pulveri sajauca, un zāles gatavas un mēs jau drīz patiesi sprigani!

 

Vairāk par svētumu – tikai pērtiķu.

 

Pašupatinat apkaimi var dēvēt par glābiņu no Katmandu centra – tā ir kalnaina vieta, koku, krūmu un ziedu klāta. Tā ir mājvieta ne tikai svētajiem, bet arī briežiem un pērtiķiem. Lai satiktu pirmos divus, jādodas pāri upei uz Pašupatinat un tuvējiem mežiem, bet pēdējie – tie var pārsteigt jebkur.

 

Pērtiķi ir Pašupatinat apkaimes fenomens. To ir tik daudz, ka viņi jau sāk diktēt spēles noteikumus. Pērtiķu varenie zobi un uzbrukuma imitējošās kustības ir labi iedresējušas apkaimes iedzīvotājus: visi pirkumi tiek slēpti, tos tin lakatos vai bāž aiz apģērba. Par plastmasas maisiņu lietošanu ir pilnīgi jāaizmirst. Pat ja maisiņā ir ielikts audums, pērtiķi tik un tā to centīsies atņemt, jo viņi zina, ka vairumā gadījumu pēc uzbrukuma cilvēkam ar maisiņu ir sekojošas varenas pērtiķu dzīres. Varētu jau domāt – ko tur bīties nieka pērtiķi? Viena lieta ir bērniem izraut no rokas saldējumu vai tirgotājiem atņemt ceptu kukurūzas vālīti, bet mums – diviem un tik, salīdzinoši ar pārējiem rajona iedzīvotājiem, lieliem cilvēkiem – klupt virsū?! Lai gan pērtiķi sistemātiski diendienā strādāja, lai izmainītu mūsu attieksmi un pierādītu savu bezbailību, viņiem laimējās, jo Aleksandrs bija iecietīgs un nevienu pērtiķi pie vetārsta vest mums nevajadzēja. Visnoturīgākais liecinieks par kārtējo pērtiķu parādīšanos ne no kurienes bija mans izbīlis. Viens pērtiķu pirāts gan acīmredzami bija uzbrucis neīstajam tipiņam. Šis lielais, spēcīgais pērtiķis bija kļuvis par “vienroci” (trīsroci). Kāds bija nocirtis laupītāja roku, lai kavētu viņu no turpmākiem likuma pārkāpumiem. Tomēr par to, ka atlikušās trīs rokas un varenā dūša var paveikt to pašu, ko citi – cilvēka varenā soda neskarti pērtiķi -, mēs varējām pārliecināties katru dienu. Šis pērtiķu pirāts bija viens no lielākajiem biediem visā apkaimē.

 

Vietējo iecienītākais rīks darbā ar pērtiķiem bija kūjas. Tās bija pieslietas pie virtuves durvīm, pie dobēm pagalmos, uz jumtiem. Pat rīta skrējienus apkārt Pašupatinat vietējie veica ar kūjām rokās. Amizanti, bet pie tā pierod un ar laiku arvien labāk saprot tā nepieciešamību. Lielākā laupīšana, kas mūs skāra, norisinājās uz mūsu mājas jumta, kur, protams, atradās arī pāris kūjas. Pie mums bija atnākuši ciemiņi un atnesuši saldumu kārbiņu. Apsēdāmies ap apaļu galdu, es paņēmu kārbiņu rokās un lasīju sastāvu. Pārējo cilvēku nepamanīts, pēkšņi man uz muguras uzmetās pērtiķis un, veikli izrāvis no rokām kastīti, bija jau prom. Attapāmies, kad pērtiķis jau bija pārvietojies uz kāda kaimiņa mājas jumtu. Mūsu acu priekšā eleganti atvēra kastīti un sāka mieloties. Kāda spīdzināšana, nodomājām, jo tie bija visu iecienīti saldumi. Pāragri mums tā bija spriest. Jo te, mums par lielu brīnumu, nepabeidzis tiesāt otro gabaliņu, pērtiķis bija prom. Nu mūsu skatam pavērās saldumu pilnā kastīte, kas atradās uz neaizsniedzama jumta. Tās tik bija mocības! Ne pašiem, ne pērtiķim. Smējāmies kā kutināti. Pērtiķis, laikam, baigi veselīgais un mūsu saldumus atzina par pārāk saldiem. No kurienes viņš mūs nopētīja, un caur kuriem jumtiem pielavījās – to mēs tā arī nesapratām. Varbūt bija sekojis mūsu ciemiņiem jau no veikala?!

