Praktiski padomi apzinātības meditācijā

Kā nevajag meditēt

Pastāv visai izplatīti maldi par to, ka meditācija ir kontrole pār jūsu domām un sajūtām.

Saskaņā ar šo kļūdaino priekšstatu jūs spējat izvēlēties, kādas domas domāsiet, un kādas – nē, ko gribēsiet just, un ko – negribēsiet. Un pēc tam veikt kaut ko līdzīgu iekšējai revolūcijai, iznīcinot veco slikto domu režīmu un nodibinot pozitīvisma un labestības varu.

Protams, ka mēs varam ietekmēt savas domas un jūtas un tās attīstīt veselīgi pozitīvā virzienā, jo savādāk, kamdēļ gan mēs vispār vēlamies meditēt? Kļūda ir priekšstatā par atsevišķo, visu kontrolējošo “es”, citiem vārdiem, ego.

Pieņemot, ka jūs spējat kontrolēt un izvēlēties domas un jūtas, jūs pastiprināt iekšējo šķelšanos starp domām, sajūtām un ego, kurš tiecas visu kontrolēt. Labāk no šāda slazda tomēr izvairīties.

Tieši šajā mirklī divas minūtes pavērojiet savu iekšējo ekrānu, uz kura parādās tēli un domas. Vienkārši pievērsiet uzmanību tiem tēliem un domām, kuras parādās. Vai vispār ir jēga teikt, ka jūs izvēlaties savas domas? Patiesībā – nē. Tas ir skaidrs. Lielākoties domas uzrodas tieši tāpat kā laika apstākļi. Tie vienkārši uzrodas ne no kurienes.

Bet, ja jau jūs pats neizvēlaties šīs domas, kurš tad tās izvēlas? Atbilde ir – neviens. Neviens neizvēlas, kādas domas parādīsies jūsu apziņā,  var teikt, ka tajā piedalās viss visums. Iespējams, ka šī ideja meditācijas sākumam ir par sarežģītu, bet pacentieties pieņemt sekojošo: katra doma ir vilnis, kurš nāk no realitātes okeāna, kuras iemesliem un noteikumiem nav robežu.

Šajā attiecīgajā laika-telpas uzstādījumā visums parādās kā doma. Okeāns ir dabas stihija, tieši tāpat kā mūsu domāšanas process. Kad jūs šo pa īstam atskārtīsiet, tas būs patiesas atklāsmes mirklis, kas jums sniegs dziļas atbrīvošanās sajūtu. Bet pagaidām pieņemiet to kā hipotēzi. Vienīgā jēga tam, ka “jūs” izvēlaties domas, ir tajā, ka jūs tomēr esat visuma daļa. 

Protams, ka ir domas, kuras izvēlamies apzināti. Ja jums kāds saka: “domājiet par rozā ziloni”, jūs varat uz sava iekšējā ekrāna uzprojicēt rozā ziloņa attēlu. Ja kāds jums pajautās, kur jūsu virtuvē atrodas gaismas slēdzis, jūs savā iztēlē varat iedomāties savas virtuves maketu. Ja jūs rakstāt grāmatu, jūs ar nolūku savā galvā radāt noteiktus tēlus un domas.

Bet visām šīm domām nav sakara ar meditācijas praksi. Mūsu pētījumu joma ir haotisks iekšējais dialogs. Tās ir domas, kuras rada dažādas problēmas. Parasti šīs domas ir visuztraucošākās, viskaitinošākās, vismulsinošākās, visnosodošākās. Tā ka patiesībā apzināšanās, ka ne jau jūs tās izvēlaties, ir laba ziņa. Tās vienkārši uzrodas kā laika apstākļi.

Vēl labāka ziņa ir tas, ka mēs varam attīstīt saziņu ar spontānajām domām, samazinot to negatīvo ietekmi līdz minimumam. Šajā mirklī ir svarīgi apzināties, ka problēma slēpjas ne jau pašās domās un jūtās, bet gan tajā, kā jūs pret tām attiecaties. Ja jūs uzskatāt, ka domas un jūtas nosaka to, kas jūs esat, tad tiksiet ievilkti to spēlītē, un domas būs tās, kas jūs vadīs.

