Lasītava

Skatīt pēc:
Datuma Popularitātes
W836_screen_shot_2018-05-09_at_22.44.16 Square81_10640_554866707896864_2057411988_n
Būdisms

Saskaršanās ar dzīvi: Kodo Savaki Rosi mācība, jeb dzen nekam

“Tev nepietiek iztikai? Tad vienkārši nomirsti!... Tu dzīvo, lai strādātu, vai tu strādā, lai dzīvotu?” Mēs publicējam materiālu par neparastu dzenbudisma meistaru Kodo Savaki Rosu, kurš dzīvoja XX gadsimtā, daudz lamājās, runāja par to, ka jebkurš ceļš pēc apgaismības ir lemts neveiksmei un aicināja pievērsties tīrai dzen budsma praksei,  kura sevi vienmēr ir pretnostatījusi vārdiem un spriedumiem par šo praksi.

Par to, kādu ceļu ir gājusi Dzen mācība, kādu ieguldījumu Kodo Savaki ir devis, lai saglabātu releģijas būtību un kāpēc īstenais Dzen mums vienmēr liek doties pēc īstās dzīves pārdzīvojumiem, atšķirībā no tradicionālā budisma, kas no tās novēršas, stāsta Visions radītājs Jevgēņijs Suvorovs.

 

IEVADS DZENBUDISMĀ

Dzen vēsture sākas ar mūku Bodhidharmi, kurš no Indijas ieradās Ķīnā mūsu ēras V gadsimtā un atnesa sev līdzi budismu. Drīz pēc ierašanās ar viņu vēlējās satikties imperators, kurš bija ieinteresēts, mācības izplatīšanā, viņš bija noskaņots uz sadzīvisku sarunu ar leģendāro skolotāju. Šī saruna ātri beidzās, jo Bodhidharma teica, ka imperators ir ilūzija, un, ka budisms neko nenozīmē. Pēc tam viņš aizgāja, apsēdās pie sienas un tur meditēja 9 gadus. Diezin vai, kas cits var labāk ilustrēt vecās budisma meistaru skolas rūdījumu, Kodo Savaki Rosi ir pieskaitāms tieši šai īstās budistu meistaru skolas nepārtaruktai līnijai, kuri necermonējās, cenšoties citiem sludināt dharmu.

Dharma – 1. Budas mācība. 2. noteikto normu un likumu kopavilkums, kuru ievērošana ir nepieciešama lai uzturētu kosmisko kārtību.

Tikai dzīvoja viņš XX gadsimta pirmajā pusē, bet tas parāda mums, ka īstā reliģija nav pazudusi no cilvēku dzīvēm.

“Reliģija nozīmē dzīvot savu dzīvi pilnīgi svaigi un no jauna, neļaujot nevienam vest sevi pavadā.”

Bet ko gan domāja Bodhidharma? No malas raugoties šāda uzvedība var šķist bezprāta izpausme vai dīvainam izrāde. Patiesībā Bodhidharma dziļi izjuta budisma releģisko pamatu un vienkārši nolēma atgriezt imperatoru “uz zemes”. Kad tas teica, ka viņš ceļ svētnīcas un tempļus budismam, bet mūku kļūst vairāk, tad Bodhidharma saprata, ka imperators ir  nokļuvis bīstamos džungļos. Viņš teica: “Viss, kas pieder pasaulei ir ilūzija, klosteri un mūki ir tikpat nereāli, kā tu un es”.  Kad imperators apjucis beigās  paprasīja “bet kāda tad ir budisma sūtība?” Bodhidharma atbildēja “Ir tikai tukšums un nav nekādas būtības”.

Budismā tukšums ir visu lietu pmats. To var izdzīvot un tādā veidā atbrīvoties no ierobežotās eksistences.

