Lasītava

Skatīt pēc:
Datuma Popularitātes
W836_man-on-top-of-the-world-26363-1366x768 Square81_10640_554866707896864_2057411988_n
Advaita

Tev nevar neizdoties

Tu reizēm vari nokrist uz ceļiem, jā, Tu vari attapties, stāvot sagrautu sapņu gruvešos, sapņu, kas vēl vakar likās tik īsti, kad biji jaunāks nekā šodien, pilns cerību un Tev bija vairāk laika sapņošanai, kad viss likās tik zināms kā bērnība – pilna ar gaismu un krāsām, ar sākumiem, kuru beigas šķita tik tālas, bet tomēr pienāca.

Tu iesaucies: “Vecā dzīve, kur Tu esi palikusi, kāpēc esi pametusi mani, ko esmu izdarījis ne tā?”, bet Tev nevar neizdoties.

Tu vari iet vai neiet pa ceļu, kuru zini vai nezini, griezties atpakaļ, pazaudēt savu ceļu, prātot, kurp nošāvi greizi, pazaudēt karti, pazaudēt citus un pazaudēt sevi prātojot. Tu vari maldīties un iekrist tumsā, bet Tev nevar neizdoties.

Tu vari pazaudēt nākotni, sapni par nākotni vai cerību uz sapni par rītdienu, kas pienāks vai nepienāks, pazaudēt vakardienas sapņus par rītdienu, kas nemaz nelīdzinās šodienai, bet Tev nevar neizdoties.

Tu vari apstāties, ievilkt elpu, sajust sirdi sitamies krūtīs, sajust dzīvības plūdumu sevī, dzīvi plūstam kā salauztu sirdi, vilšanos, izmisumu vai citas senas ilgas, ko nekad neesi spējis ietērpt vārdos, nemaz nerunājot par to apmierināšanu. Tu vari justies tik atvērts, tik ievainojams un atbilžu alkstošs, kāds Tu biji kā mazs bērns, kurš ir pārguris no nekontrolētās eksistences kakofonijas, nezinot, vai nākamais solis uz priekšu Tevi vedīs atpakaļ, vai solis atpakaļ vedīs Tevi uz priekšu, bet Tev nevar neizdoties.

Šodien Tu vari pārguris un iespēju un haosa grūdienu un vilcienu pārsātināts nokrist zemē ar lēmumiem, spiedienu un gaidām, kas šķietami nekad nebeigsies, ar skaņām un dusmām par būšanu cilvēkam pasaulē, kas kustas tik ātri, bet Tu liecies tik lēns. Tu vari sajust sevi uz zemes un sajust zemi Tevi turam, sajust tās cietību, veidu kā tā Tevi balsta, bez prasīšanas, bet Tev nevar neizdoties.

Tev nevar neizdoties, jo Tu pašreiz ievelc elpu, Tev ir dota vēl viena ieelpa, Tava sirds sitas, un Tu zini, ka esi dzīvs. Tu neko daudz vairāk nezini, un Tu nezini, kāds būs nākamais solis, bet, iespējams, kaut kur dziļi Tavos kaulos ir nojausma par soli, kas Tev tagad jāsper, un, iespējams, tas būs solis nespert soļus vispār, beidzot izvēlēties sajust savu elpu, beidzot sajust savu vēderu paceļamies un nolaižamies šajā Tavas jaunās dzīves jaunajā dienā, beidzot sajust savas nogurušās pēdas, iegrimstam stingri zemē, visbeidzot sajust jaunu un daudz stabilāku Zemi, kas vēl joprojām atgūstas no vecās zemes mēslojuma un no Taviem senčiem, kas tajā apglabāti, Zemi, kas Tevi tur, kas ļauj Tev elpot, stāvēt vai nestāvēt, krist vai prātot, ko nākotne sevī nes, jo tas viss tagad ir iemests nenoteiktībā, iemests atpakaļ haosā, no kura tas nācis. Bet Tev nevar neizdoties.

