Mēs dzīvojam maldos. Kā mūs apmāna mūsu pašu smadzenes

Jo vairāk mēs domājam par sarkanu mašīnu, jo vairāk sarkanu mašīnu ieraugām mūsu apkārtnē.

Kāpēc mēs visi tik indiviuāli uztveram to, ko redzam un dzirdam? Kāpēc katrs no mums objektīvo realitāti uztver pa savam, subjektīvi? Šodien runāsim par to, ka mēs dzīvojam maldos, un ne jau mūsu apkārtnes dēļ, bet gan mūsu visai neuzticamā partnera – smadzeņu dēļ.

Mēs uztveram apkārtējo pasauli ar piecu maņu orgānu palīdzību: redzi, dzirdi, ožu, garšu, tausti. Evolūcijas rezultātā cilvēka smadzenes ieguva spēju paredzēt, un ne jau futurologu pareģojumu līmenī, bet gan attiecībā uz pavisam sadzīviskām lietām, uz to, ko mēs redzam, dzirdam, ostām.

Smadzenes apsteidz to īpašnieku (mūs ar jums), paredzot notikumus, tiklīdz saskaramies ar kādu redzamu objektu, to aptaustot un smaržojot.

Smadzenes “pabeidz” kopējo ainu, kuru mēs uztveram ar saviem maņu orgāniem, kamēr tajā pašā laikā notiek signāla nosūtīšana attiecīgajam smadzeņu apgabalam. Tieši pateicoties šādai smadzeņu īpašībai, mēs satrūkstamies no skaļa blīkšķa vai kliedziena, spējam acumirklī izvairīties no basketbola bumbas sitiena un momentā atraut pirkstu, ja tas pieskāries karstai pannai.

Esiet uzmanīgi un sekojiet tam, ar ko “barojat” savas smadzenes

Acs tīklene pamana objektu, un smadzenes uzreiz uz to reaģē. Tas pats notiek ar citiem maņu orgāniem. Tas, kā mēs reaģējam, ir visatbilstošākā mūsu smadzeņu izvēle attiecībā pret pamanīto objektu. Tieši tāpēc daudzas lietas, kuras mēs redzam dienas gaitā, mēs patiesībā nemaz nepamanām, jo tās, pēc mūsu smadzeņu domām, nav svarīgas. Un, tieši otrādi, kad mēs domājam par kādu lietu, tad sākam to pamanīt iepriekš nepieredzētos apmēros. Sakārojās sarkanu automašīnu – un redzam, cik daudz sarkanu mašīnu brauc mums garām nākamajā brīdī.

Patiesībā uztvert informāciju nozīmē interpretēt to informāciju, kuru saņemam no mūsu apkārtnes ar maņu orgānu palīdzību.

Smadzeņu spēja interpretēt informāciju ir atkarīga no tā:

-       Ar kādu pieredzi smadzenes mūs baros. Visu iegūto informāciju smadzenes turpmāk izmantos, lai interpretētu to, ko uztver ar maņu orgāniem.

-       Kā un par ko mēs domājam. Ja ilgāku laiku mēs fokusējam savu uzmanību uz noteiktām domām, smadzenes attiecīgi visu redzēto un dzirdēto interpretē caur šo prizmu, caur to, cik lielā mērā viss atbilst tam, uz ko fokusējamies.

-       Ja domājam, ka cilvēki apkārt ir noskumuši – it visur pamanām noskumušus cilvēkus; ja domājam par to, ka nevaram notievēt – it visur redzam informāciju par to, ka ne visiem sportošana un diētas nāk par labu vai palīdz notievēt.

-       Kas atrodas mūsu apkārtnē. Ar šo ir vēl vienkāršāk: mūsu apkārtne nosaka mūsu domāšanas veidu, mūsu izvēles, gaumi. Mēs it visur redzam apstiprinājumu tam, par ko nesen runājām ar draugiem.

Balstoties uz šiem slēdzieniem, seko pilnīgi vienkāršs rīcības plāns.

Uzmanīgi sekojiet tam, ar ko “barojat” savas smadzenes: ko lasāt, kādas filmas skatāties, kādu mūziku klausāties.

Biežāk ceļojiet – tas ir pats vieglākais veids, kā piepildīt savas smadzenes ar jauniem iespaidiem. Jo daudzveidīgāka pieredze, jo plašāks smadzeņu interpretāciju spektrs tam, ko redzēsim un dzirdēsim.

Domājiet par domāšanu. Tieši tā. Apzinieties, ka mūsu domas  ir uzdevums mūsu smadzenēm uz kaut ko koncentrēties. Par ko domājam – uz to tad smadzenes arī fokusējas savās interpretācijās.

Mēs nespējam vadīt smadzenes. Bet mēs lielā mērā varam vadīt to, ko tās patērē un kādu pieredzi gūst.

Mūsu zināšanas par pasauli un spēja paredzēt ir bāze tam, kā mēs šo pasauli uztveram. Ko domājam un kam ticam – tieši šo smadzenes atlasa no miljardiem citu signālu.

Tāpēc palīdzēsim tām pamanīt skaisto, un smadzenes mums atdarīs ar skaistu un dzīves krāsām piepildītu dzīvi.

* Autors: Natālija Kadja;

* No krievu valodas tulkoja Anna Ikerta.