Joga dvēselei

JOGA DVĒSELEI – tie ir nelieli, bet ļoti nozīmīgi vingrinājumi, kurus esmu apkopojusi, balstoties uz Eriksona koučingu un geštaltterapiju. 

Es ticu, ka tas viss, apkopots un integrēts, jums dos maksimālo efektu. Piepildot un mainot sevi no iekšpuses, mēs dabiski nonākam līdz izmaiņām ārpusē.

Katrs no šiem vingrinājumiem kļūst saprotams tikai jūsu personīgās pieredzes rezultātā. Tos nav tik svarīgi saprast kā izdzīvot un izmēģināt.

1. Vingrinājums "Ko es vēlos tieši tagad?"

Bieži vien mēs esam pieraduši bloķēt mūsu vēlmes vai arī uzstājīgi izvairāmies no kaut kā savā dzīvē. Neapzināti automātiski tērējot milzums daudz spēka tam, lai kaut ko nepielaistu sev tuvāk.

Trauksme, bailes, nemiers, garlaicība un apjukums – tie ir nobloķētu, neapzinātu vēlmju signāli.

Tātad ko jūs vēlaties tieši tagad? Kad lasāt šo rakstu, domīgi aplūkojat fotogrāfiju... Novēršat skatienu? Ko jūs jūtat, vēlaties tieši tagad?

*****Šodien, rīt apstājieties un uzdodiet sev šo jautājumu: "Ko es vēlos tagad? Ko es tagad patiesībā jūtu?" Vienkārši piefiksējiet šo sajūtu un vēlmi. Izvelciet to augšpusē. Apzinieties. Padariet to sev redzamu.

2. Vingrinājums "Ko es tagad dzirdu, redzu, jūtu?"

Uzdevums: Iemācīties ieslēgties pasaulē. Un arī izslēgties. 

Lielākoties mēs atrodamies "izslēgtā" stāvoklī. Mūsu jūtas ir atslēgtas. Mēs esam iegrimuši savās domās vai arī koncentrējamies kāda konkrēta uzdevuma izpildei. Daudzi no mums pat nepamanīs, ja apkārtnē notiks kādas izmaiņas. Mūsu apziņā pasaule ir sastingusi bildīte – tāda, kādu mēs to reiz esam iegaumējuši. Pasaulē mēs orientējamies nevis balstoties uz to, kas notiek tagad, bet izmantojot karti, ko esam radījuši savā galvā. Iepriekšējo notikumu nospiedumi, pazīstamu vietu kadri, pierasto sajūtu katalogs, cilvēku tēli. Reiz nofotografējuši apkārtni, mēs izvēlamies izmantot šīs fotogrāfijas arī turpmāk. Mēs orientējamies nevis uz reālo pasauli, bet gan uz savām iedomām par to. 

Ko jūs tagad redzat?

Tieši sev priekšā, tālumā, apkārtnē? Ieraugiet visu tā, it kā uz to visu raudzītos pirmo reizi. Atdzīviniet, atjaunojiet bildīti. Iztērējiet dažas minūtes, lai visu apskatītu. Gūstiet baudu no šīs skatīšanās. Jūs noteikti to sajutīsiet!

Nebūvējiet nekādas aprakstošas konstrukcijas: "Es redzu māju, koku zari šūpojas..." Vienkārši ieslēdziet savu vērošanas kanālu.

Ko jūs tagad dzirdat?

Ieklausieties. Jauki, vai ne? Cik daudz skaņu, un smadzenes cenšas katru identificēt... Nepazīstamas skaņas rada jautājumu: "Kas tas ir?".

Ko jūs tagad jūtat: Kādas sajūtas ir jūsu ķermenī? Piemēram, siltums mugurā, pēdas sajūt mīkstu paklāju, durstoša sajūta degunā...

Kādas emocijas jūs jūtat? Piemēram, miers, samierināšanās, skumjas...

Pamēģiniet ieslēgties pasaulē kaut vai tikai uz 5 minūtēm un jūs redzēsiet, cik ļoti, ļoti tas bagātinās jūsu pieredzi!

Pasaule eksistē neatkarīgi no tā, vai jūs to redzat vai nē, ar jums vai bez jums. Tāpat kā jūsu televizora tumšais ekrāns neietekmē televīzijas darbu. Tā vienkārši ir JŪSU izvēle.

Ir svarīgi saprast, ka katrā laika mirklī mums ir iespēja izvēlēties, kādā stāvoklī būt – būt ieslēgtam pasaulē vai būt ļoti tālu no tās.

Abi stāvokļi, – gan "ieslēgts", gan "izslēgts" – ir svarīgi.

