Slēptā agresija – kā nekrāt negatīvo

Mūsu emocijas ir saistītas ar elpošanas kvalitāti, tāpēc elpošana ir universāls emocionālā stāvokļa regulēšanas instruments. Kā un kamdēļ tas būtu jāregulē un kā ar īpašu vingrinājumu palīdzību sevi pasargāt no negatīvu emociju uzkrāšanās?

Mēs bieži domājam par savu emociju kontrolēšanu negatīvā aspektā, iedomājoties cilvēku, kurš ir sakoncentrējies, savācis dūrē visu savu gribasspēku un aizliedzis sev pārdzīvot vispār. Sākumā noskaidrosim terminus: sasprindzis un savācis visu gribu dūrē – tā ir emociju apspiešana. Kādu brīdi šāda pieeja var dot rezultātus: mēs, neraugoties ne uz ko un par spīti visam, saglabāsim mieru.Bet mēs visi zinām, ka agri vai vēlu apspiestās dusmas, aizvainojums vai aizkaitinājums izlauzīsies ārpusē. Un tā sekas būs postošas.

Emociju kontrolēšana patiesībā ir lēmums, vai es ļaujos pārdzīvojumu plūsmai, vai izeju no tās kā krastā no upes. Kad cilvēkam ir šāda izvēle, var runāt par to, vai viņš prot kontrolēt savu stāvokli.

.

Pauze pirms lekšanas bezdibenī

Šad tad ļauties emociju plūsmai ir patīkami un pat lietderīgi. Piemēram, gremdējoties komunikācijā ar tuviniekiem, mēs jūtam patiesu prieku. Un pat paskumt dažreiz nāk par labu: ietīties pledā, iedzert tasīti karsta kakao, sevi pažēlot un atgriezties ikdienas dzīvē jau kā nedaudz citādākam cilvēkam, atjaunotam un laimīgākam.

Taču ir arī tāds emociju veids, kas kā kalnu upe var mūs sagrābt un aizraut nezināmā virzienā. Parasti šādas straumes ceļā gadās asi klints gabali, ap kuriem tad mēs sitamies negatīvo emociju plūsmā, gan savainojot sevi, gan citus, paraujot tos sev līdzi.

Pauze ir lielisks brīdis, lai pieņemtu nosvērtu lēmumu un veiktu vingrinājumus

Pirms niršanas agresijā vai asā, postošā aizvainojuma sajūtā vienmēr ir pauze – mirklis, kad mēs lemjam, vai mesties šajā stāvoklī vai tomēr palikt krastā. Ja cilvēks neprot vadīt savas emocijas, viņam izpaliek šis izvēles brīdis, viņš to nepamana, bet jau attopas kilometra attālumā lejup pa straumi. Un ar jautājumu “kamdēļ es tā?”

Savukārt gadījumā, ja mēs trenējam apzinātu rīcību ar savu emocionālo stāvokli, šī pauze ir lielisks brīdis, lai pieņemtu izsvērtu lēmumu un veiktu dažus vingrinājumus, kuri var palīdzēt saglabāt mūsu emocionālo līdszvaru.

.

Gremdēšanās klusumā

Kā iemācīties pamanīt šīs pauzes, šos izvēles mirkļus, kad mēs izšķiramies vai nu par labu emociju sprādzienam, vai tā apspiešanai? Otrais variants ir raksturīgs cilvēkiem, kuri savu gribasspēku tur cieši sažņaugtu savā dūrītē – konflikta mirklī negatīvās emocijas ir graujošas viņiem pašiem, bet tikai ar laiku – apkārtējiem.

Lai iemācītos kontrolēt šādas situācijas, ir vērts apgūt tādu meditācijas praksi, kas apziņu ieved klusuma stāvoklī. Spilgtas emocijas parasti attīstās iekšējā dialoga vai monologa fonā – mēs domājam par to, kas mūs uztrauc, pārtinam galvā vārdus, idejas, atmiņas.

Prasme ieiet klusumā noņem nokaitētās emocijas un veic patiesi dziedinošu darbību. Un vēl jums parādās iespēja pagarināt lēmuma pieņemšanas brīdi, kad mēs izvērtējam, vai dedzināt tiltus, vai tomēr labāk ne. Meditācija ir klusuma meklēšanas vingrinājums, un, ja to veic regulāri, jums rodas iespēja nokļūt klusumā un skaidrībā pat emocionāli saspringtā situācijā. Paraudzīties uz notiekošo no malas un pieņemt apzinātu, nosvērtu lēmumu: vai nu es ļaujos emocijām (un sekas var būt neprognozējamas), vai arī ir citi problēmas risinājuma veidi.

