Lasītava

Skatīt pēc:
Datuma Popularitātes
W836_psynasilie1-1280x922 Square81_10640_554866707896864_2057411988_n
Bērni & vecāki

Rūpju izvarotie

Nesen apciemoju vecākus, atzīmējām Lieldienas. Brīnišķīgi, dzīvi apliecinoši svētki. Gavēņa beigas un, kā vienmēr, galds vai lūzt.

Pienāca laiks atvadīties un mana mamma man vaicā:

- Tu ēd auksto gaļu?

- Nē, nemaz neēdu.

- Cik tev ielikt? 

Godīgi sakot, jautājums mani noveda strupceļā… Es apjuku un, meklēdams atbalstu, pat atskatījos uz brāli. Vai esmu kaut kā slikti, nesaprotami atbildējis? Bet brālis smaida, sak, mums tā ir pieņemts. Atbildēju vēl vienu reizi: "Nē, auksto gaļu man vispār nevajag". 

Un atslābinājos. Bet veltīgi. Veltīgi es noticēju, veltīgi nenokontrolēju, jo, uzminiet, kas mani mājās gaidīja maisiņā zem kuļiču kārtas? Pareizi, TAS!

Jūs teiksiet, sak, kas tur tāds? Mamma rūpējas par dēliņu un mazbērniņiem, gatava atdot visu, bet es te ar tādu skepsi, un vēl ar tādu virsrakstu. Iespējams, jums ir taisnība. Vienu reizi var paciesties. Saprast situāciju, izvairīties no konflikta, aizmirst...

Bet, godīgi sakot, cik ilgi jūs esat gatavi pieņemt, saprast un pievērt acis? Ziniet, kādas tam var būt sekas? Tūlīt izstāstīšu.

Pētījumos noskaidrots, ka ir rinda faktoru, kuru ietekmē cilvēks burtiski sāk jukt prātā. Tas nav tēlaini izsakoties, tā ir šizofrēnija. Kad mamma saka, ka mīl, bet pati atgrūž. Ar rokām, skatienu, sakniebtām lūpām. Klasiskais "dubultais vēstījums". Bērns to nespēj pilnībā aptvert un tādēļ izvēlas balstīties uz vienu vēstījuma daļu. Bet otru ignorē, saskaldot savu psihi.

Un otrs, ne mazāk svarīgs, un diezgan nežēlīgs pētījums. Izrādās, ka mums visbriesmīgākais ir tas, ja mūs neievēro. Tas ir briesmīgāk par sodiem, dusmām, pašvērtības graušanu. Eksperimenta laikā liela cilvēku grupa ignorēja vienu "izmēģinājuma trusīti". Absolūti. Uzvedās tā, it kā viņa vispār nebūtu. Pēc kāda laika izmēģinājuma objektam sāka parādīties šizofrēnijas pazīmes. Bet tagad uzmanīgi palūkosimies uz labumu, ko nodara gādīga mamma.

No sākuma viņa it kā velta uzmanību un vaicā: " Vai es ēdu auksto gaļu?" Tas ir brīnišķīgi, mani redz, par mani interesējas, es pieslēdzos un esmu gatavs dalīties. Taču darbības, otrais jautājums un, galvenais, aukstā gaļa maisiņā, atsauc pirmo vēstījumu. Sanāk, ka mani vārdi un darbības nekā neietekmē otru. Viņš mani ignorē, bet saka, ka ir uzmanīgs. Neviļus rodas jautājums: vai ar mani viss ir kārtībā? Es vispār esmu?

Labi, man ir 40. Bet ja cilvēkam ir 4 gadi? Un mamma viņam ir visa pasaule, bez kuras rūpēm viņš mirs. Es pat nespēju iedomāties bērna totālo apjukumu, kad viņu tādā veidā sistemātiski ignorē. Kas viņam atliek? Tikai "rīt, ko dod".

Mīlestība, rūpes, maigums, kaisle - tas viss var būt vardarbīgs, ja netiek balstīts uz otra cilvēka atbildes reakciju. Nezin kādēļ cilvēki, savu gaišāko jūtu dzīti, ļoti bieži to aizmirst. Un liek vienādības zīmi: es mīlu, un tādēļ man ir tiesības izrādīt savu mīlestību jebkādā formā.

Patiesībā jūtas ir cilvēka iekšējais pārdzīvojums. Un tas ir lieliski, ja cilvēki piedzīvo vienādas jūtas un ir gatavi abpusēji tās izpaust. Bet, lūk, problēma: es mīlu mammu. Un man ir patīkami, ka viņa mani mīl un rūpējas. Man nepatīk, ja mani ignorē. Es baiļojos, ka mani neievēros, samīs, izvaros ar kaut ko labu. Pret to man nav stipras aizsardzības.

