Lasītava

Skatīt pēc:
Datuma Popularitātes
W836_medita_cija Square81_10640_554866707896864_2057411988_n
Emocijas

Mainot savu prātu, mēs fiziski mainām savas smadzenes

Ričards Devidsons – emocionālās neirozinātnes speciālists un viens no tiem cilvēkiem, kuram mēs varam būt pateicīgi par neiroplastikas fenomena atklāšanu. Šajā intervijā viņš stāsta par savu jauno grāmatu “Jūsu smadzeņu emocionālā dzīve”, (tulkojumā krievu valodā - “Kā emocijas kontrolē smadzenes” kas nedaudz tika pieminēts Šerona Beglija rakstā), par to kā mūsu emocionālie stili iespaido mūsu dzīvi un par to, kā to var mainīt ar meditācijas palīdzību.

 

Vai jūs īsumā varētu formulēt to, ar ko jūs pašlaik nodarbojaties?

Es veicu pētījumus, kuru rezultātus es tieši tagad apkopoju grāmatā “Jūsu smadzeņu emocionālā dzīve” (The Emotional Life of Your Brain) tā ir veltīta cilvēku emocionāliem stiliem: tam, cik dažādi tie reaģē uz emocionāliem izaicinājumiem. Stāsts ir par to, ka jau diezgan agrīnos savas karjeras etapos esmu atklājis divus novērojumus, kuri būtiski ietekmēja manu darbu un formulēja nākamo zinātnisko interešu kodolu.

Pirmais vērojums bija tāds: visu cilvēcisko emociju atšķirīgā iezīme ir tā, cik dažādi katrs cilvēks reaģē uz nepatikšanām ikdienā. Ikvienam no mums piemīt pilnīgi unikāla emocionāla struktūra, un šī individualitāte atbild par to, ka kāds no mums viegli sāks nervozēt, bet kāds cits būs emocionāli izturīgs, kāds jutīsies lieliski, neskatoties uz objektīvām nelaimēm, bet kāds cits ātri kritīs izmisumā saskaroties ar vismazākajām nepatikšanām.

Otrs novērojums bija saistīts ar to, ka man ļoti paveicās – manas karjeras pašā sākumā man palaimējās strādāt ar vairākiem izciliem cilvēkiem. Viņi bija izcili ne tāpēc ka viņiem bija kāda akadēmiska pakāpe vai viņi sasniedza lielus profesionālus panākumus, bet gan tāpēc ka viņus atšķīra pilnīgi īpašs emocionālais stils, īpaša maniere sevi turēt. Tie bija izteikti labi un dāsni cilvēki. Viņi bija ļoti uzmanīgi, un, kad es atrados viņu tuvumā, es sajutu it kā visa viņu uzmanība pilnībā bija fokusēta uz mani.

Man ar šādiem cilvēkiem gribētos pavadīt cik vien iespējams daudz laika. Un es noskaidroju, ka visiem šiem cilvēkiem bija viena kopīga īpašība – viņi regulāri meditēja.

Tad es sāku jautāt viņiem, vai viņi visu laiku ir tādi bijuši, un  viņi pārliecināja mani, ka nē – šīs rakstura īpašības viņos attīstījās meditācijas prakses rezultātā.

Tikai vairākus gadus pēc tam es saskāros ar neiroplastikas fenomenu un sapratu, ka tieši neiroplastikas mehānismus var izskaidrot to, kādā veidā formējas mūsu emocionālais stils un kādā veidā tas var tikt mainīts. Kaut arī lielākai daļai pieaugušo emocionālais stils ir pietiekami stabils, tas var tikt izmainīts ar sistemātisku psihisku vingrinājumu palīdzību. Transformējot savu prātu mēs varam mainīt savas smadzenes diezgan  skaidra, konkrētā veidā.

