Vadžrajāna

Vārds „vadžra” sākotnēji apzīmēja dieva Indras zibens bultu, bet vēlāk sāka apzīmēt īpašu substanci, kas tika iztēlota spoža, caurspīdīga un nesalaužama kā dimants. Tāpēc Vadžrajānas skolu parasti raksturo kā „dimanta ratu”. Šis savdabīgais un neizprotamais budisma virziens radās m.ē. 1. gs. Indijā un tālāk izplatījās Nepālā, Tibetā, Ķīna un Japānā. To ir grūti definēt tā noslēpumaina rakstura dēļ. To caurvij okultisms, maģiski un mistiski elementi. Tā pamatā var saskatīt seno tantrisma filozofiju, kas ir ietekmējusi gan budismu, gan hinduismu. Vadžrajāna meklē iespējas pāriet no šķietamību pasaules pie tukšama, caur kuru cilvēks identificējas ar Absolūto. Lai šo stāvokli sasniegtu tiek lietotas īpašas tehnikas: maģiski vārdi (Mantra), žesti (Mundra), apaļa vai daudzstūraina diagramma (Mandala (nozīmē „meditācijas aplis”). Līdzīgi kā citās šāda veida reliģijās, arī vadžrajānas budismā ir svarīgi darboties guru vadībā un būt spējīgam nodoties pastāvīgai, uzticības pilnai reliģiskai praksei.