No niknuma un dusmām, no pašvērtības graušanas, es varu sevi aizstāvēt. Apturēt. Galu galā - aiziet. Bet no otra cilvēka "labajām" jūtām es sastingstu, baidīdamies, ka neuzmanīgas darbības rezultātā varu tās sagraut. Jo bērnībā man, un daudziem no jums, nav pieticis tā garšīgā un labā. Piemēram, mani var paņemt "siltu" un darīt ar mani to, no kā es pēc tam ilgi nespēju atgūties. Jo neapturēju.

Kā apturēt? Jo šis tuvais un megagādīgais cilvēks ir pārliecināts, ka dara labu. Dod negrozāmu labumu. Un šī pārliecība palielina viņa spēku simts reizes, un noņem kauna apsūbējumu, kas būtu radies vardarbības akta laikā starp veseliem cilvēkiem. Tādā gadījumā nepieciešams vairāk spēka savu robežu aizsardzībai. Un arī izteiksme ir jāizvēlas tāda jauka, lai "labvēli" neaizvainotu. Teikšu jums, ka gādīgums ir patiešām smalka agresijas forma. Daudz smalkāka un viltīgāka, tā iekļūst un ievaino daudz dziļāk nekā tieša agresija.

Lūk, tad izaug tādi bērni, kuri, visādam gadījumam, atsakās no dāvanām, no palīdzības. No rūpēm un maiguma. Jo tas nav droši. Sākumā cilvēks ir trīsdesmit astoņas reizes jāpārbauda, - vai tu neesi varmāka, mīļais cilvēk... Un tik un tā, līdz galam nekad nenoticēs. Un gatavosies palēkt sāņus, līdzko pazibēs briesmu ēna.

Bieži pieaugušā vecumā nākas no jauna mācīties riskēt, pielaižot kādu tuvāk, mīlēt, pietuvoties pašam. Tam nepieciešams daudz vīrišķības un spēka. Jo iepriekšējā pieredze nekur nepaliek, tā vienmēr paliek ar mums. Gluži kā tā aukstā gaļa, no kuras atsakies-atsakies, bet tā atkal ir tur, dvēseles dzīlēs.

* Avots: Sergejs Fedorovs, snob.ru;

* No krievu valodas tulkoja Krisīna Zacesta;

* Korektore: Vineta Kurgāne.

 

------

Dārgais lasītaj!

Paldies, ka pievērs uzmanību garavasara lasītavas publikācijām un ceram, ka tu izbaudi mūsu piemeklēto rakstu piedāvājumu. 

Vēlamies atklāt Tev (tiem, kas nezin)) kādu noslēpumu - lasītava un raksti nav vienīgais, ko Tu vari sev vērtīgu atklāt šajā portālā! Vēl jo vairāk - visus šos rakstus mēs piemeklējam un gatavojom ne tik daudz lai izklaidētu vai izglītotu, bet gan ar nolūku Tevi iedvesmot (lasot tas izpaužas maigā un patīkamā kutēšanā krūtīs un dziļas iekšējas balss tev saka: "Jā, jā! Tā ir patiesība, es to kaut kā zinu, nezinu kā, bet es to vienmēr esmu zinājis!", pēc kura (esiet uzmanīgi, nepalaidiet garām šo brīdi!) - "Es arī gribu Tā.. Dzīvot, Just, Būt!" 

"Kas man būtu jādara, ar ko lai sāku?" 

Un tas nudien nav noslēpums - nokļūstot šī paša portāla pirmajā lapā vai nospiežot pogu "kalendārs", Tu vari atklāt sev jaunu pasauli un daudz ko izmainīt savā dzīvē.

Ar Mīlestību, Tava Gara Vasara ❤️

Vel var sākt no šejienes:

Library_page_psynasilie1-1280x922
Bērni & vecāki

Rūpju izvarotie

Nesen apciemoju vecākus, atzīmējām Lieldienas. Brīnišķīgi, dzīvi apliecinoši svētki. Gavēņa beigas un, kā vienmēr, galds vai lūzt. Pienā...

4770
2. septembrī, 2017
Library_page_dulas
Emocijas

Mierinājums jaunajiem vecākiem

Tavs bērns izvēlējās tevi – unikālo mammu un tēti, kam piedzimt. Viņš neizvēlējās gudro dakteri, skolotāju vai kaimiņieni, bet tevi.

1167
17. jūlijā, 2017
Library_page_2__1_
Ķermenis & veselība

Lai attīstītu imunitāti, bērniem ir vajadzīgi mikrobi, nevis antibiotikas

Pārmērīgi higiēniski apstākļi izraisa hroniskas slimības.   Ļaujot bērniem spēlēties ar zemi, mēs patiesībā palīdzam viņu imūnsistēmas ...

