Ošo pasaulē ir pazīstams ar savu revolucionāro ieguldījumu iekšējās pārveidošanās zinātnē - pieeju meditācijai, kas atzīst mūsdienu dzīves ātro ritmu. Viņa izstrādātās unikālās „aktīvās meditācijas” veidotas, lai vispirms atbrīvotu ķermenī un prātā uzkrājušos stresus - izietu dziļu attīrīšanās procesu, lai tādējādi būtu vieglāk pieredzēt meditācijas bezdomu un atslābinājuma stāvokli. Ošo mācības pamatā ir viengabalains cilvēks, kurš caur meditāciju cenšas izzināt savu es, savu ego, bailes, vājumu, garlaicību, greizsirdību, prieku, mīlestību. Līdz ar izzināšanu ego kļūst nevajadzīgs. Atbrīvojoties no ego, cilvēks ir spējīgs atklāt augstāko atklāsmi – svētlaimi. Ošo uzskatīja, ka cilvēks ir nelaimīgs sava ego dēļ. Ego tandēmā ar prātu ir tas, kas padara cilvēku godkārīgu, skopu, ambiciozu, miesaskāru un agresīvu. Ja visu šo enerģiju atbrīvotu, tās būtu pietiekami, lai sasniegtu svētlaimi. Būtiska Ošo mācības sastāvdaļa ir meditācija. Tas ir process, pilnīga apzināšanās un būšana nomodā. Atšķirībā no citām meditāciju tehnikām, Ošo izmanto dažādus paņēmienus: skaņas, trokšņus, kustības, dejas. Ir izveidotas dažādas meditācijas tehnikas: Dinamiskā meditācija, Kundalini meditācija, Nadabramas meditācija, Džiberiša meditācija, Nataradžas meditācija, Čakru elpošanas meditācija u.c. Ošo ir izstrādājis arī meditatīvu terapiju sēriju: „Mistiskā roze”, „Bez-domām” un „Dzimis no jauna”. Tās ir unikāli vienkāršas un efektīvas, ar minimālu mijiedarbību starp dalībniekiem, taču grupas enerģija palīdz katram indivīdam padziļināt viņa procesu. Ceturtā meditatīvā terapija ir „ Atgādinot sev par aizmirsto valodu, kādā runāt ar savu ķermeni - prātu”, ko var praktizēt grupā vai pa vienam. „Meditāciju tehnikas ir nepieciešamas, lai nogrieztu jūsu sasaisti ar pagātni, lai pārtrauktu jūsu sapņošanu par nākotni, lai noturētu jūs šajā mirklī...it kā šis brīdis ir vienīgais, kas jums ir. Tad vairs nav nepieciešama neviena tehnika.“ Ošo