Tev nevar neizdoties, jo Tu esi dzīvs un elpo mirdzošā kosmosa elpu. Katra ieelpa ir uzvara, katra izelpa – svinības nevis par to, kāds Tu grasījies būt, bet par to, kāds Tu esi patiesībā. Tev nevar neizdoties, jo tagad esi klāt savai sirdij, savai sirdij, kas tik ilgi bija atstāta novārtā. Tu tiki piespiests kontaktēties ar savu sirdi, un neviens sasniegums dzīvē Tev nevarētu sniegt šādu dāvanu, kādu saņem pašreiz. Dāvanu uz neveiksmēm un griešanos pretī šīm neveiksmēm, uz iespēju tuvoties sev, turēt pašam sevi un vairs negaidīt, ka kāds Tevi turēs, uz iespēju elpot iekšā un ārā un nepalaist garām to brīnumu, to sajūtu, ka vēders ceļas augšā un laižas lejā, un neuzskatīt to par pašsaprotamu. Dāvanu sajust pašas primitīvākās, gudrības pilnās sajūtas plūstam caur Tavu ķermeni un vairs nebēgt uz nākotni, kurai tāpat ticēji tikai daļēji.

Tev nav neizdevies tāpēc, ka beidzot Tu esi ieradies. Tev nav neizdevies tādēļ, ka atkal esi atcerējies sevi, atcerējies dāvanu, ko biji aizmirsis, jo biji tik ļoti nobijies no neizdošanās.

Ļaunākais jau ir noticis, tāpēc tagad vari atpūsties šajā jaunajā pasaulē.

Nepastāv neizdošanās, izņemot sevis atstāšanu novārtā un katra dārgā mirkļa ignorēšanu. Tu vari justies kā neveiksminieks, jā, Tu vari raudāt un kliegt, lādēt Dievu un visumu, likteni un karmu, planētu novietojumu un visu pārējo, bet Tev nevar neizdoties. Pat Tavas asaras, kliedzieni, dziļākās vaimanas ir svētas un dzīves turētas. Fakts, ka tagad esi kontaktā ar sevi, vairs neesi nejūtīgs, bet gan dzīvs savā nejūtībā, nomodā savās sāpēs un priekos, ir zīme, ka Tu beidzot esi uz pareizā ceļa.

Ceļš, kuru Tu uzskatīji par īsto, tas, kurš izrādījās neīstais, tāpēc, ka tas veda uz neizdošanos, beigās izrādījās īstais ceļš, jo Tava neizdošanās ir bijis Tavs portāls, tātad Tev ir izdevies, un nav tāda pareizā vai nepareizā ceļa, ir vienīgi ceļš, pa kuru Tu ej.

Domāt par neveiksmēm ir tūkstoš reizes briesmīgāk nekā tās izdzīvot. Un Tev jāizdzīvo tikai īss brīdis no tā.

Kas savulaik likās kā murgs, nemaz tāds nav. Tā ir tikai nākamā ieelpa un nākamais sirds sitiens, un šīs sajūtas, kas dejo vēderā, krūtīs un kaklā, putnu skaņas pirms miega, vakara vēsma un kaķis, kurš saritinās Tev pie kājām, un tā senā sajūta, ka jūties salauzts, bet dzīvs, salauzts, bet tik sasodīti dzīvs, un tomēr nesalauzts.

Vēlme būt šeit. Saņemt drosmi būt šeit, neskatoties uz pagātni, neskatoties uz to, kas varētu vai nevarētu notikt, ejot pa neiemītām dzīves takām. Tu izvēlēsies pieņemt šo brīdi visā tā ne perfektumā tā vietā, lai nesaņemtu nekādu brīdi. Tu pieņemsi šo dzīvi, šo neizdošanos, šos panākumus, šo prieku, šīs sāpes, šo drosmi, šo mistēriju, šo raisošos vareno stāstu, un Tu mīlēsi to. Tu to mīlēsi pat tad, kad atklāsi, ka tas ir grūti, pat tad, kad nevarēsi to mīlēt. Tu to mīlēsi, mīlēsi savu nespēju to dažkārt mīlēt. Tev nevar neizdoties, jo Tu nevari tikt ierobežots, sakļauts. Tu nevari būt kaut kas, kas Tu neesi. Tu esi dzīvība, Tu esi katra svētīgā elpa, tā brīnuma sajūta, kas Tev piemita, kad biji bērns un vēl nezināji, kas ir neizdošanās. Tu esi piedzīvojums un gatavība krist un celties atpakaļ augšā, atkal krist, atkal celties un krist. Piecelties, nopurināties un stāvēt stalti, jo krišanā arī ir cieņa, cieņa atzīt, ka neesi vēl pabeidzis, ka Tu neesi spējīgs ietekmēt visu, kas notiek, un ka dažreiz Tev atkal ir jāiemācās mazliet pazemības, it kā Tu to nebūtu pazinis.