Un tieši emocionālā sfēra ir vissvarīgākā raugoties no šo izmaiņu skatu punkta, jo tieši mūsu emocionālie stili spēlē neticami svarīgu, noteicošu lomu tad, kad jānoskaidro, kurš izrādīsies daudz jutīgāks pret psihopatalogu, un kurš nē. Emocionālie stili tāpat kritiski ietekmē mūsu fizisko veselību un ir nesaraujami saistīti ar mūsu psihisko un fizisko labklājību.

Par ko ir jūsu jaunā grāmata?

Savā grāmatā es aprakstu sešus emocionālos stilus, kurus esmu atklājis veicot neirozinātniskos pētījumus. Tie ir šādi:

  1. Elastība: Cik ātri vai lēni jūs atjaunojaties pēc nelaimes?
  2. Pasaules uztvere: Cik ilgi jūs izjūtat labas emocijas pēc kāda priecīga notikuma?
  3. Sociālā intuīcija: Cik precīzi jūs spējat noteikt neverbālos sociālos signālus no citiem cilvēkiem?
  4. Konteksts: Vai jūs emocijas korelē ar jums apkārt esošo kontekstu?
  5. Pašapziņa: Cik labi jūs apzināties pats savus ķermeniskos signālus, no kurām sastāv katra emocija?
  6. Uzmanība: Cik fokusēta vai izklaidīgi ir jūsu uzmanība?

 

Un es vienā jaukā dienā apsēdos un nolēmu uzmest, kāds daudzums emocionālo stilu eksistē un kādiem stiliem ir nozīme cilvēku dzīvē. Katrs no šiem stiliem ir parādījies kā neatkarīgs pēc nozīmīga daudzuma pētījumiem, kurus mani kolēģi un es esam veikuši pēdējo 30 gadu laikā, izmantojot stingru neirozinātnisku metodiku.

Šie stili nav acīmredzami un nevar būt skaidri saistīti ar labi zināmām tipoloģijām – piemēram, ar dalījumu ekstravertos un intravertos.

Bet kā es paskaidroju savā grāmatā, šie stili var izskaidrot bieži sastopamo psiholoģisko tipu komponentes.

Un tas fakts, ka šie stili pēc būtības ir mūsu neironu sistēmas noteikti, dod mums svarīgas atslēgas, lai saprastu to, kādā veidā katrs no šiem stiliem ietekmē mūsu emocionālo uzvedību un kā šie stili ietekmē uz fiziskā ķermeņa padotās sistēmas, kuras ir būtiskas mūsu fiziskai veselībai.

Kādā pakāpē cilvēka emocionālie stili tiek realizēti?

Ļoti daudzi emocionālā stila aspekti ir neatpazīti. Tie veido mūsu emocionālos ieradumus, no kuriem lielākā daļa attīstās neapzināti. Piemēram, lielākā daļa no mums īsti nemaz nav sapratuši, cik ilgi pēc kaut kāda smaga notikuma mēs turpinām izjust negatīvas emocijas.

Pašapzināšanās stils apstiprina faktu, ka ļoti daudzi mūsu ķermeniskie procesi, kuri ir iesaistīti emociju veidošanā, vienkārši no mums netiek atpazīti. Es gribētu, lai cilvēki sāktu apzināties tos sava prāta ieradumus, kurus agrāk nebija apzinājušies un tas ir viens no iemesliem, kādēļ es uzrakstīju šo grāmatu.

Mana karstākā vēlēšanās aprakstot emocionālo stilu dabu un to, kā tie ir saistīti ar smadzeņu struktūru un  darbību, palīdzēt citiem sākt iepazīt savus emocionālos stilus un šablonus – bet šī apzināšanās vienmēr ir pirmais un bieži vien pats svarīgākais solis pārmaiņu virzienā.

Tāpēc, ja jūs gribat mainīt kādus sava emocionālā stila aspektus – jums sākumā jānosaka, kuri no jūsu prāta komponentiem kļūs par atslēgu šīm izmaiņām.

