Lasītava

Skatīt pēc:
Datuma Popularitātes
W836_capture Square81_10640_554866707896864_2057411988_n
Zinātne & tehnoloģijas

Smadzeņu karma: vai mums ir lemts dzīvot ilūzijā?

Visās garīgajās praksēs ir priekšstats par to, ka mūsu realitātes uztvere ir izkropļota. Hindusimā un budismā tiek runāts par “ilūzijas plīvuru”, kristietībā – par to, ka mēs “redzam pasauli miglaini, kā caur biezu stiklu”. Neirozinātniece Vendija Hazenkampa (Wendy Hazenkamp) savā rakstā žurnālam „Trycicle” stāsta par to, kā mūsdienu zinātne izskaidro šīs ilūzijas rašanos cilvēka smadzeņu darbības līmenī. Kā arī par to, vai to ir iespējams izmainīt.

Šķiet, ka cilvēki patstāvīgi vēlas kaut ko mainīt – nopirkt jaunāko elektronisko iekārtu, atrast jaunu darbu, uzlabot savas attiecības. Lietas, kas parasti “ir, tādas, kādas ir”, tiem nesniedz gandarījumu. Budisti šo stāvokli apzīmē ar terminu dukha, kas nozīmē “ciešanas”. Viņi uzskata, ka dukha ir neatņemama esības sastāvdaļa (lai gan šis termins tiešām bieži tiek tulkots kā “ciešanas”, pēc būtības  dukha nozīmē “nemierīgu nepacietību” – tulk. piez.)

Mēs bieži ticam, ka varam sasniegt laimi, izmainot kādus ārējos apstākļus mūsu dzīvē vai apkārt esošajā. Mēs ignorējam faktu, ka lielā mērā mūsu prāts ir tas, kas uztur mūsu  ciešanas un padara tās ilgnoturīgas. Tieši mūsu prāta ierastie rīcības šabloni nosaka to, kā mēs uztveram notikumus, kā uztveram citu cilvēku emocionālās reakcijas, kā arī to, kā redzam pasauli kopumā – kā “labu” vai kā “sliktu”.

Šie uzvedības šabloni darbojas, veicot parastākās ikdienas darbības. Par pamatu mūsu daudzveidīgajai dzīves pieredzei ir mūsu psihiskās (sajūtas, domas u.c. - tulk.piez.) darbības un uzvedības ieradumi, un lielāko daļu no šiem paradumiem mēs vienkārši neapzināmies. Šie ieradumi, rīcības šabloni vada mūsu dzīvi, kā rezultātā mēs to dzīvojam „autopilotā”.

Budismā šī mūsu prāta šabloniskā rīcība ir tieši saistīta ar karmas koncepciju. Mūsu apziņa nav brīva, bet katru brīdi ir ierobežota ar to, kādā stāvoklī tā atradusies pagātnē, un visa mūsu kopīgā pagātnes pieredze nosaka tagadnes pieredzi. Mūsu rīcība (kas sevī ietver ne tikai mūsu uzvedību, bet arī domas) atstāj pēdas mūsu prātos, tādēļ varbūtība, ka nākotnē mēs rīkosimies vai domāsim tāpat, palielinās.

Korejiešu skolotājs dzen Daeng Kun Sumins (Daehaeng Kun Sumin) apraksta to tā: “Cilvēki bieži nevērīgi attiecas pret domām, kas tiem ienāk prātā. Viņi domā, ka tiklīdz  aizmirsīs šo domu, tā pārstās eksistēt. Tā tas nav. Doma, kas reiz tavā prātā ir parādījusies, turpina funkcionēt, un vienā brīdī atgriežas pie jums kā sekas.”

