Lasītava

Skatīt pēc:
Datuma Popularitātes
W836_joga_ri_ga Square81_10640_554866707896864_2057411988_n
Prāts & psiholoģija

Dzīve bez pārsteigumiem: kāpēc trauksme ir noderīga

Pasaule, kas pilna nenoteiktības, izsauc trauksmi, taču bez tās nevar būt arī cerība uz labāku dzīvi, uzskata psihologi.

Kāpēc mūsdienās tik daudzi cilvēki izskatās saspringuši un norūpējušies? Tas ir būtisks jautājums uz kuru cenšas atbildēt gan garīgās veselības speciālisti, gan vienkāršā tauta, tomēr ir uzskats, ka jautāt vajag pilnīgi pretējo. Kā gan tas var būt, ka cilvēki nav trauksmes paralizēti katru dienu, katru mirkli? Beigu beigās, trauksme taču uzplaukst neskaidrības apstākļos – bet šobrīd pasaule ir pilna potenciālu draudu, kurus mēs līdz galam nesaprotam un nespējam kontrolēt.

Lielākai daļai no mums vienkārši nākas noticēt tam, ka lidmašīnas nenokritīs, vai tam, ka mēs neinficēsimies ar listerijām dzerot no ledusskapja izņemtu pienu. Pēkšņa, neparedzama kustība pasaules finanšu sistēmā draud jebkurā brīdī iznīcināt mūsu iztikas līdzekļus, vēl tam klāt pievienojas daudzās neskaidrības Breksita dēļ, meli par amerikāņu kodolu kodiem un visur eksistējošs klimatu pārmaiņu spoks. Un it kā tā vēl nepietiktu, mēs veselām dienām marinējamies interneta vidē, kura radīta, lai kurinātu paniku bīstamību dēļ, kuras mēs, iespējams, varētu arī ignorēt.

Šeit noderētu daži apzīmējumi. “Stress”, tajā nozīmē, kādā to izmanto psihologi, nozīmē momentānu reakciju uz ārēju spiedienu, un samērīgs tā daudzums, kopumā pat ir vēlams: cilvēki, kuri neizjūt stresu, nekad negatavojas eksāmeniem un neievēro noteiktos gala termiņus. Lielākajā daļā ikdienišķu situāciju stress pazūd tikko zūd ārējais spiediens. Tas nozīmē, ka šodien, pats vienkāršākais līdzeklis, lai tiktu galā ar stresu, un ar iemeslu, kas jūs dara nemierīgus – ir veikt grūtu darbu, parunāt ar to, kuru esat sastrīdējies, - distancēties vai atiet malā no stresa avota. (Nepārtraukts un hronisks stress pieprasa citu pieeju).

Bet trauksme – tā ir īpaša iekšēja reakcija uz stresu, un bieži daļēji tā ir pat daudz bīstamāka. Kā atzīmē Austrālijas rakstniece Sāra Vilsone savā rokasgrāmatā  “Sākumā briesmonis ir jāpārveido par skaistuli” (First, We Make the Beast Beautiful), problēma nav vienkārši tajā, ka eksistē daudz iemeslu nemieram. Būtība ir tajā, ka sabiedrība faktiski reizēm atbalsta trauksmes veicinošas darbības, piemēram, pārlieku lielu aizņemtību, citādi, vari iegūt “balvu” , sabiedrības piekarinātas birkas saņemot  sliņķa, pašapmierināta cilvēka, kuru maz uztrauc apkārtējā vide, reputāciju. Bez tam, jūtot trauksmi, jūs sākat meklēt citus iemeslus nemieram, tajā skaitā, arī pašu trauksmes sajūtu, it kā šis apburtais loks jau tāpat nav jūs pietiekami nogurdinājis.

 “Trauksmi” tāpat izsauc vesela rinda oficiālu psiholoģisku traucējumu. Bet ir nosacījumi, kuri neparasti skaidri pasaka, ka robeža starp “psihiskām saslimšanām” un “parastiem cilvēciskiem pārdzīvojumiem” ir subjektīva un ir atkarīga kā no kultūras normām, tā arī no zinātnes. Vienkārši iemesls tam, ka “ģeneralizēti trauksmes traucējumi” ir kļuvuši daudz izplatītāki mūsdienās, slēpjas tajā, ka tie par slimībām tika atzīti tikai 1980.gadā “Garīgo traucējumu diagnostikas un statiskas rokasgrāmatā”. (Ja jūs jūtat, ka esat “uzvilkušies vai saērcināti” vai ja jums ir “grūtības koncentrēt uzmanību”, iespējams, ka tas attiecas arī uz jums).

