Dances of Universal Peace

Mana dzīves deja Deja cilvēces vēsturē ir pastāvējusi vienmēr. Būtībā tā ir sena maģijas forma. Dejotājs iejūtas dejas būtībā un iegūst pārdabiskas spējas. Dejā mainās personība. Tāpat kā joga, deja ieved transā, rada ekstāzi, gaišredzības pieredzi, atver cilvēka iekšējo būtību un galu galā sniedz savienošanos ar Dievišķo. Deja – tas ir radīšanas akts. Tas rada jaunu apkārtējo telpu, un atraisa dejotājā jaunu, daudz augstāku individualitāti. Daudzi man jautā: „Ar kādām dejām Tu nodarbojies? Tās ir pasaules tautu dejas? Vēdera dejas? Ko Tev šīs dejas dod?” Mēģināšu atbildēt uz šiem jautājumiem. Lai gan man nav muzikālās izglītības, mīlestību uz mūziku esmu jutusi vienmēr. Bērnībā nodarbojos ar dejām, baletu. Kad pieaugu, vienmēr centos sekot līdz mūzikas dzīvei Latvijā. 1999. gada vasarā mana māsa uzaicināja mani uz deju nometni netālu no Aizkraukles. Mēs dzīvojām pie dabas, teltīs. Šeit es pirmo reizi saskāros ar dejām. Deju vadītāji bija skolotāji no Anglijas un Holandes. Mani pārsteidza gan mūzikas neparastais dziļums – ģitāras, bungas, flauta, vienkāršās deju kustības, dažādu kultūru, tradīciju mantru dziedāšana, gan vienotība ar cilvēkiem, kuri piedalījās šajā mistērijā un DABA, kas arī bija šī mistiskā procesa dalībniece. Likās, ka Gars, Daba un Cilvēki saplūduši vienā, nebeidzamā DEJĀ, kuras nosaukums ir – DZĪVE. Mēs bijām VIENS VESELS. Likās, ka mēs reāli izdzīvojam visu jūtu daudzveidību, Zemes, Ūdens, Uguns, Gaisa stihiju dievišķās īpašības, un tas viss sniedz neatkārtojamu pieredzi garīgajā ceļojumā un ķermeņa apjaušanā. Toreiz likās, ka man nav muzikālās dzirdes un balss. Taču ķermenis pats kustējās mūzikas pavadījumā, un es dziedāju klusībā pie sevis. Pēc šīs nometnes manā dzīvē sākās dažādas pārmaiņas. Sāku labāk izprast savus tuviniekus. Izmainījās attieksme pret apkārtējo pasauli, un, droši vien pats galvenais, – es sāku pievērst uzmanību savai iekšējai pasaulei. Sāku ieklausīties savā iekšējā balsī, izprast, kas es patiesībā esmu (iekšēji nevis ārēji ), sāku visu dzīvē uztvert daudz mierīgāk (es esmu ļoti emocionāls cilvēks), un uzsāku mīlestības ceļu pie sevis (kā var iemīlēt citu cilvēku, ja nemīl sevi?). Un, protams, es iemīlējos Visuma Miera Dejās. Centos neizlaist nevienu Latvijas un citu zemju vadītāju deju sesiju. Sāku braukt uz dažādām zemēm: Krieviju, Čehiju, Vāciju, Igauniju. Iepazinu deju skolotājus no citām valstīm, man uzradās draugi daudzos pasaules nostūros. No vienkārša dejotāja es kļuvu par skolotāju Vali un Ariene (www.peaceinmotion.eu) skolnieci un sāku apgūt deju profesionālo vadīšanas prasmi. Kopš 2006. gada es patstāvīgi vadu dejas. Es mācījos kopā ar dejotājiem (es pateicos visiem, kas mani atbalstīja un to dara vēl šobrīd). Īpaša pateicība Fatimai, pirmajai sertificētajai deju skolotājai Latvijā. Es sāku vadīt dejas kopā ar viņu, tagad es to daru patstāvīgi. Man ir ļoti labi skolotāji. Mācību rezultātā parādījās balss, es sāku atcerēties melodijas, apguvu dažādu instrumentu spēli (bungas, rindā