Lasītava

Skatīt pēc:
Datuma Popularitātes
W836_d9jdoptcm0g Square81_10640_554866707896864_2057411988_n
Advaita

Saskati godalgu

Gaišā dienas laikā, Londonas ielās, vīrietis piekauj līdz nāvei citu vīrieti. Maiami, cilvēks sakož cita dzīva cilvēka seju. Parīzē, skolēnu acu priekšā, cilvēks sašauj sevi galvā.

Vai ir pienācis laiks mums skaļāk dziedāt dziesmas par rūgtumu, sakāvi un nevaldāmajām dusmām? Vai pienācis laiks padoties? Vai nihilisma filozofija  galu galā bija pareiza? Vai pasaule ir bezjēdzīgs pārpratums, apziņas aptumšošanās un ikviena laika velta tērēšana?

Sastopoties ar tādām ziņām, kā iepriekš, mēs bieži vien jūtamies tik bezspēcīgi, tik nestabili, it kā mēs dzīvotu pasaulē, kas kļuvusi neprātīga un izgājusi ārpus kontroles. Tas viss šķiet kā murgs, ko pārņēmis ļaunums vai kāds tumšs spēks. Daži sāk runāt par Apokalipses tuvošanos. Noteikti, tas viss var izlikties kā beigas pasaku pasaulei, kam reiz ticējām. No mūsu bezspēcības un neapmierinātības, var rasties dusmas, pēdējais ego mēģinājums kontrolēt lietas.

Postījumos mēs meklējam atbildes, cēloņus, kādu vai kaut ko, ko vainot, izeju no šī apjukuma, šīs nepārstrādātās dzīvības enerģijas. Vai mēs vainojam slepkavas? Viņu vecākus? Sabiedrību kopumā? Cilvēka prātu? Pārtiku, ko ēdam? Ķimikālijas? Zvaigznes? Valdību? Reliģijas? Vai mēs objektīvi novērtējam slepkavas kā slimus, jukušus, maldinātus, ļaunā pārņemtus? Vai mēs uzsākam karu ar viņiem, jo viņi ir uzsākuši karu ar mums, vēlot vairāk nāves viņiem un viņu radiniekiem? Vai mēs atkal stāstām mūžseno stāstu - labais pret ļauno, mēs pret viņiem? Vai mēs turpmāk identificējam sevi ar prāta radīto sajūtu par "es"?

Mēs nolādam Visumu un vēlamies kaut nebūtu dzimuši? Vai mēs cenšamies padarīt sevi nejūtīgu, atraut sevi no realitātes šajā pasaulē ar alkohola, seksa, darba un materiālo labumu palīdzību? Vai mēs vienkārši atbrīvojamies no šausmām, norobežojam sevi no citiem un uzgriežam muguru viņu nožēlojamajam stāvoklim, murminām un sūdzamies par to, cik "šausmīgas" un "briesmīgas" lietas, bet nedarām neko, lai palīdzētu panākt pārmaiņas un dziedināšanu?

Vai mēs pievēršamies saviem garīgajiem skolotājiem, kas mūs mierina ar runām par dzīves iluzoro raksturu un nereālo dabu, kam mēs esam aculiecinieki? Vai mēs, vienkārši, izmetam tādas frāzes kā, piemēram, "vienalga", "tas viss ir tikai nevainīga augstāko spēku spēlīte", un "jebkurā gadījumā nevienam tāpat nav nekādas izvēles"? Vai to, ko redzam, mēs saucam par "ilūziju", aiztaupot sev sāpes, kas rastos stājoties pretī haosam un šķietamajai šo relatīvo un nepastāvīgo izpausmju nekontrolējamībai? Vai mēs izliekamies, ka notikumiem pasaulē nav nekāda sakara ar mums, ka nekas nav saistīts, un mēs esam vientuļa sala? Vai mēs pārejam uz solipsismu? Anarhiju? Vai mēs noslēdzam sirdis vēl ciešāk, nekā tās jau ir noslēgtas, un uzceļam vēl augstākas sienas ap sevi, un dzīvojam šādā aizsardzībā būdami nobijušies? Vai mēs atmetam ar roku šai pasaulei, un sapņojam par perfektu dzīvi pēc nāves?

