Sazemēšanās – staigāt ar basām kājām, lai uzlabotu veselību?

Dr.Džeims Oskmans (James Oschman) ir eksperts enerģētiskās medicīnas jomā ar Pitsburgas Universitātē iegūtu bakalaura grādu biofizikā un doktora grādu bioloģijā. Viņš ir vairāku grāmatu autors un plaši atzīts speciālists enerģētiskās medicinas biofizikā. Šajā intervijā viņš apspriež sazemēšanās praktisko pielietojumu.

Kas notiek, staigājot ar basām kājām?

Jūsu āda kopumā ir ļoti labs caurvadītājs. Jūs varat savienot jebkuru savas ādas daļu ar Zemi, bet, salīdzinot dažādas ķermeņa daļas, ļoti spēcīga daļa atrodas pēdas pleznas centrā – punktā, ko akupunktūrā pazīst kā Niere 1 (Kidney 1 – K1). Tas ir plaši pazīstams punkts, kas akupunktūrā caurvadoši savieno visus dzīvības enerģijas ceļus un būtībā ir savienots ar katru kaktu un spraugu jūsu organismā.  Interesanti, ka sazemēšanās – vai drīzāk tās trūkums – ir cieši saistīts ar mūsdienu slimību pieaugumu.

Kā tieši?

Dr.Oskmana sazemēšanas pētījumi ļāva viņam labāk izprast iekaisumus. Es (autore) esmu iepriekš teikusi, ka hronisks iekaisums ir praktiski visu slimību galvenais cēlonis, sākot no cukura diabēta un beidzot ar vēzi. Un skatoties, kas notiek sazemēšanās laikā, atbilde uz jautājumu, kāpēc hroniski iekaisumi ir tik izplatīti, un kas ir vajadzīgs, lai tos novērstu, kļūst skaidrāka.

Kad esat sazemēti, notiek brīvo elektronu pārvietošanās no Zemes uz jūsu ķermeni. Šie brīvie elektroni, iespējams, ir visspēcīgākie cilvēkam zināmie antioksidanti.

Šie antioksidanti palīdzēja atklāt sazemēšanas eksperimentu klīniskos novērojumus, kā:

• Labvēlīgas izmaiņas sirdsdarbībā

• Samazinās ādas pretestība

• Samazinās iekaisumu līmeņi

Lai labāk izprastu no zinātniskā viedokļa, kas notiek sazemēšanās laikā, un kā tas ietekmē reakciju uz iekaisumu, Dr.Oskmans paskaidro, kas notiek savainojoties.

„Pat vismazākā sasituma gadījumā, piemēram, atsitoties pret durvīm, jūsu imūnsistēma nekavējoties reaģē, nosūtot baltos asinsķermenīšus (neitrofilo) uz savainojuma vietu…

Neitrofilo izdala reaktīvo skābekļa veidus ... jeb brīvos radikāļus, ko arī sauc par aktīvo oksidatīvo palaišanu ... Tie darbojās kā Pac-Man no videospēles, kurā tas apēd bumbiņas. Tās ir ļoti svarīgas molekulas, kas sadala citas šūnas. Ja baktērijas ir iekļuvušas caur ādu , šie brīvie radikāļi ļoti ātri iznīcinās šīs baktērijas. Ja šūnas ir bojātas, tad brīvie radikāļi tās saškels, lai atbrīvotu vietu, kur veselās šūnas var brīvi pārvietoties un sadziedēt ievainotos audus. Tā ir pazīstama kā reakcija uz iekaisumu. 

Ko mēs esam atklājuši, kas ir patiešām iespaidīgs –  mēs tagad saprotam, kāpēc rodas reakcija uz iekaisumu, kam ir piecas pazīmes: sāpes, apsārtums , siltums, zaudēta spēja kustēties un pietūkums. Tās ir piecas raksturīgākās iekaisuma pazīmes un izrādās, ka tam tā nevajadzētu notikt.

Iekaisums , kas medicīnā tiek uzskatīts par svarīgu sadzīšanas daļu, patiesībā  ir artefakts (mākslīgs veidojums), ko izraisa elektronu trūkums audos. Lūk kas notiek – neitrofili piegādā reaktīvo skābekļu veidus  uz ievainojuma vietu, bet, tā darot, daži no šiem brīvajiem radikāļiem var noplūst apkārtējos audos un sašķelt veselos audus. Un tas rada reakciju uz iekaisumu.”

Interesanti, ka sazemēšanās pētījumi nesen ir atklājuši, ka, novietojot pēdas uz zemes (vai uz sazemēta palaga, vai pieliekat sazemētu plāksteri pie pēdas pleznas), uzreiz pēc traumas, elektroni pārvietosies uz jūsu ķermeni un izplatīsies pa audiem. Jebkādi brīvie radikāļi, kas noplūdīs veselajos audos, nekavējoties tiks elektriski neitralizēti. Tā notiek tāpēc, ka elektroni ir negatīvi lādēti, bet brīvie radikāļi ir pozitīvi – tie viens otru neitralizē.

