Joga

Joga - sanskritā "yuj" nozīmē "apvienot". Joga palīdz harmonizēt prātu, ķermeni un garu, sniedzot vienotības sajūtu ar Visumu. Tā ir pasaulē senākā metode cilvēka personības vispusīgai attīstībai. Jogas kā senas indiešu filosofijas pamatprincipi ir mūžīgi un tikpat patiesi šodien, kā pirms vairākiem gadu tūkstošiem. Lai garīgi pilnveidotos, ir arī jāpanāk fiziska, intelektuāla un emocionāla harmonija. Tātad joga nozīmē sevis kā ķermeņa, gara un intelekta attīstīšana. Viena no centrālajām idejām jogā ir prāta kontrole. Ja spējam kontrolēt un disciplinēt sava prāta darbību, tad arī spēsim sasniegt izvirzītos mērķus. Joga arī uzsver pozitīvās domāšanas spēku Joga nesludina vienu konkrētu reliģiju, un tieši tāpēc jogas dzīvesveidu un filosofiju var pielietot jebkurš, neatkarīgi no reliģiskās pārliecības. Jogai ir vairāki virzieni, kā arī daudz dažādu stilu un skolu. Starp klasiskās jogas atzariem ir Hatha joga (fiziskā ķermeņa joga), Radža (aštanga) joga (karaliskā jogu), Karma Joga (darbības joga), Bhakti joga (kalpošanas joga) un Jnana joga (zināšanu joga). Katrs no šiem jogas veidiem rod savu ceļu uz cilvēka pilnveidi un harmoniju. Hatha joga vairāk pievēršas veselības nostiprināšanai, elpošanas vingrinājumiem , relaksācijai un meditācijai . Pēc Svāmi Vivekānandas ierašanās ASV 1893. gadā rietumos sāka strauji izplatīties jogas prakse tās fiziskajā aspektā. Daudzi jogu uzskata vienkārši par vingrinājumiem veselības uzlabošanai, bet arī jogas mistiskie aspekti ir piesaistījuši daudzus sekotājus visā pasaulē.