Gadījumu skaits no 2001.gada audzis, un viens no galvenajiem iemesliem ir aktīvā GlaxoSmithKline kustība medijos, pēc tam, kad viņi trauksmes ārstēšanai saņēma ASV atļauju antidepresanta Paxil pārdošanā (Seroxat Lielbritānijā). “Vietējie ziņu izlaidumi  [Savienotās Valstīs] paziņoja, ka līdz 10 miljoniem amerikāņu ir cietuši no neatzītās slimības, - raksta žurnālists Brendans Kerners. – Skatītājiem tika piedāvāts pavērot simptomus: nemiers, nogurums, uzbudināmību muskuļu sasprindzinājums, slikta dūša, diareja un svīšana …”

Lai būtu skaidrs, tas nenozīmē, ka cilvēkiem ar diagnosticētiem trauksmes traucējumiem nav reālas saslimšanas jeb to, ka lai risinātu problēmu zāles nav nepieciešamas: “Galvenais trauksmes priekšvēstneša vēstījums ir tas, ka nemiers kļūst par klīnisku problēmu – tas ir tad, kad trauksme sāk kontrolēt mūsu dzīvi, bet mēs nespējam kontrolēt savu trauksmi”, - saka Roberts Edelmans, nopelniem bagātais tiesu un klīniskās psiholoģijas profesors Rohemtonas Universitātē. Bet tas tāpat atgādina, ka trauksme, pēc būtības – nav dīvaina psiholoģiska anomālija, bet fundamentāls cilvēka funkcionēšanas aspekts. Kā paskaidro Džeims Klirs, grāmatas “Elementārie ieradumi” autors, problēma ir tajā, ka tā ir evolūcijas reakcija, kura mums dota, lai apstādinātu, radikālo, kas atšķiras no šīs dienas.

Pirmatnējie cilvēki dzīvoja “momentālas iedarbības vidē”, kā arī pārējie zīdītāji: viņu katra brīža izvēlei bija nozīme, tā kā to ietekme bija momentāna. Mēs ieraudzijām plēsēju un sajutām pārskrienam nemiera vilni, kurš liek mums bēgt prom. Vai tad, kad mēs jūtamies bīstami izsalkuši un koncentrējam uzmanību, lai ātri atrastu ēdienu. Tikko kā apdraudējums būs aiz muguras, nemiers izzudīs. Bet mūsdienu cilvēki dzīvo “vidē ar aizkavētu iedarbību”. Mums maksā par darbu nedēļas vai mēneša beigās, mūsu profesionālā apmācība aizņem gadus. Kad mēs noliekam naudu – vai arī ja to nedarām – sekas var neparādīties un nav jūtamas desmitiem gadu garumā. Tāpēc trauksmei nav izejas. Tā uzkrājas un sabiezē. Tas palīdz izskaidrot to, kāpēc nacionālie un starptautiskie ziņu notikumi, tādi kā Breksits vai Donalda Trampa ievēlēšana, bieži izsauc personīgo trauksmi, tajā skaitā ar klīnisku raksturu. Daži cilvēki – piemēram, Trampa Amerikā nereģistrētie imigranti, - tiek pakļauti tiešai, nepārprotamai  ietekmei. Bet pat tad, ja tas uz jums neattiecas, kādu laiku jūs to nespēsit saprast. Vēl vairāk, bieži šķiet, ka jūs neko nespējat darīt tam pretojoties – nav ekvivalents pirmatnējā mednieka – vācēja bēgt vai meklēt ēdamo lēmumam. Kad nav nevienas iespējas konstruktīvai darbībai, mēs sākam uztraukties un spekulēt, un tas šķiet konstruktīvi, pat ja tā nav.

Viena no reakcijām uz trauksmi, kas izsaukta “iejūdzoties” 24 stundu ziņu ciklā, “sastāv no tā, ka cilvēki cenšas atrast vairāk informāciju, tāpēc ka šī trauksme ir saistīta ar kontroles trūkumu, viņiem šķiet, ka vēl vairāk informācijas sniegs viņiem lielāku iespēju kontrolēt”, saka amerikāņu terapeits Lorijs Gottlibs, grāmatas (pašlaik tiek gatavota  iznākšanai) “Iespējams, ka jums ar kādu vajag parunāt” autors. “Bet tas tā nav – šī iemesla dēļ cilvēki jūtas vēl nemierīgāki”.

Lūk kāpēc lielākā daļa nefarmaceitisku padomu trauksmes mazināšanai, neatkarīgi no tās iemesla, iekļauj ierobežojumus un reālu kontroles pastiprināšanu: atrast konstruktīvas darbības, kuras var tikt veiktas, realizējot tās, pie tam atturoties no centieniem kontrolēt to, ko jūs nespējat kontrolēt, jo tā ir papildus trauksmes recepte. (Tā ir “kontroles dihotomija”, kura uzplaukusi Senajā Grieķijā un Romā).