Dažu nekontrolējamu domu klātbūtne nav problēma. Problēma sākas tad, kad mēs pieķeramies domām. Tā vietā, lai domas noliegtu vai tām pieķertos, iedomājieties, ka doma ir vilciens, kurš pienāk stacijā un jūs stāvat uz platformas. Vilciens apstājas un atver durvis. Jums ir izvēle: iekāpt vai arī teikt “nē, paldies” un palikt stāvam uz platformas, vērojot aizbraucošo vilcienu. Tas pats notiek ar domām, jūs varat vai nu pieķerties domai un padarīt to svarīgu, vai arī varat to vienkārši palaist un vērot, kā tā aiziet.

Visizplatītākās kļūdas

Pēc tam, kad jūs esat iepazinušies ar nemierīgā prāta izlēcieniem, jūs atrodaties svarīgā posmā. Apzinātības meditācijas ceļā var būt vairāki kļūdaini pagriezieni, kuros mēdz noklīst mediatori iesācēji. Jums būs vērtīgi uzzināt, kā izvairīties no šīm kļūdām. Šīs kļūdas balstās uz mītu par to, ka cilvēks kontrolē savas domas, kā jau te tika minēts agrāk.

>>>

Kļūda Nr.1

Kad jūs redzat šo haotisko domu plūsmu savā galvā, dažas no kurām var būt agresīvas, dumjas, nemierīgas, graujošas, jūs varat nolemt: ja jau tas ir mans prāts un manas domas, un es nespēju pārtraukt tās domāt, tātad es esmu slikts un nekam nederīgs u.tt. Jums var rasties vainas sajūta par domām, kuras rodas jūsu galvā.

Kā pareizi rīkoties

Ir svarīgi saprast to, ka ne jau jūs izvēlaties domas, kuras parādās jūsu prātā. Domas rodas tāpat kā laika apstākļi. Jums taču neienāks prātā sevi apvainot par to, ka aiz loga notiek negaiss. Jūsu varā ir tikai spēja izvēlēties savu attieksmi pret domām.

>>>

Kļūda Nr.2

Vērojot mežonīgās, nevadāmās domas, kuras lēkā kā mērkaķi, jūs varat nolemt pamēģināt tās apslāpēt vai ar varu izmainīt. Tādā veidā jūs tikai pastiprināt konfliktu starp dažādām savas būtnes daļām.

Vienai savai daļai, savam  “es” jūs uzdodat misiju apspiest citu savu daļu, kuru sākat uztvert kā kaut ko no sevis atdalītu. Patiesībā tas drīzāk problēmu tikai pasliktinās. Necentieties pielikt pūles, lai ar varu izmainītu to, kas rodas prātā-mērkaķī. Atcerieties, ka tas ir tikai laiks. Bet saprotiet, ka jūs varat brīvi izvēlēties, kā attiekties pret domām-mērkaķiem.

Kad jūs vienkārši pieņemat šīs domas un tām nepretojaties, turklāt neļaujat tām piesaistīt savu uzmanību, jūs sekojat aikido meistara gudrībai, kurš, neizrādot pretestību pretinieka enerģijai, pilnībā to pieņem un pēc tam to pavērš savā labā.

Apzinātība ir jūsu iekšējais aikido meistars. Ar laiku, izmantojot šo pieeju, jūs pavērsīsiet domas savā labā, bet tās nebūs izmainītas ar varu.