 

Pērtiķi sagādāja arī pasakainus skatus. Bija periods, kad rītos no Pašupatinat vēlās laukā pērtiķu kamoli – neskaitāmas mammas ar pavadoņiem: maziem pērtiķīšiem, kuri jau māk kāpelēt, kā arī tādi, kuru augstākā pilotāža ir noturēties pie mammas. Vienvārdsakot, varēja vērot mazu pērtiķīšu ņudzekli – tās bija viņu apmācības izdzīvošanā uz cilvēku rēķina. Tā nu viņi visi ļoti smieklīgi mācās meklēt kaut ko garšīgu. Mazo panākumi bija vāji, tāpēc mēs sastapāmies ar mājinieku nesapratni, kad atklājām, ka esam iedevuši mazajiem ēdamo – neko daudz, tikai graudiņus, ar ko mamma katru rītu baro balodīšus. Ātri atskārtām savu kļūdu, jo vairākus rītus mazie bija klāt un prasīja savu devu. Bija arī tādi, kuri caur virtuves atvērto mazo augšējo lodziņu līda pie mums iekšā - pat restes nespēja viņus kavēt. Tik smieklīgi gan nebija brīžos, kad pērtiķu tēviņš ver virtuves durvis vaļā un, neraugoties uz mūsu klātbūtni, grib pašiverēt pa virtuvi. Dažkārt, ja aizmirsām aizslēgt virtuves durvis, pērtiķi varēja izdarīt lielus podus – neko vairs ne atrast, ne īsti arī saslaucīt. Atlika tikai nomierināties un vēlēt – lai visas būtnes ir laimīgas!

 

https://youtu.be/gLtAsC2smfo
Ķermenis & veselība

Human Limits - Martin Strel, Marathon Swimmer

Meet the man who swims the world's longest rivers with crocodiles and piranhas.

17
26. jūnijā, 2017
Skaņa & balss

Internal Flight - Estas Tonne 2016

We had a long story with this film. The first frames for this project were shot in the spring of 2013, already then we thought that we could quickly compile a fully finished version in a month but at the stage of editing it became clear that the film would have to work a long time still. The material was clearly not enough. From that period to the mid of 2016 in all our travels we filmed something for the "Internal Flight" project, it was always with us in our soul, everything that was filmed was considered through the prism of whether we could use it for the film or not. Finally, in the fall of 2016, we were able to sit down and in a couple of weeks finish the final version of the film that you now see in front of you. The project was written in two languages: Russian and English. Today we present to you the English version of the film, which has not yet appeared anywhere and has not been published anywhere, except for participation in festivals. You can see it on our channels on Vimeo: https://vimeo.com/214881201 And Youtube: https://youtu.be/qApaVLZmH1A Even at the stage of editing we made a short 3-minutes film, which immediately took a couple of prizes at festivals. The full version of "Internal Flight", over the past 2 months, has won 19 different prizes at festivals around the world and does not intend to stop at this. On the approach in the coming months the results of several more festivals where we hope to take some awards. Well, the most important thing! What is this 29 minutes movie about? It's a reflection on life and about finding yourself in this world. This is all that comes to mind in sleepless nights. Who am I? Why are we in this world? Why is this world created in this way and not otherwise? The text and music were born by the brilliant musician Estas Tonne and we are happy that we have become a part of this Creative Way. We did this project for our own pleasure and now we are downloading our many years of work in the open space of the Internet because we are sure that the film will be of interest to many. Especially for Paganel travelers, the most intelligent, well-read, interested individuals who discover the Universe together with us on travel! Have a pleasant viewing and good mood! Appreciate Life, Love, Travel! With all the best, Team Paganel Studio & Estas Tonne Music

15
25. jūnijā, 2017
https://youtu.be/mYqKjsrFmJA
Joga

Four Paths of Yoga

In this video with lively animation, Sadhguru speaks about the four paths of yoga and tells the story of four yogis who run to an ancient temple to escape the rain.