Ja jūs sēžat zobārsta krēslā, tad labāk jutīsieties tad, ja domās būsiet ļoti tālu no šīs vietas un nekoncentrēsieties uz smaržām, skaņām un sajūtām.

Taču bieži mēs atdalām sevi no pasaules un savām izjūtām ar necaurejamu filtru, caur kuru ir ļoti sarežģīti adekvāti uztvert pasauli.

3. Vingrinājums – Sajust sevi no iekšpuses

Mums ir trīs zonas, kurās apzināmies pasauli – "iekšējā", "ārējā" un "vidus". Pateicoties tam, ka apzināmies to, kas notiek šajās zonās, mēs saprotam, kas notiek ar mums un ar pasauli tagad. Mēs "sajūtam" pasauli.

Iekšējā zona ir tas, kas atrodas mūsu iekšpusē – "zem ādas". Ārējā zona ir tas, kas notiek ārpus ādas robežām. Vidējā zona – tā ir fantāziju, plānu, domu un atmiņu pasaule.

Tas, ko varat sajust tikai jūs – tā ir "iekšējā zona"; ja to pašu tagad var sajust arī citi cilvēki, tad, iespējams, tā ir "ārējā zona".

Tagad sakoncentrējieties uz "iekšējo zonu".

Ieskatieties iekšienē. Ko jūs tagad sajūtat? Atdzīviniet katru sava ķermeņa daļiņu. Sajūtiet galvas augšdaļu, seju, acis, kaklu, rīkli, plecus, izjūtas krūtīs un mugurā. Ar iekšējo skeneri izejiet pa rokām. Sajūtiet siltumu plaukstās. Kādas ir sajūtas plaukstās? Iespējams, karstums vai durstoša sajūta. Turpiniet uz leju pa ķermeni. Neizlaidiet nevienu sava ķermeņa milimetru. Atdzīviniet sevi no iekšpuses. Ar pēdām sajūtiet grīdu vai arī kroseņu pēdas daļu. Sajūtiet savu ādu kā vienotu virsmu, kas savieno jūs ar pasauli. Sajūtiet, kā jūs elpojat un to, kas notiek ar jūsu elpu. 

Kā jums tas patīk? Kādas tagad ir jūsu sajūtas?

4. Vingrinājums – Paskatīties uz pasauli ar bērna acīm

Mums ir trīs zonas, kurās apzināmies pasauli – "iekšējā", "ārējā" un "vidus". Pateicoties tam, ka apzināmies to, kas notiek šajās zonās, mēs saprotam, kas notiek ar mums un ar pasauli tagad. Mēs "sajūtam" pasauli. Iekšējā zona ir tas, kas atrodas mūsu iekšpusē – "zem ādas". Ārējā zona ir tas, kas notiek ārpus ādas robežām. Vidējā zona – tā ir fantāziju, plānu, domu, atmiņu pasaule.

Tas, ko varat sajust tikai jūs – tā ir "iekšējā zona"; ja to pašu tagad var sajust arī citi cilvēki, tad tā ir "ārējā zona".

Tas skan dīvaini, taču lielāko daļu laika mēs redzam nevis pašu pasauli, bet tās fotogrāfiju. Mēs it kā skatāmies, bet neredzam. Mēs esam pārņemti ar savām domām un analīzi, ļoti reti reāli saskaroties ar pasauli. Ar šo "ārējo zonu".

Bērns redz pasauli pirmo reizi. Viņam vēl nav tādas ilgus gadus krātas spriedumu un uzskatu bagāžas kā mums. Viņš tikai rada savu bildīti.

Tās ir lamatas, jo pasaule visu laiku mainās, bet mēs orientējamies uz savām bildītēm. Visbiežāk mēs atrodamies "vidus zonā" – domās, plānos un analīzē. Bet pasaule ārpusē un pasaule iekšpusē netiek apzinātas, ievērotas. 

Saskarsmes brīdis ar pasauli – tas ir brīnišķīgs!

Pamēģiniet, un jums patiks.

Tagad apskatiet apkārtesošos priekšmetus. Sakiet sev: "Es apzinos..."

Piemēram, es tagad apzinos to, ka uz aizkariem ir ēnas, liānas zarus, kas pieskaras logam... Es apzinos putnu čivināšanu aiz loga un tālas cilvēku balsis.

Izrunājot pie sevis to, ko redzat, dzirdat un sajūtat, uz kādu brīdi jūs varēsiet izrauties no analīzes, un tas ļaus visu patiesi apzināties.

Tātad kas ir tas, ko jūs apzināties tieši tagad?

Avots: http://dybova.ru/

* No krievu valodas tulkoja Kristīna Zacesta speciāli priekš www.garavasara.com

* Korektore: Liene Lāce