Vai mēs nonākam pie secinājumiem par to, cik labs vai slikts ir visums, fiksēts no optimistiskā vai pesimistiskā skatu punkta? Vai mēs izmantojam "realitāti", kas tiek rādīta ziņās, par attaisnojumu, lai padotos, noslēgtos, un lai aizmirstu, kas mēs patiesībā esam? Vai mēs ļaujam "teroristiem" uzvarēt, dzīvojot ar teroru sevī, un terorizējot citus, ko mēs uzskatām par "ļaunajiem"? Vai mēs pievienojamies problēmām, ko redzam? Vai mēs izmantojam problēmas, lai dziļāk ielūkotos sevī un tajā, kā sadzīvojam un izturamies pret citiem? Vai neprātā saskatām aicinājumu uz skaidrību? Vardarbībā aicinājumu mīlēt? Sāpēs aicinājumu uz līdzjūtību? Terorā aicinājumu atcerēties un daudz dziļāk, un ar lielāku pārliecību izteikt bezgalīgo intelektu, kas mēs patiesībā esam?

Vai mēs piedodam slepkavības? Nekādā gadījumā. Vai mēs jūtam cietušo un upuru tuvinieku sāpes? Protams, jo mēs neesam nošķirti. Vai mums vajadzētu darītu visu, lai novērstu šāda veida lietu atkārtošanos? Noteikti. Vai mēs strādājam taisnīguma labā? Jā. Vai mēs sēžam un vienkārši "pieņemam" notiekošo? Ja pieņemšana nozīmē atdalīšanos un pasivitāti, tad nē. Ja tas nozīmē, nonākt dziļā saskaņā ar dzīvi, zinot, ka saprātīgas izmaiņas un dziedināšana vienmēr dzimst no bezbailīgas ieniršanas mirkļa mistērijā, tad jā. Patiesa pieņemšana un radošas pārmaiņas ir draugi.

Tuvajos Austrumos, ebrejs ziedo nieri slimai palestīnietei, glābjot viņas dārgo dzīvību. Indijā, sieviete baro un mazgā ar lepru slimos, jo viņa redz, ka mēs visi esam vienas apziņas izpausmes un viņai šāda dzīve sagādā prieku, neraugoties uz vārdiem, kādos viņu un viņas aicinājumu sauc citi. San Francisko, dēls, turot sava vecā tēva roku, pēkšņi, kā uz burvju mājiena, sajūt piedošanu, kas negaidīti izdzēš dzīves laikā piedzīvoto aizvainojumu un vardarbību, tā, it kā tas nekad vispār nebūtu noticis.

Kādas "ziņas" mēs stāstām saviem bērniem? Vai mēs mācām viņiem, ka viņi ir dzimuši patiesi biedējošā, sliktā un slimību pilnā pasaulē, un viņiem būtu jādzīvo bailēs un naidā? Vai mēs mācām viņiem, ka vardarbība ir neizbēgama, un tā ir "iebūvēta" cilvēka dabā? Vai arī mēs stāstām viņiem, ka slepkavības un spīdzināšana, ko ziņās redzam katru dienu, izriet no aizmirstības par to, kas mēs esam, no nepatiesa un maldīga uzskata par atšķirtību?

Vai mēs mācām bērniem nesekot viņu sapņiem, jo pasaulē ir slikti cilvēki, kuru nodoms ir viņus apturēt? Vai mēs mācām viņiem atsacīties no mīlestības, līdzjūtības, pārmaiņām, cilvēcības un prieka "ziņu" dēļ? Vai mēs mācām bērnus koncentrēties uz to, kas ir nepareizs pasaulē, turēties pie "negatīvā", dziedāt dziesmas par sakāvi un vilšanos? Vai mēs apžilbinām viņus ar "negatīvo", koncentrējoties tikai uz "pozitīvo"? Vai arī mēs mācām viņus atzīt vardarbību pasaulē, sāpes tajā, bet, tikai tāpēc, lai redzētu, ka visas skumjas ir tikai daļa no bezgalīgi plaša attēla, kur viss ir savstarpēji saistīts un viss rada atšķirības, un viss ir līdzsvarā, un nekas nav akmenī iekalts?