Savā grāmatā es piedāvāju vienkāršus aptaujas testus, lai noteiktu katra no sešu emocionālo stilu izpausmēm cilvēkā, lai jūs paši spētu noorientēties, kuri no tiem jums ir vairāk izteikti, kuri mazāk. Es tāpat piedāvāju vienkāršas stratēģijas, lai jūs spētu izmainītu savus emocionālos stilus – ja pēkšņi vēlēsieties to darīt. Šīs stratēģijas ir radušās no senām meditatīvām praksēm un ir pamatotas uz mūsdienīgiem zinātniskiem pētījumiem. Un kopā tie veido to, ko es esmu nosaucis par “neironu iedvesmotas iejaukšanās uzvedību”

Dotās intervences ir radušās no kaut kāda veida smadzeņu izpratnes, un tajos tiek izmantoti vienkāršas psihiskas jeb uzvedības tehnikas, kuras var palīdzēt jums transformēt prātu mainot arī jūsu smadzenes. Grāmatā es cenšos parādīt, ka mēs paši varam uzņemties daudz lielāku atbildību par savām smadzenēm un apzināti formēt tās daudz pozitīvākā veidā.

Pēc manas pieredzes meditācijas tēma vēl joprojām izsauc daudz skepticisma zinātnieku un to cilvēku vidū, kuri sevi uzskata par ateistiem. Vai jūs varētu izskaidrot, ko tieši jūs domājat sakot “meditācija”, un arī izstāstīt, kāpēc jūs šo praksi uzskatāt par tik nozīmīgu cilvēka smadzeņu izpratnē?

Viena no vārda “meditācija” nozīmēm sankristā ir “iepazīšanās”. Un ja atceramies par to, tad psihisko prakšu ģimene, kas veido meditāciju, var tikt uzskatīta par stratēģiju kopumu, kas iepazīstina cilvēku ar viņa paša prātu. Šajā nozīmē meditācija var palīdzēt jums attīrīt iekšējo uztveri ļaujot jums pašiem savu prātu ieraudzīt ar lielāku skaidrību.

Tiem, kuri pēta cilvēka prātu, šī prakse var kļūt pārlieku informatīva un sniegt iekšējo fenomenoloģisko skatījumu uz mūsu prātu, kas var atšķirties no zinātniskās pieejas objektīvā skatījuma. Bez tam, meditācija aizved mūs pie psihiskām praksēm uzmanības attīstīšanai un emocionālai regulācijai. Piemēram, dažas prakses sevī ietver uzmanības fokusēšanu uz elpošanu un uzmanības atgriešanos uz elpošanu katru reizi, kad cilvēks saprot, ka viņš nekoncentrēja un viņa prāts klīst apkārt. Ar laiku, pateicoties tam, jūs varat sevī attīstīt selektīvu uzmanību.

Termins “uzmanības meditācija” attiecas uz tāda tipa meditāciju, pie kuras praktizējošie mācās apzināti un bez tiesāšanas virzīt savu uzmanību. Un apzīmējums “bez tiesāšanas” - ir ļoti svarīga procesa sastāvdaļa – jo apmācība tam, lai netiesātu, pakāpeniski maina mūsu emocionālās atbildes uz stimuliem: mēs mācāmies vienkārši vērot sava prāta aktivitāti un pēc tam to, kā tas reaģē uz stimuliem, kuri izsauc negatīvas vai pozitīvas emocijas, un pie tam šīs emocijas mūs neaprij.

Tas nenozīmē, ka mūsu emociju intensitāte mazinās. Tas vien nozīmē to, ka mūsu emocijas neatkārtojas kā atbilde uz noteiktām stimuliem, mums rodas izvēle. Ja mēs saskaramies ar nepatīkamu situāciju, mēs kā iepriekš varam izjust īslaicīgu negatīvu emociju uzliesmojumu, bet tās ātri samazinās un nemoka mūs vēl ilgi pēc tam kad šie notikumi jau sen palikuši pagātnē.

