Lasītava

Skatīt pēc:
Datuma Popularitātes
W836_zina_tne Square81_10640_554866707896864_2057411988_n
Zinātne & tehnoloģijas

Zinātne saka, ka klusums ir svarīgs mūsu smadzenēm

Pētījumi rāda, ka troksnis spēcīgi ietekmē mūsu smadzenes, izraisot paaugstinātu stresa hormonu līmeni.

 

Pierādījums, ka troksnis sāp un klusums dziedē

Klusuma vērtību izjūt ikviens savas dzīves laikā. Klusums ir iepriecinošs, barojošs un mājīgs. Tas sniedz iedvesmu, un baro mūsu prātu, ķermeni un dvēseli. Tikmēr trokšņainās pasaules trakums novājina mūsu radošumu, mūsu iekšējo saikni un mūsu izturību. Zinātne tagad pierāda, ka klusums varētu būt tieši tas, kas ir nepieciešams, lai atjaunotu mūsu izsmeltos ķermeņus un smadzenes.

Pētījumi rāda, ka troksnis spēcīgi ietekmē mūsu smadzenes, izraisot paaugstinātu stresa hormonu līmeni. Skaņa caur ausīm virzās uz smadzenēm kā elektriskie signāli. Pat tad, kad mēs guļam, šie skaņas viļņi izraisa ķermeņa reakciju un aktivizē to smadzeņu daļu, kas saistīta ar atmiņu un emocijām, un, kas izraisa stresa hormonu atbrīvošanu. Tāpēc, dzīvojot pastāvīgi trokšņainā vidē, liks jums pamanīt ārkārtīgi augstu šo kaitīgo hormonu līmeni.

Interesanti, ka vārds "troksnis" ir radies no latīņu vārda "nausia" (riebums vai nelabums), vai latīņu vārda "noxia", kas nozīmē sāpes, bojājums vai ievainojumus. Troksnis ir saistīts ar augstu asinsspiedienu, sirds slimībām, troksni ausīs un miega zaudēšanu. Mēs visi esam pieredzējuši trokšņa piesārņojuma kaitīgo ietekmi. Pārmērīgs troksnis var būt galvenais fizisko sajūtu uzbrukums, un mūsdienās vairāk un vairāk cilvēku tiek identificēti kā ļoti jutīgi, un nespēj darboties haotiskā un trokšņainā vidē. Bet tagad zinātnei ir pierādījumi, ka troksnis ne tikai sāp, bet arī to, kaklusums dziedē.

Pētījumi liecina, ka troksnis smadzenēs rada stresa hormonus.

 

Klusuma ietekme

Pasaules Veselības organizācija (PVO) 2011. gadā pārbaudīja un novērtēja veselības slogu Eiropā. No tās tika secināts, ka 340 miljoni Rietumeiropas iedzīvotāju (iedzīvotāju skaits Amerikas Savienotajās Valstīs) katru gadu zaudēja miljonu gadu vērtu veselīga dzīvesveida trokšņa dēļ. PVO arī secināja, ka galvenais 3 000 sirds slimību nāves cēlonis ir bijis pārmērīgs troksnis. Kornela universitātes profesora Gerija V. Evansa pētījums, kas publicēts psiholoģijas zinātnē, raksturoja lidostas trokšņa ietekmi uz skolēniem, kuri atrodas netālu no Minhenes lidostas. Pētījums liecināja, ka bērni, kas pakļauti trokšņa iedarbībai, ieguva reakciju, kas faktiski lika viņiem ignorēt troksni. Viņš atklāja, ka bērni ignorēja gan lidostas kaitīgo troksni, gan citus ikdienas trokšņus, piemēram, runāšanu.

Šis pētījums ir viens no spēcīgākajiem, iespējams, visnopietnākajiem pierādījumiem, ka troksnis pat tādos līmeņos, kas nerada dzirdes bojājumus, izraisa stresu un ir kaitīgs cilvēkiem. – Profesors Gerijs Evanss.

Zinātnieki aktīvi nepētīja klusuma ietekmi, bet atklāja tās priekšrocības nejauši. Klusums vispirms parādījās zinātniskos pētījumos kā kontroles vai bāzes līnija, pret kuru zinātnieki salīdzina trokšņa vai mūzikas efektus. Ārsts Luciano Bernardi 2006. gadā pētīja trokšņa un mūzikas fizioloģisko ietekmi, atklājot satriecošu atklājumu. Kad viņa pētījuma priekšmeti tika pakļauti nejaušām klusuma pauzēm starp troksni un mūziku, viņi juta spēcīgu atšķirību. Divu minūšu pauzes smadzenēm bija daudz nomierinošākas nekā nomierinoša mūzika vai ilgāka klusēšana, kas bija pirms eksperimenta uzsākšanas. Patiesībā, Bernarda "neatbilstošās" tukšās pauzes kļuva par svarīgāko pētījuma aspektu. Viens no viņa galvenajiem secinājumiem bija tas, ka klusumu pastiprina kontrasti.

Smadzenes atpazīst klusumu un spēcīgi uz to reaģē.

Daudzi meditācijas skolotāji un praktiķi var to apliecināt, un garīgie skolotāji iesaka skolēniem veikt pāris meditatīvās pauzes ik dienu. Lai gan mēs klusumu varam uzskatīt kā ieguldījuma trūkumu, zinātne saka citādi. Smadzenes atpazīst klusumu un spēcīgi uz to reaģē. Vēlāk, Djūkas universitātes atjaunojošās bioloģijas pētniece Imke Kirste atklāja, ka divas stundas klusuma dienā izraisīja šūnu attīstību hipokampā, smadzeņu apgabalā, kas saistīts ar atmiņas veidošanos, iesaistot sajūtas.