Jūs personiski nespējat garantēt komfortablu nonākšanu pensijā vai ilglaicīgu fizisko veselību, nemaz nerunājot par optimālām attiecībām starp Lielbritāniju un pārējo Eiropu. Bet jūs varat izskaitļot, cik daudz jūs varat atļauties atlikt, un kontrolēt savus ietaupījumus. Var nodarboties ar sportu vairākas reizes nedēļā un vairāk ēst lapu zaļumus. Var uzsākt lokālas, konkrētas politiskas darbības. Neatkarīgi no tā, vai jūs sasniegsiet vēlamo mērķi vai ne jūsu trauksmes līmenis visticamāk mazināsies.

Beigu beigās ir jāatzīst dāņu filozofa Serena Kirkegora vēl 1844.gadā “Trauksmes koncepcijā” teiktais - ka visa veida nemiera kodolā ir labas ziņas: pirmkārt, jūs neizjutīsiet trauksmi, ja jums nav brīvība un kaut vai iespēja uz labu iznākumu. “Nebūtu nekādas trauksmes, ja nebūtu iespēja”, - rakstīja psihologs Rollo Meijs pārfrāzējot Kirkegoru. Ja jūs būtu pilnīgi pārliecināti, ka dzīve turpmāk jums nesīs tikai neveiksmes un zaudējumus, jūs pilnībā varētu krist depresijā, bet nejustos kā uz galējās robežas.

Trauksme – tā ir apziņas pieredze, ka dzīve spēj atnest panākumus, apmierinājumu un prieku kopā ar bailēm, ka jūs nezināt kā to sasniegt. Un kaut arī nopietna trauksme, bez šaubām, var būt nogurdinoša problēma, kura prasa ārstēšanu, dažas sajūtas kā nedrošība par nākotni, bez šaubām, ir daļa kura dzīvi padara dzīves cienīgu. Ja jums kādreiz izdosies izslēgt nepatīkamu pārsteigumu iespēju, jūs atklāsiet, ka labu pārsteigumu iespēja arī ir zudusi.

* Autirs: Olivers Burkemans;

* No krievu valodas tulkoja Ingūna Paupe.

X

** Dārgais lasītāj!
Priecājamies, ka Tu baudi un dalies ar mūsu portāla lasītavas rakstiem.
Vēlamies vien atgādināt - zināšām bez prakses nav nekādas vērtības!
Apmeklē mūsu portāla notikumu Kalendāru , atrod sev piemērotāko un sāc praktizēt!

Library_page_wild-865296_1280
Prāts & psiholoģija

Izvairieties no ziņām

Ziņas prātam ir kā cukurs ķermenim Mēs esam tik labi informēti un tomēr zinām tik maz. Kādēļ tā? Tādēļ, ka pirms 200 gadiem tika izdomāt...

10292
14. aprīlī, 2016
Library_page_alone-2666433_1280_1_
Ķermenis & veselība

Slimība palīdz mums iegūt vēlamo

Daži psihoterapeiti uzskata, ka gandrīz visu saslimšanu pamatā ir psiholoģisks iemesls. Tomēr klasiskā medicīna oficiāli atzīst septiņas ...

15847
12. janvārī, 2016
Library_page_is_this_how_you_see_me-1429508
Prāts & psiholoģija

Prasme sadzirdēt savas vēlmes

Bieži runāju par to, "Kā izprast savas patiesās vēlmes", jo šī tēma ir izrādījusies par vienu no tām, kas cilvēkus interesē visvairāk, st...

12569
22. martā, 2016
Library_page_8377860-r3l8t8d-1000-7
Prāts & psiholoģija

32 atklājumi 32 gados

Ir brīži, kad sakrājas tik daudz jautājumu, ka tiem kaut kādā veidā ir jāļauj parādīties dienas gaismā. Rakstniece, žurnāliste, blogere u...

9835
13. martā, 2016
Library_page_face
Prāts & psiholoģija

Pieci muļķības likumi

Pazīstama ekonomista raksts par to, kādēļ idioti ir tik bīstami un vai ir iespējams ar viņiem cīnīties. Itāļu vēsturnieks-ekonomists Kar...

12877
5. janvārī, 2016
Library_page_d9jdoptcm0g
Ķermenis & veselība

Iemācīties ieklausīties savā ķermenī

 „Visas slimības sākas galvā”. Tieši mūsu domas ir spējīgas vadīt tik sarežģītu sistēmu kā cilvēka organisms. Lai iemācītos valdīt pār s...

11704
11. decembrī, 2015
Library_page_12040762_m
Prāts & psiholoģija

Mācība par dziedinošo domu spēku

Luīze Heja mums atgādina, ka mēs paši esam atbildīgi par visiem notikumiem savā dzīvē - vislabākajiem un vissliktākajiem. Katra mūsu doma...