Neizmantojiet "ziņas" kā attaisnojumu, lai, kaut uz brīdi, pārtrauktu dzīvot savā patiesībā. Pat uz sekundi, nenoticiet, ka pasaulē ir spēks, ko sauc par "ļauno" un, ka tam ir kaut kāds spēks, lai uzvarētu dzīvi. Terors nevar uzvarēt, jo tas izriet no liela pārpratuma par mūsu dabu. Mēs tikai sāpinām sevi, bakstām sevi, plosām sevi, kaut gan dziļi sirdī, mēs to zinām, un vienmēr esam zinājuši. Vilnis nekad nevar būt atdalīts no okeāna vai citiem viļņiem, tāpat aiz mūsu viedokļu un uzskatu atšķirībām, mēs visi esam vienas dzīves patiesā spēka kustība, aiz pasaulīgo šaujamieroču "spēka" un gaļas cirtējiem, kas notecējuši ar asinīm. Māciet saviem bērniem pasaules realitāti, bet, vēl svarīgāk, māciet viņiem viņu sirds realitāti un to cilvēku sirds realitāti, ko viņi sauc par "citiem." Ļaujiet pašreizējam vardarbības atspoguļojumam kalpot tam, lai padziļinātu savu pārliecību par mūžīgo un neaizskaramo tagadni, par ko jūs vienmēr esat zinājuši, un, atkārtoti, apstiprināt savu nodomu izbeigt visu vardarbību sevī, lai dzīvotu tā, kā zināt, ka varat dzīvot. Neļaujiet "ziņām" vai vismaz stāstiem, kas izlases kārtībā tiek pasniegti kā "ziņas," novērst jūs no patiesības.

Džefs Fosters

* No angļu valodas tulkoja Kristīne Kūriņa garavasara.com.

* Korektors: Gatis Beinārs

Library_page_wanderlust-nature-photography-lizzy-gadd-32_3_
Advaita

Ciešanas ir nepieciešamas līdz brīdim, kamēr saprotat, ka varat iztikt bez tām

Ekharts Tolle – rakstnieks un filozofs, viens no mūsdienu Rietumu garīgajiem skolotājiem. 1977.gadā pēc ilgstošas depresijas viņš piedzīv...

7433
29. maijā, 2017
Library_page_charlie_davoli_8
Pašizziņas prakses

Ekharts Tolle: 9 prakses, kuras izmainīs jūsu dzīvi

Daudzi uzskata, ka mainīt savu dzīvi ir ļoti grūti vai praktiski neiespējami. Tomēr cilvēki, kuri ir pievērsušies savai garīgajai attīstī...

7730
6. novembrī, 2016
Library_page_tumblr_mb9cozmund1rvn48vo1_1280
Vīrietis & sieviete

Dziļākā mīlestības apņemšanās

Nesolisim sev kopīgu nākotni. Nākotne ir tik nezināma, un mēs esam tik plūstoši un noguruši no izlikšanās, ka zinām. Mūsu domas un jūtas...

3000
21. septembrī, 2016
Library_page_tomasz_alen_kopera_-_love
Attiecības

Mīlestība – naids. Ekharts Tolle

Pēc statistikas datiem liela daļa ‘’mīlestības attiecību’’ diezgan ātri pārvēršas tādās attiecībās, kuras var raksturot kā ‘’mīlestība - ...