Pārsteidzoši ir tas, ka šie senie priekšstati par karmu (vismaz tādā veidā, kā tiek aprakstīta saistība starp cēloni un sekām vienas dzīves laikā) ar neticamu precizitāti atspoguļo neirozinātnieku priekšstatus par to, kā strādā mūsu smadzenes. Mūsdienu neirozinātnē viens no pašiem pamatprincipiem ir zināms kā „Heba likums” vai kā „šūnu grupu teorija”. Kanādiešu psihologs Donalds Hebs (Donald Hebb) 1949. gadā savā grāmatā „Uzvedības organizācija” izklāstīja principu, kas tiek bieži apkopots vienā frāzē  - „neironi(1), kas kopā aktivizējas, sasaistās kopā” (neurons that fire together, wire together). Savā darbā Hebs izvirzīja pieņēmumu, ka „jebkurām divām šūnām vai  šūnu sistēmām, kas vairākkārt vienlaicīgi aktivizējušās, ir tieksme savienoties, un vienas šūnas vai šūnu sistēmas aktivitāte rada otras šūnas vai šūnu sistēmas aktivitāti”. Tā ir neiroplastikas pamatdoma – mūsu smadzenēm, gūstot jaunu  pieredzi,  piemīt spēja mainīties. Neiroplastikas mehānismu atklāja vairākkārtēju, niansētu, zinātnisku pētījumu rezultātā, kuros mikrolīmenī tika pētīts, kā rodas un atjaunojas mūsu smadzeņu neironu savienojumi.

Iedomājieties divus neironus, kas viens ar otru ir savienoti tādā veidā, ka pirmā neirona aktivizācija palielina otrā neirona aktivizācijas iespējamību. Ja mēs šos divus neironus vienlaicīgi vairākkārtīgi stimulēsim, pēc dažām stundām pirmā neirona sākotnējā stimulēšana radīs daudz stiprāku otra neirona atbildes impulsu. Tas saistīts ar to, ka pirmā šūna sāk izdalīt vairāk neirotransmitterus (2), bet otra šūna sāk veidot vairāk receptorus, kas var uzņemt neirotransmiterus. Šo molekulāro izmaiņu sekas ir tādas, ka starp diviem neironiem veidojas stiprāks savienojums. Ja tāda kopīga aktivācija atkārtojas ilgāku laika posmu, neironi fiziski maina savu formu – rada jaunus dendrītus (3), lai vēl stiprāk sasaistītos. Tas ir vienkāršs piemērs tam, kā divas šūnas sadarbojas, bet dzīvās smadzenēs ik sekundi notiek šāda mijiedarbība. Katrs neirons kontaktējas ar tūkstošiem citu neironu, radot neticami sarežģītu savienojumu tīklu. Šī nepārtrauktā jaunu, noturīgu neironu savienojumu rašanās procesa rezultātā mūsu smadzenēs pakāpeniski veidojas jauni neironu tīkli, kas saistīti ar to pieredzi, ko mēs visbiežāk piedzīvojam. Šie neironu savienojumi atspoguļo mūsu personīgās zināšanas par katru konkrēto objektu, cilvēku vai situāciju, kas mūsu pieredzē rodas kā sajūtas, atmiņas, emocijas, domas un uzvedības reakcija. Atkarībā no tā, kā mēs dzīvojam savu dzīvi, tie neironu savienojumi, kurus izmantojam visbiežāk, kļūst ļoti noturīgi. Praksē tas nozīmē, ka šie neironu savienojumi „ieslēdzas” gandrīz automātiski, tos ir daudz vieglāk aktivizēt nekā jaunos, iepriekš neizmantotos savienojumus. Veco neironu savienojumu aktivizēšanai nepieciešams mazāk enerģijas, nekā jaunajiem neironu savienojumiem, un tad izdabāšana saviem pieradumiem burtiskā nozīmē kļūst par „mazākās pretestības ceļu”.

Smadzenes var salīdzināt ar enerģijas taupīšanas mehānismu – 20 līdz 25% mūsu ķermeņa enerģijas tiek izlietotas tieši mūsu smadzenēm (kaut arī smadzeņu svars ir tikai 2% no visa ķermeņa svara), tāpēc smadzenes spēcīgā evolūcijas spiediena rezultātā iemācījās būt maksimāli efektīvas un ekonomiskas. Tāpat kā upe, kas tek pa savu gultni, nevis izvēlas veidot jaunu gultni, tā smadzenes, izvēloties starp divām darbībām, izvēlēsies to, kas tām labi zināma un atkārtojusies neskaitāmas reizes, jo enerģētiski tas ir izdevīgāk.