“Mēs vienkārši esam piedzimuši un mēs vienkārši nomirsim, bet tu jautā par dzīves jēgu, tu jautā, ko tev dos dzadzen? Pie tam tev nav dotas tiesības žēloties, pat tad, ja tu jau būtu nomiris iepriekšējā gadā. Vai tad no paša sākuma jau nav skaidrs, ka dzīve nedod neko? Tā vienkārši ir atnākšana un aiziešana – un tas ir viss. Tava problēma ir tā, ka tu savās krūtīs nēsā kaut ko, kas nevēlas to atzīt”. - Kodo Savaki

Dzen budismā ir divas lielas skolas. Pirmā bija Rindzai skola, kad mūks Eisais ieviesa čan-budismu Japānā. Tai ir raksturīga ticība mirkļa apgaismībai, kas rodas pielietojot prāta spēku, uztverot koanus un to pradoksālo jēgu.

Koans – (ko:an, japāņu kaļka (paustpapīrs) 公案    gunjaņ) - dialogs, jautājums vai īss vēstījums, kas satur aloģismus un paradoksus.

Soto skolu tajā pašā gadsimtā izveidoja Dogens, kurš skaitās viens no pašiem ietekmīgākajiem dzen meistariem vēsturē. Viņš savu iepazīšanos ar dzen-budismu uzsāka pie Eisaja skolnieka Rindzai skolā, bet ātri vīlās tajā dēļ viņu spēcīgās pieķeršanās pie koaniem. Jaunā skola tika balstīta uz apgaismības iegūšanu ar sēdošās meditācijas palīdzību. Kodo Savaki Rosi attiecas pie Soto skolas, kurai sekotāju skaits šodien vairākas reizes pārsniedz Rindzai sekotāju skaitu, kaut gan viss sākās otrādi.

 

MEISTARA DZĪVE: BIOGRĀFIJA UN IEGULDĪJUMS DZEN-BUDISMĀ

Šodien daudzi cilvēki pret dzen izturas, kā pret interesantu lietiņu no lielveikala, kas sastāv no desmit minūšu garām meditācijām svaigā gaisā, no akmens dārza uz galda un aforismiem, kurus var citēt tiekoties ar mīļoto meitenei. Kodo Savaki Rosi tādus cilvēkus būtu nosaucis par velniem, un pēc tam ieteiktu nolēkt no klints. Ja vien pirms tam nebūtu iesitis ar nūju pa galvu. Ir bezjēdzīgi mēģināt izprast “Bezpajumtnieku” Kodo pēc fragmentiem no viņa teicieniem, tāpēc šajā rakstā jūs lasīsiet domas, ar kuru palīdzību viņš centās dharmu nodot tālāk, ikvienam, kurš spēj to izprast.

“Es gribu izmēģināt dzadzen, lai kļūtu par īstu veci. Tādiem cilvēkiem es saku: no tevis nekad neiznāks īsts vecis!  Dzadzen – tā ir pati skumjākā lieta, kura pastāv, tikai tāds cilvēks, kurš ir noguris no savas cilvēcīgās dzīves, var sākt praktizēt. Tāpēc, ka dzadzen runa ir par to, kā atvadīties no cilvēka esības. Dzadzen – nav kaut kas, ko var izdomāt paši cilvēki”.

Dzadzen – prakse “sēdošās meditācijas” .

Kodo Savaki Rosi (1880-1965) ieguva dzen tempļa abata titulu, bet klīda pa Japānu, lai badotos, vāktu ziedojumus un mācītu vienkāršo tautu. Viņu iesauca par “Bezpajumtnieku” Kodo tāpēc, ka viņš sludināja zvejnieku ciematiņos, pilsētās, cietumos un universitātēs, tos nekādi nešķirojot. No pašas bērnības viņa dzīve nebija viegla, tā lieliski ilustrē to, kā formējās viens no pašiem nevienozimīgākajiem dzen meistariem. Viņa māte gāja bojā, kad viņam bija četri gadi, bet pēc trīs gadiem nomira viņa tēvs. Kodo sāka dzīvot pie tēvoča. Pēc dažiem avotiem tas nebija īstais  tēvocis. Bet arī viņš pēc kāda laika gāja bojā. Pēc šo nāvju rindas Kodo nokļuva pie tēvoča drauga, kurš bija iejaukts nelegālās kazino darbībās, bet viņa sieva strādāja par prostitūti. Jau no agras bērnības Kodo bija iesaistīts  tā laika Japānas kriminālajā dzīvē.