uz apguvi ir flauta un ģitāra). Ne vienmēr viss izdodas, līdz šim brīdim apgūstu iekšējo ritmu. Domāju, ka ceļam uz pilnību nav gala, taču mēs visi pēc tās tiecamies – un šis process ir bezgalīgs. Pakāpeniski sāku vērot, kas notiek ar deju dalībniekiem, kādas izmaiņas notiek ar viņiem. Pirmkārt tā ir transformācija dažādos līmeņos, gan iekšēja, gan ārēja. Dejas pavada dziednieciska enerģija, kura strādā fiziskajā līmenī. Daudziem dalībniekiem tiek novērota veselības stāvokļa uzlabošanās – pazūd nogurums, sāpes mugurkaulā, bezmiegs, galvas sāpes, iestājas patīkama relaksācija, kas jūtama visā ķermenī, stabilizējas psihe, pazūd stress un uzlabojas garastāvoklis. Katrs deju dalībnieks var pastāstīt par savām izjūtām un pārdzīvojumiem (un tas ir brīnišķīgi, ka mēs esam tik dažādi!), es, kā mācēju, aprakstīju savu pieredzi. Kas man sagādā īpašu prieku, ir tas, ka šīs dejas ir vienkāršas un pieejamas (katrs jebkurā vecumā var uzreiz pievienoties bez iepriekšējas sagatavošanās, galvenais ir līdzdalība). Vienotā dejā apvienojas dažādu kultūru, reliģiju, tradīciju ļaudis. Mēs atnākam dažādu cilvēku grupās, stājamies aplī, sadodamies rokās un speram soli no tagadnes pagātnē….nākotnē….mūžībā. Šeit nav vērotāju vai izpildītāju, šeit visi kļūst par dalībniekiem, radītājiem. Pabeigt savu stāstu par dejām es vēlos ar mūsu deju Skolotāja Saadi Neila Duglasa-Klotca vārdiem (tieši viņš ir radījis Aramiešu lūgšanas deju ciklu): „…Katrā dejā ir daudz kas tāds, ko mēs nevaram izteikt ar vārdiem, tikai ar žestiem, skatu, balss nokrāsu vai klusumu. Tas ir tas, kas dzīvo mūsos, tas, ko mēs pārdzīvojam un varam nodot, izpaužoties ar visu savu būtību…. . Katra deja ietver sevī neatkārtojamu atmosfēru, enerģiju, vibrāciju, kā dzēriena piepildīts trauks. Sakrālā frāze, mūzika un kustība – viss piepilda trauku no kura plūdīs pāri malām, ja to pārpildīs. Lai Visuma Miera Dejas iedvesmo Jūs un dod spēku Jūsu personīgajai Dzīves Dejai! ” Par vēsturi un notikumiem šodien Visuma Miera Dejās var izlasīt mājas lapā : Mana dzīves deja Deja cilvēces vēsturē ir pastāvējusi vienmēr. Būtībā tā ir sena maģijas forma. Dejotājs iejūtas dejas būtībā un iegūst pārdabiskas spējas. Dejā mainās personība. Tāpat kā joga, deja ieved transā, rada ekstāzi, gaišredzības pieredzi, atver cilvēka iekšējo būtību un galu galā sniedz savienošanos ar Dievišķo. Deja – tas ir radīšanas akts. Tas rada jaunu apkārtējo telpu, un atraisa dejotājā jaunu, daudz augstāku individualitāti. Daudzi man jautā: „Ar kādām dejām Tu nodarbojies? Tās ir pasaules tautu dejas? Vēdera dejas? Ko Tev šīs dejas dod?” Mēģināšu atbildēt uz šiem jautājumiem. Lai gan man nav muzikālās izglītības, mīlestību uz mūziku esmu jutusi vienmēr. Bērnībā nodarbojos ar dejām, baletu. Kad pieaugu, vienmēr centos sekot līdz mūzikas dzīvei Latvijā. 