Kā izprast emocijas

Cilvēki, kas pauž emocijas, bieži jūt, ka tas ir daudz labāk, nekā paturēt emocijas sevī. Saskaņā ar ajūrvēdu vēl labāk ir izprast emocijas, nekā tās apspiest vai izpaust. Izprotot emocijas, tās tiek pārveidotas un atbrīvotas. Ja esi dusmīgs, padomā, kādi notikumi ir izraisījuši šīs dusmas. Un tad paraugies, kas ir dusmu pamatā. Parasti dusmu, baiļu un citu negatīvu emociju cēlonis ir aizvainojums. Kāda ļoti dziļa sāpe, ko esi centies apklusināt.

Dziļas, neatrisinātas emocijas var tracināt prātu. Tās atņem enerģiju, novadot to tur, kur tās nav iespējams kontrolēt vai arī tās izpaužas kā ķermeņa saslimšana. Iespējams, nevar tikt galā ar visām emocionālajām sāpēm, tiklīdz tās parādās, jo īpaši tad, ja kāds notikums ir satriecis vai saņem emocionālo traumu, pirms esi nobriedis to izprast un pieņemt.

Ķermenim un prātam ir spēcīgi izdzīvošanas instinkti, kas var ignorēt apzinātus procesus. Fobijas vai mazāk skaidri apjaušama, bet vienlīdz nepiemērota un ierasta rīcība, var būt uzvedība, kas izveidojusies kā aizsardzības vai noliegšanas mehānisms. Fobijas novērš uzmanību no neatrisinātājām sāpēm. Enerģija tiek izmantota nolieguma vai izvairīšanās uzturēšanai, nevis labsajūtas veicināšanai. 

Sāpju atrisināšana atbrīvo enerģiju, kas tikusi izmantota noliegumam vai, izvairoties no problēmas, vai kas parādās kā simptomi fiziskā plānā. Velti laiku tam, lai rastu risinājumu emocionālajām sāpēm. Šis process sastāv no maziem solīšiem, ar kuriem virzies uz priekšu, bet daži šķiet ved atpakaļ, līdz īstajā brīdī sajūti iekšējas pārmaiņas. Izmaiņas notiek, ja centies izprast, pieņemt un palaist vaļā.

Lai atrisinātu dziļas emocionālas sāpes, palīdzība jāmeklē sevī, iekšējā gudrībā. Vēro savu ķermeni un prātu, kad centies noskaidrot to, ko pārdzīvo. Uzdod sev jautājumu, kāpēc to piedzīvo. Attīsti saikni ar savu iekšējo gudrību, lai tā parāda savu unikālo saprašanas veidu. Ļaujies, lai Tevi vada no iekšienes – tur slēpjas iespējas, kas Tev ir patiešām nepieciešamas. Tad ir būtiski rīkoties saskaņā ar tām. 

Sāc saskatīt savā dzīvē sakritības vai sinhronus notikumus. Uzdod sev vienkāršus jautājumus, it kā Tevi uzklausītu gudrs cilvēks. Ne vienmēr var saņemt tūlītējas vai tiešas atbildes. Ikdienas dzīvē var notikt kāda šķietami nejauša sakritība. Kāds var kaut ko pateikt vai iedot grāmatu, kas aizskar kādu stīgu, vai varbūt satiec kādu, kas sniedz jaunus priekšstatus par Taviem iekšējiem jautājumiem. Šo sakritību apstākļi katram cilvēkam ir unikāli un, loģiski domājot, tos var viegli atvairīt. Izmanto veselo saprātu un spēju izšķirt, bet nepalaid garām to neuzkrītošo veidu, kādā padoms nāk. Vingrinoties tas kļūst arvien vieglāk un ar laiku pamanīsi, ka dzīvo arvien lielākā saskaņā ar savu dzīvi.

Iespējams, Tev būs iekšēja nepieciešamība meklēt atbalstu pie kāda, kad sapratīsi un atzīsi to, ko esi pieredzējis, kā tajā laikā esi reaģējis un visbeidzot, kā no tā cietis. Kad notiks šī iekšējā atzīšana, sajutīsi to spēku, kas turēja šīs sāpes. Tad būsi gatavs pieņemt to labo, kas paliek pāri no sāpēm.

Sāpju izdzīvošana

Emocionālie ievainojumi var būt ļoti sāpīgi un cilvēki bieži nevēlas stāties pretim sāpēm. Emocionālo sāpju izdzīvošana ir viens no veidiem, kā tās atlaist. Ir vispāratzīts fakts, ka, piemēram, vienīgais veids, kā tikt galā ar smagām zaudējuma sāpēm, ir tās izdzīvot. Ja sērošanas process beidzas, pirms sāpes ir beigušās, var rasties citas psiholoģiskas un fiziskas problēmas, kas var nešķist saistītas ar smago zaudējumu. Ievēro šo „sāpju izdzīvošanas” principu, kad pieredzi jebkāda veida sāpes.

Mīli sevi

Atlaišana ir process, tas ir līdzeklis, ar ko mēs augam. Izdzīvo to lēni un pamazām. Atceries mīlēt sevi šā procesa laikā. Prāts un ķermenis vienmēr cenšas saglabāt veselību, bet to izejas punkts ir tas, kādā stāvoklī tie ir pašlaik. Tiem ir nepieciešams laiks, rūpes, vingrināšanās un maiga disciplīna.

Sāpju izpēte

Kad pārdzīvo emocionālas vai fiziskas sāpes, vai ir kādi emocionāli sarežģījumi, apstājies un pavēro, kā Tu uztver sāpes vai sarežģījumus, kā arī veic dažus praktiskus pasākumus, lai tos mazinātu.

Bezkaislīgi, ar vērīgu prātu vēro un izjūti sāpes. Sasaisti šo pārdzīvojumu īpašības ar došām. Uzdod sev jautājumus par saviem pārdzīvojumiem. Esi pacietīgs, parasti ir nepieciešama vingrināšanās, lai to izprastu. Iemācies atpazīt veidu, kā zināt, ka esi saņēmis jēgpilnu atklāsmi. Uzticies sev, lai saņemtu iekšējās gudrības padomu, kas var būt paslēpts ikdienas prāta pļāpās.

Šo jautājošu novērošanas vingrinājumu var veikt jebkādu dzīves sarežģījumu gadījumā. Strādā ar problēmu un izpēti visus tās aspektus. Atceries, Tu esi vērotājs. Mīlot, ar pacietību un rūpību meklē izpratnes un atrisinājuma atslēgas.

Kas es esmu?

Tas ir jautājums, uz kuru nav atbildes. Bet, ja to uzdod klusumā vai meditācijā, tas sniedz arvien lielāku izpratni par esamības daļām, kas sniedzas ārpus vārdiem – izpratne par to, „kas es patiešām esmu”. Tā dziedina iekšējas brūces un veicina veseluma izveidošanos. Katrs to pieredz citādi. Turpinot vaicāt, „kas es esmu?”, Tava iekšējā gudrība palielināsies, neskatoties uz to, kādi ir ārējie apstākļi, un gaisma spīdēs cauri visiem ievainojumiem, kas vēl arvien ir jānes.

No Džūditas Morisones (Judith H Morrison) grāmatas The Book of Ayurveda: A guide to personal wellbeing, Gaia, 1994 

* No angļu valodas tulkoja Katrīne speciāli priekš www.garavasara.com