10710
21. novembrī, 2015
Library_page_img_1272
Prāts & psiholoģija

8 jautājumi, kas mainīs tavu dzīvi

„Manis teiktais varbūt nemainīs tavas domas, bet nekad nav par vēlu, vai, kā manā gadījumā, pārāk agri, lai kļūtu, kas tu vēlies būt. Tam...

11714
22. aprīlī, 2015
Library_page_1238860_543114525762000_854984976_n
Ķermenis & veselība

Zemapziņa tic tam, ko jūs sakāt

Esmu sapratusi, ka lielākā daļa cilvēku nemaz nevēlas dzirdēt labas ziņas. Viņiem patīk sliktās, jo tās dod iespēju pažēloties par dzīvi....

20971
24. martā, 2015
Library_page_8379310-r3l8t8d-1000-11
Prāts & psiholoģija

Viktors Frankls - tiem, kuri zaudējuši dzīves jēgu

Viktors Frankls - slavenais austriešu ārsts-psihoterapeits, psihologs un filozofs, pabijis Osvencimā. Piedāvājam nodaļu no viņa grāmatas ...

12582
13. janvārī, 2015
Library_page_gunes
Prāts & psiholoģija

10 lietas, ko tu piedzīvosi, kad sāksi izbaudīt vienatni

Ir cilvēki, kas domā, ka “būt vienam” ir slikti. Tas nozīmē, ka esi nesabiedrisks vai nevēlams, un neviena no šīm pozīcijām netiek uzskat...

9577
16. decembrī, 2014
Library_page_travel_0009
Prāts & psiholoģija

7 psiholoģijas likumi, kas spēj izmainīt jūsu pasaules uzskatu

Vienkārši, bet ļoti efektīvi  psiholoģijas likumi, spējīgi apgriezt kājām gaisā jūsu pasaules uztveri! Psiholoģijas likumi, kuri var pad...

27317
30. novembrī, 2014
Library_page_overworked
Prāts & psiholoģija

Kāpēc mēs visi esam tik aizņemti?

Eimija Raupa (rakstniece, akupunktūriste, herbāliste un sieviešu veselības un auglības eksperte) raksta izdevumā „The Huffington Post” 20...

7212
24. novembrī, 2014
Library_page_original
Prāts & psiholoģija

Возможно ли быть всегда счастливым?

Отсутствие энергии – это первый признак приближающихся несчастий и болезней. В Аюрведе говорится, что если человек продвигается в духовно...

6062
2. novembrī, 2014
Library_page_10325712_662210477185737_6215411496030530408_n
Prāts & psiholoģija

Ja šķiet, ka viss iet greizi, vienkārši atcerieties šīs 8 lietas

„Es sēžu uz savas slimnīcas gultas, gaidot abu krūšu noņemšanu. Bet dīvainā kārtā es jūtos laimīga. Līdz šim man nebija problēmu ar vesel...

10137
22. oktobrī, 2014
Library_page_1-2
Prāts & psiholoģija

Vēlēšanos veikals

Visuma nomalē atrodas kāds veikaliņš. Izkārtnes tam sen jau nav – to kādreiz aiznesa kāda viesuļvētra, bet jaunu izkārtni saimnieks nelik...

6011
19. augustā, 2014
Library_page_original-5
Prāts & psiholoģija

Sāpes no tuvākas iepazīšanās ar sevi

Kā mēs kļūstam ar kādu pietiekami tuvi, tad viņa sabiedrībā mēs neizbēgami noņemam visas maskas un sociālās lomas. Viņš pamazām uzzina mū...

6310
8. augustā, 2014
Library_page_315400_4051152993680_1122618631_n
Prāts & psiholoģija

15 iemesli, kāpēc sākt sekot savam sapnim jau šodien

Kādu dienu visa Jūsu dzīve nozibsnīs gar Jūsu acīm. Pārliecinieties, ka tā būs skatīšanās vērta /autors nezināms/. Vai Tev ir sapnis? Vē...

5847
31. jūlijā, 2014
Library_page_308511_542176242501837_471737872_n
Ķermenis & veselība

рАковая жизнь или психосоматика онкологии

Сегодня есть много «официальных» теорий возникновения рака. В них описываются влияния вирусов, мутаций и канцерогенов как пускового факто...

5749
28. jūlijā, 2014
Library_page_bicycle-1822528_1280
Prāts & psiholoģija

Проблема как тоник для эго

«Эго не чувствует себя хорошо, легко, ему не достаточно 
холмиков, оно хочет горы. Даже если это страдание, это не
 должен быть холмик, э...

4637
3. februārī, 2012
Library_page_1-2
Prāts & psiholoģija

Магазин желаний

На задворках Вселенной находился один магазинчик. Вывески на нем давно уже не было - ее когда-то унесло ураганом, а новую хозяин не стал ...

4528
15. septembrī, 2014