Nav grūti pamanīt saikni starp šiem pētījumiem un karmas koncepciju. Jebkurai mūsu subjektīvajai pieredzei – vai tās būtu domas, emocijas, sajūtas, uzvedība – ir savs atspoguļojums šūnu līmenī. Katra mūsu pārdzīvojuma rezultātā, mijiedarbojoties, aktivizējas miljoniem šūnu. Jo biežāk mūsu prāts atkārto kāda veida rīcību, jo stiprāka izveidojas psihiskā sasaiste. Tā kā katra mūsu doma un katra mūsu darbība aktivizē noteiktu neironu savienojumus, tad, atkārtoti domājot vienu un to pašu vai darot vienu un to pašu, mums būs tieksme nākotnē atkārtot to vēl un vēl. 

No vienas puses uz to var paskatīties vienkārši kā uz enerģijas saglabāšanas mehānismu vai saikni starp bioloģisko iemeslu un sekām. No otras puses, tas arī ir karmas likums, kas nepārtraukti  atkārtojas mūsu ikdienas dzīvē. Mūsu smadzenes burtiskā nozīmē kļūst par to, ko mēs domājam.

Šiem neiroplastikas karmiskajiem aspektiem ir svarīgs pielietojums. Budistu skatījumā nepastāvības un ciešanu iemesls ir ilūzija un nezināšana – mūsu nespēja redzēt patieso realitāti. Tā vietā, lai izprastu visu laicīgo notikumu mainīgumu un  tukšumu, mums piemīt tieksme lietas un notikumus uztvert kā reāli notiekošus, nemainīgus, tādus, kam ir tendence pastāvēt neatkarīgi ne no kā. Mēs izturamies pret cilvēkiem un mums apkārt esošajiem objektiem kā pret atsevišķiem, no dažādām daļām sastāvošiem, un piešķiram tiem kādu noteiktu raksturojumu. Bez tā visa – mēs tieši tāpat attiecamies pret sevi.

Lai aizsargātu un uzturētu mūsu „es” sajūtu, mums rodas nebeidzams vēlmju un piedzīvoto vilšanos daudzums, šī kļūdainā realitātes uztvere arī ir dukhas iemesls. Šī smadzeņu īpašība – būt plastiskām – noved pie tā, ka šo realitātes ilūziju uztur neironu mehānisms, kas ir atbildīgs par jēdzienu veidošanu. 

Aplūkosim piemēru, kā uz nepieredzētu vizuālu stimulu  veidojas jauns jēdziens (šis piemērs aprakstīts grāmatā „Mīlestības teorijas pamati”, autori - Lūiss Tomass, Amini Fari, Lenons Ričards). Iedomājieties mazu meiteni, kas tikko sākusi mācīties burtus. Viņa pirmo reizi dzīvē redz burtu A, un šis burts uzrakstīts ornamentālā rakstā. Brīdī, kad viņa redz burtu A, viņas smadzeņu vizuālajā sistēmā aktivizējas noteikta neironu grupa (veido savienojumu ķēdīti – tulk.piez.). Citā grāmatā viņa ierauga citu A, zem kura uzzīmēts arbūzs. Šajā brīdī aktivizējas mazliet citādāka neironu grupa – tajā būs daudz tie neironi, kas aktivizējās pirmo reiz (jo abos gadījumos burtam A ir kopīgi elementi, kas aktivizē vienus un tos pašus neironus), taču aktivizējas arī jauni, kādi pirmajā grupā nebija. Trešajā reizē meitenīte ieraudzīs burtu A, kas ir uzraktīts citā rakstā – un atkal aktivizēsies neironu  pamatgrupa, kas saistīta ar burta nemainīgo elementu atpazīšanu, kā arī papildus citi neironi. Kaut arī burts tiek attēlots nedaudz citādāk, katru reizi, kad meitenīte to redz, aktivizējas vieni un tie paši neironi. Aktivizējas tā neironu grupa, kas saistīta ar to burta nemainīgo elementu atpazīšanu, un pēc Heba likuma šo neironu savienojumi nostiprinās arvien vairāk un vairāk. A burtam nemainīgie elementi ir divas līnijas, kas ar augšējiem galiem saskaras un horizontāla līnija starp tām. Kad smadzenes atrod un sāk pievērst uzmanību vienādajiem elementiem katrā gadījumā, meitenei smadzenēs veidojas burta A jēdziens. Pēc tam jēdzienam pievienojas skaņa un sapratne par burta izvietojumu vārdā. Katru reizi, kad meitenīte redzēs divas augšgalā savienotas līnijas un horizontālo līniju starp tām, viņas smadzenēs ieslēgsies neironu grupa, kas asociējas ar burtu A, līdz ar to viņa viegli atpazīs burtu un sapratīs, ko redz. 

