Tantra

Sanskrita vārds „tantra” cēlies no divu Sanskrita vārdu kombinācijas: `tanoti` jeb paplašināt un `trajati` jeb atbrīvot; abi vārdi attiecas uz apziņu. Tādā veidā vārds “tantra” nozīmē “atbrīvošanās paplašinoties”, bet precīzāk – “apziņas atbrīvošana, to paplašinot”. Hinduistu Tantra sevī ietver sarežģītus reliģiozi - filozofiskus uzskatus par pasauli un cilvēku, kā arī dažādu reliģiozu rituālu kopumu. Lielākoties Tantras prakse ir sarežģīti vingrinājumi, tie ir vērsti uz cilvēka vispārējām pārmaiņām - gan ķermeni, gan enerģiju, gan apziņu. Hinduistu Tantras jēga ir divu sākumu – vīrieša un sievietes, Šiva un Šakti – apvienošanā, kuri ir visuma pamatā. Budisma tradīcijās ar vārdu “tantra” apzīmē noteiktu mācību, kuras rezultāts ir Budas stāvokļa sasniegšana, praktizējošajam pārveidojoties vai transformējoties. Budismā Tantra ir prakses un rituālu sistēma, kurā tiek izmantota sarežģīta un sazarota simbolu sistēma; darbs ar čakrām, centriem un kanāliem (nadi), kas ļauj sasniegt pilnīgi citu izpratni par cilvēka uzbūvi un tā mijiedarbību ar apkārtējo pasauli, ievirzīt apziņu jaunā uztveres līmenī. Tantriskajai praksei ir raksturīgi izmantot seksuālo enerģiju, lai to pārvērstu garīgajā enerģijā. Vēl viena Tantras īpatnība ir tas, ka tajā tiek izmantoti visi pieejamie cilvēka resursi un īpašības, lai sasniegtu tā garīgo attīstību. Pat trūkumi un netikumi kļūst par iespaidīgu atbrīvošanās līdzekli. Tantrā nav nevienas dzīves jomas, kas nebūtu pārveidojama garīgajā praksē.