Ģimenes izvietojumi metodes pamatlicējs ir vācu psihoterapeits Berts Hellingers. Viņš pētīja likumsakarības par cilvēku attiecībām dzimtā un izveidoja psiholoģisko metodi, kas palīdz apzināties savu ģimeniski radniecīgo problēmu saknes, uzlabot attiecības ar tuviem cilvēkiem un rast risinājumu sarežģītām dzīves situācijām. Pats Berts Hellingers apgalvo: „Ģimenes izvietojumi vispār ir ļoti vienkārša metode. Izvēlas svarīgu attiecību dalībnieku aizstājējus, sakārto tos savstarpējās attiecībās un tā arī atstāj. Sakārtošanas laikā pēkšņi atklājas un parādās kaut kas slepens, un tas cilvēks, kuram tiek veikta sakārtošana, uzreiz pamana, kas ir atklājies. Tas ir vienkārši.” Saskaņā ar izvietošanas metodi ģimene un dzimta tiek uztverta kā sistēma, kuras dzīve tiek pakārtota noteiktiem likumiem, noteiktai kārtībai. Mēs zinām likumus, kas darbojas mums apkārtesošajā pasaulē, bet dzimtas un ģimenes likumu sistēmu nezina daudzi. Hellingers tos nosauc par „mīlestības likumiem”. Mīlestība ir attiecību plūsma starp cilvēkiem, un tā var pastāvēt tikai tur, kur tā atbalsta dzīvi. Dzīves (tas nozīmē arī ģimenes) kārtībaspārkāpumi noved pie mīlestības zaudējuma, un sekas var būt konflikti, šķiršanās, nespēja izveidot ģimeni, slimības, agras nāves un nelaimes gadījumi ģimenes locekļu – gan pieaugušo, gan bērnu – vidū. Izvietojumu norises laikā ir iespējams noskaidrot problēmas būtību, ieraudzīt un apzināt situāciju kopā ar visām personām, kas līdzdarbojas, izdzīvot to emocionāli un notraukt vai noņemt saspringumu enerģijas līmenī.