Trīs dzīves likumi

Cilvēkiem būtu jāstāsta stāstus viens otram un jāklausās vienam otru. Katrs cilvēks, kuru jūs satiekat, sniedz jums vērtīgu mācībstundu, bet jūs pat nezinājāt, ka šī stunda jums ir vajadzīga. Katru cilvēku būtu jāuztver kā Skolotāju. Sūfiji uzkata, ka mācīties, tas ir kā piešūt jaunu pie vecā. Šujot skolnieks pazemīgi seko savam skolotājam, kā diegs adatai, taču visi saprot, ka galvenais tajā visā ir diegs, tas ir tas, kas patiesībā visu sašuj.

Es uzskatu, ka cilvēkam dzīvē ir ne tikai tiesības, bet arī trīs pienākumi. Tieši trīs. Iespējams, jums ir citi uzskati, bet es noteikti zinu par trijiem. Lūk, tie ir:

1. Katram ir pienākums mainīties uz labu un kļūt par labāko viņam iespējamo cilvēka versiju. Lai izpildītu šo pienākumu, ir jāaug, bet tas ir iespējams tikai mācoties. Ja es vēlos kaut ko iemācīties un mani virza ne tikai ziņkāre, bet arī pazemība, tad par manu skolotāju var kļūt ikviens.
2. Katram ir pienākums būt laimīgam.
3. Katram, - gan man, gan arī jums, ir pienākums palīdzēt vismaz vienam cilvēkam izpildīt šos pienākumus.

Un pēc tam, kad šie trīs pienākumi būs izpildīti, varat darīt ko vien vēlaties!

Runāt par laimi ir sarežģīti, jo mums ir nepareiza izpratne par laimi. Mēs domājam, ka būt laimīgam nozīmē priecāties, bet būt vienmēr laimīgam - priecāties vienmēr un par visu. Taču tas nav iespējams.

Man laime, tas nav prieks, bet gan dvēseles miers un iekšējās pasaules līdzsvars. Tā nav vieta un tas pat nav ceļš. Laime, tas ir veids, kādā ceļš tiek pārvarēts, kad tu ej nesteidzoties, bet arī necenties iet lēnām, nevienu negrūsti un neļauj grūstīt sevi, bez liekas nastas mugursomā, un neapspiežot savas sajūtas. Kad tu ej ar pārliecību, ka šis ir tavs ceļš. Tāda kustība tevi noteikti aizvedīs turp, kur tev ir jābūt. Tā ir laime.

* Autors: Horhe Bukajs;

* No krievu valodas tulkoja Kristīna Zacesta;

* Korektore: Vineta Kurgāne.

X