Runājot par mijiedarbību ar apkārtējo pasauli un citiem cilvēkiem, realitātes konceptuālā apstrāde ir ļoti parocīga un nepieciešama. Mēs varam mācīties un atcerēties pateicoties tam, ka varam radīt jaunus jēdzienus. Bez šīs spējas visvienkāršākie uzdevumi mūs iedzītu strupceļā, jo mēs atkal un atkal no jauna, kā pirmo reizi, mācītos turēt karoti un pildspalvu, cenšoties minēt šo priekšmetu pielietojumu.

Taču konceptuālajai domāšanai ir arī otra puse – apgūtie jēdzieni traucē tiešai realitātes uztveršanai. Budismā tas ir zināms jau sen. Amerikāņu zinātnieks Džons Dunns (John Dunn) kā piemēru min 7. gadsimtā dzīvojošo budistu filozofu Dharmakirti. Dharmakirti secināja to, ka, sastopoties vairākas reizes pēc kārtas ar kādu objekta unikālu elementu, mēs radām „viltus apzināšanos”. Tā rodas, jo mūsu prāts rada „vienādību” (kas ir jēdziens), izdalot objektus ar unikālu elementu atsevišķā grupā, ja tas ir nepieciešams mūsu šī brīža vajadzībām. Tādēļ, ka mēs operējam ar noturīgiem jēdzieniem, mēs neapzināmies, ka patiesībā aplūkojamā objekta elements ir unikāls. Tieši pretēji - mēs esam pārliecināti, ka mūsu galvā esošais jēdziens atspoguļo kādu fundamentālu objekta īpašību. Mūsdienu kognitīvā zinātne (4)  apstiprina faktu, ka konceptuālā domāšana mūs novirza no tiešas realitātes uztveres. Piemērā ar burtu A, neironi, kas saistīti ar atšķirībām pierakstā, neveido stiprus, noturīgus savienojumus. Tas notiek tādēļ, ka vizuālais stimuls neatkārtojas – tā ir Heba likuma otra puse. Tā kā  savienojums starp neironiem, kas saistīti ar vienādu elementu uztveri, kļūst noturīgāka un ciešāka, tad meitenes apziņā unikālie elementi tiek uztverti kā zināmie elementi. Viņa neuztver unikalitāti. Viņas uztveres tīrība kaut kādā mērā ir traucēta. Konceptuālie filtri mūsu smadzenēs rada ilūziju plīvuru, kas slēpj no mums patieso realitāti.

Mēs neievērojam mums apkārt esošās pasaules mijiedarbību un nepastāvību. Tas notiek tāpēc, ka mēs savu tagadnes pieredzi izkristalizējam caur iepriekš izveidotiem šabloniem (filtriem), kas mums šķiet laikā nemainīgi. Ticot tam, ka mūsu smadzenēs esošie jēdzieni atspoguļo lietu būtību, mēs neredzam lietu nenozīmīgumu. Mums šķiet, ka noteikts līniju savienojums tiešām ir burts A un tāds tas vienmēr paliks. 

Minētais nav būtiski, ja runa ir par  burtu.  Taču problēma rodas tad, kad mēs tikpat šauri uztveram cilvēkus un daudz sarežģītākas parādības, piekarinot tiem vienkāršotas etiķetes. Sekas šādai pasaules uztverei it tādas, ka mēs neredzam citu cilvēku (un savu) unikalitāti tagadnes brīdī.  Šķiet, ka ilūzija – kļūdainā realitātes uztvere – ir vienīgais fundamentāla bioloģiska procesa rezultāts. Šis process ir  elegants un brīnišķīgs ar savu vienkāršību, taču tā rezultātā mēs dziļi maldāmies par to, kas ir īstenībā.

