Lasītava

Skatīt pēc:
Datuma Popularitātes
W836_peace-buddha_00291377 Square81_10640_554866707896864_2057411988_n

Terapīja bez terapeita

„Dziedniek, izārstē pats sevi”

Lūkass evanģēlijs 4:23

 

Ja, kā tradicionālās un arī mūsdienu neduālisma mācības saka, atsevišķais „es” ir tikai domu un  uzskatu veidota „ilūzija” un būtībā mēs esam  plaši atvērtas telpas, kurās norisinās dzīve; telpas, kura nav atdalāma no norisēm, tad kāda gan vieta mūsu dzīvēs ir psihoterapijai? Vai iluzorais „es” patiesībā spēj dziedināt kādu citu iluzoro „es”?

Vai atvērta telpa var ārstēt kādu citu atvērtu telpu? Kurš tieši būs tas, kas veiks ārstēšanu?  Un kurš būs tas, kas tiks ārstēts?

Izejot psihoterapeita apmācību, es apguvu visa veida teorijas un tehnikas – uzsūcu sevī tik daudzus „KĀ” – kā klausīties, kā sadarboties ar klientu, kā interpretēt klienta vārdus un ķermeņa valodu, kā pienācīgi sevi izpaust.

Es saskāros ar tik daudziem iepriekš veiktiem pētījumiem, tik daudziem veidiem, kā definēt psihoterapiju, tik daudziem cilvēkiem ar tik daudzām idejām par to, kā palīdzēt cilvēkiem, un tas viss ir brīnīšķīgi – dzīve izskatījās patiesi „garšīgi” šajā perspektīvu daudzveidībā. Taču es arī biju šokēts par to, ka par spīti visām apmācībām, ko biju saņēmis, par spīti visām zināšanām un prasmēm, kuras bija nepieciešams apgūt, nevienu reizi jautājums par to, kas ir patiesā dziedināšana,  netika izskatīts visā tā dziļumā.

Kā topošie psihoterapeiti  mēs apguvām, kā ārstēt, kā mijiedarboties ar klientiem, bet nekad mēs neapstājāmies, lai  pārdomātu ārstēšanas patieso nozīmi. Mēs mācījāmies, kā būt par  psihoterapeitiem,  kā „apdzīvot” savas lomas, kā veikt terapijas seansus, bet nekad neapstājāmies, lai uzdotu fundamentālo jautājumu – vai psiholoģiskā ārstēšana vispār ir iespējama? Reiz apmācību telpā es pacēlu roku un uzdevu jautājumu „Vai tā nav sava veida augstprātība pieņemt, ka mēs zinām, kā palīdzēt citam cilvēkam? Man tika atbildēts, ka tas ir filosofisks jautājums, bet tas, ko apgūstam ir psihoterapija, nevis filosofija.  Zini savu vietu, praktikant, psihoterapeit. 

Kā psihoterapeiti, kā ārsti, mēs esam tie, kam būtu jāzin, kā palīdzēt cilvēkiem, kā uzlabot to garīgo veselību, viņu labsajūtu, viņu dzīves kvalitāti. Bet ko patiesībā nozīmē – palīdzēt kādam? Vai mēs palīdzam klientiem iegūt labākas pieredzes? Vai mēs gribam, lai tie būtu laimīgāki? Līdzīgāki „mums”? Vai mēs mēģinām mazināt viņu sāpes?  Vai varbūt vienkāršāk – mēs mēģinām mazināt mūsu pašu sāpes? Varbūt mēģinot ārstēt citus, mēs patiesībā mēģinām dziedināt paši sevi?

Vēl svarīgāk, vai terapija šī vārda patiesajā nozīmē vispār ir iespējama? Es varu iedomāties, ka pie šie jautājumiem kaut kad nonāk katrs psihoterapeits. Un tur nav vieglu atbilžu. Vārds „terapija” ir veidojies no grieķu valodas vārda “therapeia”, kas nozīmē „dziedēšana”, un „dziedēšana” nozīmē padarīt veselu. Terapija = dziedēšana = kustība pretī veselumam. Bet kas ir šis veselums, līdz kuram terapija mūs it kā var aizvest? Kur tas ir? Vai tiešām ir kaut kas, ko būs iespējams sasniegt nākotnē? Vai kāda persona tiešām var aizvest otru līdz veselumam? Vai tomēr šis veselums patiesībā ir klātesošs, šeit un tagad, katra mirkļa piedzīvošanā, kā neduālisma skolotāji piedāvā? Atkal man būtu jāpiezīmē, ka katram godīgam  psihoterapeitam galu galā būtu jāsastopas ar šo jautājumu – jautājumu, kas patiesībā draud iedragāt viņa paša kā psihoterapeita identitāti.

Man gribētos piedāvāt, ka īstajai psihoterapijai, terapijai tās vārda patiesajā nozīmē, nav nekā kopēja ar atsevišķa „es” sakārtošanu.  Jebkura terapija, kas mēģina sakārtot atsevišķo „es”, vēl vairāk nostabilizē ciešanu pasaules ilūziju. Īstai psihoterapijai nav nekā kopēja ar „palīdzēšanu” (šī vārda izpratnē, kādu esam pieraduši lietot) kādam cilvēkam. Tai nav nekā kopēja ar salauzto „es” un tā pārvēršanā laimīgākā, produktīvākā, „normālākā” „es”. Tai nav nekāda sakara ar pilnības un veseluma sasniegšanu nākotnē, kas pārvērš to tālā mērķī.

