Neslimojošu cilvēku noslēpumi

Ir grūti noticēt, ka tā ir tikai veiksme: daži cilvēki var viegli saaukstēties vai dažkārt ciest no kādām sāpēm, bet šķiet, ka viņi nekad neslimo ar gripu, viņiem nav drudzis vai citas slimības, kas mums pārējiem liek vairākas dienas atrasties gultas režīmā. Neskatoties uz gadsimtiem ilgo zinātnes attīstību, ārsti vēl aizvien mums nevar droši pateikt, kas jādara, lai paliktu vesels. Kāpēc gan lai mēs nepaskatītos, ko īpašu dara cilvēki, kuriem parasta saaukstēšanās nav ierasta?

Te būs 8 pārsteidzoši cilvēku, kuri nekad neslimo, ieradumi un padomi, kā jūs tos varat ieviest savā dzīvē, kas jau drīz kļūs veselāka.

1. VIŅI MAZĀK SATRAUCAS

Zinātnieki no Djūka universitātes ir atklājuši, ka stress bojā imūno sistēmu un sirdi. Citi pētījumi norāda, ka stress palielina iespējas saslimt ar tādām bakteriālām infekcijām kā tuberkuloze. Ir pierādījumi, kas liecina, ka agrīna relaksācijas tehniku apgūšana ir ļoti būtiska. 2009. gada pētījumā “Stress Amerikā” (“Stress in America”), ko veica Harris Interactive sadarbībā ar Amerikas Psiholoģijas asociāciju, atklāts, ka skolēniem no 9 līdz 12 klasei stress ir viens no galvenajiem veselības apdraudējumiem, un tiek norādīts, ka tas var radīt ilgstošas veselības problēmas, ja šie bērni neiemācās kontrolēt savu stresu. Dažādi vingrinājumi, protams, ir labākais veids kā atslābināties. Dienvidkalifornijas universitātes pētījumā atklāts, ka gadījumos, kad tā dalībnieki veica enerģisku pastaigu, spriedze ķermenī samazinājās par 20%. Būtisks ir arī ar augļiem un dārzeņiem bagāts uzturs un smiešanās, jo tā ķermenī atbrīvo endorfīnus, kas darbojas kā dabisks stresa samazinātājs. Papildus tam labi, skaļi smiekli trenē jūsu sirds muskuli.

2. VIŅI MAZĀK ĒD

Jau 20. gadsimta 30. gadu pētījumos ir atklāts, ka dzīvnieki, kurus baroja mazāk, dzīvoja divas reizes ilgāk. Jaunāki pētījumi norāda, ka kaloriju ierobežojums cilvēkiem samazina ar vecumu saistītas veselības problēmas, ieskaitot sirds un asinsvadu slimības, diabētu un Alcheimera slimību. Kāda pētījuma dalībniekiem, kuri ēda par 25% mazāk nekā parasti, samazinājās kopējā holesterīna līmenis, sliktā holesterīna jeb zema blīvuma lipoproteīnu līmenis, triglicerīdu līmenis un asinsspiediens. Kaloriju ierobežošana ir vienkārša diēta, tomēr paturiet prātā, kā tā ne vienmēr ir droša. Sāciet ar parasto cukuru un miltu ierobežošanu un ēdiet vairāk zaļos lapu salātus un dārzeņus. Vairāk padomus par kaloriju samazināšanu jūs varat atrast crsociety.org vai naturalhealthmag.com.