„Tātad patiesībā, sazemēšanās laikā, jūs aizsargājat savu ķermeni no, kā es to saucu, netieša kaitējuma,” Dr.Oskmans turpina. „Kaitējums, kas  nebija paredzēts, bet vienalga notiek tāpēc, ka mēs esam atvienojuši sevi no Zemes, staigājot apavos ar gumijas un plastmasas zolēm.”

Sazemēšanās kā pretnovecošanās stratēģija

Viena no galvenajām novecošanās teorijām ir brīvo radikāļu teorija – novecošanās notiek tāpēc, ka organismā uzkrājas brīvo radikāļu izraisītie bojājumi. Kad ir kādas traumas vai hroniski iekaisumi, kā arī elpošanas un pārtikas iespaidā, jūsos veidojas brīvie radikāļi. Tajā pašā laikā jums nevajadzētu pilnīgi likvidēt visus brīvos radikāļus, un jums vajadzētu saglabāt veselīgu antioksidantu elektronu daudzumu jūsu ķermenī, lai nodrošinātu, ka brīvo radikāļu radītais kaitējums tiek kontrolēts.

Sazemēšanās var palīdzēt uzturēt šo trauslo līdzsvaru. Ir trīs veidu novecošanās procesa apakšmodeļi, ko izraisa brīvie radikāļi:

1. Bojājumi DNS un tā mutācija brīvo radikāļu kaitējumu dēļ. 

2. Mitohondriju teorija. Mitohondriji katrā organisma šūnā veic oksidatīvo metabolismu, kā laikā šūnas sadala molekulas, lai izmantotu tās enerģijai, kura pēc tam tiek izmantota, lai veidotu jaunas molekulas, kā audus un orgānus; un brīvie radikāļi ir blakusprodukts. Galu galā mitohondriji nolietojas vai sevi iznīcina pārāk liela lieka brīvo radikāļu daudzuma dēļ.

3. Olbaltumvielu savstarpējās savienošanās teorija izskaidro, kāpēc ādā rodas grumbas. Olbaltumvielas salīp viena ar otru, samazinot fermentu efektivitāti.

„Balstoties uz maniem biofizikas un šūnu bioloģijas pētījumiem, esmu novērojis, ka ķermenis ir veidots ar daļēji caurvadošu materiālu, kas savieno visu organismā, ieskaitot katras šūnas iekšpusi,” saka Dr.Oskmans.

„Es atsaucos uz šo sistēmu kā dzīvo matricu. Šie elektroni, kas iekļūst caur pēdu apakšu, var pārvietoties uz jebkuru vietu organismā. Jebkurā vietā, kur veidojas brīvais radikālis, tuvumā ir elektroni, kas var neitralizēt brīvos radikāļus un novērst jebkuru no šiem procesiem: bojājumus mitohondrijai, olbaltumvielu savstarpēju salipšanu un mutācijas vai ģenētiskus defektus.

Tāpēc viss caurvadošais materiāls būtībā ir antioksidantu aizsardzības sistēma, kas ietver katru mūsu ķermeņa daļu.

Mūsos ir vēl viens materiāls, kas ir daļa no saistaudiem. Tas caurvij visu ķermeni. Tā ir želejveidīga viela, un tā uzkrāj elektronus. Ejot ar basām kājām, jūs uzņemat elektronus, un ķermenis tos uzglabā – tie būs pieejami jebkurā vietā, kur jūs varētu gūt savainojumu vai, kur brīvais radikālis varētu veidoties...”

Kā sazemēšana ietekmē asinis

Vēl viens ļoti svarīgs un viens no jaunākajiem atklājumiem ir, ka sazemēšana samazina asins recekļu veidošanos. Šim atklājumam var būt milzīga ietekme uz sirds un asinsvadu slimībām, kas mūsdienās ir galvenais nāves iemesls pasaulē. Gandrīz katrs sirds un asinsvadu slimību veids ir saistīts ar paaugstinātu asins viskozitāti. Dr.Sinātra apmācīja Dr.Oskmana komandu, kā izmērīt asins viskozitāti, izmantojot metodi, ko sauc par zeta potenciālu. Ar to mēra sarkano asinsķermenīšu potenciālu, nosakot, cik ātri tie pārvietojas elektriskajā laukā. 

Izrādās, ka sazemēšanās ar zemi paaugstina zeta potenciālu, veicinot sarkano asinķermenīšu spriegumu uz virsmas, kas tiem liek atgrūzties vienam no otra. Šī darbība samazina asins recēšanu, un tās var plūst vieglāk. Tas arī samazina asinsspiedienu.