Viņš praktski uzreiz sāka piestrādāt kazino, bet vēlāk iesaistijās vietējo bandu kautiņos. Reiz viņš ieraudzijā kā kāds apmeklētājs samaksāja par prostitūti un nomiera no sirdstriekas. Tas viņa dzīvē bija pagrieziena punkts, tāpēc, ka Kodo saprata, ka negrib savu dzīvi beigt tieši tāpat. Sešpadsmit gadu vecumā viņš aizbēga no mājām līdzi panemdams tikai maisu ar nevārītiem rīsiem, kurus viņš ēda, kamēr ar kājām aizgāja līdz vietējam klosterim.

“Viens mūks jautā Rjuge:  “Ko pārvalda vecie meistari, kas dod viņa prātiem mieru?” Rjuge atbildēja:  “Tas ir kā ar zagli, kas ielīdis tukšā mājā”.  Kad zaglis ielien tukšā mājā, viņiem neko nevjag zagt. Un viņam ne no kā nav jābēg. Tam nav neviena, kas viņam dzītos pakaļ. Tev pilnībā jāsaprot tas, ka “tur absolūti nekā nav”. - Kodo Savaki

Tur nerūpējās par aizbēgušiem bērniem un zēnu neielaida iekšā. Kodo pavadīja divas diennaktis pie tempļa durvīm, atkārtojot, ka vai nu viņi ielaidīs viņu, vai nu viņš nomirs no bada. Tā viņš kļuva par mūku palīgu uz vairākiem gadiem. Vēl nepilngadīgs būdams viņš tika iesaukts krievu-japāņu karā, kur viņš sevi parādīja kā drosmīgu karavīru un saņēma daudz apbalvojumus. Reiz viņu ievainoja – lode trāpīja tieši mutē, un kara biedri nodomāja, ka viņš ir gājis bojā. Kodo atjēdzās zem pūstošu līķu kaudzes. Kodo nevarēja pakustēties un nogulēja tur vairākas dienas, līdz viņu, īsu brīdi pirms līķu sadedzināšanas, atrada un viņa ievainojumu dēļ aizsūtīja mājās.

“Tev uz lietām jāskatās no tā brīža, kur tu pilnībā visu aizmirsti:  ne tikai bagātību un nabadzību, bet visus cilvēku vērtību mērus. Ja tu to spēj, tad pat 1000 svēto nespēs tev pietuvoties”. - Kodo Savaki

Pēc kara viņš atgiezas klosterī, lai kalpoti, bet vīlās vietējos mūkos: “Viņi bja nekaunīgi un viņus interesēja tikai labi un garšīgi paēst un dzertu daudz sakē”.

Viņš no turienes aizgāja 18 gadu vecumā un nomainīja vairākus klosterus, kamēr saņēma Budas mācību pie Rosa, kurš uzvedināja viņu uz domu, ka prakses pamatā jābūt parastai sēdošai meditācijai.

“Tu cītīgi velti sevi mācībai, jo tavā acu priekšā ir skaidrs mērķis. Bez tam, tevi motivē tas, ka citi redz tavus panākumus. Bet tikko tu sasniedz mērķi, tevi vienā acu mirklī pārņem skumjas: kaut kas tomēr vēl trūkst. Tu satiec savu īsto “Es” tikai tad, kad izrausies ārā no šī smirdošā “gaļas maisa” un kļūsi par vienu veselumu ar Visumu. Šim nolūkam tev sākotnēji neieciešams stingri apsēsties uz sava dibena. Kad tu ieraudzīsi, ka esi viens veselums ar Visumu, un dzīvosi savu ikdienas dzīvi ar šo konkrēto pieredzi – tad tu sajutīsi prieku, tad tu sajutīsi savu laimi”.