Zinātniskie pētījumi noskaidroja, ka noteiktas formas meditācijas patiešām izraisa līdzīgu efektu, un tie izceļ to svarīgumu līdz cilvēka prāta izpratnei. Izrādījās, ka prāts ir daudz “plastiskāks” kā mēs bijām paredzējuši savos zinātniskos pētījumos.

Un zem vārda “plastisks” mēs domājam spēju transformēties. Šie atklājumi parāda, ka daudzas īpašības, kuras mēs uzskatījām par salīdzinoši nemainīgām – piemēram, laimes līmenis un kāda konkrēta cilvēka labklājība – ir daudz vairāk vietā izskatīt kā noteiktu psihisku prasmju attīstības sekas, kuras spēj tikt attīstītas ar treniņu palīdzību.

 

* Avots: vnimatelnost.com;

* No krievu valodas tulkoja Ingūna Paupe.

** Dārgais lasītāj!
Priecājamies, ka Tu baudi un dalies ar mūsu portāla lasītavas rakstiem.
Vēlamies vien atgādināt - zināšām bez prakses nav nekādas vērtības!
Apmeklē mūsu portāla notikumu Kalendāru , atrod sev piemērotāko un sāc praktizēt!

Library_page_medita_cija
Emocijas

Mainot savu prātu, mēs fiziski mainām savas smadzenes

Ričards Devidsons – emocionālās neirozinātnes speciālists un viens no tiem cilvēkiem, kuram mēs varam būt pateicīgi par neiroplastikas fe...

454
22. novembrī, 2018
Library_page_screen_shot_2018-11-04_at_19.58.21
Emocijas

Ejiet jaunus ceļus un vecie aizaugs

Apzinātības prakse uz mūsu apziņu darbojas tāpat kā svaigi pavasara zaļumi uz mūsu ķermeni, teica lieliskā terapeite Emīlija Nagoski. Ie...

1296
4. novembrī, 2018
Library_page_woman-3599869_1280
Emocijas

Negatīvas emocijas: pieņem, saproti un piedzīvo

Kādēļ negatīvas emocijas tik ilgi “neatlaiž”? Šis jautājums bieži tiek uzdots konsultācijās. Tam ir daudz iemeslu, taču bieži vien tas ir...

1621
2. oktobrī, 2018
Library_page_balloon-3206530_1280
Emocijas

Apziņas higiēna

Iedomājieties, kā izskatītos un kā smaržotu cilvēks, kurš kopš dzimšanas ne reizi nebūtu nomazgājies, iztīrijis zobus, apgriezis matus un...

1722
30. jūlijā, 2018
Library_page_alone-2666433_1280_1_
Ķermenis & veselība

Slimība palīdz mums iegūt vēlamo

Daži psihoterapeiti uzskata, ka gandrīz visu saslimšanu pamatā ir psiholoģisks iemesls. Tomēr klasiskā medicīna oficiāli atzīst septiņas ...

14728
12. janvārī, 2016
Library_page_316h
Prāts & psiholoģija

Ja neproti domāt, zināšanas nepalīdz

Apzinājies savas domas spēku, radošo enerģiju un spēju izmainīt apstākļus un izvilkt labumu no neveiksmēm, tu kļūsi par savas dzīves saimnie

2724
23. janvārī, 2017
Library_page_woman_at_a_mirror__1907
Ķermenis & veselība

Tas nav mans augums. Tas ir mantojums no dzimtas sievietēm.

Tas, kas redzams spogulī, nav mans ķermenis. Mans ķermenis pauž stāstu par visām sieviešu daļām, kas mani izveidoja, par dzimtas mantojumu m

809
1. maijā, 2018
Library_page_microphone-1209816_1280
Skaņa & balss

Saspringums kaklā – “neizteiktās” problēmas vairāku gadu garumā

Kad mēs dzirdam citu cilvēku, mēs intuitīvi zīmējam viņa tēlu: vecs vai jauns, resns vai tievs, mīļš vai dusmīgs, kautrīgs vai augstprātī...

