Deju un kustību terapija

Deju un kustību terapija ir psihoterapijas veids, kurā izmanto kustību, lai uzlabotu cilvēka sociālo, kognitīvo, emocionālo un fizisko dzīvi. Deju un kustību terapijas metode balstās pieņēmumā, ka cilvēka ķermenis un psihe ir savstarpēji mijiedarbīgas sistēmas, tātad mūsu kustības atspoguļo mūsu domāšanas un jūtu paternus. Rodot iespēju radošai jūtu ekspresijai, ir iespēja panākt izmaiņas kustību stilā, un nonākt pie izmaiņām emocionālajā stāvoklī un domāšanas veidā. Izmainoties mūsu emocijām, mainās arī mūsu attieksme pret sevi un savu ķermeni un analoģisks process notiek, izmainot mūsu kustību raksturu un stilu. Deju un kustību terapija kā psihoterapijas metode sāk attīstīties tikai 20.gs. 40-os gados Amerikā un par deju un kustību terapijas pionieri uzskata Marianu Čeisu. Viņa bija profesionāla dejotāja un deju skolotāja, kas savā deju studijā eksperimentāli atklāja un pētīja to dabisko dziedinošo potenciālu, kas piemīt dejai.