Transpers. psiholoģija

Transpersonālā psiholoģija ir humānistiskās psiholoģijas virziens ar pētījumiem par garīgumu, ķermeņa un prāta attiecībām, transformāciju un izmainītiem apziņas stāvokļiem. Tā ir radusies 20. gs. 60. gadu beigās ASV. Šī virziena dibinātāji ir plaši pazīstami filozofi, psihologi un psihoterapeiti Ā. Maslovs, S. Grofs, A. Votss, M. Merfijs, E. Sutičs u. c. Šī psiholoģijas virziena teorētisko problēmu kopumu izveidojuši psihoanalītiskā, humānistiskā un transpersonālā virziena psihologi, kā arī citu zinātņu nozaru vadošie zinātnieki un domātāji - V. Džeimss, Z. Freids, O. Ranks, V. Raihs, K. G. Jungs, K. Rodžerss, K. Vilbers, K. Pribrams u.c. Transpersonālās psiholoģijas pamata uzdevums ir pārvarēt cilvēka iespēju robežas, atklāt visas viņa spēju rezerves. Transpersonālā psiholoģija pēta apziņu plašā tās spektru izpausmē: apziņas daudzos stāvokļus, garīgo krīzi, intuīcijas attīstīšanu, daiļradi, personīgos resursus, parapsiholoģiskos fenomenus. Tā balstās uz klasisko un neklasisko filozofisko antropoloģiju, pasaules garīgām tradīcijām, dažādiems pašatklāsmes un psihoterapijas veidiem, tādi kā: meditācija, holotropā elpošana, mākslas terapiju, kustību terapija, gaišreģība aktīva iztēle, pašhipnoze u.c.