Un tātad, kā tieši jūs varat pamodināt šīs apzinātības sēklas, kura jums kalpos par “iekšējo aikido meistaru”? Pirmais solis ir apzināties starpību starp loģisku prātu un viedu saprātu. Nākamais solis – sākt “maģisko mirkļu” uzskaņošanu un izvērtēšanu – kad uz skatuves iznāk apzinātības enerģija. Ar laiku, tā kā šie brīži notiks arvien biežāk, bet apzinātības enerģija plūdīs arvien nepārtrauktāk, jūs varēsiet baudīt to priekšrocības visās dzīves jomās.

.

Domājošais prāts un viedais saprāts

Šos terminus, tāpat ka lielāko daļu ideju šim rakstam es aizņēmos no grāmatas “Meditation Now” autora Elizabeth Reninger.

Domājošs prāts ir tāds prāts, kurš izmanto vārdus, tēlus un loģiku. Tas ir intelekts, kurš pārvalda informāciju par lietām, izprotot tās intelektuāli. Domājošs prāts ietver praktiskas, loģiskas domas, radošas domas, kā arī domas- mērkaķus.

Vieds saprāts ir intuīcijas, nepastarpinātas, tiešas un neverbālas zināšanas avots. To neierobežo loģikas noteikumi, un tas nerunā nevienā konkrētā valodā. Vieds saprāts parādās atklāsmju mirkļos, intuitīvā līmenī vai arī, apbrīnojot pārpasaulīgu skaistumu, kā arī labestības un pateicības mirkļos.

Tas var atgādināt iemīlēšanās sajūtu, bet bez tās objekta. Saldi ekspansīvs, dziļi atslābinošs un pastāvīgi aizslīdošs no apraksta.

Viedu saprātu var ļoti vienkārši aktivizēt – vajag pievērst uzmanību apzinātai klātbūtnei, kas ir saistīta ar apgalvojumu “es esmu”.

Atšķirība starp domājošu prātu un viedu saprātu līdzinās atšķirībai starp elektrību un lampiņu. Elektrība ir enerģija, kura palīdz lampiņai izstarot gaisumu. Lampiņa ir instruments, caur kuru elektrība kļūst redzama. Tajā pašā laikā lampiņas ir redzamas un atrodas noteiktās vietās, kamēr elektrība nav redzama un tai nav noteiktas atrašanās vietas.

Lai arī jūsu mājās deg daudz lampiņu, ir tikai viens elektriskais tīkls, kurš tām dod enerģiju. Šajā piemērā elektrība līdzinās viedam saprātam, bet lampiņas ir domājošais prāts. Lampas spožums, tas, cik spēcīgi un pilnvērtīgi tā saņem elektrību istabas apgaismošanai, ir pielīdzināms cilvēka apzinātības līmenim. Uzmanība ir vieda cilvēka saprāta pazīme.

Kā jau minēju, uzmanība ir vieda cilvēka saprāta pazīme, tas ir mūsu apziņas lampas spožums.

Uzmanību pretnostata novērstai uzmanībai. Novērsties nozīmē būt iesaistītam prāta-mērkaķa drāmā. Tas nozīmē, ka esat “iesēdušies” savu domu, tēlu un emociju vilcienā, un tas ir aizvedis jūs prātu prom no “šeit un tagad” mirkļa. Jūs varat attapties tikai pēc 10 minūtēm vai divām stundām, ka visu šo laiku esat bijis ievilkts izdomātā fantāziju pasaulē.

Neuztraucieties par to, ka jums ir domas. Iekšējais dialogs nav šķērslis, ja jūs nepieķeraties domām.

Šis apzināšanās mirklis par to, ka domas ir jūs piesaistījušas, ir maģisks mirklis. Tā ir burvestība, jo tajā mirklī kad apzināties, ka domas ir novērsušas jūsu uzmanību, jūs esat apzināti. Tāpēc šo mirkli vajag svinēt!

.

Sēdošā meditācija

Pat tad, ja jūs mierīgi sēžat tikai 10 minūtes, saprāts atsvaidzinās. Daudz garāku meditāciju laikā fiziskais ķermenis pāriet atpūtas un atjaunošanās režīmā, saņemot tādu pašu labumu kā no laba nakts miega. Kad fiziskais ķermenis ir nekustīgs, jūs varat pamanīt smalkas enerģijas un saprāta kustības. Idejas tiek apzinātas daudz skaidrāk.