Īstā psihoterapija ir jaunatklājums, ka šis salauztais, nepilnīgais, atsevišķais „es” nav tas, kas tu, cilvēks,  patiesībā esi, un faktiski vispārībā tu neesi „es”, bet gan atvērta apzinātības telpa, kurā parādās un pazūd visas domas, jūtas un sajūtas, skaņas un smaržas.

Tu neesi atsevišķa persona, kas skatās ārā uz pasauli, bet plaši atvērta telpa, kurā pasaule parādās un pazūd, atvērta telpa, kas nav atdalāma no pašas pasaules. Tāpēc īstā terapija nav strādāšana, lai sasniegtu veselumu kaut kad nākotnē, tā ir atziņa par to, ka šis veselums parādās ikkatra mirkļa izdzīvošanā. Veselums ir dzīve, kāda tā ir jau šobrīd, nevis, kāda tā būs kaut kad nākotnē. Veselums un pilnība ir šajā pašā mirklī. Īstā terapija ir vieta, kur mēs satiekamies vispatiesākie – šeit un tagad, par vietu, kur pacients un ārsts ir ekvivalenti, vieta, ko saucam par „mīlestību.”

Šeit ļoti atbilstoša būtu metaforu par vilnu un okeānu. Atsevišķas individualitātes, personības pieredze plašajā pasaulē, pieredze, kā tas ir būt par meklētāju, ļoti līdzinās atsevišķa okeāna viļņa izpausmēm. Katrs individuāli ir meklētājs, - gan terapeits, gan arī pacients. Un šis vilnis, piedzīvojot sevi šķirti no okeāna, meklē, kur ir pats okeāns. Būtiskākā meklētāja pieredze ir trūkuma, nepilnības, ilgu pēc mājām pieredze. Pieredze, kā ir visu laiku meklēt to, ko nevari atrast, ko nevari pat nosaukt vārdā.  Vilnis pavada savu dzīvi miljons dažādos veidos meklējot vārdā nenosaucamo pilnību un veselumu. „Es esmu nepilnīgs, bet kādu dienu es būšu pati pilnība”, tas saka pats sev. „Kādu dienu es atradīšu to, ko meklēju – mīlestību, panākumus, varenību, apgaismību, dziedināšanu – un tad es būšu pilnīgs”

Patiesībā, protams, nav nekādas atšķirības starp vilni un pašu okeānu. Vilnis šobrīd jau ir okeāns, un okeāns parādās katrā vilnī, - tas nozīmē, ka pilnība tiek piedzīvota jau šodien. Tas, ko meklējam, patiesībā jau ir šeit, piedzīvojot šo pašu mirkli, un tas ir tieši tāpēc, ka nemeklējam šo pilnību kaut kad nākotnē. Visas ciešanas sākas šeit -  tagadnes mirkļa spēka noliegumā. Visi meklējumi atduras apbrīnojamā laika ilūzijā.

Šī sapratne pilnībā izmaina mūsu attiecības ar cilvēkiem, ko saucam par „klientiem”. Skatoties no šīs perspektīvas, neviens no „klientiem” nav traumēts, sabojāts vai pazaudējies – viņi vienmēr ir bijuši un ir pilnīgi un veseli, pat piedzīvojot salauztības mirkļus, jūtoties nepilnīgi, vientuļi, vai pat izjūtot sāpes, bailes, stresu vai citu postošu pieredzi.

Tādejādi īstais psihoterapijas mērķis ir nevis sakārtot klientu, nevis iemācīt tam pāriet  no „negatīvas” uz „pozitīvu” pieredzi, nevis pārvēst sāpes baudā, depresiju priekā, nevis vadīt tos uz tādu pieredžu izdzīvošanu, ko tie ir meklējuši, neveikt tiem „terapiju”, bet gan ļaut tiem izdzīvot, bez kompromisiem un jau gataviem pieņēmumiem, ļaut tiem izdzīvot viņu atšķirtību, salauztību, nepilnības un meklēšanas pieredzes. 

Patiesa psihoterapija nepievienojas atšķirtības ilūzijai, tā satricina to, pilnībā atmodina. Tā nenoņem sāpes, bet norāda uz pilnību - arī sāpēs. Tā neatbrīvo no bailēm, bet izgaismo pilnību arī tajās.

Šajā izpratnē psihoterapijas mērķis ir tāds pats kā jebkurai citai garīgai mācībai – pamodināt jūs no atdalītības sapņa;  sapņa, ka esat atsevišķa persona ceļojumā pretī nākotnes pilnībai. Patiesa terapija atmodina klientu no viņa sapņa par „klientu” un pamodina terapeitu no tā sapņa par „terapeitu”. Un nepieļaujiet kļūdas -  terapeitiem nepieciešama tāda pati atmošanās kā klientiem. Kad pienāk atmošanās mirklis, jums nepalīdzēs nekādas kvalifikācijas, sertifikāti, grādi vai apbalvojumu daudzums.