3. VIŅI IZVĒLAS AUGU VALSTS MEDIKAMENTUS

Lai gan rietumu medicīnas kopiena uz augiem balstītu palīdzību slimības gadījumā ilgi izsmēja, viena ceturtā daļa no visām recepšu zālēm ir veidotas no augiem. Augu valsts medikamenti (augi, kam piemīt ārstnieciskas īpašības) veido ievērojamu ķīniešu medicīnas daļu, un mūsu zināšanas par augu spējām dziedināt ir iespaidīgas – tie var mazināt augstu asinsspiedienu, stimulēt nervu sistēmu, iznīcināt mikrobus un stiprināt imunitāti. Tomēr nav nepieciešamības savu mājas aptieciņu piepildīt ar uztura bagātinātājiem, jo pat kaut kas tik vienkāršs kā zaļā tēja var palīdzēt stiprināt imunitāti un jūsu veselību kopumā. Tirdzniecības vietās nopērkamie zaļās tējas dzērieni nesen tika kritizēti par nepamatotu veselības norāžu izmantošanu, tomēr pētījumi ir pierādījuši, ka zaļajā tējā esošie antioksidanti, ko sauc par polifenoliem, var veicināt vielmaiņu jeb metabolismu, sadedzināt taukus, aizsargāt pret aknu slimībām, normalizēt cukura līmeni asinīs un samazināt sliktā holesterīna līmeni. Nedzeriet fasēto tēju, kas pieejama pudelēs, bet tējas gatavošanai izmantojiet beramās zaļās tējas lapiņas.

4. VIŅU PRIORITĀTE IR DRAUGI

Pētījumi rāda, ka cilvēkiem ar spēcīgām draudzības saitēm parasti ir veselīgāka imūnā sistēma un viņi mazāk pakļaujas infekciju saslimšanām. 2008. gadā Hārvardas universitātes pētnieki atklāja, ka pozitīvi sociālie kontakti var pasargāt no atmiņas zaudējumiem un citiem kognitīviem traucējumiem. 1993. gadā zviedru veiktais pētījums, kurā bija iesaistīti vīriešu kārtas fiziska darba veicēji (kuriem statistiski ir palielināts risks saslimt ar sirds slimībām), norādīja, ka sociāli aktīviem vīriešiem bija samazināts risks saslimt ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām. 2009. gadā Ņujorkas pilsētā Bufalo veiktais pētījums atklāja, ka tiem cilvēkiem, kuriem bija tikai daži draugi, bija lielāka iespēja saslimt ar sirds slimībām, depresiju un trauksmi. Ja tu jūti nepieciešamību palielināt savu sirds draugu skaitu, vienu nedēļu veic šādu eksperimentu – katru dienu veic vismaz divas sarunas ar cilvēkiem, ar kuriem iepriekš neesi runājis, un centies vairāk klausīties nekā runāt. Jo vairāk laika tu kādam dosi, jo patiesāks viņš būs, stāstot par personiskām detaļām. Sūdzēšanos samaziniet līdz minimumam. Jūsu tonis var noteikt, cik bieži citi vēlēsies pavadīt ar jums laiku un sarunāties.

5. VIŅU PH LĪMENIS IR LĪDZSVARĀ

Saskaņā ar dažu alternatīvās medicīnas speciālistu teikto, ķermenis ir veselāks, ja tā sistēmas var funkcionēt līdzsvara stāvoklī – pa vidu starp pilnībā skābu un pilnībā sārmainu vidi, t.i., ja ph līmenis ir līdzsvarā. Ja ph līmenis noslīd zem vidējā rādītāja, ķermenis ciešs no acidozes, kas pat vieglā formā var izraisīt nogurumu, paātrinātu elpošanu, vēdera problēmas un apjukumu. Daudzi eksperti uzskata, ka tipiskais amerikāņu uzturs, ko pamatā veido gaļa un cukurs, rietumu pasaulē ir radījis acidozes epidēmiju. Lielākā daļa no dārzeņiem ir sārmaini, līdz ar to regulāra to ēšana samazinās risku būt pārāk “skābam”. Iekļaujiet savā ēdienkartē daudz zaļo lapu salātus, zaļās pupiņas, sparģeļus un burkānus. Sārmainu vidi organismā rada arī tādi produkti kā gurķi, kokosrieksti un avokado.

6. VIŅI ĒD ĶIPLOKUS

Pētījumos ir pierādīts, ka ķiploki darbojas kā spēcīgi antioksidanti un antibiotiķi, kā arī tie samazina saaukstēšanās ilgumu un saslimšanas iespēju. Turklāt ķiploks ir pierādījis savas spējas samazināt asinsspiedienu, triglecirīdu un holesterīna līmeni. Daži eksperti apgalvo, ka ķiploka ārstnieciskās spējas samazinās, ja tas tiek lietots uztura bagātinātāja sastāvā, tāpēc, ja vēlaties izmantot visas ķiploka veselību uzlabojošās īpašības, lietojiet to uzturā svaigu.