Istabā, kurā darbojas kondicionieris, jūsu dzirdi aizņem tā dūkoņa. Bet, tiklīdz jūs to izslēdzat, mēs pēkšņi sadzirdam pulksteņa tikšķēšanu, kura visu šo laiku bija pazudusi kondicioniera dūkšanā. Apturiet pulksteni un tad jūs apzināsieties savas elpošanas skaņu.

Analogi strādā sēdošā meditācija. Jūs iekārtojat savu fizisko ķermeni tādā veidā, lai nebūtu iespējamas straujas kustības. Tas palīdz pamanīt citas lietas: elpošanas ritmu, sirdspukstus, smalko domu un enerģiju plūsmu. Pēc tam jūs pamanāt to, kurš pamana. Kas tas ir?

Nekustīgu ķermeņa stāvokli meditācijai var ieņemt arī stāvus vai guļus. Ja jums grūti sēdēt kādas traumas dēļ, nav problēmu. Atrodiet citu pozu, kura jums der. Ir labi mainīt nekustīgās meditācijas praksi ar dinamiskajām meditācijas tehnikām: cigunu, jogu vai iešanu. Ar laiku vērošanas metodes kustību laikā palīdzēs daudz dziļāk sajust sēdošo meditāciju.

Sēdošās meditācijas pētījuma laikā jūs paši atradīsiet jums visērtāko ķermeņa stāvokli. Ja  jums pietiek lunkanuma, varat sēdēt tieši uz grīdas. Ir vairākas piemērotākas pozīcijas sēdošajai meditācijai. Tā ir vieglā poza (sukhasana), varoņa poza (virasana), pilnīgā poza (sidhasana), puslotoss (ardha padmasana), lotosa poza (padmasana).

Tāpat ir ļoti labi ar taisnu muguru sēdēt uz ķebļa vai krēsla, neatbalstoties pret tā atzveltni, lai mugurkauls būtu taisns. Turklāt jūs varat starp muguru un atzveltni nolikt spilvenu. Pats galvenais – izvēlēties tādu pozu, kurā ķermenis jutīsies atslābināts. Sēdēšana ir ļoti laba metode iesācējiem, jo vertikāla mugura uztur prāta aktivitāti. Bet meditāciju drīkst praktizēt jebkurā pozā. Atrodiet savējo. Sākuma noskaņošanās uz meditācijas procesu ir vienāda neatkarīgi no tā, vai jūs sēžat uz grīdas, spilvena vai krēsla.

.

Instrukcija soli pa solim

1. Palaidiet vaļā sasprindzinājumu. Veiciet dažas dziļas ieelpas. Izelpojot palaidiet vaļā saspringumu sejā, kaklā, žokļos un plecos. Nopūta “ah” palīdz atslābināt smalko sejas muskulatūru, sekojiet, lai visa galva ir atslābināta un viegla kā hēlija gaisa balons.

2. Pielieciet mēles galiņu pie aukslējām. Mēles stāvoklim jābūt tādam, lai tās galiņš viegli pieskartos aukslējām uzreiz aiz augšējiem priekšzobiem.

3. Sakoncentrējiet savu uzmanību vēdera lejasdaļā. Virziet savu uzmanību uz vēdera lejasdaļu divu pirkstu platumā zem nabas. Šo vietu pazīst kā haru (japāņu) vai djaņtaņ (ķīniešu). Tas ir smalkās enerģijas lauks, kurš jums palīdz justies stabili un droši meditācijas praksē. Vieglītēm ar sava saprātu gaismu izgaismojiet šo telpu jūsu ķermenī. Veiciet dažus elpošanas ciklus, iedomājieties, kā gaiss ieelpas laikā ieplūst vēdera lejasdaļā un no turienes izplūst izelpas laikā.