Šajā izpratnē pilnība nav kaut kas, kas „pienāks” kādu dienu, tas nav kaut kas tāds, pie kā mēs „strādājam” gan atsevišķi, gan kopā; tā nav kaut kur tālumā uzstādīts sasniedzamais mērķis. Pilnība ir pieejams jau šajā pašā brīdī. Dzīve pati par sevi  (patiesībā izdzīvota un izjusta, nevis tās tēls, ko esat radījuši)  jau ir pati pilnība, jau izdziedināta šī vārda patiesākajā nozīmē. Attiecīgi, veicot psihoterapiju, mēs netiecamies izdziedināt kādu atsevišķu personu, tāpēc, ka tāda vienkārši nepastāv, - mēs vienkārši atgriežamies saskarē ar to, kas jau pilnīgs un dziedināts. No šīs perspektīvas skatoties, terapija ir brīnišķīgs paradokss.

Bet ko tas nozīmē no tīri praktiska viedokļa? Tas nozīmē, ka klienta pozīcija „es esmu pilnīgi salauzts, lūdzu, palīdziet man” kļūst par „es esmu atvērts atklāt pilnību manā pašreizējā salauztības izdzīvošanas pieredzē.” Un terapeita pozīcija „tu esi salauzts, es tevi sakārtošu” pārtop par „Es redzu, ka te nav neviena, kas būtu fundamentāli sagrauts, bet es arī atzīstu to, ka tu pašreiz piedzīvo sagrautības pieredzi. Es atzīstu tavas sāpes, tavas bailes, tavas bēdas, tavu cīņu, tavas ciešanas, bet nevienu pašu mirkli es nepieņemu, ka te ir kāds, atšķirīgs no manis, kam būtu nepieciešama „labošana” jebkādā šī vārda izpratnē. Es cienu tavu sapni, un arī uztveru to kā sapni. Protams, esmu atvērts, lai izpētītu tavu pieredzi kopā ar tevi ,un es esmu atvērts, lai atkal atklātu to, kas jau ir pilnīgs šajā pieredzē.Es skaidri redzu, ka pilnība ir jau klātesoša visos tavos pieredzes aspektos, ar kuriem tu pašreiz karo, visā tajā, no kā centies izbēgt, katrā domā un sajūtā, kas tev pašreiz šķiet nepieņemama. Tāpēc izgaismosim dažādos meklējumu ceļus tavā pieredzē, izgaismosim smalkākos un ne tik smalkos veidus, kuros tu karo šajā mirklī un šajā gaismā, šajā atvērtībā, atklāsim kopā, ka pastāv vienmēr klātesoša dziedināšana, kas esi tu, kas esmu es. Es neesmu šeit, lai tevi dziedinātu. Šā vārda tiešajā izpratnē es nemaz neesmu „terapeits”, tikai loma, kas tiek izspēlēta šajā mirklī. Es turos pie šīs lomas ļoti, ļoti viegli un nemanāmi. Patiešām es esmu šeit, lai dotos piedzīvojumā kopā ar tevi. Patiesībā - piedzīvojumā pats kopā ar sevi, jo galu galā viss ir viena un tā pati apziņa, tas pats meklētājs.  Mēs esam pieredzes pētnieki, jau dziedināti, izstarojot gaismu uz to, kas lūkojas pēc dziedināšanas, atnākuši, lai saprastu, ka meklējumi nav nepieciešami. Mēs nenoliedzam meklējumus, bet mēs arī tos neprovocējam. Mēs nenoliedzam sapņus, bet mēs arī neesam šeit, lai tiem izdabātu. Mēs vienkārši esam satikušies, lai kopā redzētu cauri ilūzijai.”

Terapeits saprot, ka patiesībā viņš vai viņa nemaz nav „terapeits”. Šajā atvērtajā telpā, bezgalībā, kurā domas, jūtas un skaņas parādās un pazūd, šeit nav fiksētu identitāšu, nav lomu, kuras varētu stingri definēt. „Terapeits” nevar dziedināt „klientu”, jo gan „terapeits”, gan arī „klients” vienkārši ir īslaicīgas lomas, ko pašreiz, šajā atvērtajā apzinātībā spēlējam. Un šīs lomas nav tas, kas patiesībā esam. Un tāpēc mēs turamies pie šīm lomām ļoti viegli un ļoti nosacīti.

„Es” nevaru dziedināt „tevi”, tāpēc,  ka dziedināšana ir telpa, kurā jau uzreiz parādās konflikts starp duālistisko „es” un „tu” uztveri. Un tāpēc terapeitam „klienta dziedināšana” vairs nav nasta, kas uzkrauta uz tā pleciem.

Es labi atceros, kā mācību laikā mani studiju biedri „nodzina” paši sevi, ticot, ka ir personīgi atbildīgi par klientu dziedināšanu. Un kāda panika parādījās, ja klients neatnāca uz seansu!  Ja tu sevi identificē kā „terapeits”, klienta neparādīšanās vājina tavu identitāti. Bet, skatoties uz to no iepriekš izklāstītā skatu punkta, dziedināšanas slogs neatrodas ne uz viena pleciem un klients vairs nekādā veidā nevar būt drauds terapeita identitātei. Citiem vārdiem runājot, terapeits zina, ka dziedināšana jau ir klātesoša, pat jau pirms tam,  kad klients ir sācis runāt. Terapijas seanss vienkārši pārvēršas par deju pilnību starpā. Tas vairs nav klienta „salabošana”, tas vairs nav veids, kā pierādīt sevi kā terapeitam, tā ir vienmēr klātesošu dziedinošo gaismu deja. Mēs dejojam, kopā, pilnībā.

