Advaita

Advaita Vedanta ir jogas filozofijas sistēma, Vēdāntas slavenākais virziens. Pamata tēze skan šādi: "Brahmans ir īsts, pasaule ir nereāla, džīva (individuālā dvēsele) un Brahmans – ir viens un tas pats"; tādā veidā sistēma interpretē Upanišadu tekstu "Tat tvam asi" ("Tu esi Tas"). Par Advaitas pamatlicējiem pieņemts uzskatīt Šankaru un Gaudapadu. Advaita ir mācība par ne-dalāmību. Saskaņā ar Advaitu, dualitātes pasaule, kurā mēs dzīvojam, eksistē pateicoties maijai - radīšanas spēkam. Runājot par personību, dualitātes uztvere atbilst avidya (neziņai), kuras dēļ vienotība ar Brahmanu nav sasniedzama, bet tās vietā pastāv plurālisms. Tas ir līdzīgis tam, kā virve tiek kļūdaini pieņemta par čūsku. Kad virve ir atpazīta, čūska pazūd. Līdzīgi, apzinoties Brahmanu, izzūd dualitāte/daudzveidība. Advaita nozīmē atteikšanos no stereotipu, dogmu un priekšstatu radītajām barjerām. Tā ir dzīves uztvere, ka viss notiek šobrīd, šajā mirklī, un tas ir vienīgais, kas mums patiesi pieder. Advaita būtībā ir Īstenība.