Ko mums darīt? Vai tiešām mēs esam nolemti izspēlēt savu dzīvi, paļaujoties uz neironu grupu radīto šablonu žēlastību? Gan budisms, gan mūsdienu neirozinātne ir pārliecināti, ka tā tas nav. Mūsu smadzeņu neiroplastiskās īpašības, kuru dēļ mēs iegūstam karmiskos ierobežojumus, var mums palīdzēt atbrīvoties no ilūziju šķidrauta. Cilvēki tādēļ gadsimtiem ilgi ir vērsušies pie  apgaismotiem praktiķiem, kuru pieredze liecina par to, ka transformācija ir iespējama. Arī neirozinātne nesen – daļēji pateicoties arī savam tandēmam ar budismu – atklāja iepriekš nezināmu faktu par to, ka mūsu smadzenes var mainīties visu dzīvi. Tās ir labās ziņas – ja jūs regulāri meditējat, tad jūs varat radīt būtiskas izmaiņas savās smadzenēs. Neiroplastikas mehānisms ir pastāvīgi aktīvs, smadzenes, balstoties uz tagadnes pieredzi, pastāvīgi atjauno savus neironu savienojumus. Ja mēs apzināti izvēlamies savu šī brīža pieredzi (apzināti veicam izvēli), mēs varam aktivizēt mums nepieciešamās smadzeņu daļas.

Pateicoties regulārai meditēšanai, mēs varam apzināties savus psiholoģiskos ieradumus, modeļus. Pamanot šos ieradumus, mēs varam izvēlēties – vai tiem sekot vai mēģināt izmainīt, pacensties reaģēt apzināti, nevis automātiski. Un tad mēs varam izveidot jaunas, noturīgas neironu grupas, savienojumus. Ar laiku mēs savu upi varam novirzīt jaunā gultnē.

Tas nav viegli. Mēs sākam mainīt dziļi iesakņojušos psiholoģiskos ieradumus, kas izveidojušies, veicot  tūkstošiem, ja ne miljoniem atkārtojumus. Šis pārprogrammēšanas process prasa daudz enerģijas. Tas attiecas gan uz piepūli, ko veicam, lai, piemēram, neļautu prātam maldīties, gan uz šūnu enerģiju, kas nepieciešama, lai radītu jaunas noturīgas sinapses (5) starp neironiem.

Šie procesi bioloģiskā līmenī, atspoguļo to, ko budismā sauc par „karmas attīrīšanu”. Tas ir pirmais solis ceļā uz apzināšanos, ka bez mūsu personīgās karmas eksistē vēl kolektīvā karma. Kolektīvā karma izpaužas kā dziļi iesakņojušies sociālie uzvedības un domāšanas šabloni (stereotipi), un tā aptver ne tikai mūsu individuālo dzīvi.

Šis darbs brīžiem var būt gan fiziski, gan garīgi nogurdinošs, tādēļ tam ir nepieciešama drosme, spēks. Atkarībā no tā, kā mūsu smadzenēs veidojas jaunu neironu savienojumi, vecie savienojumi pakāpeniski kļūst vājāki, jo netiek lietoti. Un to ir ļoti iedvesmojoši apzināties – izmaiņas ir iespējamas, un grūtības ceļā ir dabiskas. Lai radītu jaunus noturīgus neironu savienojumus, mums vajag atkal un atkal pa jaunam rīkoties un domāt. Šī procesa izpratne palīdz mums rast pacietību meditējot. Ja mums pietiks uzcītības, mēs varēsim radīt jaunas, veselīgas psiholoģiskās tieksmes – tieksmi pēc gudrības, apzinātības, labsirdības. Lūk, kādēļ ir nepieciešama meditācija.