3152
7. aprīlī, 2017
Library_page_141dad8ab643b2d4
Bērni & vecāki

Ķermenis kā pedagoģisks instruments

Sākšu ar kādu vienkāršu novērojumu. Es stāvu autobusa pieturā. Blakus stāv tēvs un aptuveni 4 gadus veca meitiņa. Meitenīte klusiņām kaut...

3290
28. februārī, 2017
Library_page_8bfc1e247311445fb5af003a630b20a1
Bērnu psiholoģija

Kā domā bērni

Es neesmu psihologs, un zemāk uzrakstītais ir vienkārši mana vīzija. Tā nav teorija, es nevaru to aizstāvēt, un neko par to neesmu lasīju...

4686
17. janvārī, 2017
Library_page_f2d5d4feaec4110egreat
Bērni & vecāki

Konkurence - cilvēku vai zvēru instinkts

Cilvēcības dzīvnieciskā daba “Konkurence ir ielikta mūsu dabā”, dedzīgi iebilst mana sarunu biedrene, “Tas ir instinkts!” Ko lai saku, k...

2141
23. decembrī, 2016
Library_page_7e829c1d8d0fa645a59cb5dfce0b61c8
Bērnu psiholoģija

Zēnu asaras

Bērnībā mēs ar visiem spēkiem centāmies atbilst apzīmējumam „īsts vecis”. Mēs lamājamies visrupjākajā veidā, apspriedām, ignorējot iekšē...

3295
11. oktobrī, 2016
Library_page_5184
Bērnu psiholoģija

Lielā skolas krīze

Šajā rakstā dots praktiski pilns teksts no amerikāņu pedagoga Džona Teilora Gato uzstāšanās, kurš ir ierindas pasniedzējs visparastākajā ...

11710
30. augustā, 2016
Library_page_13090379_10206229079707428_1733528112_n
Bērnu psiholoģija

Brīvība no audzināšanas

Pedagogs Dima Zicers lasīja lekciju par problēmām saziņā ar bērnu, kura pārvērtās dzīvīgā diskusijā ar vecākiem par to, kas notiktu, ja b...

8885
25. aprīlī, 2016
Library_page_fotolia_60516392_subscription_monthly_m_75575282525680220
Bērnu psiholoģija

Attiecības ar bērnu kā garīgā prakse

Agrīnās bērnības iespaidi un uzvedības modeļi atstāj nospiedumus uz visu mūsu dzīvi. Arī uz to, vai mums ir viegli meditēt, vai viegli se...

3135
3. februārī, 2016
Library_page_16700063
Seksualitāte

Kreks…peks…sekss..

Reiz man piezvanīja sens draugs. Un, cīnoties ar aizelsušos elpu, viņš teica, ka noticis kas briesmīgs, un ka viņam nekavējoties vajadzīg...

3447
21. decembrī, 2015
Library_page_child_reading.0
Bērni & vecāki

Izvarošana uz desmitnieku

Man jāsaka, ka es gandrīz nekad un neko neesmu rakstījis par vērtējumiem, neskatoties uz vairākkārtējiem lūgumiem un pat uzstājīgām rekom...

13715
13. novembrī, 2015
1
Library_page_img_1590
Bērnu psiholoģija

Mūsu nākotne ir jāmaina agrā bērnībā

Bērnības nozīmīgums cilvēka dzīvē tiek novērtēts par zemu, iespējams, tāpēc, ka mūsu apziņā nav acīmredzama saite starp pieauguša cilvēka...

4313
22. oktobrī, 2015
Library_page_0_c1e54_97c636_xxl
Bērnu psiholoģija

Kā mēs programmējam bērnus

Četrdesmitgadīga sieviete man pastāstīja, kā reiz bērnībā viņas stingrā mamma to uzposusi jaunā kleitā un, pirms sūtīt laukā pastaigāties...

49192
14. aprīlī, 2015
1
Library_page_original-4
Bērnu psiholoģija

Uzmanīga audzināšana: 12 Džona Kabata-Zinna padomi

Agrīnās bērnības iespaidi un uzvedības modeļi atstāj nospiedumus uz visu mūsu dzīvi. Arī uz to, vai mums ir viegli meditēt, vai viegli se...

3116
18. oktobrī, 2014
Library_page_54
Darbs ar traumām

Dzimtas lāsti

Publikācijā apskatīti faktori, kas izsauc tā saucamos dzimtas lāstus, kā arī dotas pazīmes, kas liecina par dzimtas lāsta iespējamību.

1505
27. septembrī, 2016
Library_page_psichologia-beremennosti-i-rodov-foto2
Prāts & psiholoģija

Mana dzimšana: vai iespējams pārrakstīt vēsturi?

Tas, kā noritējusi attīstība mātes klēpī, ietekmē to, cik lielā mērā cilvēks pieņem sevi tādu, kāds viņš ir, un izjūt sevi kā harmonisku per

1196
30. decembrī, 2016