2087
6. maijā, 2018
Library_page_lion-3099986_1280
Emocijas

Ar bailēm apejies saudzīgi

Ar bailēm apejies saudzīgi. Tās ir radījis nezināmais. Tās ir ceļojušas gaismas gadus, lai tevi atrastu. Nebaidies bailes izjust pilnī...

1109
2. maijā, 2018
Library_page_whatsapp_image_2018-03-15_at_14.59.36
Ķermenis & veselība

Vienotai ar Dievišķo

Gaidot īpašo koncertu 31. martā Rīgā iedvesmojošu interviju sniedz mūziķe, dzīves skolotāja, iedvesmotāja un īpaša sieviete SNATAM KAUR

2123
15. martā, 2018
Library_page_dulas
Emocijas

Mierinājums jaunajiem vecākiem

Tavs bērns izvēlējās tevi – unikālo mammu un tēti, kam piedzimt. Viņš neizvēlējās gudro dakteri, skolotāju vai kaimiņieni, bet tevi.

3072
17. jūlijā, 2017
Library_page_stephen-fry
Prāts & psiholoģija

Pārstājiet sevi želot – un jūs būsiet laimīgi

Pāris brīnišķīgu Stīvena Fraja – aktiera, rakstnieka un cīnītāja par cilvēku tiesībām, padomu. Galvenais, par ko es gribētu būt pārlieci...

8599
25. aprīlī, 2017
Library_page_photo-1444703686981-a3abbc4d4fe3
Emocijas

Piedošanas mirklis

Nepūlies piedot. Piedošana nav kaut kā “darīšana”. Vienkārši pieņem, ka šis mirklis ir tieši tāds, kāds tas ir. Un arī pagātne ir tāda...

8895
28. martā, 2017
Library_page_wpid-osvobodi-svoy-um-ot-mysley..-pozvol-serdcu-uspokoit-sya.._i_1
Emocijas

Ja nevarat kādam piedot

Man nepatīk jebkādas klišejas par piedošanu. Par to es zinu katru parunu, katru padomu un vispārpieņemtos uzskatus, jo pūlējos atrast at...

14418
13. jūlijā, 2016
Library_page_8bfc1e247311445fb5af003a630b20a1
Emocijas

Kā izprast emocijas

Cilvēki, kas pauž emocijas, bieži jūt, ka tas ir daudz labāk, nekā paturēt emocijas sevī. Saskaņā ar ajūrvēdu vēl labāk ir izprast emocij...

4799
25. augustā, 2015
Library_page_10325712_662210477185737_6215411496030530408_n
Emocijas

Kā izprast emocijas

Cilvēki, kas pauž emocijas, bieži jūt, ka tas ir daudz labāk, nekā paturēt emocijas sevī. Saskaņā ar ajūrvēdu vēl labāk ir izprast emocij...

5662
17. maijā, 2014
Library_page_consejos-para-evitar-el-cansancio-3
Prāts & psiholoģija

Kā mēs kaitējam savai emocionālajai labklājībai?

Daudzos no mums ikviena situācija, kas liek justies nepārliecinoši, aktivē zemapziņas aizsardzības režīmu, kas ļauj tikt galā ar nepatīkamaj

1134
18. septembrī, 2017
Library_page_464d2257_pumped-up-kicks
Ķermenis & veselība

Dzemdības- Lielā Satikšanās

Dzemdības nav pēkšņs pārsteigums, tās iešūpojas palēnām pēc, apmēram, deviņus mēnešus ilga gaidību (gaidīšanas) laika. Ne velti daba ir a...

1027
28. oktobrī, 2017