3872
9. septembrī, 2016
Library_page_mooji-portrait
Advaita

Dzīve Tev neko nav parādā

10 atskurbinoši Mudži citāti

10531
13. jūnijā, 2016
Library_page_12404660_10205969065927246_302907949_n
Advaita

Terorisma beigas

Terorisms, vardarbība, naids, svētie kari un vēlme atriebties sākas katrā no mums. Mēs visi esam daļa no upes, ko sauc par cilvēci. Nevie...

1843
25. martā, 2016
Library_page_1024x768_rebyonok-kot-vzglyad
Advaita

Kāpēc jūs sevi salīdziniet ar citiem?

Mēs vienmēr salīdzinām to, kādi mēs esam, ar to, kādiem mums jābūt. Tas, kādiem mums jābūt, ir mūsu domas projekcija par to, kādiem mums ...

2416
3. novembrī, 2015
Library_page_1610896_835949403145176_5636265534192507520_n
Pašizziņas prakses

10 būtiski atmošanās principi

Šajā nelielajā sarakstā esmu apkopojis dažus no svarīgākajiem pamatprincipiem, ko mācu savos semināros un dziedināšanās. Šis ir sākums. I...

8872
22. oktobrī, 2015
Library_page_1900061_629075340499251_1369944240_n
Attiecības

Par patiesu draudzību

Vārds “draugs” (tāpat kā vārds “mīlestība” vai “Dievs”) mūsdienās ir kļuvis gandrīz nenozīmīgs, tukšs no pārmērīgas lietošanas.  Zaudēji...

3605
13. oktobrī, 2015
Library_page_man-on-top-of-the-world-26363-1366x768
Advaita

Tev nevar neizdoties

Tu reizēm vari nokrist uz ceļiem, jā, Tu vari attapties, stāvot sagrautu sapņu gruvešos, sapņu, kas vēl vakar likās tik īsti, kad biji ja...

3726
25. maijā, 2015
Library_page_ob_4b9de7_557347-355751291174626-1597491304-n
Advaita

Kas ir mīlestība?

Centieni iegūt dzīvē pilnīgu uzticību neizbēgami rada skumjas un bailes. Šīs alkas pēc uzticības rada nedrošību. Vai jūs kādreiz jebkādās...

4583
26. aprīlī, 2015
Library_page_483241_10151611386718185_1068586704_n
Attiecības

Kā patiesi palīdzēt?

Ir kāda lieta, ko mēs visi sapratīsim agrāk vai vēlāk:  Nekad nemēģini palīdzēt cilvēkam, kas nav gatavs, lai tam palīdzētu. Kamēr palī...

4793
13. martā, 2015
Library_page_d9jdoptcm0g
Advaita

Saskati godalgu

Gaišā dienas laikā, Londonas ielās, vīrietis piekauj līdz nāvei citu vīrieti. Maiami, cilvēks sakož cita dzīva cilvēka seju. Parīzē, skol...

2788
30. decembrī, 2014
Library_page_1440-900-81079
Advaita

Tava dzīve nevar aiziet greizi

Patiesībā, tava dzīve jau sākotnēji ir noteikta tā, ka viss notiek nevis ar tevi, bet gan notiek tavā labā – tavai garīgajai atmodai, tav...

5583
7. decembrī, 2014
Library_page_photo-3
Advaita

Dzīves aplis

Visā pasaulē, un katru dienu ziņās, cilvēki nogalina cilvēkus. Cilvēki no „vienas puses” nogalina citus „otrā pusē”. Katra „puse” apgalvo...

2747
27. septembrī, 2014
Library_page_p9101610
Advaita

Intervija ar Mooji

Šī ir neparasta intervija ar Mooji. Mēs runājam par harmoniju, par patiesību, kā sabalansēt mūsu garīgo būtību ar mūsu ego un daudz ko ci...

4098
25. jūlijā, 2014
Library_page_7700_1280x1024
Pašizziņas prakses

ПОВЕДЕНИЕ ЙОГА

"Если вы решили начать долгий ритрит, выполнять даже небольшую тапасью, не трубите громогласно об этом перед другими.Ради своего же счаст...

294
20. martā, 2017