13
25. jūnijā, 2017
https://youtu.be/-x8EZrm3Nik
Joga

A Simple Reminder That Anything Is Possible

A Simple Reminder That Anything Is Possible

16
25. jūnijā, 2017
Library_page_universe-voie-lactee-
Apzinatība

Rūpējoties par drošību, mēs zaudējam iespēju atvērties

Ja Tu paslēpsi ziedu istabā, lai tam nepiekļūst ne saule, ne jelkāda vēja plūsmiņa, tad, iespējams, Tu domā, ka esi to pasargājis. Taču š...

1276
22. jūnijā, 2017
https://www.youtube.com/watch?v=Un2yBgIAxYs
Ekoloģija

How trees talk to each other

"A forest is much more than what you see," says ecologist Suzanne Simard. Her 30 years of research in Canadian forests have led to an astounding discovery — trees talk, often and over vast distances. Learn more about the harmonious yet complicated social lives of trees and prepare to see the natural world with new eyes.

312
19. jūnijā, 2017
Library_page_1724173_10153852470578185_7807339200304311790_n
Prāts & psiholoģija

Nulles likums un vēl 19 precīzi Greisas likumi

Natālija Greisa – talantīga psiholoģe un biznesa trenere St.Pēterburgā, savā grāmatā “Greisas likumi” ir noformulējusi veselu rindu likum...

10520
14. jūnijā, 2017
Library_page_vientul
Prāts & psiholoģija

Vientuļās sievietes

Mūsu valstī ir ļoti daudz vientuļu sieviešu. Laulības šķiršana vai attiecību pārtraukšana. Nespēja veidot ilglaicīgas attiecības, vai nev...

7429
7. jūnijā, 2017
Library_page_wanderlust-nature-photography-lizzy-gadd-32_3_
Advaita

Ciešanas ir nepieciešamas līdz brīdim, kamēr saprotat, ka varat iztikt bez tām

Ekharts Tolle – rakstnieks un filozofs, viens no mūsdienu Rietumu garīgajiem skolotājiem. 1977.gadā pēc ilgstošas depresijas viņš piedzīv...

7519
29. maijā, 2017
Library_page_s617289952887514585_p471_i1_w952
Prāts & psiholoģija

Beznosacījuma pieņemšana

Vēl studējot Stenfordas fakultātē, es biju viena no nelielās ārstu un psihologu grupas, kas piedalījās humānistiskās psihoterapijas pioni...

2393
19. maijā, 2017
Library_page_6
Tantra

Dievietes atgriešanās

Sarita runā par Dievietes ceļojumu, - no seniem laikiem līdz pat mūsdienām, no vajāšanām un varas spēlēm uz patieso sievišķības potenciāl...

1927
14. maijā, 2017
Library_page_d442e6e6e6ddb3f041479b2a0dfa94b8
Būdisms

Dalailamas vēstījums par cilvēka smadzeņu masīvo skalošanu

Dalailama vienmēr ir piesaistījis sev lielu uzmanību, un ne bez iemesla. Dalailamam ir brīnišķīgs raksts par masveida cilvēka “smadzeņu s...

2114
2. maijā, 2017
Library_page_stephen-fry
Prāts & psiholoģija

Pārstājiet sevi želot – un jūs būsiet laimīgi

Pāris brīnišķīgu Stīvena Fraja – aktiera, rakstnieka un cīnītāja par cilvēku tiesībām, padomu. Galvenais, par ko es gribētu būt pārlieci...