1999. gada vasarā mana māsa uzaicināja mani uz deju nometni netālu no Aizkraukles. Mēs dzīvojām pie dabas, teltīs. Šeit es pirmo reizi saskāros ar dejām. Deju vadītāji bija skolotāji no Anglijas un Holandes. Mani pārsteidza gan mūzikas neparastais dziļums – ģitāras, bungas, flauta, vienkāršās deju kustības, dažādu kultūru, tradīciju mantru dziedāšana, gan vienotība ar cilvēkiem, kuri piedalījās šajā mistērijā un DABA, kas arī bija šī mistiskā procesa dalībniece. Likās, ka Gars, Daba un Cilvēki saplūduši vienā, nebeidzamā DEJĀ, kuras nosaukums ir – DZĪVE. Mēs bijām VIENS VESELS. Likās, ka mēs reāli izdzīvojam visu jūtu daudzveidību, Zemes, Ūdens, Uguns, Gaisa stihiju dievišķās īpašības, un tas viss sniedz neatkārtojamu pieredzi garīgajā ceļojumā un ķermeņa apjaušanā. Toreiz likās, ka man nav muzikālās dzirdes un balss. Taču ķermenis pats kustējās mūzikas pavadījumā, un es dziedāju klusībā pie sevis. Pēc šīs nometnes manā dzīvē sākās dažādas pārmaiņas. Sāku labāk izprast savus tuviniekus. Izmainījās attieksme pret apkārtējo pasauli, un, droši vien pats galvenais, – es sāku pievērst uzmanību savai iekšējai pasaulei. Sāku ieklausīties savā iekšējā balsī, izprast, kas es patiesībā esmu (iekšēji nevis ārēji ), sāku visu dzīvē uztvert daudz mierīgāk (es esmu ļoti emocionāls cilvēks), un uzsāku mīlestības ceļu pie sevis (kā var iemīlēt citu cilvēku, ja nemīl sevi?). Un, protams, es iemīlējos Visuma Miera Dejās. Centos neizlaist nevienu Latvijas un citu zemju vadītāju deju sesiju. Sāku braukt uz dažādām zemēm: Krieviju, Čehiju, Vāciju, Igauniju. Iepazinu deju skolotājus no citām valstīm, man uzradās draugi daudzos pasaules nostūros. No vienkārša dejotāja es kļuvu par skolotāju Vali un Ariene (www.peaceinmotion.eu) skolnieci un sāku apgūt deju profesionālo vadīšanas prasmi. Kopš 2006. gada es patstāvīgi vadu dejas. Es mācījos kopā ar dejotājiem (es pateicos visiem, kas mani atbalstīja un to dara vēl šobrīd). Īpaša pateicība Fatimai, pirmajai sertificētajai deju skolotājai Latvijā. Es sāku vadīt dejas kopā ar viņu, tagad es to daru patstāvīgi. Man ir ļoti labi skolotāji. Mācību rezultātā parādījās balss, es sāku atcerēties melodijas, apguvu dažādu instrumentu spēli (bungas, rindā uz apguvi ir flauta un ģitāra). Ne vienmēr viss izdodas, līdz šim brīdim apgūstu iekšējo ritmu. Domāju, ka ceļam uz pilnību nav gala, taču mēs visi pēc tās tiecamies – un šis process ir bezgalīgs. Pakāpeniski sāku vērot, kas notiek ar deju dalībniekiem, kādas izmaiņas notiek ar viņiem. Pirmkārt tā ir transformācija dažādos līmeņos, gan iekšēja, gan ārēja. Dejas pavada dziednieciska enerģija, kura strādā fiziskajā līmenī. Daudziem dalībniekiem tiek novērota veselības stāvokļa uzlabošanās – pazūd nogurums, sāpes mugurkaulā, bezmiegs, galvas sāpes, iestājas patīkama relaksācija, kas jūtama visā ķermenī, stabilizējas psihe, pazūd stress un uzlabojas garastāvoklis. Katrs deju dalībnieks var pastāstīt par savām izjūtām un pārdzīvojumiem (un tas ir brīnišķīgi, ka mēs esam tik dažādi!), es, kā mācēju, aprakstīju savu pieredzi. Kas man sagādā īpašu prieku, ir tas, ka šīs dejas ir vienkāršas un pieejamas (katrs jebkurā vecumā var uzreiz pievienoties bez iepriekšējas sagatavošanās, galvenais ir