- Kodo Savaki

Kodo Savaki Rosi izmantoja rupjus lamu vārdus izteikumos par pasaules dabu, bet tā nepavisam nebija šī cilvēka vienīgā puse. Kad “bezpajumtnieks” Kodo kļuva par tempļa abotu, viņš saskārās ar Japānas dzen budisma tradīcijas deģeneratīvu apvalku. Mūki caurām diennaktīm lasīja budistu tekstus, tādus kā skolotāja Dogena “Patiesie Dharmas acs dārgumi”. Viņi bija aizņemti ar intelektuālo darbību un attālinājās no tradīciju būtības. Kodo Savaki Rosi atgrieza Japanu prakses centram dzadzen – sēdošās meditācijas – veidā.

Lai to saprastu, ir jāatceras divas svarīgas lietas:

- Pretrunas pašās dzen budisma mācības saknēs.

- Ideoloģiskās nesaskaņas apgaismības sasniegšanā starp Soto un Rindzai skolām.

Patiesā dzen budisma prakse vienmēr sevi nostatīja pretī vārdiem un spriedumiem par šo praksi. Kā nav iespējams aprakstīt dabisku kalna strauta kustību, tā nav iespējams aptvert prāta klusumu. Vairāku gadu simtu dzen budisma vēsturē ik brīdi prādījās skolotāji, kuri centās cilvēkus atgriezt pie šīs patiesības. Tie bija īstie meistari, tādi kā Dogens un Bankejs ar saviem “nedzimušajiem” Dzen. Kodo Savaki Rosi pilnībā pieder šai plūsmai.

Tāda ir Soto skolas būtība vēstures garumā. Tā balstijās uz meditāciju un uz spriedumu neesamību par patiesību. Pie tam Rindzai skola bija saistīta ar mirkļa apgaismības ideju negaidītas apskaidrības rezultātā. Parasti tas izskatījās šādi: cilvēks gadiem lasīja paradoksālus koanus, klausījās skolotāju atklāsmes par patiesību, kad atskatījās, iekļuva transa stāvoklī un pamira no apziņas.

 

KODO SAVAKI ROSI MĀCĪBA

Viena no Kodo Savaki Rosi grāmatām saucas “Dzen – paši lielākie, visu laiku un visu tautu, meli”. “Vienkāršie cilvēki” - termins, kuru bieži izmantoja Kodo - padomās, ka autors reiz ir vīlies Dzen. Bet Kodo Savaki Rosi palika nabadzīgs dzen-budisma sludinātājs līdz pašai nāvei. Pēc viņa uzskatiem, jebkurš gājiens pēc apgaismības – ir tīra velna peļņa. Bet īstais satori ir un tas jau mūs visus ir sasniedzis.

Satori – īpašs apgaismības stāvoklis, kas jaunā gaismā atklāj to nozīmi, kas parasti ir slēpta mūsu ikdienas nodarbībās.

“Ja runa nav par uzvaru vai zaudējumu, mīlestību vai naidu, bagātību vai nabadzību, tad cilvēki uz visu skatās miegainām acīm”.

Dzen-budisms ir pilns pretrunām. Tajā skaitā tas saistīts ar tā pamatkoncepcijām. Prāts pret iluzoro pasauli izturs divejādi, kur viss dalās labajā un sliktajā, pareizā vai nepareizā, skaistā vai neglītajā. Bet, kas patiesībā ir pareizi vai nepareizi, labi vai slikti?

Ja jūs spriežat par kaut ko augstāku, kā maizes pirkšana veikalā, tad jebkurš secinājums pie tāda uzstādījuma kļūst vienkārši smieklīgs. Tas parāda mums prāta ierobežojumus attiecībā pret reālajiem pārdzīvojumiem. Īstas dzīves pārdzīvojumi nav dalāmi un ir paradoksāli.

“Dīvaini, ka neviens cilvēks uz pasaules nopietni neaizdomājas par savu paša dzīvi. Jau bezgalīgi ilgi mēs nesam sevī kaut ko, kas vēl nav sagremots. Bet mēs sevi mierinam ar to, ka visiem pārējiem ir tieši tāpat: es to saucu par “pūļa vājprātu”. Mēs domājam, ka mums vienkārši jābūt tādiem pašiem kā pārējiem. Satori nozīmē radīt savu dzīvi pašam. Tas nozīmē pamosties no pūļa vājprāta”. - Kodo Savaki

Tas rada sākumpunktu visām pārējām tālākajām iekšējām dzen budisma pretrunām. Kā var zināt vai runāt par patiesību, ja tā nav atpazīstama?