Tavs stāsts vēl nav pabeigts. Visi lieli varoņi krīt un šaubās par sevi, un bieži stāv uz padošanās sliekšņa. Drosme nav nedz brutāls spēks, nedz baiļu neesamība, bet gan vēlme justies atkal kā mazam bērnam, visu apšaubīt, un tad tik un tā piecelties, padoties un piecelties, neskatoties ne uz ko. Izgāzties, krist, atpūsties. Turpināt atpūsties. Piecelties. Ieelpot. Tad no pelniem atdzims jauns “JĀ” dzīvei, daudz spēcīgāks nekā jelkad agrāk, jo Tu tagad esi uzsūcis visu spēku no tā, ko viņi sauca par neizdošanos.

Bet ko gan viņi zina par drosmi?

Un, iespējams, Tev priekšā atkal būs neizdošanās, bet Tevi tas vairs neuztrauc, Tu esi gatavs izgāzties, jo dziļi sirdī, zini, ka Tev nevar neizdoties. Dzīve tagad ir piedzīvojums, nevis mēģinājums nekad neizgāzties vai izmisīga vēlme gūt panākumus, bet gan iespēja mīlēt sevi šeit, turēt sevi tik tuvu, kamēr Tu beidzot ej savu sirds ceļu, iespējams, daudz bezbailīgāk nekā jebkad agrāk, vairāk uzticoties gadījuma postījumiem, neizbēgamajiem nepareizajiem pagriezieniem, kas izrādās pareizie Tavam ceļam.

Tu neesi pazaudējis savu ceļu, bet gan atradis to. Tu neesi pazaudējis savu sirdi, bet gan nonācis tai tuvāk. Tu neesi uzveicis bailes, bet beidzot iedraudzējies ar tām. Tev nav neizdevies. Tev nevar neizdoties. Tava sirds jebkurā gadījumā nekad nav dzirdējusi par neizdošanos. Šī cilvēku valoda tev vienmēr ir bijusi pārāk sekla.

Dinozauri arī necieta neveiksmi. Tie dzīvoja, līdz atnāca uguns, tie baudīja katru mirkli. Tie daži pēdējie dinozauri, kas skatījās augšup degošajās debesīs, iespējams, tie lūkojās tajās prātojot. Paldies par doto dzīvību. Paldies par doto dzīvību.

Un tikšanos, jaunā zeme.

-Jeff Foster

* No angļu valodas tulkoja Madara Morusa speciāli priekš www.garavasara.com

* Korektore: Liene Lāce

Library_page_wanderlust-nature-photography-lizzy-gadd-32_3_
Advaita

Ciešanas ir nepieciešamas līdz brīdim, kamēr saprotat, ka varat iztikt bez tām

Ekharts Tolle – rakstnieks un filozofs, viens no mūsdienu Rietumu garīgajiem skolotājiem. 1977.gadā pēc ilgstošas depresijas viņš piedzīv...

7727
29. maijā, 2017
Library_page_charlie_davoli_8
Pašizziņas prakses

Ekharts Tolle: 9 prakses, kuras izmainīs jūsu dzīvi

Daudzi uzskata, ka mainīt savu dzīvi ir ļoti grūti vai praktiski neiespējami. Tomēr cilvēki, kuri ir pievērsušies savai garīgajai attīstī...

7867
6. novembrī, 2016
Library_page_tumblr_mb9cozmund1rvn48vo1_1280
Vīrietis & sieviete

Dziļākā mīlestības apņemšanās

Nesolisim sev kopīgu nākotni. Nākotne ir tik nezināma, un mēs esam tik plūstoši un noguruši no izlikšanās, ka zinām. Mūsu domas un jūtas...

3116
21. septembrī, 2016
Library_page_tomasz_alen_kopera_-_love
Attiecības

Mīlestība – naids. Ekharts Tolle

Pēc statistikas datiem liela daļa ‘’mīlestības attiecību’’ diezgan ātri pārvēršas tādās attiecībās, kuras var raksturot kā ‘’mīlestība - ...