6051
25. aprīlī, 2017
Library_page_meditating-woman-on-beach-for-website_orig
Joga

Научные исследования: йога, старение и мозг

На протяжении нескольких последних десятилетий было открыто, что наш мозг претерпевает изменения в зависимости от того, чем мы занимаемся...

421
25. aprīlī, 2017
https://www.youtube.com/watch?v=-0-SL-iswbA
Joga

America's Largest Yoga Class

Welcome to yoga at Grace Cathedral in San Francisco, the largest yoga class in America.

463
25. aprīlī, 2017
Library_page_holy-men-by-joseph-anthony-lawrence-photogrvphy_magazine-08
Attiecības

Tuvu attiecību jēga ir tajā, lai tu paliec tu pats

Dažreiz notiek tā, ka kāds cilvēks pēkšņi atvieglo mūsu dvēseles sāpes un nedaudz mīkstina mūsu rētas. Piemēram, sāk par mums rūpēties, k...

9359
19. aprīlī, 2017
Library_page_2__1_
Ķermenis & veselība

Lai attīstītu imunitāti, bērniem ir vajadzīgi mikrobi, nevis antibiotikas

Pārmērīgi higiēniski apstākļi izraisa hroniskas slimības.   Ļaujot bērniem spēlēties ar zemi, mēs patiesībā palīdzam viņu imūnsistēmas ...

2529
7. aprīlī, 2017
https://youtu.be/DESrcwkeYAQ
Dao

Искусство Китайской медицины

Искусство Китайской медицины - Практики Ци Гун / Тай Чи / Медитация

422
3. aprīlī, 2017
Library_page_photo-1444703686981-a3abbc4d4fe3
Emocijas

Piedošanas mirklis

Nepūlies piedot. Piedošana nav kaut kā “darīšana”. Vienkārši pieņem, ka šis mirklis ir tieši tāds, kāds tas ir. Un arī pagātne ir tāda...

6315
28. martā, 2017
Library_page_bcf1358808ef60e07745025dcd7f0141
Ķermenis & veselība

Kā elpošanas ritms ietekmē atmiņu un bailes

Ziemeļrietumu medicīnas universitātes zinātnieki pirmo reizi ir atklājuši, ka elpošanas ritms cilvēka smadzenēs rada elektrisku aktivitāt...

2308
21. martā, 2017
Library_page_____________
Apzinatība

Ieklausieties noslēpumainajā

Ieklausieties noslēpumainajā; nenoliedziet to. Nesteidzieties apgalvot, ka tas nepastāv. Visi apziņas cilvēki, kuri staigājuši pa Zemi, t...

1461
16. martā, 2017
Library_page_img_2593
Garīgas terapījas

Ja jums paveiksies un būs īstais laiks...

Ja jums paveiksies, jūs paliksiet vieni. Pavisam vieni, kad blakus nebūs neviena, un nāksies meklēt atbalstu zemē un sevī. Ja jums pavei...

13518
9. martā, 2017
Library_page_141dad8ab643b2d4
Bērni & vecāki

Ķermenis kā pedagoģisks instruments

Sākšu ar kādu vienkāršu novērojumu. Es stāvu autobusa pieturā. Blakus stāv tēvs un aptuveni 4 gadus veca meitiņa. Meitenīte klusiņām kaut...

2755
28. februārī, 2017
Library_page_9817023610910
Vērtīgi padomi

Kamēr dzīve jums nepatīk, tā aiziet

Dārgie draugi, izmantojiet saules aizsargkrēmu. Ja es varētu Jums piedāvāt tikai vienu padomu nākotnei, tas būtu saules aizsargkrēms. Il...

8400
14. februārī, 2017
Library_page_16003233_1343779362362175_865231201206951289_n
Apzinatība

Izmanto jebkuru iespēju, lai attīstītu savu jūteklību

Tev jāatjauno aizmirstā sajūtu valoda. Izmanto jebkuru iespēju, lai attīstītu savu jūteklību. Kad tu ēd, mēģini ēst savādāk. Pacenties at...