Iespējams, ka klients nāks uz terapiju, lai tiktu izdziedināts, bet seansa laikā viņš vai viņa sapratīs, ka nav nepieciešama nekāda dziedināšana, tāpēc, ka tas, kas viņš patiesībā ir, jau ir dziedināts un pilnīgs, un tāds viņš vienmēr ir bijis. Pat izejot cauri visām traumējošajām pieredzēm savā dzīvē, vienmēr ir bijis kaut kas, kas jau bija pilnīgs un šīs pieredzes nespēja to traumēt. Iespējams, ka pieredzes bija traumatiskas, bet neviens patiesībā netika traumēts. Tas, kas tu esi, nevar tikt ievainots, nevar tikt salauzts, iznīcināts, tas nevar nomirt. Dzīve pati par sevi jau ir vesela un pilnīga, un kaut kādā brīdī pat vistraumētākais klients to sapratīs. Tātad terapijā mēs nerunājam ar „ievainoto es” – mēs runājam ar to, kas jau zina, ka viņš nav šis „ievainotais es”. Mēs runājam ar to, kas jau ir pilnīgs.

Katra terapija, kas neatpazīs dzīves jau izdziedināto dabu, tikai dos enerģiju bezgalīgajiem meklējumiem, padarīs klientu atkarīgu no terapeitu (un arī otrādi), turēs gan klientu, gan terapeitu ieslēgtus atšķirtības sapņa lamatā un padarīs patieso dziedināšanu par nekad nesasniedzamu mērķi. Katrs terapeits, kas nesapratīs, ka viņš nav „terapeits” (izpratnē „tas, kurš var dziedināt otru”), vienkārši turēs klientu ieslodzītu sapnī „klients” (jeb tas, kurš ir ievainots un gaida izdziedēšanu).

Savukārt terapeits, kurš sapratīs, ka patiesībā nemaz nav „terapeits”, bet gan atvērta telpa, kurā „terapeits” parādās un pazūd, un ka šī telpa ir identiska tai, kurā „klients” parādās un pazūd. Sapratīs, ka gan klients, gan terapeits kā atvērta telpas jau ir pašas pilnības – šis terapeits vairs neslēpsies aiz savas terapeita lomas. Viņš vairs neizmantos profesionālo identitāti, lai aizsargātu sevi no patiesām, autentiskām un tuvām attiecībām. Viņš vairs nebaidīsies konfontrēties ar vistraumētāko un ievainotāko „es”, tāpēc, ka vairs nesaskatīs šo „es” kā atšķirīgu no sevis paša. Tātad viņš būs pilnīgi brīvs, lai bez bailēm, ar galvu pa priekšu ienirtu klienta sāpēs, kuras patiesībā ir arī viņa paša sāpes. Tie satiksies kopīgā ievainotībā, un mēs to saucam par mīlestību. „Terapeits” un „klients” pazudīs, lai dotu vietu atklātai tuvībai. Manuprāt, tieši tādai ir jābūt īstai terapijai – iešanai ārpus lomām, spēlēm, ticībām un ideoloģijām, kas atdala mūs; iešana ārpus tām, lai satiktos,  patiesi satiktos tuvībā un atkailinātībā. Runājot metaforās, terapeits novelk savas „terapeita” drēbes un nostājas klienta priekšā pilnīgi kails. Viņš neizliekas, ka zina, kā palīdzēt savam klientam, šajā kailumā viņš pats ir tikpat ievainojams, bezpalīdzīgs un atvērts dzīvei kā viņa klients. Viņš satiek savu klientu šajā ne-zināšanā. Zem visām lomām, spēlēm, sociālajām normām, izdomātajai ludziņai, kurā piedalās „klients” un „terapeits”, šī ne-zināšana apgaismo, tā apgaismo vienmēr.  Tā ir vieta, kur viss sākās, tā ir vieta, kur viss arī beidzas.

Īsts terapeits atzīst, ka tas ne-zina un satiek savu klientu šajā vietā. Viņš ne-zina, klients ne-zina, un tieši šeit arī rodas tuvība. Un no šīs tuvības vietas viņi sāk savu izpēti. Un tad izpēte ir kā deja pilnīgas tuvības gaisotnē. Tas nav mēģinājums sasniegt tuvību caur izpēti, šajā brīdī izpēte notiek jau esošā tuvībā. Tātad vēlmi veikt izpēti nerada meklējumi, bet gan valdzinājums.