3993
9. septembrī, 2016
Library_page_mooji-portrait
Advaita

Dzīve Tev neko nav parādā

10 atskurbinoši Mudži citāti

10675
13. jūnijā, 2016
Library_page_12404660_10205969065927246_302907949_n
Advaita

Terorisma beigas

Terorisms, vardarbība, naids, svētie kari un vēlme atriebties sākas katrā no mums. Mēs visi esam daļa no upes, ko sauc par cilvēci. Nevie...

1973
25. martā, 2016
Library_page_1024x768_rebyonok-kot-vzglyad
Advaita

Kāpēc jūs sevi salīdziniet ar citiem?

Mēs vienmēr salīdzinām to, kādi mēs esam, ar to, kādiem mums jābūt. Tas, kādiem mums jābūt, ir mūsu domas projekcija par to, kādiem mums ...

2525
3. novembrī, 2015
Library_page_1610896_835949403145176_5636265534192507520_n
Pašizziņas prakses

10 būtiski atmošanās principi

Šajā nelielajā sarakstā esmu apkopojis dažus no svarīgākajiem pamatprincipiem, ko mācu savos semināros un dziedināšanās. Šis ir sākums. I...

9020
22. oktobrī, 2015
Library_page_1900061_629075340499251_1369944240_n
Attiecības

Par patiesu draudzību

Vārds “draugs” (tāpat kā vārds “mīlestība” vai “Dievs”) mūsdienās ir kļuvis gandrīz nenozīmīgs, tukšs no pārmērīgas lietošanas.  Zaudēji...

3765
13. oktobrī, 2015
Library_page_man-on-top-of-the-world-26363-1366x768
Advaita

Tev nevar neizdoties

Tu reizēm vari nokrist uz ceļiem, jā, Tu vari attapties, stāvot sagrautu sapņu gruvešos, sapņu, kas vēl vakar likās tik īsti, kad biji ja...

3842
25. maijā, 2015
Library_page_ob_4b9de7_557347-355751291174626-1597491304-n
Advaita

Kas ir mīlestība?

Centieni iegūt dzīvē pilnīgu uzticību neizbēgami rada skumjas un bailes. Šīs alkas pēc uzticības rada nedrošību. Vai jūs kādreiz jebkādās...

4719
26. aprīlī, 2015
Library_page_483241_10151611386718185_1068586704_n
Attiecības

Kā patiesi palīdzēt?

Ir kāda lieta, ko mēs visi sapratīsim agrāk vai vēlāk:  Nekad nemēģini palīdzēt cilvēkam, kas nav gatavs, lai tam palīdzētu. Kamēr palī...

4893
13. martā, 2015
Library_page_d9jdoptcm0g
Advaita

Saskati godalgu

Gaišā dienas laikā, Londonas ielās, vīrietis piekauj līdz nāvei citu vīrieti. Maiami, cilvēks sakož cita dzīva cilvēka seju. Parīzē, skol...

2913
30. decembrī, 2014
Library_page_1440-900-81079
Advaita

Tava dzīve nevar aiziet greizi

Patiesībā, tava dzīve jau sākotnēji ir noteikta tā, ka viss notiek nevis ar tevi, bet gan notiek tavā labā – tavai garīgajai atmodai, tav...

5687
7. decembrī, 2014
Library_page_photo-3
Advaita

Dzīves aplis

Visā pasaulē, un katru dienu ziņās, cilvēki nogalina cilvēkus. Cilvēki no „vienas puses” nogalina citus „otrā pusē”. Katra „puse” apgalvo...

2845
27. septembrī, 2014
Library_page_p9101610
Advaita

Intervija ar Mooji

Šī ir neparasta intervija ar Mooji. Mēs runājam par harmoniju, par patiesību, kā sabalansēt mūsu garīgo būtību ar mūsu ego un daudz ko ci...

4205
25. jūlijā, 2014
Library_page_7700_1280x1024
Pašizziņas prakses

ПОВЕДЕНИЕ ЙОГА

"Если вы решили начать долгий ритрит, выполнять даже небольшую тапасью, не трубите громогласно об этом перед другими.Ради своего же счаст...

405
20. martā, 2017