Gara Vasara Team

Augu īpašības atrodas sistemātiskā sakarā ar to garšu, elementāro sastāvu, sildīšanas un dzesēšanas efektiem, ar iedarbību pēc to sagremošanas, kā arī citām potencēm. Pretēji ķīmiskās analīzes sarežģītībai, kad mēs bieži apmaldāmies informācijas jūklī, šī sistēma noskaidro augu fundamentālās īpašības. Rietumu fitoterapijā šādas sistēmas nav, un tas nosaka tās ierobežotību.

Ajurvēda uzskata, ka auga garša nav kaut kas nejaušs, bet gan ir tās īpašību rādītājs. Dažādām garšām ir dažādi efekti. Parasti garšu mēs nesaistām ar ārstniecisko efektu. Kad runājam par garšu, ar to domājam baudas momentu, ko gūstam no attiecīgās barības. Rietumu fitoterapija uzskata, ka auga garša lielā mērā ir līdzeklis viņa identifikācijai, nevis auga izraisītā efekta apzināšanai. Vispār ņemot, ka asas, kodīgas zāles izraisa sildošu un stimulējošu efektu, bet rūgtās palīdz mazināt drudzi, bet šī pozīcija nav kļuvusi par pamatu zāļu klasifikācijai pēc garšas. Sanskrita vārdam „rasa”, kas apzīmē garšu, ir daudz nozīmju. Tās visas palīdz saprast garšas nozīmīgumu ajurvēdā. Rasa nozīmē būtība, tādējādi garša norāda uz auga būtību un, visticamāk, ir galvenais viņa īpašību apzināšanas kritērijs. Rasa nozīmē sula, kas nozīmē, ka attiecīgās zāles garša ataino īpašības sulai, kas dod šim augam spēku. Rasa nozīmē arī „dot augstu vērtējumu”, „artistiskums un sajūsma”, „muzikālā nots”; tādējādi garša noteic sajūtu uztveri, kas arī ir auga būtība. Augus varam uztvert, pateicoties viņu skaistumam un spēkam. Rasa nozīmē „cirkulācija”, „just, piedzīvot pacilātību”, „dejot”, pie kam visas šīs nozīmes atspoguļojas auga garšas enerģizējošajā spēkā. Garša iedarbojas uz mūsu nervu sistēmu ar prānas starpniecību. Dzīvības enerģija mutē ir saistīta ar smadzeņu prānu. Garša stimulē nervus, modina apziņu un sajūtas, dodot tām mundrumu un pacēlumu. Tādējādi garša iekustina mūsu pašu rasu jeb dzīvības šķidrumu. Nervu (īpaši kuņģa nervu) stimulācijas ceļā garša iedarbojas uz agni, un līdz ar to pieaug barības pārstrādes iespējas. Tieši labas garšas īpašības ir nepieciešamas, lai aktivizētu mūsu agni un nodrošinātu adekvātu gremošanu. Tādēļ barība, kas ir bagāta vitamīniem un minerālvielām, var būt maz barojoša, ja nav pienācīgas garšas. Gadījumos, kad nav pienācīgas agni stimulācijas, arī gremošana nav pietiekama. Tādēļ ajurvēdas medicīna vienmēr sevī ietvērusi ēdiena pagatavošanas mākslu, kurā tiek izmantotas atbilstošās garšvielas. Kopā ņemot, tā ir daļa no nozares, daļa no ajurvēdas zinātnes sfēras par augiem (ajurvēdiskā fitoterapija). Kad esam slimi, mēs zaudējam apetīti un garšas izjūtu. Garša, apetīte un gremošanas potenciāls ir savstarpēji saistīti. Ja nav garšas sajūtas, tad ir drudža un slimības pazīmes, tad ir zems agni līmenis, bet augsts amas līmenis. Lai uzlabotu agni stāvokli un likvidētu slimību, nepieciešams uzlabot garšu, garšas sajūtu. Tādēļ ajurvēda garšvielām piešķir tik lielu nozīmi. Tieksme uz gardiem ēdieniem liecina par „badainu” agni jeb slimības klātbūtni. Grūtības slēpjas apstāklī, ka ar garšas pastiprinātājiem mēs esam sabojājuši mūsu garšas izjūtu. Garša ir sensora īpašība, kas pieder ūdens elementam. Augi pārstāv dzīvības formu, kas pieder ūdens elementam. Sekojoši, garša ataino to enerģiju un elementus, kas darbojas attiecīgajā augā. Lietus ūdens sākotnēji ir bez garšas, taču latentā stāvoklī tam ir visas garšas raksturīpašības. Šīs garšas akumulējas, ūdenim krītot uz zemi un izejot cauri pieciem atmosfēras elementiem, no kā tas paņem attiecīgās īpašības.

Ajurvēda izšķir sešas galvenās garšas kvalitātes:

salds,

skābs,

sāļš,

ass (kodīgs),

rūgts,

saistošs (šķērms; tāds, no kā mute kļūst bieza).

Katru garšu veido divi elementi. Salda garša sastāv no zemes un ūdens; skābs no zemes un uguns; ass – no uguns un gaisa; rūgts – no gaisa un ētera; saistošs sastāv no zemes un gaisa. Salda garša ir cukuriem un cietēm. Skāba – produktiem, kas tikuši fermentēti vai arī ir skābi. Sāļa garša ir sāļiem un sārmiem. Asa garša ir identiska sīvam, pikantam vai kodīgam un bieži ir aromātiska. Rūgta garša ir kā, piemēram, drudzenei. Saistošai garšai ir atbilstoša īpašība, ko rada tanīni, piemēram, ozola miza. Kaut arī šīs sešas garšas īpašības nodod piecu elementu īpašības, tie visi balstās ūdens elementā, kas iepriekšminētos izpauž. Mēs garšu atpazīstam tikai tad, ja mūsu mēle ir mitra.

www.champi.multiservers.com