Valdzinājumā mēs izpētam, kā tas ir - veikt meklējumus kopā. Valdzinājumā mēs kopā spīdam pāri prāta darbībām. Mēs izpētām ceļus, pa kuriem tu (es) gribi aizbēgt prom no konkrētām pieredzēm. Izpētām to,  kā mēs bēgam no konkrētām sajūtām. Kā mēs paši pazaudējam sevi „vajadzētu” un „nevajadzētu” izpratnēs. Kā mēs meklējam mīlestību tur, kur tā sen jau pastāv.  Kā mēs meklējām tuvību tur, kur tā sen jau ir. Kā mēs sevi „ielīmējām” neīstos „es” tēlos, kaut patiesībā mēs esam telpa, kur šie tie tēli parādās un pazūd. Viss, burtiski runājot, viss – visa pasaule – var parādīties šajā tuvībā un terapija ir telpa, kurā mēs varam izstarot gaismu pār to. Burtiski – pār visu. Šādā terapijā pati pasaule nāk satikt mūs un nekas nepaliek apslēpts.  Šajā telpā ir atļauts viss. Šeit visi jautājumi ir uzdoti, šeit viss ir izgaismots. Terapijas telpa ir telpa, kas mēs paši esam. Galu galā, -  terapija nav tas, kas notiek konkrētajā istabā; terapija nav tas, kas notiek starp diviem vai vairāk cilvēkiem. Tas nav tas, kas notiek, kad terapeits un klients satiek un sāk pārrunāt dzīves problēmas. Terapija nav kaut kas, ko mēs darām. Terapija ir tas, kas mēs jau esam. Un tas vienmēr ir atvērts atklājumiem.

No sākuma izskatās, ka divi cilvēki kopā veic atklājumu, bet beigās pati ideja par „diviem cilvēkiem” pazūd šajā atklājumā. Šajā tuvībā – kurš ārstē kuru? Terapeits klientu? Tas varētu būt tikpat patiesi, kā teikt, ka klients ārstē terapeitu. Valdzinājumā un mīlestībā klients iznīcina terapeita tēlu. Tā ir absolūta pieticības manifestācija otra cilvēka klātbūtnē. Tā tiešām ir redzēšana, īsta redzēšana – kas ir tavā priekšā. Un tapšana būt saredzētam arī no otras puses. Būt atklātam. Būt, atklātam.

Reiz es runāju ar kādu sievieti, kas grasījās pamest savu vīru un pārcelties dzīvot atsevišķi. Viņa nekad nebija dzīvojusi viena pati un bija izbijusies. Viņa bija apmeklējusi psihoterapeitu pēc psihoterapeita, kur katrs no tiem bija mēģinājuši viņai palīdzēt, viņu dziedēt, padarīt lietas tai labvēlīgākas, mainīt viņu kaut kādā veidā. Nekas nebija palīdzējis un viņas bailes bija izaugušas līdz tādam apmēram, kurā dzīve bija likusies pilnīgi neciešama. Viņa man stāstīja stāstu  pēc stāsta par savām bailēm, uztraukumiem, bažām par nākotni. Viņa teica, ka jau trīs mēnešus nav gulējusi. Viņa neēda. Viņa bija atkarīga no medikamentiem. Šūpojoties turp un atpakaļ krēslā, viņa turpināja atkārtot: „es nezinu, kas ar mani notiks, es vienkārši nezinu”. Es sēdēju tur un klausījos viņā ļoti ieinteresēts. Man nebija atbilžu. Es nezināju, kas ar viņu var notikt. Dzīves priekšā es biju tikpat bezpalīdzīgs kā viņa. Es nevarēju viņai apsolīt, ka viss būs kārtībā. Patiesībā es neko nevarēju viņai apsolīt. Visas mana psihoterapeita mācības zaudēja nozīmi šīs nekā nezināšanas priekšā. Nekādas tehnikas, teorijas, vadlīnijas nevar izdzīvot nekā nezināšanas ugunsgrēkā. Kā atvērta telpa es dzīvoju nekā nezināšanā gluži tāpat kā viņa. Es nezināju,  kas var notikt.  Būšana par „terapeitu” man nedeva nekādas priekšrocības laika mistēriju izzināšanā.  Es ieskatījos viņai acīs un godīgi teicu:  „Es arī nezinu. Es patiešām nezinu, kas notiks”. Viņa apklusa, atspiedās pret krēsla atzveltni, un mēs sēdējām klusumā visu seansa atlikušo daļu. Viņa neatnāca uz nākamo seansu, viņa neatnāca uz nākamajiem trīs seansiem.  Mans supervīzors bija uztraukts, mēģināja visu vēlreiz izanalizēt, bet es vienkārši ticēju savai pieredzei. Pēc mēneša mana kliente atgriezās. Viņa izskatījās citādāka. Kaut kā vairāk dzīvīga, vairāk klātesoša savā ķermenī, vairāk piezemēta, vairāk atpūtusies. Viņa stāstīja man, cik ļoti viņai palīdzēja iepriekšējais seanss, kā kaut kas dziļi viņas iekšienē atslābis kopš tās dienas. Stāstīja, ka viņa ir sapratusi, ka nezināšana nav nekas īpašs vai nepareizs un, ka viņai vairs nebija nepieciešami atbildes, atbalsts vai terapeits. Viņai vienkārši vajadzēja ienirt dziļi iekšā dzīvē, bez kruķiem un balstiem, un izdzīvot to pilnībā. Tas bija kaut kas, ko viņa iepriekš nebija pat apdomājusi – ka ar viņu, tāda, kā viņa ir, viss ir kārtībā. Pirmo reizi dzīvē viņa bija sajutusi, kā ir atrasties kāda, kurš nemēģina viņu sakārtot, klātbūtnē. Viņai tas bija vairāk kā pietiekoši.

