Nezināmā mīlestība

Džidu Krišnamurti: Mēs atklāsim to, kas mīlestība nav, jo tā ir nezināma, kas tiek uzzināts, atmetot visu zināmo. Nav iespējams atklāt nezināmo, ja prāts pilns ar zināmām lietām. Mēs noskaidrosim un izskatīsim zināmo lietu vērtības, un tikai, kad tās tiek izvērtētas skaidri bez nosodījuma, prāts atbrīvojas no zināmā, un spējam uzzināt, kas ir mīlestība. Tāpēc pret mīlestību jāattiecas negatīvi, nevis pozitīvi.

Ko mums īsti nozīmē mīlestība? Ko mēs ar to domājam, kad sakām, ka kādu mīlam? Mēs domājam, ka mums pieder šis cilvēks. No šīs īpašuma sajūtas rodas greizsirdība, jo kas notiek, kad viņu zaudējam? Jūtamies iztukšoti un zuduši, tāpēc turam viņu savā īpašumā. No šī cilvēka turēšanas rodas greizsirdība, bailes un daudz strīdu savā starpā. Šāda rīcība noteikti neizsaka mīlestību, vai ne?

Jo mīlestība nav pārāk emocionāla. Sentimentālitāte un emocionalitāte nav mīlestība, jo tās ir tikai sajūtas. Reliģiozs cilvēks, kurš raud par Jēzu vai Krišnu, par viņa guru vai kādu citu, ir sentimentāls un emocionāls. Viņš ļauj vaļu sajūtām, kas rada domu norisi, un domas nav mīlestība. Domas ir sajūtu rezultāts, tāpēc sentimentāls un emocionāls cilvēks nespēj iepazīt mīlestību.

Bet vai mēs neesam gan emocionāli, gan sentimentāli? Sentimentalitāte un emocionalitāte ir tikai pašizaugsmes veids. Mīlestība nenozīmē būt emociju pilnam, jo sentimentāls cilvēks var būt nežēlīgs, ja uz viņa jūtām netiek atbildēts vai tām nav atdeves. Emocionālu cilvēku var novest līdz naidam, karam un slepkavībai. Sentimentāls cilvēks, pilns ar reliģijas skumjām, nespēj mīlēt.

Vai piedošana ir mīlestība? Ko ietver piedošana? Tu mani apvaino, un es turu to sevī, atceros; pēc tam, vai nu sevi piespiežot, vai caur nožēlu saku, ka tev piedodu. Sākumā es to atminos un tad atmetu. Kāpēc? Es esmu galvenā persona. Es esmu svarīgs, jo es esmu tas, kurš sniedz piedošanu. Kamēr pastāv piedošanas spēja, es esmu tas, kurš ir svarīgs, nevis cilvēks, kurš mani aizvainoja.

Tātad, kad uzkrāju sevī aizvainojumu, un pēc tam to atmetu, ko saucam par piedošanu, tā nav mīlestība. Cilvēks, kurš mīl nejūt naidu un ir vienaldzīgs pret visām šīm lietām. Līdzjūtība, piedošana, kontrolētas attiecības, greizsirdība un bailes – visas šīs lietas nav mīlestība. Tas viss ir prātā, vai ne tā? Kamēr ļaujam prātam lemt pār visu, mīlestība nevar rasties, jo prāts lemj tikai caur īpašumtiesībām, un tās lēmumi vienmēr ir kontrole dažādās formās. Prāts tikai samaitā mīlestību, tas nevar to radīt un dot tai skaistumu. Vari uzrakstīt dzejoli par mīlestību, bet tā nav mīlestība.

Mīlestība nepastāv, ja nepastāv abpusēja cieņa, vai tā būtu pret mūsu kalpu vai draugu. Vai neesam ievērojuši, ka necienām, neesam laipni un dāsni pret mūsu kalpiem un cilvēkiem, kas skaitās „zemāki” par mums? Mēs cienām to, kas ir augstāki, kā piemēram, priekšnieku, miljonāru, cilvēku ar lielu māju un svarīgu amatu, personu, kas var sniegt labākus dzīves apstākļus, labāku darbu, cilvēkus, no kuriem varam iegūt kaut ko. Un nonicinām tos, kas ir zemāki, ar īpašu valodas izteiksmi.

