Ošo: Visums ir mūsos

Visums pastāv kā nepārtrauktība; tas ir intermitējošs fenomens. Mēs esam šeit, jo visums bija tāds, lai mēs varētu te būt. Visa pagātne bija tāda, lai šī tikšanās varētu notikt. Kaut kas pietrūks un viss pilnībā izmainīsies. Šīs sajūtas par mūžīgo turpinājumu pagātnē un mūžīgo turpinājumu nākotnē pilnībā  atbrīvos Ego. Tu neesi, tu esi tikai daļa – daļa, kas nevar eksistēt pati par sevi.

Tad visa visuma liktenis kļūst par tavu likteni, tad tev nav atsevišķa personīgā likteņa. To raksturo teiciens: viens sniedzas tālāk par dzīvību un nāvi. Ja tev nav personīgā likteņa, visuma liktenis ir tavs liktenis. Tad kurš nomirs? Un kurš piedzims? Un kurš ir noraizējies? Tad eksplodē un pārņem pilnīga pieņemšana. Notiek pilnīga pieņemšana jeb Tathata. Tā ir brīvība, tā ir galīga brīvība. Tagad tu nejūti vairs nekādus ierobežojumus.

Visums nekad nav jutis ierobežojumus. Tu jūti tos, jo atdali sevi. Es nomiršu kā indivīds, bet es nevaru nomirt kā visums. Manu roku atomi būs te, manas acis būs šeit kā kāda cita acis, mana sirds būs kāda cita sirds. Es būšu kokos, akmeņos, zemē, debesīs – es būšu te kā visums. Es nebūšu te pats par sevi. Mana apziņa būs šeit kā kāda cita apziņa. Vai varbūt tā pat nebūs kāda cita apziņa… vienkārši mākonis debesīs vai vienkārši klusums, vai tikai ūdens lāse okeānā. Es nomiršu kā es pats, bet ne kā visums.

Šī atcerēšanās, šī apzināšanās ir vienīgā brīvība – vienīgā un galīgā. Kamēr tas nenotiek, tu esi vergs. Tu turpināsi dzīvot, izjūtot ierobežojumus un robežas, tu turpināsi dzīvot, jūtot, ka tā būs nāve, tā būs dzimšana, tās būs sāpes, tās būs ciešanas. Radīt ticību vai turpināt ticēt personīgajam liktenim, tā nav reliģija. Sajūtas “Es neesmu individuāls liktenis – liktenis pieder visumam, es piederu visumam” rašanās sākums, ir brīvības sākums, tas ir reliģijas sākums.

Reliģija ir absolūtas brīvības meklējumi. Un kamēr brīvība nav absolūta, tā nemaz nav brīvība.

Osho, That Art Thou, Ch 25.

*** No angļu valodas tulkoja Agita Kārkliņa

Korektors: Gatis Beinārs