10 mīti, kam esam noticējuši

Ir laiks iemācīties ko jaunu, atmaskojot kā nepatiesus desmit apgalvojumus, ko vienmēr esam uzskatījuši par patiesiem.  

1. Būt vienam nozīmē būt vientuļam – “vienatne” ne vienmēr nozīmē, ka esam vientuļi, un “attiecības” nebūt nenozīmē, ka esam laimīgi.

Sliktas attiecības var likt mums justies daudzreiz vientuļākiem, nekā tad, ja esam vieni. Kad šķiet, ka kaut kas nav kārtībā, atrodiet brīdi, lai iepauzētu un pavadītu laiku ar personu numur viens – paši ar sevi. Atrodiet un iepazīstiet sevi, celiet savu pašvērtību, un nākamreiz, kad nokļūstat attiecībās, kas kā balasts jūs velk pie zemes, esiet gatavi pārcirst tauvas.

2. Cilvēks jūtas laimīgs tikai tad, kad viņam ir viss, ko viņš vēlas.

Būt laimīgam nebūt nenozīmē, ka jūs nealksiet neko vairāk, tas nozīmē, ka esat pateicīgi par to, kas jums pieder, un pacietīgi gaidāt to, kas vēl nāks. Dažkārt mēs tik ļoti esam aizņemti, mēģinot paveikt ko lielu, ka mēdzam nepamanīt tās mazās lietas, kas dzīvei piešķir burvību. Tādēļ novērtējiet šo dienu tādu, kāda tā ir.  Tagad ir “vecie labie laiki”, kuru jums pēc gadiem pietrūks. Un izlasiet [Daniela Gilberta grāmatu] “Paklūpot pār laimi” (Stumbling on Happiness).

3. Ja kādam sāp, tas vienmēr ir pamanāms.

Nekad nenovērtējiet par zemu citu cilvēku jūtas, jo, būsim godīgi, katram ir savas problēmas. Vienkārši dažiem labāk nekā citiem izdodas to noslēpt. Mēs nekad nezinām, kas notiek aiz slēgtām durvīm, un tiesāt citu nozīmē nevajadzīgi izšķiest laiku un enerģiju. Ja jums pietiek laika tiesāt citus, tas nozīmē vien to, ka jums ir pārāk daudz brīva laika. Paceliet savu pēcpusi un dariet ko lietderīgu.

4. Dzīvei jāvirzās pēc noteikta scenārija.

Galu galā tas, kas mums patiešām sagādā sāpes, ir tikai mūsu pašu domas. Vienkārši atļaujot sev just to, ko mēs jūtam, un esot godīgiem pašiem pret sevi, mēs topam dziedināti. Mums vienmēr ir pilnīga rīcības brīvība attiecībā uz to, kā reaģējam uz notikumiem un apstākļiem mūsu dzīvē. Atbrīvojieties no priekšstatiem attiecībā uz to, kādai jāizskatās jūsu dzīvei, un ļaujieties reālajai dzīvei, kas tieši šobrīd nopūlas, lai izlauztu ceļu uz jūsu apziņu. Mainiet to, ko spējat, bet attiecībā uz to, ko mainīt nespējat, mainiet savas domas, un dodieties tālāk, ieguvuši sirdsmieru. 

5. Mums jāatbilst noteiktiem kritērijiem.

Tikai brīdī, kad pārstājam sevi salīdzināt ar citu sevis versiju, vai tā būtu īsta vai izdomāta, kad pārstājam salīdzināt sevi ar citiem cilvēkiem, īstiem vai izdomātiem, mēs izjūtam, kas ir miers, īsts, nevis izdomāts. Izlasiet [Morgana Skota Peka grāmatu] “Ceļš, kuru izvēlēties” (šis ir Zvaigzne ABC nosaukums, iepriekš izdota kā “Nepazīstamais ceļš”) (The Road Less Traveled).

6. Lieliska dzīve ir tikai dažu izredzēto privilēģija.

Ja vien katru rītu pieceļoties sacīsiet: “Šodien būs lieliska diena,” katru pēcpusdienu atradīsiet iemeslu, lai apgalvotu: “Šī ir lieliska diena!”, un katru vakaru atradīsiet ieganstu atzīt, ka šī patiešām bija lieliska diena, kādu dienu (tas gan prasīs kādu laiku) varēsiet ar smaidu atskatīties, pasmaidīt par savām atmiņām un teikt: “Jā, esmu nodzīvojis lielisku dzīvi!”

7. Cilvēkam nav nepieciešamas grūtības.

Dažkārt visam jāsaiet grīstē, pirms viss nostājas savās vietās. Dažkārt mums jāļauj nepareizajiem cilvēkiem iet, lai vietā varētu nākt pareizie. Dažkārt mums vajag justies vājiem, lai pēc tam izjustu, cik brīnišķīgi ir būt patiesi stipriem. Dažkārt mums nepieciešams kāds trieciens, lai apjaustu, ka nekas īsti mūs nespēj sagraut. Dažkārt mums jāsatiek daudzi cilvēki, kas mums tikai patīk, pirms mēs satiekam to, kuru iemīlam. Dažkārt līdz ar labo jāsaņem deva sliktā, apzinoties, ka galu galā tas viss veido vērtīgu pieredzi.

8. Būt stipram nozīmē, ka tev nesāp.

Patiesībā visstiprākie cilvēki ir tie, kam sāp, bet viņi to pieņem, mācās no sāpēm, un tiek ar tām galā. Tā ir drosme paņemt pauzi, izraudāties, tad notraukt putekļus no pleca un atgriezties ringā, lai cīnītos kā vēl nekad.

9. Mēs drīkstam izlikties. 

Pirms saki “Es tevi mīlu,” tev tiešām jāmīl. Pirms saki “Paldies,” tev patiešām jābūt pateicības jūtām. Pirms saki “Piedod,” tam jābūt no sirds. Pirms saki “Es tev piedodu,” sajūti, ka tiešām esi piedevis. Gadījumos, kad vispirms ir jūtas un tikai pēc tam seko vārdi, mums vajag mazāk vārdu, un tie trāpa tieši mērķī. Izlasiet [Dona Migela Rīza grāmatu] “Četras vienošanās” (The Four Agreements).

10. Sapņot nav lietderīgi.

Vislielākās dāvanas ir tās, ko neredzam ar acīm, toties dziļi jūtam sirdī. Tas, kas ir saskatāms acīm, parasti ir tikai neliela daļiņa no tā, kas patiesībā iespējams. Iztēle ir spēja redzēt dziļāk – saskatīt to, kas ir svarīgs, bet nav acīm redzams. Kaut kur visneiedomājamākās lietas gaida, kad tās atklāsim, tikai mūsu sapņiem jābūt pietiekami drosmīgiem, lai tās saskatītu.

* Avots: http://www.marcandangel.com

* No krievu valodas tulkoja Daina Bukele 

* Korektore: Kristīne Kūriņa