Neirozinātnē joprojām ir aktuāls autājums - cik daudz mēs patiesībā varam iziet ārpus šīs izlūzijas un izmainīt situāciju, kad mūsu šī brīža pieredzi „iemieso” abstrakti jēdzieni. Kā zināms, budisms apgalvo, ka cilvēks var sākt uztvert patieso realitāti un ieraudzīt tukšumu, kas atrodas aiz visu jēdzienu robežām.

No bioloģiskā skatupunkta mēs, visticamāk, nekad nevarēsim pilnīgi apturēt to mūsu smadzeņu struktūru, kas atbildīgas par konceptuālo domāšanu, fiziskās izpausmes. Jo šīs struktūras ir nepieciešamas jēgpilnai funkcionēšanai pasaulē. Pateicoties meditēšanai, mēs varam izmainīt attieksmi pret mūsu koncepcijām, mēs varam ieraudzīt to pamatus. Un tad palēnām varēsim pacelt priekškaru un ieraudzīt patieso realitātes dabu. 

Par autori:

Vendija Hazenkampa – zinātņu doktore, strādā par vecāko zinātnisko darbinieci „Saprāta un dzīves institūtā”, kuru dibinājis Dalailama ar vadošajiem rietumu zinātniekiem. Savos pētījumos viņa pēta, kā uzmanība (vērīgums) un prāta maldīšanās atspoguļojas neironu savienojumu līmenī.

 

1. Neirons (grieķu: neuron - dzīsla, nervs; dažreiz tiek saukts arī par neirocītu vai nervu šūnu) ir nervu sistēmas pamatvienība, kas sastāv no šūnas ķermeņa un izaugumiem un vada nervu  impulsus.

2. Neirotransmiteri ir ķīmiskas vielas, kas nodrošina nervu šūnu savstarpējo saziņu. 

3. Dendrīti ir nervu šūnas jušanas izaugumi, tie vada nervu impulsus uz šūnas ķermeni.

4. Kognitīvā zinātne ir zinātne, kas pēta prātu un tā procesus. 

5. Sinapses - funkcionāls neironu savienojums, ar kura palīdzību notiek elektrisko signālu nodošana starp šūnām.

***

No krievu valodas tulkoja Signe Diura 

Korektore: Liene Nelse

Avots: http://vnimatelnost.com
** Dārgais lasītāj!
Priecājamies, ka Tu baudi un dalies ar mūsu portāla lasītavas rakstiem.
Vēlamies vien atgādināt - zināšām bez prakses nav nekādas vērtības!
Apmeklē mūsu portāla notikumu Kalendāru , atrod sev piemērotāko un sāc praktizēt!

Library_page_universe-782697_1280
Darbs ar traumām

Jūsu dzimšanas ietekme uz jūsu dzīvi

Tāpat kā sēklā atrodas auga dzīvības kods, cilvēka dzimšanai ir spēcīga ietekme tā dzīvi. Saskaņā ar transpersonālās psiholoģijas aizsācē...

1557
17. maijā, 2018
Library_page_meditating-woman-on-beach-for-website_orig
Joga

Научные исследования: йога, старение и мозг

На протяжении нескольких последних десятилетий было открыто, что наш мозг претерпевает изменения в зависимости от того, чем мы занимаемся...

3227
25. aprīlī, 2017
Library_page_sky-perspective-1024x482
Ķermenis & veselība

Mūsu apziņa ietekmē realitāti

Doktors Džo Dispenza (Joe Dispenza) – bioķīmiķis, neirofiziologs, neiropsihologs, hiropraktiķis – bija viens no pirmajiem, kurš no zinātn...

14818
30. decembrī, 2016
Library_page_yoga-2176668_1280
Ķermenis & veselība

Klejotājnerva stimulācija

Stimulējot klejotājnervu, ievērojami samazinās iekaisuma procesi un artrīta simptomi. Iekaisuma procesiem ir ārkārtīgi svarīga loma daud...

5363
18. oktobrī, 2016
Library_page_29833-wallup
Ķermenis & veselība

Fakti par smadzenēm, kuri mainīs jūsu dzīvi

Cilvēka smadzenēm piemīt lielākas iespējas, nekā domājam. Tās var trenēt un likt tām strādāt citādāk. Bet tas, savukārt, nosaka to, kāda ...