Vēl viens acīmredzams tā pierādījums ir, ka, atgrūžoties vienam no otra, sarkanie asinsķermenīši ir mazāk tendēti salipt kopā un veidot recekli. Asins recekļiem nav jābūt ļoti lieliem, lai veidotos, piemēram, plaušu artērijas embolija, kas var nogalināt nekavējoties, tāpēc šis ir ļoti nozīmīgs atklājums. Turklāt, ja jūsu zeta potenciāls ir augsts, ko sazemēšanās veicina, jūs ne tikai samazināt sirds slimību risku, bet arī multi-infarkta demences risku, kas liek zaudēt smadzeņu audus mikro-recēšanas dēļ smadzenēs.

Labākās sazemēšanās virsmas

Skaidrs, ka vienkāršākais veids sazemēties ir staigāt ar basām kājām ārā, kad to darīt ir droši. Bet, ko darīt  pilsētniekiem, kurus ieskauj asfalts un betons? Vai iespējama sazemēšanās uz tiem? Un kā ar dabiskām virsmām – kuras ir visefektīvākās? Pastāv patiešām ievērojamas atšķirības starp dažādām virsmām.

Ideāla vieta staigāšanai ar basām kājām ir pludmale, tuvu vai tieši ūdenī, jo jūras ūdens ir lielisks caurvadītajs. Jūsu ķermenis galvenokārt arī sastāv no ūdens, tāpēc tas rada labu savienojumu.

Otrs labākais būtu zālaina teritorija – it īpaši, ja klāta ar rasu, ko varat atrast staigājot agri no rīta. Saskaņā ar Dr.Oskmanu arī betons ir labs caurvadītājs, ja vien tas nav noslēgts. Krāsots betons bloķē elektronu plūsmu. Materiāli, piemēram, asfalts, koks un tipiski izolatori, kā plastmasa vai kurpju zoles neļauj elektroniem plūst cauri un nav piemēroti sazemēšanai ar basām kājām.

Kāpēc dzīvošana daudzstāvu ēkās var kaitēt veselībai

Ir liela atšķirība starp stāvēšanu ārā kailām kājām un apavos. Un, cik augstu esat no Zemes virsmas bez sazemēšanās, arī ir nozīme. Kāpēc tas tā ir?

Dr.Oskmans skaidro:

„Zemes virsma ir elektriski uzlādēta un spēj ievirzīt elektronus jūsu ķermenī. Tātad no galvas augšas līdz Zemei ir potenciāls, kuru jūs nejūtat, jo tas neizraisa nekādu īpašu strāvu plūsmai, lai gan tas var būt pat pāris simts voltu augsts. Ja tiktu izraisīta strāvas plūsma, tas radītu šoku.

Notiek tas, ka, laikapstākļiem mainoties, Zemes spriegums var ievērojami pieaugt. Tas var mainīties no simts voltiem metrā līdz 10 000 voltiem metrā – kā pirms zibens spēriena. Mēs runājam par spriegumu, kas zibenim liek virzīties uz zemi. Šis spriegums ir labi zināms un labi izprasts ...

Tas ir potenciāls starp zemes virsmu un jonosfēru, 50 – 400km augstumā, kas ir elektriski ļoti aktīvs; un Saules vēju uzlādēts – uzlādētās daļiņas, kas nāk no Saules. Šīs uzlādētās daļiņas sasniedz Zemi ar zibens palīdzību, un elektrizē visu Zemes virsmu. Tātad visur, kur pieskaries Zemei  ir elektroni. Tie sākotnēji nāk no saules, iekļūst jonosfērā un nonāk uz zemes.

Tieši šeit un tieši tagad nav zibens, bet kaut kur uz zemes sper zibens  -  nemainīga strāvas plūsma no jonosfēras uz zemi. Tie ir elektroni, kas nepieciešami ķermenim, lai imūnsistēma darbotos pienācīgi.”

Tas nozīmē, ka, jo augstāk atrodaties no Zemes virsmas, jo lielāks būs šis potenciāls un sliktākas sekas jūsu veselībai, ja neesat sazemēts. Piemēram, ja dzīvojat daudzstāvu ēkas 20. stāvā  un neesat sazemēts (protams, izmantojot sazemēšanas tehnoloģiju), tad ietekme uz veselību būs lielāka, nekā tad, ja dzīvojat pirmajā stāvā. Tāpat, ja jūs valkājat apavus ar  gumijas vai plastmasas zoli, jūs pastiprināti apturat šo labvēlīgo elektronu pieplūdumu no Zemes uz jums. Optimālai imūnsistēmas darbībai ir vajadzīgs, lai šie elektroni ieplūstu ķermenī, tāpēc pārliecinieties, ka šad un tad novelkat apavus!

Vienkārši veidi, kā iekļaut sazemēšanu savā ikdienas dzīvē

Pastaigājoties ārā ar basām kājām ir viens brīnišķīgs, lēts un iedarbīgs veids, kā iekļaut sazemēšanos savā ikdienas dzīvē, kā arī tas palīdzēs paātrināt audu atjaunošanos un atvieglos muskuļu sāpes pēc treniņa.

Avots : Dr Merkola, http://articles.mercola.com 

* No angļu valodas tulkoja Lolita Belozerova speciāli priekš www.garavasara.com

* Korektors: Matīss Freimanis