līdzdalība). Vienotā dejā apvienojas dažādu kultūru, reliģiju, tradīciju ļaudis. Mēs atnākam dažādu cilvēku grupās, stājamies aplī, sadodamies rokās un speram soli no tagadnes pagātnē….nākotnē….mūžībā. Šeit nav vērotāju vai izpildītāju, šeit visi kļūst par dalībniekiem, radītājiem. Pabeigt savu stāstu par dejām es vēlos ar mūsu deju Skolotāja Saadi Neila Duglasa-Klotca vārdiem (tieši viņš ir radījis Aramiešu lūgšanas deju ciklu): „…Katrā dejā ir daudz kas tāds, ko mēs nevaram izteikt ar vārdiem, tikai ar žestiem, skatu, balss nokrāsu vai klusumu. Tas ir tas, kas dzīvo mūsos, tas, ko mēs pārdzīvojam un varam nodot, izpaužoties ar visu savu būtību…. . Katra deja ietver sevī neatkārtojamu atmosfēru, enerģiju, vibrāciju, kā dzēriena piepildīts trauks. Sakrālā frāze, mūzika un kustība – viss piepilda trauku no kura plūdīs pāri malām, ja to pārpildīs. Lai Visuma Miera Dejas iedvesmo Jūs un dod spēku Jūsu personīgajai Dzīves Dejai! ” Par vēsturi un notikumiem šodien Visuma Miera Dejās var izlasīt mājas lapā : Mana dzīves deja Deja cilvēces vēsturē ir pastāvējusi vienmēr. Būtībā tā ir sena maģijas forma. Dejotājs iejūtas dejas būtībā un iegūst pārdabiskas spējas. Dejā mainās personība. Tāpat kā joga, deja ieved transā, rada ekstāzi, gaišredzības pieredzi, atver cilvēka iekšējo būtību un galu galā sniedz savienošanos ar Dievišķo. Deja – tas ir radīšanas akts. Tas rada jaunu apkārtējo telpu, un atraisa dejotājā jaunu, daudz augstāku individualitāti. Daudzi man jautā: „Ar kādām dejām Tu nodarbojies? Tās ir pasaules tautu dejas? Vēdera dejas? Ko Tev šīs dejas dod?” Mēģināšu atbildēt uz šiem jautājumiem. Lai gan man nav muzikālās izglītības, mīlestību uz mūziku esmu jutusi vienmēr. Bērnībā nodarbojos ar dejām, baletu. Kad pieaugu, vienmēr centos sekot līdz mūzikas dzīvei Latvijā. 1999. gada vasarā mana māsa uzaicināja mani uz deju nometni netālu no Aizkraukles. Mēs dzīvojām pie dabas, teltīs. Šeit es pirmo reizi saskāros ar dejām. Deju vadītāji bija skolotāji no Anglijas un Holandes. Mani pārsteidza gan mūzikas neparastais dziļums – ģitāras, bungas, flauta, vienkāršās deju kustības, dažādu kultūru, tradīciju mantru dziedāšana, gan vienotība ar cilvēkiem, kuri piedalījās šajā mistērijā un DABA, kas arī bija šī mistiskā procesa dalībniece. Likās, ka Gars, Daba un Cilvēki saplūduši vienā, nebeidzamā DEJĀ, kuras nosaukums ir – DZĪVE. Mēs bijām VIENS VESELS. Likās, ka mēs reāli izdzīvojam visu jūtu daudzveidību, Zemes, Ūdens, Uguns, Gaisa stihiju dievišķās īpašības, un tas viss sniedz neatkārtojamu pieredzi garīgajā ceļojumā un ķermeņa apjaušanā. Toreiz likās, ka man nav muzikālās dzirdes un balss. Taču ķermenis pats kustējās mūzikas pavadījumā, un es dziedāju klusībā pie sevis. Pēc šīs nometnes manā dzīvē sākās dažādas pārmaiņas. Sāku labāk izprast savus tuviniekus. Izmainījās attieksme pret apkārtējo pasauli, un, droši vien pats galvenais, – es sāku pievērst uzmanību savai iekšējai pasaulei. Sāku ieklausīties savā iekšējā balsī, izprast, kas es patiesībā esmu (iekšēji nevis