Es zināju, ka es neko īpašu neesmu izdarījis. Es vienkārši satiku viņu patiesībā. Es nezināju. Viņa nezināja. Es netēloju, ka es zinātu. Es pat netēloju, ka es būtu terapeits. Un tad mēs satikāmies, kaili, ārpus lomām, patiesā terapijā, klients ārstē terapeitu. Terapeits tiek atbrīvots no neīstajām lomām, spēlēm, aizstāvībām, „es visu zinu” attieksmes un iemācās, kā tas ir stāvēt kailam kādas citas cilvēciskas būtnes priekšā. Terapeits mirst, un tieši tajā mirklī patiesa terapija var sākties.

Ļaujiet jūsu klientiem jūs ārstēt. Psihoterapeitu apmācībās jums to nemācīs. Daži pat teiks, ka jūs esat traki. Daži teiks, ka esat bezcerīgi naivi. Vēl kāds teiks, ka esat vienkārši slikts psihoterapeits. Bet, kad paši atklāsiet, kas patiesībā esat, visam parādīsies pilnīgi cita, perfekta jēga.

 

Jeff Foster

www.lifewithoutacentre.com

 

***

No angļu valodas tulkoja Iveta Kūliņa

Korektore: liene Nelse

Library_page_15218590_10207822947713132_1910773645_n
Prāts & psiholoģija

Kā kļūt laimīgam

Nesen Rīgā norisinājās viena no pieprasītāko Krievijas psihologu lekcijām, veltīta tēmai, kuru Mihails Labkovskis uzskata par galveno psi...

3569
26. novembrī, 2016
Library_page_15139558_10207762084311585_1413152174_n
Pašizziņas prakses

Luīzes Heijas dzīves patiesības

Luīza Heija: "Lūk, kam es ticu, – dzīve ir ļoti vienkārša. Ko mēs dodam, to saņemam pretī! Tikai mēs paši esam mūsu iekšējo pārdzīvojumu,...

4917
18. novembrī, 2016
Library_page_japanese-archers-kyudo
Prāts & psiholoģija

Mērķa izvirzīšanas tehnoloģija

Pazīstamais amerikāņu psihologs A. Maslovs, pētot cilvēku grupu, kuri savā darbā sasnieguši augstus rezultātus, nonāca pie secinājuma, ka...

1221
12. novembrī, 2016
Library_page_charlie_davoli_8
Pašizziņas prakses

Ekharts Tolle: 9 prakses, kuras izmainīs jūsu dzīvi

Daudzi uzskata, ka mainīt savu dzīvi ir ļoti grūti vai praktiski neiespējami. Tomēr cilvēki, kuri ir pievērsušies savai garīgajai attīstī...

5022
6. novembrī, 2016
Library_page_soul-of-king-992x612

Bailes izzudīs pēc to pieņemšanas...

Nemēģiniet atbrīvoties no jebkā. Mēģiniet saprast, kas ir bailes. Un, ja jums ir bailes, pieņemiet tās. Tās ir šeit. Nemēģiniet no tām...

3261
18. maijā, 2015
Library_page_herhead
Ķermenis & veselība

Kad tu kļūsti caurredzams

Kad tu sāki uzmanīgi vērot vecākus ļaudis, tu uzzināji, kas tevi biedē – viņi nevar noslēpties. Skatoties uz tevi, nepateiksi, cik dienas...

1638
26. oktobrī, 2016
Library_page_17839-humanized-four-elements-1366x768-digital-art-wallpaper
Ķermenis & veselība

Klejotājnerva stimulācija

Stimulējot klejotājnervu, ievērojami samazinās iekaisuma procesi un artrīta simptomi. Iekaisuma procesiem ir ārkārtīgi svarīga loma daud...

882
18. oktobrī, 2016
Library_page_7e829c1d8d0fa645a59cb5dfce0b61c8
Bērnu psiholoģija

Zēnu asaras

Bērnībā mēs ar visiem spēkiem centāmies atbilst apzīmējumam „īsts vecis”. Mēs lamājamies visrupjākajā veidā, apspriedām, ignorējot iekšē...

1865
11. oktobrī, 2016
1
https://youtu.be/D9xFFyUOpXo

Before the Flood

From Academy Award®-winning filmmaker Fisher Stevens and Academy Award-winning actor, and environmental activist Leonardo DiCaprio, BEFORE THE FLOOD presents a riveting account of the dramatic changes now occurring around the world due to climate change.

131
6. oktobrī, 2016
https://www.youtube.com/watch?v=dqTTojTija8

Deep Message to the School System

Deep message to the school system!

515
2. oktobrī, 2016
Library_page_5513b0769503dbalinese-people
Prāts & psiholoģija

Multitaskings – ļoti maldīgs uzskats

Ļoti interesants raksts par informācijas apjoma tēmu. Būs aktuāls visiem, kuri darbojas garīgās slodzes, informācijas apstrādes, literatū...