Tādēļ, ja nav cieņas, nav arī mīlestības. Ja nav žēlsirdība, žēluma un piedošana, tad nav arī mīlestības. Un tā kā lielākā daļa no mums ir šādā situācijā, esam bez mīlestības. Mēs neesam nedz cienīti nedz žēlīgi, nedz dāsni. Esam kontrolējoši, pilni ar jūtām un emocijām, kuras var viegli mainīt: apturēt, nokaut vai apvienot muļķīgam un nezinošam nolūkam.

Kā tad mīlestība var pastāvēt? Iepazīt mīlestību var tikai tad, kad visas šīs lietas ir apturētas, kad vairs necenšamies kontrolēt otru, kad neesam tikai emocionāli pieķērušies kādam. Šāda pieķeršanās ir lūgšanās, kaut kā meklēšana citā formā. Cilvēks, kurš lūdzas nepazīst mīlestību. Tā kā esam kontrolējoši un meklējam rezultātu caur pieķeršanos un lūgšanām, kas mūs padara sentimentālus un emocionālus, acīmredzami mīlestība nevar pastāvēt, jo nav mīlestības bez cieņas.

Varam teikt, ka cienām citus, bet tā ir vērsta pret augstāk stāvošajiem, tā ir cieņa, kas nāk no vēlmēm, no bailēm. Ja mēs tiešām justu cieņu, mēs cienītu arī zemāk stāvošos tieši tāpat kā pārējos, bet tā kā tā nav taisnība, mīlestība nevar rasties. Maz ir tādu, kas ir dāsni, žēlsirdīgi un piedod citiem. Mēs esam dāsni, kad tas mums dod ko pretī, esam žēlsirdīgi, kad varam no tā kaut ko saņemt.

Kad šīs lietas pazūd un par tām nedomājam, un neturam tās savās sirdīs, tad pastāv mīlestība; un tikai mīlestība spēj pārveidot pašreizējo trakumu un vājprātību pasaulē, nevis sistēmas, teorijas, vai kas cits. Mēs mīlam tikai tad, kad nepiespiežam sevi un otru, kad neesam skaudīgi un alkatīgi, kad cienām citus, kad jūtam žēlastību un līdzjūtību, kad novērtējam mūsu ģimeni, kaimiņus un nelaimīgos kalpus.

Par mīlestību nevar domāt, to nevar veicināt, un nevar praktizēt. Mīlestības un brālības praktizēšana ir daļa no prāta rīcības, tā nav mīlestība. Kad viss ir apstājies, tad sāk veidoties mīlestība, un saprotam, ko nozīmē mīlēt. Tad mīlestība nav kvantitatīva, bet kvalitatīva. Mēs nesakām, ka mīlam visu pasauli, bet, kad uzzinām kā mīlēt kādu, uzzinām kā mīlēt visu pārējo. Jo nezinām, kā mīlēt tikai vienu, mūsu mīlestība pret cilvēci nav īsta. Kad mīlam, nav ne viens, ne daudzi: ir tikai viena mīlestība. Tikai caur mīlestību spējam atrisināt visas mūsu problēmas, un tad arī iepazīstam tās svētlaimi un prieku.

Džidu Krišnamurti (11.05.1895. – 17.02.1986.) bija Indijas rakstnieks un filozofisko un garīgo runu orators. Viņa runās tika iekļauta: psiholoģiskā revolūcija, prāta daba, meditācija, cilvēku attiecības, pozitīvu pārmaiņu veidošana sabiedrībā. Viņš vienmēr uzsvēra katra cilvēka psihes revolūcijas nepieciešamību un to, ka šo revolūciju nevar iegūt no ārējiem apstākļiem, vai tā būtu reliģiska, politiska vai sociāla.

* Avots: No Džidu Krišnamurti grāmatas „Pirmā un pēdējā brīvība”;

* No angļu valodas tulkoja Vaelita Rūbene.

===============================================================================

Draugi! Kā jūs esat ievērojuši, labi raksti latviešu valodā ir retums. Mēs gribētu priecēt ar tādiem vairāk, bet tam vajadzīga jūsu palīdzība. Meklējam atbildīgus palīgus, kuriem nelielu interesantu rakstu tulkošana no  krievu un angļu vālodas sagādās prieku. Rakstiet mums uz info@garavasara.com. Peace and Love! GV team

===============================================================================