Vai es kustos kaut kur tālāk releģiskajā dzīvē, ja es esmu jau apgaismots, bet nezinu to? Ko es varu darīt, lai ietu garīgajā dzīvē tiktu uz priekšu? Un tā tālāk. Tāpēc Kodo Savi Rosi mācība arī ir pilna ar pretrunām.

No vienas puses, viņš turpina Soto skolu un vienmēr atgriež cilvēku pie tā, lai tas apsēstos un neko nedarītu, nevis spriestu par Budas apziņas stāvokli. Tādā veidā, viņš vēlas, lai cilvēks nepastarpināti pārdzīvotu realitāti un neradītu ilūzijas savā galvā. No otras puses, retas atklāsmes virzās pavisam citā virzienā: viņš atgādina Visuma pieredzi, pāreju citos apziņas stāvokļos, koncentrēšanās svarīgumu un tā tālāk.

“Uzkrāt zināšanas par budismu – ir bīstami: tu domā, ka tiksi galā ar visu izmantojot tkai vārdu. Un vēl pirms šie vārdi sāks tevī veidot kādu saturu, tu jau būsi ar tiem uzrakstījis doktora disertāciju vai arī cilvēki sāks tev dot naudu par tavām Dharmas lekcijām”.

Viņa filozofijai nav struktūras un tā drīzāk līdzinās šī brīža radiotranslācijai. Tajā nav sagatavošanās vai plānošana, bet tikai tas, ko Kodo Savaki Rosi pārdzīvoja tajā brīdī un uzskatīja par vajadzīgu – viņa saskarsmē ar dzīvi.

Atsevišķi ir vērts runāt par šī meistara domu marginalitāti. Savos izteikumos viņš izmantoja lamas patiesību tālāk nododot bez jebkādiem kompromisiem:

“Tev nepietiek iztikai? Tad vienkārši nomirst!” – kad es to reiz kādam pateicu, viņš sabijās. Tu dzīvo, lai strādātu, vai tu strādā, lai dzīvotu? Lielākā daļa cilvēku, šķiet, ka visu savu dzīvi tikai ar to arī nodarbojas, lai rūpētos par savu dienišķo maizi. Tādā veidā, tu savu dzīvi dzīvo aizsardzībā, tu cīnies par zaudētu kauju. Ja tu dzīvo, tad dzīvo sava uzdevuma dēļ, un šī uzdevuma dēļ tev arī ir jāēd”.

Bet nevajadzētu domāt, ka Kodo Savaki Rosi bijis dīvainis. Aiz lamu vārdiem slēpās īsts un dzīvs prāts, kas centās izsist cilvēku no viņam ierastiem rāmjiem, lai saskartos ar realitāti.

“Katru rītu tu peldi aukstā ūdenī? Kas tur sevišķs? Zelta zivtiņa to dara visu laiku. Tu atmeti smēķēšanu? Nu un kas par to? Kaķis arī nesmēķē. Lai cik labi tu arī kaut kā dēļ vai pēc kaut kā neskrietu, tas vienkārši ir darbība pārejošā pasaulē”.

Dzen nogājis garu ceļu, kura laikā tas ir mainījies, bet Kodo Savaki ir devis savu ieguldījumu releģijas būtības saglabāšanā. Ja budisms ir pilns koncepcijām par apziņas stāvokli un vēlmes pēc ekzaltācijas, aiziešanas no dzīves, tad dzen budisms vienmēr ir palicis izmeklēti tukšs, it kā ne par ko nerunājošs, bet vienmēr cilvēku virzošs pēc īstās dzīves pārdzīvojumiem. Budisms bieži ir negatīvs un mudina cilvēku attālināties no dzīves, bet dzen budisms vienmēr ir pozitīvs tagadni un normālu cilvēcisko dzīvi iedrošnošs.