4. Sazemēšanās. Sajūtiet, kā grīda, sols vai krēsls meditācijā jums sniedz atbalstu. Pilnībā sajūtiet šo atbalstu. Un tagad iedomājieties, ka esat koks un jūsu saknes tiecas dziļi zemē. Sajūtiet sēžas kaulus un pēdas, ja sēžat uz krēsla, un turpiniet šo sajūtu uz leju, arvien zemāk un dziļāk. Iedomājieties, ka mugurkauls ir koka stumbrs, kurš tiecas augšup, kamēr iegurnis un kāju pēdas stiepjas uz leju.

Šajā meditācijā jūs attīstīsiet apzinātību. Tā ir tā jūsu daļa, kura spēj vienkārši vērot domas un tēlus, tiem nepieķeroties. Padomājiet par domām un tēliem kā par viļņiem uz okeāna virsmas, bet to sevis daļu, kura tos vēro, kā visdziļāko okeāna vietu. Pat vislielākās vētras gadījumā ar milzīgiem viļņiem uz okeāna virsmas, tā dibenā joprojām ir mierīgs un kluss.

Jūs tāpat varat iedomāties domas un tēlus kā filmas personāžus, bet apzinātību -  kā kinoteātra ekrānu, uz kura šie tēli te parādās, te pazūd. Filmas sižets var būt ārkārtīgi emocionāls vai arī atspoguļot intelektuālus vai politiskus procesus. Filmas personāži var viens otru mīlēt vai nīst. Bet – vai ekrāns ienīst vai mīl savus personāžus? Nē, ekrāns ir pilnīgi bezkaislīgs novērotājs, tajā pašā laikā būdams filmas personāžu patiesā būtība.

.

Apzinātūbas meditācija – praktiska instrukcija

Uzstādiet taimeri uz 5 vai 10 minūtēn. Nolieciet taimeri sev blakus un sekojiet norādījumiem.

1. Pievērsiet uzmanību sava prāta saturam. Virziet savu uzmanību uz iekšpusi un fiksējiet savas apziņas saturu, kas var būt: iekšējā pļāpāšana, mentālais dialogs vai bildītes uz jūsu iekšējā ekrāna.

2. Apzīmējiet savas domas, tēlus un iekšējo klusumu. Šajā praksē jūs izmantosiet 3 birkas. Katru reizi, kad pamanāt domu, atzīmējiet pie sevis - “doma”. Kad pamanāt iekšējo tēlu, atzīmējiet “tēls”. Kad nav ne domu, ne tēlu, šo brīdi atzīmējiet kā “klusums”. Dariet to nepiespiesti un draudzīgi. Tā, it kā jūs teiktu: “sveika, doma!” vai  “sveiks, tēl!”

3. Necentieties tēlu vai domu izmainīt. Vienkārši vērojiet un marķējiet tās ar labestīgu bezkaislību. Tās uzradīsies pašas no sevis, eksistēs kādu laika sprīdi un pazudīs. Atcerieties, ja jūs gadījumā esat novērsies no šī procesa, vienkārši pievērsiet uzmanību, ka tas ir noticis,  un maigi atgriezieties pie prakses.

4. Pievērsiet uzmanību savai apzinātībai. Apzinieties to daļu, kura jūsos marķē domas, tēlus un atstarpes starp tiem. Centieties saprast, kas ir tas, kurš patiesībā visu marķē. Tā ir tā jūsu saprāta daļa, kuru nekad neskar domu un tēlu saturs. Vai šai daļai ir jebkādi ierobežojumi? Vai ir atšķirība starp to apziņu, kura vēro domas, un to apziņu, kura apzinās apziņu? Kad beigsies meditācijas laiks, veiciet dažas dziļas ieelpas un izelpas, un pievērsiet uzmanību jebkurām sajūtām un jūtām, kuras var rasties.

* Avots: yogalib.ru;

* No krievu valodas tulkoja Anna Ikerta.

X