1800
1. oktobrī, 2016
Library_page_tumblr_mb9cozmund1rvn48vo1_1280
Vīrietis & sieviete

Dziļākā mīlestības apņemšanās

Nesolisim sev kopīgu nākotni. Nākotne ir tik nezināma, un mēs esam tik plūstoši un noguruši no izlikšanās, ka zinām. Mūsu domas un jūtas...

2141
21. septembrī, 2016
Library_page_tomasz_alen_kopera_-_love
Attiecības

Mīlestība – naids. Ekharts Tolle

Pēc statistikas datiem liela daļa ‘’mīlestības attiecību’’ diezgan ātri pārvēršas tādās attiecībās, kuras var raksturot kā ‘’mīlestība - ...

2620
9. septembrī, 2016
Library_page_engelis

Mammu mūžīgie eņģeļi

Zaudēta bērna sāpes cauršauj dvēseli. Tā neredzami struto un rētojas ilgi. Ir svarīgi saprast un cienīt sēras. Līdzsaprast.

302
9. septembrī, 2016
Library_page_relax-569318_1280

Vingrinājums diviem

Šis vingrinājums ir domāts pildīt kopā ar kādu kuram Tu uzticies un ar kuru Tu jūties viegli un ērti, ar kuru Tu vari būt Tu pats.

432
2. septembrī, 2016
Library_page_5184
Bērnu psiholoģija

Lielā skolas krīze

Šajā rakstā dots praktiski pilns teksts no amerikāņu pedagoga Džona Teilora Gato uzstāšanās, kurš ir ierindas pasniedzējs visparastākajā ...

9107
30. augustā, 2016
Library_page_bxp35970h
Pašizziņas prakses

Drosme dzīvot apzināti

Mūsu ikdienas dzīvē drosmei netiek piešķirta liela nozīme. Drosme tiek novērtēta militāristu, ugunsdzēsēju un politiķu vidū. Drošība – lū...

2718
23. augustā, 2016
Library_page_jaunumi

Saules un Mēness aptumsumi 2016. gada rudenī

Saules un Mēness aptumsumi 2016. gada rudenī

694
16. augustā, 2016
Library_page_cosmicascension-1170x878
Pašizziņas prakses

Alistera Kroulija radītie vingrinājumi prātam un ķermenim

Alisters Kroulijs ir zinātnieks, filozofs un ezotēriskais huligāns. Viņš apbraucis visu pasauli un apguvis daoistu prakses, kabalu, indie...

3310
14. augustā, 2016
Library_page_00b02c62b9a5ba3ef6108e2bd3d32d49b8a9c14a
Ķermenis & veselība

Kā organismu dziedina skaņas

Kā organismu dziedina skaņas Mēs to sajūtam, kad ieslēdzam radio un atskan mūsu iemīļota dziesma vai arī kad mierīgi sēžam un klausāmies...

3576
4. augustā, 2016
Library_page_22_baby_cute___www.cute-pictures.blogspot.com_
Ķermenis & veselība

Lēni un mierīgi – tas ir vajadzīgs mums visiem

Piedāvājam Jūsu uzmanībai interviju ar profesoru Francisu McGlonu un kognitīvās neiropsiholoģijas profesoru no Liverpūles Universitātes D...

2297
22. jūlijā, 2016
Library_page_wpid-osvobodi-svoy-um-ot-mysley..-pozvol-serdcu-uspokoit-sya.._i_1
Emocijas

Ja nevarat kādam piedot

Man nepatīk jebkādas klišejas par piedošanu. Par to es zinu katru parunu, katru padomu un vispārpieņemtos uzskatus, jo pūlējos atrast at...

10706
13. jūlijā, 2016
Library_page_shutterstock_145507243
Prāts & psiholoģija

Mēs esam tas, ko mēs domājam

Mūsu bezgalīgais Visums ir milzīgs enerģētiskais tīkls, kurā absolūti viss un pilnīgi visi ir savienoti enerģētiskā līmenī. Eksistē tikai...

10725
4. jūlijā, 2016
https://www.youtube.com/watch?v=YIP4W30GDs4

Ananda Kaulika. Call of the Spirit - the Song of Gara Vasara

Beloved Heart Come soon, come and let's share this Divine news - Let's share the news with open sky and green pastures Spreading this call of the Spirit and Love of Gara Vasara* (* "long summer" or "summer of the spirit") News of the Spirit is - Love is Life Love is Death Love is Pure Gold and this Love happens only in this moment. If you lose this moment Love is lost - So don't miss this moment of festivity Come, come, join us Let's sing, dance and celebrate This moment of Love... **************************************************************************************************** Welcome to Sacred Journey Gara Vasara July, 25-29, Latvia http://garavasara.com/journey2016

336
3. jūnijā, 2016
https://www.youtube.com/watch?v=GRpgwNiWnx8
487
15. maijā, 2016
https://www.youtube.com/watch?v=rhcJNJbRJ6U

Dying to be me!