 “Releģija nekam nav derīga, ja tā sastingst jēdzienos. Releģija ir dzīve, bet dzīvei jābūt kustībā. Tam, kurš nespēj izveidot vairāk kā vienu frāzi -  “es gūstu patvērumu pie Lotosa- sutras” -  ir problēmas. Dzīvei jābūt iespējai brīvi kusteties gan pa labi, gan pa kreisi, gan uz augšu gan uz leju. Nekļūsti par mūmiju, neļauj sevi izkaltēt.”

Šaja plānā Kodo Savaki Rosi ir kāds, kuru nav iespējams ielikt konkrētos rāmjos. Kad vēlies pateikt, ka viņš pārmanto dzen budisma pozitīva noti, tad saproti, ka tas tā nav. Bet Kodo Savaki Rosi nevar  piesaistīt arī parastam budismam. Viņš ir aizraujošs kalna gars, kurš vienkārši stāv, ar visiem saviem nelīdzenumiem un dīvainiem izliekumiem.

 “Bezpajumtnieks” Kodo sacīja, ka parasta dzīve tā arī ir bezgalība, ja tu neesi parasts cilvēks. Tāpēc, ka parasts cilvēks vienmēr bēg no ikdienas dzīves. Un vēl viņš teica, ka ir izšķērdējis savu dzīvi uz dzadzen (sēdošā meditācija), bet tas ir labākais tās pielietojums. Viņa izpratne ir it kā gatava saraut realitātes audeklu ikvienā, bet viņš uzstāj, ka labākais, ko cilvēki var izdarīt, ir sēdēt visu savu dzīvi un nekustēties.

“Buda-dharmu nav iespējams saķert. Tev nevajadzētu censtes to noķerti, bet gan palaist. Ja tu tajā iekrampējies, tad tikai dodies uz elli. Kur vispār tu esi iekrampējies? Viss, ko var satvert ir – mēsli. Tu maldies pārejošā pasaulē, tāpēc, ka centies lietas padarīt par savu īpašumu”.

Buda-dharma – Budas mācība, budisma būtība, ka arī tas, kas ir tās pamatos.

Kodo Savaki Rosi ir daudz sekotāju arī šodien. Antai-dzi tempļa, kur viņš pēdējos gadus dzīvoja,  mājas lapu rotā uzraksts: “Ko dod dzen? Atbilde vinkārša: neko!” Bet pie ieejas Komazava budisma Universitātē šodien stāv divas statujas. Tās ir Kodo Savaki Rosi un Taisens Dešimaru.

“Kaut gan es pilnībā nezinu vai ar nembutsu palīdzību es nokļūšu ellē vai paradīzē, es vienkārši to daru”.

 

* No krievu valodas tulkoja Ingūna Paupe.

 

==========================================================================

Draugi! Kā jūs esat ievērojuši, labi raksti latviešu valodā ir retums. Mēs gribētu priecēt ar tādiem vairāk, bet tam vajadzīga jūsu palīdzība. Meklējam atbildīgus palīgus, kuriem nelielu interesantu rakstu tulkošana no angļu un krieu vālodas sagādās prieku. Rakstiet mums uz info@garavasara.com. Peace and Love! GV team

==========================================================================


** Dārgais lasītāj!
Priecājamies, ka Tu baudi un dalies ar mūsu portāla lasītavas rakstiem.
Vēlamies vien atgādināt - zināšām bez prakses nav nekādas vērtības!
Apmeklē mūsu portāla notikumu Kalendāru , atrod sev piemērotāko un sāc praktizēt!

Library_page_pas_izzin_a
Pašizziņas prakses

Kā var būt dziļi garīgs un emocionāli nenobriedis cilvēks?

Džeks Kornfilds jau vairāk kā 40 gadu ir svarīga figūra Amerikas Savienoto valstu budistu sabiedrībā. Viņš bija viens no pirmajiem, kurš ...

