Gurdžieva kustības

Sakrālām dejām un kustībām vienmēr ir bijusi svarīga loma īstenu garīgo skolu darbā. Tās izsaka nezināmo dimensiju un pieatver to, kas ir slēpts no vidējā cilvēka- augstākā līmeņa esamības realitāte. Ja mēs esam spējīgi virzīties no mūsu parastā līmeņa uz augstāku, tas nozīmē, ka mūsos ir kaut kas mainījies. Šīs izmaiņas tiek vadītas ar tiešiem kosmiskiem likumiem, zināšanas par kuriem eksistē un var tikt atklātas. Savu sākotnējo ceļojumu laikā, apmeklējot dažādus Vidējo austrumu un Centrālās Azijas klosterus, Gurdžijevam izdevās redzēt un piedalīties daudzos deju rituālos un ceremonijās. Un tad viņš saprata, ka deja var tikt izmantota, kā izteiksmes līdzeklis augstākās kārtības zināšanām – kosmiskajām zināšanām. Katra dejas detaļa ir ļoti svarīga, pat katrs sīkākais elements tiek ņemts vērā. Nekas netiek atstāts gadījuma patvaļai vai iztēlei. Eksistē tikai viens iespējamais žests, poza, caur kuru prezentējas noteikta cilvēka vai kosmiskā situācija. Cits žests, poza vai kustība tajā pašā vietā neattēlotu īstenību – viņš būtu maldīgs. Gurdžijevs apguva Sakrālo Deju principus, kuri veido objektīvās mākslas līniju. Viņš veltīja savu ilgo dzīvi mācoties un saprotot šos augstākos principus, viņš parādīja ceļu uz Patiesību - caur kustību. Gurdžijeva Sakrālās Kustības Dažas no Kustībām pilnīgi jūtami reprezentē sevi, kā pieredzes nodošanas veidu, kas nevar tikt utverta ar parasto racionālo domu. Cilvēks var sajust, ka viņā notiek sevišķs alķīmisks process, kurš ne tikai var parādīties, kā Ceļa uzzibsnījums, bet arī norāda viņam tālāko virzību. Sākotnējā problēma ar kuru sastopas iesācēji – tas ir darbs ar pareizo pozu, žestiem un kustībām. Šajā posmā viņi mācās fokusēt uzmanību uz dažādām ķermeņa daļām, kuras piedalās kustībās, un vadīt tās. Šis ir pietiekami sarežģīts uzdevums. Cits uzdevums- sevis vērošana un sajušana, kā vienotu veselumu (kas ietver sevī trīs aspektus: fizisko, intelektuālo un fizisko). Tas ir pagrieziens uz daudz smalkāku uzmanības kvalitāti. Tādā veidā izveidojusies dubultā piepūle (ķermeņa daļu smalkā vadība un patstāvīgā uzmanība uz sevi kā vienotu veselumu) nes sev līdzi acumirklīgu un spilgtu brīvības sajūtu, kura kaut arī ir īslaicīga, bet ir tik neaizmirstama, ka velk pie sevis vēl un vēl.