2705
5. februārī, 2017
Library_page_dzidukrisnamurti-normunds-astra

Meditācija nav domu kontrolēšana

Meditācija nav sekošana kādai sistēmai, tā nav atkārtošana un imitēšana. Meditācija nav koncentrācija. Tas ir viens no iemīļotākajiem dažu..

4149
14. jūlijā, 2015
Library_page_fa-qi-1024x654
Darbs ar enerģiju

Энергия ци и «пространственная сила» в тайцзицюань

Вопрос: Расскажите, пожалуйста, что такое мастерство использования энергии-ци в тайцзицюань? Ответ: Во время практики тайцзицюань дейс...

765
28. janvārī, 2017
Library_page_8bfc1e247311445fb5af003a630b20a1
Bērnu psiholoģija

Kā domā bērni

Es neesmu psihologs, un zemāk uzrakstītais ir vienkārši mana vīzija. Tā nav teorija, es nevaru to aizstāvēt, un neko par to neesmu lasīju...

4161
17. janvārī, 2017
https://youtu.be/D9xFFyUOpXo

Before the Flood

From Academy Award®-winning filmmaker Fisher Stevens and Academy Award-winning actor, and environmental activist Leonardo DiCaprio, BEFORE THE FLOOD presents a riveting account of the dramatic changes now occurring around the world due to climate change.

773
6. oktobrī, 2016
https://www.youtube.com/watch?v=dqTTojTija8

Deep Message to the School System

Deep message to the school system!

1264
2. oktobrī, 2016
https://www.youtube.com/watch?v=YIP4W30GDs4

Ananda Kaulika. Call of the Spirit - the Song of Gara Vasara

Beloved Heart Come soon, come and let's share this Divine news - Let's share the news with open sky and green pastures Spreading this call of the Spirit and Love of Gara Vasara* (* "long summer" or "summer of the spirit") News of the Spirit is - Love is Life Love is Death Love is Pure Gold and this Love happens only in this moment. If you lose this moment Love is lost - So don't miss this moment of festivity Come, come, join us Let's sing, dance and celebrate This moment of Love... **************************************************************************************************** Welcome to Sacred Journey Gara Vasara July, 25-29, Latvia http://garavasara.com/journey2016

1200
3. jūnijā, 2016
https://www.youtube.com/watch?v=GRpgwNiWnx8
1342
15. maijā, 2016
https://www.youtube.com/watch?v=rhcJNJbRJ6U

Dying to be me!

Doctors had given Anita Moorjani just hours to live when she arrived at the hospital in a coma on the morning of February 2nd, 2006. Unable to move as a result of the cancer that had ravaged her body for almost four years, Anita entered another dimension, where she experienced great clarity and understanding of her life and purpose here on earth. She was given a choice of whether to return to life or not, and chose to return to life when she realized that “heaven” is a state and not a place. This subsequently resulted in a remarkable and complete recovery of her health. Anita’s riveting talk will inspire you to transform your life by living more authentically, discovering your greatest passions, transcending your deepest fears, and living from a place of pure joy. Her true story will radically alter your current beliefs about yourself, your purpose on earth, your health, your relationships, and your life!

1141
5. aprīlī, 2016
https://www.youtube.com/watch?v=UyyjU8fzEYU

The Stroke of Insight

Neuroanatomist Jill Bolte Taylor had an opportunity few brain scientists would wish for: One morning, she realized she was having a massive stroke. As it happened -- as she felt her brain functions slip away one by one, speech, movement, understanding -- she studied and remembered every moment. This is a powerful story about how our brains define us and connect us to the world and to one another. http://www.ted.com

1094
23. februārī, 2016
https://www.youtube.com/watch?v=vqCOss4hqnE

Higher consciousness

'Higher consciousness' sounds mystical and possibly irritating. It shouldn't. It just captures how we see things when we go beyond our own egos. Please help us make films by pressing subscribe: http://tinyurl.com/o28mut7

1302
26. oktobrī, 2015
https://www.youtube.com/watch?v=_Y51YETlzgU
Sabiedrība
997
9. janvārī, 2017