677
25. jūlijā, 2018
Library_page_buddha-1308478_1280
Būdisms

7 Budas domu graudi, kas palīdzēs Jums Jūsu ceļojumā

“Budisms ir izveidots no visiem ne budistu elementiem” Thiķ Nhat Haņs (Thich Nhat Hanh) Budisms māca dažādas šīs dzīves mūžīgo patiesību...

5328
24. maijā, 2016
Library_page_screen_shot_2018-05-09_at_22.44.16
Būdisms

Saskaršanās ar dzīvi: Kodo Savaki Rosi mācība, jeb dzen nekam

“Tev nepietiek iztikai? Tad vienkārši nomirsti!... Tu dzīvo, lai strādātu, vai tu strādā, lai dzīvotu?” Mēs publicējam materiālu par nepa...

1882
10. maijā, 2018
Library_page_his-holiness-the-dalai-lama
Būdisms

Dalailamas rīta lūgšana

Tulkots no Nick Polizzi bloga “Svētā zinātne” (Sacred science). Nika mūža darbs ir dokumentālās filmas par dažādiem cilvēku ārstēšanas ve...

1731
7. aprīlī, 2018
Library_page_whatsapp_image_2018-03-15_at_14.59.36
Ķermenis & veselība

Vienotai ar Dievišķo

Gaidot īpašo koncertu 31. martā Rīgā iedvesmojošu interviju sniedz mūziķe, dzīves skolotāja, iedvesmotāja un īpaša sieviete SNATAM KAUR

1811
15. martā, 2018
Library_page_maxresdefault__1_
Attiecības

Budas mīlestības pamācība

Budismā ir četri mīlestības elementi, kas to padara īstu. Šie elementi ir jāapvieno, lai mīlestība būtu patiesa un ilgstoša. Tie nav sais...

4172
23. februārī, 2018
Library_page_mr1166-d4784
Meditācija

Pats laimīgākais cilvēks pasaulē Matjē Rikārs iesaka meditēt, lai priecātos par dzīvi

Matjē Rikārs (Matthieu Ricard) ir pazīstams budistu mūks, rakstnieks, fotogrāfs un pats laimīgākais cilvēks virs zemes, kas ir zinātniski...

3761
2. decembrī, 2017
Library_page_d442e6e6e6ddb3f041479b2a0dfa94b8
Būdisms

Dalailamas vēstījums par cilvēka smadzeņu masīvo skalošanu

Dalailama vienmēr ir piesaistījis sev lielu uzmanību, un ne bez iemesla. Dalailamam ir brīnišķīgs raksts par masveida cilvēka “smadzeņu s...

4233
2. maijā, 2017
Library_page_91c01d83tw1ec7syqyk73j20pa0h2tcn
Būdisms

Sociālo tīklu lietošanas noteikumi tā saucamajiem "vadžrajānas praktiķiem"

Dzongsārs Džamjangs Khenice - grāmatas "Kādēļ jūs neesat budists" autors - izstrādājis šos unikālos noteikumus sociālo tīklu lietotājiem....

4595
29. martā, 2015
Library_page_2013_feb_bookretreat_phowa_01
Būdisms

Budistu skatījums uz pareizu nāvi: rituāls Phova

Lūk, mana galvenā pamācība: augstākā patiesība – tas ir augstākais prieks. Lama Ole Nidals   Miršana – neapzināts process. Reizē ar t...

5228
26. oktobrī, 2014
Library_page_1440-900-151686
Apzinatība

Apzinātības pilnība

Apzinātības pilnība – ir sena budistu prakse, kurai ir tieša ietekme uz mūsu ikdienas dzīvi. Tā izpaužas nevis pievēršot budismam, bet pi...

6076
20. maijā, 2014
Library_page_screen_shot_2017-08-05_at_23.07.30
Būdisms

Kā atturēties no agresijas situācijā, kad Tevi apspiež?

Šo jautājumu pašreizējam Tibetas garīgajam līderim, 14. Dalailamam, uzdeva kāds klausītājs Nantē, 2008.gadā, kad es apmeklēju viņa lekcij...

4576
25. aprīlī, 2014