7. VIŅI REGULĀRI VEIC ORGANISMA ATTĪRĪŠANU

Daudzas ķimikālijas, kas mūsdienās tiek bieži izmantotas, piemēram, ftalāti, dioksīni un polihlorbifenili gadsimtu atpakaļ mūsu vidē nebija sastopamas. Eksperti apgalvo, ka šis varētu būt iemesls, kāpēc palielinās to slimību biežums, kas rodas, saskaroties ar toksiskām vielām (tai skaitā vēzis un aknu slimības). Lai gan nav veikti ilgstoši pētījumi par organisma attīrīšanas jeb detoksikācijas ieguvumiem, ir liela iespēja, ka jūsu veselība uzlabosies, ja samazināsiet sintētisko ķimikāliju klātbūtni jūsu organismā. Bieži vien tādi simptomi kā gremošanas problēmas, nogurums un muskuļu sāpju uzliesmojumi norāda, ka jums varētu palīdzēt detoksikācijas programma, kuras ietvaros parasti jāierobežo gaļas daudzums uzturā un jāizvairās no kviešu izstrādājumu, cukura, piena produktu, kofeīna un alkohola lietošanas. Jūs varat organismu attīrīt no toksīniem arī karsējoties saunā vai ejot uz Bikram jogas nodarbībām, kas notiek karstā telpā. Palīdzēt var arī attīrošas homeopātiskas vai minerālu vannas. Lai cik garu detoksikācijas programmu jūs gribētu īstenot, pirms tās konsultējieties ar savu ārstu. Ja jūs esat stāvoklī vai barojat bērnu ar krūti, ja jums ir ēšanas traucējumi vai kāda hroniska slimība, ir ļoti svarīgi, lai organisma attīrīšana notiktu speciālista uzraudzībā.

8. VIŅI GUĻ DIENDUSU

Miega nepietiekamībai ir tāda pati ietekme uz organismu kā stresam. Kad ķermenis ir noguris, tas palielina hormona kortizola veidošanos, kas sniedz nepieciešamo enerģiju, bet ierobežo augšanas hormona ražošanu, ierobežojot jūsu organisma spēju atjaunot resursus. Tāpat kā stresam arī miega trūkumam ir deģeneratīva ietekme uz jūsu veselību un miega trūkums arī ir saistīts ar imūnās funkcijas apdraudējumu. Kalifornijas universitātes Sandjego zinātnieki ir atklājuši, ka imūno šūnu skaits un efektivitāte samazinājās nepietiekama miega gadījumā. Intuitīvi pretējs snaudas padoms – apsver iespēju iedzert kafiju vai citu kofeīnu saturošu dzērienu tieši pirms snaudas. Kofeīns ceļo caur gremošanas sistēmu aptuveni 20 minūtes, un šis laiks ir tieši piemērots īsai snaudai līdz brīdim, kad kofeīns sāk savu iedarbību. Japāņu zinātnieki ir atklājuši, ka tie cilvēki, kuri izmēģināja šo metodi, pamostoties bija daudz modrāki, nekā tie, kuri to nedarīja, un viņu darba produktivitāte pēc snaudas bija augstāka.

Avots: Natural Health Mag

* No angļu valodas tulkoja Ginta Millere speciāli priekš www.garavasara.com

* Korektore: Liene Lāce

Draugi! Kā jūs esat ievērojuši, labi raksti latviešu valodā ir retums. Mēs gribētu priecēt ar tādiem vairāk, bet tam vajadzīga jūsu palīdzība. Meklējam atbildigus palīgus, kuriem nelielu interesantu rakstu tulkošana no angļu un krieu vālodas sagādās prieku. Rakstiet mums uz info@garavasara.com. Peace and Love! GV team