Uzskaņo savu iekšējo arfu

Pats svarīgākais solis ceļā uz Mīlestību – ir Mīlestība pašam sevi, iemācīties pilnībā un ar sapratni «pieņemt» pašam sevi. Jo nav iespējams otram iedot to, kas nav tev pašam.

Ja tu nemīli sevi bez jebkādiem nosacījumiem, tu nespēj iemīlēt otru cilvēku bez nosacījumiem. Tāpēc - mīli sevi. Sajūti savu pilnību tādam kāds tu esi. Taču pirmais jautājums ir: kā var mīlēt sevi, ja redzi sevī tik daudz ko tādu, kas tev nepatīk? Pamēģināsim pārbaudīt dzīvē tādu dīvainu teoriju. Tā balstās uz teoriju par to, kā formējas traumatiskie pārdzīvojumi.

Iedomājieties, ka viss, kas tev sevī nepatīk – ir tavi labākie aspekti. Tavi trūkumi – tavi labākie aspekti. Tā tevis daļa, kuru citi sauc par spontanitāti – ir tā pati tevis daļa, kuru viņi sauc par bezatbildīgu, ja tā skan pārāk skaļi.

Tā tevis daļa, kuru citi sauc par pievilcību – ir tā pati tevis daļa, kuru viņi sauc par vulgaritāti, ja tā skan pārāk skaļi.

Tā tevis daļa, kuru citi sauc par drosmi – ir tā pati tevis daļa, kuru viņi sauc par neapdomību, ja tā skan pārāk skaļi.

Tā tevis daļa, kuru citi sauc par pārliecību par sevi – ir tā pati tevis daļa, kuru viņi sauc par nekaunību, ja tā skan pārāk skaļi.

Visas tā saucamās “sliktās rakstura iezīmes” nav nekas cits, kā tavas labākās rakstura īpašības, vienkārši tās skan pārāk skaļi tam, lai “mūzika” būtu patīkama.

Tas, dēļ kā cilvēki tevi iemīl ir tas pats, dēļ kā viņi tevi kritizē, ja jūt, ka tevī tas ir pārlieku daudz.

Viņi tevi mīlēs par tavu gatavību ātri pieņemt lēmumus, bet, ja tu to darīsi pārlieku ātri un pārlieku aktīvi, viņi sacīs, ka tu visus komandē.

Viņi tevi mīlēs par tavu neticamo spēju risināt problēmas, bet ja tu to pielietosi pārāk bieži un pārlieku aktīvi, viņi sacīs, ka tu vienmēr visu gribi darīt pa savam.

Viņi tevi mīlēs par tavu humora izjūtu, bet ja to tu izrādīsi pārāk bieži un pārāk aktīvi, viņi tevi apvainos tajā, ka tu esi vieglprātīgs un nenopietns cilvēks.

Tā ir viena un tā pati iezīme, kuru citi mīl vai kritizē atkarībā no tā, cik skaļu tā skan. Saproti to, ka viņi neprotestē pret šo tavu rakstura iezīmi (kaut gan, ja klausīties to, ko viņi saka, tad tā var šķist), viņi vienkārši ir pret šīs vibrācijas “skaļumu”.

Tas sasaucas ar tēmu par to, “kā spējas kļūst par problēmu”. Cilvēkiem ir tieksme akcentēt savas spējas un ļaunprātīgi tās izmantot, tās pārvēršot personīgā nelaimē. Uzskaņo savu iekšējo arfu. Spēlē uz tās maigi. Spēlē tā, kā tu mīli. Mīli sevi. Neviens no taviem aspektiem nav “nepareizs” vai “pārāk zems”. Visam ir savs laiks un vieta. Māksla dzīvot – tā ir māksla spēlēt ar šiem aspektiem – vienmēr palikt pašam.

No šādas izpratnes pats lieliskākais secinājums ir tas, ka tev nekas sevī nav jāmaina, lai tevi iemīlētu. Tev nav jānoliedz, jāvaino vai jāatsakās no kādas daļas sevī. Tev nav jāapvaino kāds no sava rakstura aspektiem, kuru dēļ tu esi tāds kāds esi, vai jācenšas laboties, tiekot vaļā no tiem.

Viss, kas tev ir vajadzīgs – tas ir nedaudz uzmanīgāk pavērot dzīvi un ievērot, kādu sevis daļu ir vietā izpaust noteiktā laika, un cik spēcīga tā ir jāizpauž. Kāds skaņas līmenis tam ir jāuzliek.

Tās īpašības, kuras cilvēki tev pārmet – tās ir tās pašas īpašības, par kurām viņi ir sajūsmā, kad saskaras ar tām citā laikā vai citā enerģētiskā līmenī. “Polaritāte”, kurai it kā šeit ir vieta, paslēpta tikai šo īpašību apzīmējumos (vērtējumos), un nevis viņos pašos.

Tas nozīmē, ka tu vari mīlēt sevi pilnībā atkal, tāpat kā tu to darīji tad, kad biji bērns. Tas ir lielisks pašatjaunošanās un pašizdziedināšanās veids. Tas ļauj atgriezties pašam pie sevis.

* Autors: Oļegs Mamajevs, “Neliels traktāts par Mīlestību”;

* No krievu valodas tulkoja Ingūna Paupe;

* Foto: Luiz Hansel.

X