9648
12. maijā, 2016
https://www.youtube.com/watch?v=rhcJNJbRJ6U
Zinātne & tehnoloģijas

Dying to be me!

Doctors had given Anita Moorjani just hours to live when she arrived at the hospital in a coma on the morning of February 2nd, 2006. Unable to move as a result of the cancer that had ravaged her body for almost four years, Anita entered another dimension, where she experienced great clarity and understanding of her life and purpose here on earth. She was given a choice of whether to return to life or not, and chose to return to life when she realized that “heaven” is a state and not a place. This subsequently resulted in a remarkable and complete recovery of her health. Anita’s riveting talk will inspire you to transform your life by living more authentically, discovering your greatest passions, transcending your deepest fears, and living from a place of pure joy. Her true story will radically alter your current beliefs about yourself, your purpose on earth, your health, your relationships, and your life!

2888
5. aprīlī, 2016
Library_page_554081_3736745257104_2007101285_n
Sabiedrība

Par ģēniju eksistenci cilvēce maksā milzīgu cenu

Neirolingviste un eksperimentālā psiholoģe, filoloģijas un bioloģijas doktore, Norvēģijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle Tatjana...

4328
4. martā, 2016
Library_page_photo__1_
Sabiedrība

Desmit miljardu stāsts

Par to, kāpēc vēsture visu laiku paātrinās, vai mums draud demogrāfiska katastrofa un kā mainīsies pasaule vēl šīs paaudzes laikā, stāsta...

4430
25. decembrī, 2015
Library_page_content_voin1__econet_ru
Zinātne & tehnoloģijas

Mēs neticam tam, ko redzam. Mēs redzam to, kam ticam

Ja jāsaka vienkāršoti par novērošanas brīdi, tad tas ir radīšanas brīdis. Novērošana – tā nav skatīšanās uz kaut ko no malas, bet gan mūs...

4874
18. maijā, 2015
Library_page_capture
Zinātne & tehnoloģijas

Smadzeņu karma: vai mums ir lemts dzīvot ilūzijā?

Visās garīgajās praksēs ir priekšstats par to, ka mūsu realitātes uztvere ir izkropļota. Hindusimā un budismā tiek runāts par “ilūzijas p...

4608
12. februārī, 2015
Library_page_forever-young
Ekoloģija

Dabas pretnovecošanās noslēpums

Ekologi atrod dzīvniekus un augus, kuri noliedz novecošanos Pirms divpadsmit gadiem Daniels Douks uzsāka rāpot pa Aļaskas tundru, līdzi ...

5094
13. decembrī, 2014
Library_page_527896_339751299452271_2104786987_n
Ķermenis & veselība

Kas patīk un kas nepatīk mūsu smadzenēm?

Kas patīk? 1. Konkrēts mērķis. Tiklīdz Jūs noformulējat sev konkrētu mērķi, uzdevumu – tā tūlīt sākas brīnumi. Atradīsies  līdzekļi, ies...

5946
16. novembrī, 2014
Library_page_sri-lanka
Ķermenis & veselība

Изменяя нейронные связи, мы можем управлять своими эмоциями

Ричард Дэвидсон — выдающийся нейроученый, одним из первых начавший изучать воздействие медитации на человеческий мозг. Это интервью было ...

4543
5. oktobrī, 2014
Library_page_blog_entry_374169
Sabiedrība

История десяти миллиардов

О том, почему история все время ускоряется, грозит ли нам демографическая катастрофа и как изменится мир еще при жизни этого поколения.

4113
10. septembrī, 2014
Library_page_625aba1ad103860de14b49a3849e1ffb
Ķermenis & veselība

Карма мозга: обречены ли мы жить в иллюзии?

Во всех духовных традициях есть представление о том, что наше восприятие реальности искажено. В индуизме и буддизме говорится о «пелене и...

3582
17. augustā, 2014
Library_page_table2__2_
Zinātne & tehnoloģijas

Место и роль мирового эфира в истинной таблице Д. И. Менделеева

Эфир в таблице Менделеева Официально преподаваемая в школах и ВУЗах таблица химических элементов Менделеева- фальсификат. Сам Менделеев ...

2120
13. oktobrī, 2016