ārēji ), sāku visu dzīvē uztvert daudz mierīgāk (es esmu ļoti emocionāls cilvēks), un uzsāku mīlestības ceļu pie sevis (kā var iemīlēt citu cilvēku, ja nemīl sevi?). Un, protams, es iemīlējos Visuma Miera Dejās. Centos neizlaist nevienu Latvijas un citu zemju vadītāju deju sesiju. Sāku braukt uz dažādām zemēm: Krieviju, Čehiju, Vāciju, Igauniju. Iepazinu deju skolotājus no citām valstīm, man uzradās draugi daudzos pasaules nostūros. No vienkārša dejotāja es kļuvu par skolotāju Vali un Ariene (www.peaceinmotion.eu) skolnieci un sāku apgūt deju profesionālo vadīšanas prasmi. Kopš 2006. gada es patstāvīgi vadu dejas. Es mācījos kopā ar dejotājiem (es pateicos visiem, kas mani atbalstīja un to dara vēl šobrīd). Īpaša pateicība Fatimai, pirmajai sertificētajai deju skolotājai Latvijā. Es sāku vadīt dejas kopā ar viņu, tagad es to daru patstāvīgi. Man ir ļoti labi skolotāji. Mācību rezultātā parādījās balss, es sāku atcerēties melodijas, apguvu dažādu instrumentu spēli (bungas, rindā uz apguvi ir flauta un ģitāra). Ne vienmēr viss izdodas, līdz šim brīdim apgūstu iekšējo ritmu. Domāju, ka ceļam uz pilnību nav gala, taču mēs visi pēc tās tiecamies – un šis process ir bezgalīgs. Pakāpeniski sāku vērot, kas notiek ar deju dalībniekiem, kādas izmaiņas notiek ar viņiem. Pirmkārt tā ir transformācija dažādos līmeņos, gan iekšēja, gan ārēja. Dejas pavada dziednieciska enerģija, kura strādā fiziskajā līmenī. Daudziem dalībniekiem tiek novērota veselības stāvokļa uzlabošanās – pazūd nogurums, sāpes mugurkaulā, bezmiegs, galvas sāpes, iestājas patīkama relaksācija, kas jūtama visā ķermenī, stabilizējas psihe, pazūd stress un uzlabojas garastāvoklis. Katrs deju dalībnieks var pastāstīt par savām izjūtām un pārdzīvojumiem (un tas ir brīnišķīgi, ka mēs esam tik dažādi!), es, kā mācēju, aprakstīju savu pieredzi. Kas man sagādā īpašu prieku, ir tas, ka šīs dejas ir vienkāršas un pieejamas (katrs jebkurā vecumā var uzreiz pievienoties bez iepriekšējas sagatavošanās, galvenais ir līdzdalība). Vienotā dejā apvienojas dažādu kultūru, reliģiju, tradīciju ļaudis. Mēs atnākam dažādu cilvēku grupās, stājamies aplī, sadodamies rokās un speram soli no tagadnes pagātnē….nākotnē….mūžībā. Šeit nav vērotāju vai izpildītāju, šeit visi kļūst par dalībniekiem, radītājiem. Pabeigt savu stāstu par dejām es vēlos ar mūsu deju Skolotāja Saadi Neila Duglasa-Klotca vārdiem (tieši viņš ir radījis Aramiešu lūgšanas deju ciklu): „…Katrā dejā ir daudz kas tāds, ko mēs nevaram izteikt ar vārdiem, tikai ar žestiem, skatu, balss nokrāsu vai klusumu. Tas ir tas, kas dzīvo mūsos, tas, ko mēs pārdzīvojam un varam nodot, izpaužoties ar visu savu būtību…. . Katra deja ietver sevī neatkārtojamu atmosfēru, enerģiju, vibrāciju, kā dzēriena piepildīts trauks. Sakrālā frāze, mūzika un kustība – viss piepilda trauku no kura plūdīs pāri malām, ja to pārpildīs. Lai Visuma Miera Dejas iedvesmo Jūs un dod spēku Jūsu personīgajai Dzīves Dejai! ” Par vēsturi un notikumiem šodien Visuma Miera Dejās var izlasīt mājas lapā.