Doctors had given Anita Moorjani just hours to live when she arrived at the hospital in a coma on the morning of February 2nd, 2006. Unable to move as a result of the cancer that had ravaged her body for almost four years, Anita entered another dimension, where she experienced great clarity and understanding of her life and purpose here on earth. She was given a choice of whether to return to life or not, and chose to return to life when she realized that “heaven” is a state and not a place. This subsequently resulted in a remarkable and complete recovery of her health. Anita’s riveting talk will inspire you to transform your life by living more authentically, discovering your greatest passions, transcending your deepest fears, and living from a place of pure joy. Her true story will radically alter your current beliefs about yourself, your purpose on earth, your health, your relationships, and your life!

451
5. aprīlī, 2016
https://www.youtube.com/watch?v=UyyjU8fzEYU

The Stroke of Insight

Neuroanatomist Jill Bolte Taylor had an opportunity few brain scientists would wish for: One morning, she realized she was having a massive stroke. As it happened -- as she felt her brain functions slip away one by one, speech, movement, understanding -- she studied and remembered every moment. This is a powerful story about how our brains define us and connect us to the world and to one another. http://www.ted.com

485
23. februārī, 2016
https://www.youtube.com/watch?v=vqCOss4hqnE

Higher consciousness

'Higher consciousness' sounds mystical and possibly irritating. It shouldn't. It just captures how we see things when we go beyond our own egos. Please help us make films by pressing subscribe: http://tinyurl.com/o28mut7

635
26. oktobrī, 2015
https://youtu.be/uJD5-R_HPCc

Jim Carrey's Secret of Life - Inspiring Message

You wouldn’t expect Jim Carrey, a well-known comedian and actor, to go out of his way to inspire people. The man has had a long, and successful career. Instead of taking the money and running, so to speak, Carrey is now using his influence to impart passionate words of wisdom to all of us. Carrey has been talking a lot about living full lives, being happy, escaping fear, and living up to our full potential. “Ultimately, we’re not the avatars we create. We’re not the pictures on the film stock. We are the light that shines through it. All else is just smoke and mirrors. Distracting, but not truly compelling.I can tell you from experience the effect you have on others is the most valuable currency there is.”

910
12. septembrī, 2015
https://youtu.be/CuOuF0n77S4
1045
29. jūlijā, 2015
https://www.youtube.com/watch?v=9dDZaMP5Q-c

The Sun Will Rise Again - A Song For Nepal

As we know its been 6 days since Nepal was hit by a deadly earthquake of 7.8M. At present, the death toll has crossed 6000 and may even touch 15000. The loss has been devastating and the country is struggling to cope up with the needs of the people in distress. In the rural areas, 90% of the homes have been destroyed and relief has yet to reach some of these affected areas. Please share this video so we can reach out to as many people possible. Also, if you donate, just add a comment "I donated" below! It will inspire others to donate too! List of organizations: 1) American Red Cross / British Red Cross: https://www.redcross.org/donate/0415-... http://www.redcross.org.uk/en/About-u... 3) CARE International / CARE India http://www.care-international.org/don... http://www.careindia.org/give-earthqu... 5) Catholic Relief Fund: https://secure.crs.org/site/Donation2... 6) International Medical Corps (UK) https://secure.artezglobal.com/regist... 7) We Help Nepal https://gri.nationbuilder.com/contribute 8) World Vision International: http://www.wvi.org/nepal-earthquake-a... 9) UNICEF International: https://secure.supportunicef.org/site... 10) My Care: https://my.care.org/site/Donation2?18... 11) Global Giving: http://www.globalgiving.org/projects/... 12) World Food Program: https://give.wfp.org/en/5279/?step=co... 13) Save The Children: http://www.savethechildren.org/site/c... 14) Bit Giving https://www.bitgiving.com/home/nepalq... 15) Sahayeta: http://www.sahayeta.org/beta/?p=1207 16) A fund by a Nepali friend and social worker: Aparna Rayamajhi http://www.gofundme.com/t4vpukc 17) Bibeksheel Nepali: http://leadnepal.com/earthquake/

1097
3. maijā, 2015
2
https://www.youtube.com/watch?v=UUo-Q8hhvB0

We are dead stars

Every atom in our bodies was fused in an ancient star. NASA astronomer Dr. Michelle Thaller explains how the iron in our blood connects us to one of the most violent acts in the universe—a supernova explosion—and what the universe might look like when all the stars die out.

995
13. martā, 2015
https://www.youtube.com/watch?v=AgZQQ5zmaZM&list=FLN2H-YlUCGA17nWbLjjX7wQ&index=4

Тайны сна 2006 США. astrokey.org

Тайны сна 2006 США. astrokey.org

1572
3. februārī, 2015
https://www.youtube.com/watch?v=OAXghwgkqFg

Love Is Authentic Only When It Gives Freedom

OSHO: Love Is Authentic Only When It Gives Freedom

1240
16. februārī, 2015
https://www.youtube.com/watch?v=7zTCR2qEsCY

The Highest Choice

A spontaneous Satsang with Mooji recorded at Monte Sahaja in Portugal. While you have the sense of choice, you exercise choice. The most important choice you have is to keep the attention in the stable place of the seer.

1145
5. februārī, 2015
https://www.youtube.com/watch?v=k1scDaQXnc4

Sarvesham Svastir Bhavatu (Peace Mantra)

Tina Turner - Sarvesham Svastir Bhavatu (Peace Mantra)

1412
4. janvārī, 2015