.

Veiksmes noslēpums ir nevis nodarbību ilgumā, bet gan to regularitātē

Vislabāk meditāciju apgūt klātienes semināros pieredzējuša meistara vadībā, kurš jums parādīs atšķirību starp klusuma stāvokli un sapņošanu, pārdomām vai vienkārši atslābinātas vērošanas stāvokli. Ticiet, ka ir starpība, jo, vienreiz piedzīvojuši klusuma stāvokli, jūs nekad vairs to nesajauksiet ne ar ko citu. Mēs visi jau esam ar to saskārušies, kad, piemēram, vērojam tādu dabas skaistumu, no kā aizraujas elpa un galvā nav nevienas domas. Mūsu uzdevums ir iemācīties izsaukt un nonākt šajā stāvokli uz pirmo pieprasījumu. Piemēram, ar Šen Džen Gong prakses palīdzību.

.

Te būs viens no šīs prakses vingrinājumiem.

Apsēdieties vai atgulieties tā, lai justos ļoti ērti. Atslābinātā, mierīgā stāvoklī, kad itin nekas nevar jūs iztraucēt, skaitiet savas ieelpas. Nesaīsiniet un nepagariniet ieelpu, izelpu ilgumu, vienkārši sekojiet elpošanai un skaitiet katru jaunu ieelpu. Sākuma etapā pietiek ar 1 – 2 minūtēm šīs prakses. Ar laiku vēlams to pagarināt līdz 10  - 20 minūtēm.

Atzīmējiet, kā mainās jūsu stāvoklis pēc tam, kad esat visu savu uzmanību veltījis elpošanai. Pamaniet visas patīkamās sajūtas. Ieplānojiet šī vingrinājuma atkārtošanu nākamajā dienā: jo veiksmes noslēpums ir nevis vingrinājuma ilgumā, bet gan tā regularitātē.

.

Ieelpot mieru

Kad mēs nervozējam, mūsu elpošana kļūst sekla. Mēs elpojam bieži un ātri, izmantojot plaušu augšējo daļu. Visticamāk, ka jūs ne vienu  reizi  vien esat dzirdējuši šo ieteikumu: lai nomierinātos, vajag veikt dziļas ieelpas. Noskaidrosim, kā tad šis vingrinājums ir jāveic, lai maksimāli ātri sasniegtu vēlamo efektu.

Ķīniešu medicīna uzskata, ka uztraukums, nervozitāte, satraukums ir saistīti ar enerģijas pacelšanos augšup – tieši uz plaušu augšdaļu. Ja enerģiju nolaidīsim uz leju, uz vēdera rajonu, kur ir tās īstā vieta, mēs nomierināmies, un stress atkāpjas. Var šai idejai ticēt, var neticēt – bet galvenais ir pamēģināt šo iztēloties.

Veiciet dziļu ieelpu, it kā ieelpojot “vēderā”, tādējādi enerģiju novirzot uz leju. Lai nezaudētu savu uzmanību, varat piesaistīt rokas, t.i. iedomājieties, ka jūs saķerat enerģiju krūšu līmenī un ar rokām to virziet lejup līdz vēderam. Turiet plaukstas nelielā attālumā no sevis un ar ieelpu virziet tās no krūšu rajona līdz vēderam.

Veiciet šādas 10-15 ieelpas, katru no tām pavadot ar minēto roku kustību. Uzlieciet abas plaukstas uz vēdera, it kā “noglabājot” enerģiju šajā rajonā.

.

Izelpot nepatikšanas

Ja jūsos vēl paliek negatīvas sajūtas, no kurām nekādi nevarat atbrīvoties, atkal izmantojiet elpošanu, šoreiz akcentu liekot uz izelpu. Virziet savu uzmanību uz šo nepatīkamo, kas jums traucē labi justies, un veiciet garu, ilgstošu izelpu caur muti no saviem pašiem dziļumiem, izelpojot visu, kas traucē. Atkārtojiet vingrinājumu 10 -12 reizes un salīdziniet savas sajūtas, apzinoties, cik ļoti jums iekšā ir kļuvis vieglāk un brīvāk.

* Autors: Anna Vladimirova 

* Avots: psychologies.ru;

* No krievu valodas tulkoja Anna Ikerta.