 

Atvēlēt laiku, lai atslēgtos

Saskaņā ar uzmanības atjaunošanas teoriju, kad jūs atrodaties vidē ar mazāku sensoru ievadi, smadzenes var "atgūt" dažas no tās kognitīvajām spējām. Mūsu digitālajā pasaulē, smadzenēm dots mazāk laika, lai atslēgtos. Mēs pastāvīgi apstrādājam milzīgu informācijas daudzumu. Pētījumi rāda, ka pastāvīga uzmanība mūsdienu dzīves prasībām uzliek lielu stresu mūsu priekšējai smadzeņu daivai – smadzeņu daļa, kas ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu, problēmu risināšanu un citiem jautājumiem. Kad pavadām laiku vienatnē klusumā, mūsu smadzenes spēj atpūsties un atbrīvot šo pastāvīgo uzmanību.

Pētnieki secinājuši, ka klusums palīdz jaunajām šūnām diferencēt neironus un integrēties sistēmā, un, kad piedzīvojam klusumu, mūsu smadzenes spēj strādāt, lai labāk izprastu mūsu iekšējo un ārējo vidi. Mēs varam saprast savu dzīvi un gūt perspektīvu, kas ir būtiski mūsu vispārējai labklājībai.

Klusums mazina stresu un spriedzi smadzenēs un ķermenī. 

Kamēr troksnis rada stresu, klusums mazina stresu un spriedzi smadzenēs un ķermenī. Klusums papildina un bagātina mūsu kognitīvos resursus. Troksnis liek mums zaudēt mūsu koncentrēšanās spējas, kognitīvās spējas un mazina motivāciju un smadzeņu darbību (kā to pamato pētījumi par trokšņa ietekmi), taču pētījumi liecina, ka laika pavadīšana klusumā var pārsteidzoši atjaunot to, kas tika zaudēts pārmērīga trokšņa iedarbības dēļ. Senie garīgie meistari to zina jau sen; klusums dziedē, klusums aizved mūs dziļi sevī, un klusums līdzsvaro ķermeni un prātu. Tagad arī zinātne saka to pašu.

Dabas un miera dziedinošās priekšrocības ir labi dokumentētas, bet tagad mēs to varam pievienot veselībai un labklājībai, mūsu smadzeņu barošanai. Vienkāršā, bet senā klusuma pieredze varētu būt dziedinošais balzams, kas mums jāpiemēro savam trakajam mūsdienu dzīvesveidam.

Klusums ir tukša telpa. Telpa ir apzināta prāta mājas. – Buda


* Autors: Staff Contributor

* No angļu valodas tulkoja Vaelita Rūbene;

* Fotogrāfijas autors: Simon Rae (Unsplash).

X

** Dārgais lasītāj!
Priecājamies, ka Tu baudi un dalies ar mūsu portāla lasītavas rakstiem.
Vēlamies vien atgādināt - zināšām bez prakses nav nekādas vērtības!
Apmeklē mūsu portāla notikumu Kalendāru , atrod sev piemērotāko un sāc praktizēt!

Library_page_zina_tne
Zinātne & tehnoloģijas

Zinātne saka, ka klusums ir svarīgs mūsu smadzenēm

Pētījumi rāda, ka troksnis spēcīgi ietekmē mūsu smadzenes, izraisot paaugstinātu stresa hormonu līmeni.   Pierādījums, ka troksnis sāp ...

527
19. decembrī, 2018
Library_page_zina_tne_pas_izaugsme
Zinātne & tehnoloģijas

Ģenētiskā atmiņa

Ģenētiskā atmiņa (“seņču atmiņa”, “dzimtas atmiņa”) ir zinātniski pierādīta. Iepriekš tās bija tikai hipotēzes. Visnopietnāk pret to atti...

453
8. decembrī, 2018
Library_page_einstein-2197302_1280
Sabiedrība

Par ģēniju eksistenci cilvēce maksā milzīgu cenu

Neirolingviste un eksperimentālā psiholoģe, filoloģijas un bioloģijas doktore, Norvēģijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle Tatjana...

5314
4. martā, 2016
Library_page_universe-782697_1280
Darbs ar traumām

Jūsu dzimšanas ietekme uz jūsu dzīvi

Tāpat kā sēklā atrodas auga dzīvības kods, cilvēka dzimšanai ir spēcīga ietekme tā dzīvi. Saskaņā ar transpersonālās psiholoģijas aizsācē...

2245
17. maijā, 2018
Library_page_meditating-woman-on-beach-for-website_orig
Joga

Научные исследования: йога, старение и мозг

На протяжении нескольких последних десятилетий было открыто, что наш мозг претерпевает изменения в зависимости от того, чем мы занимаемся...

3966
25. aprīlī, 2017
Library_page_sky-perspective-1024x482
Ķermenis & veselība

Mūsu apziņa ietekmē realitāti

Doktors Džo Dispenza (Joe Dispenza) – bioķīmiķis, neirofiziologs, neiropsihologs, hiropraktiķis – bija viens no pirmajiem, kurš no zinātn...

15792
30. decembrī, 2016
Library_page_yoga-2176668_1280
Ķermenis & veselība

Klejotājnerva stimulācija

Stimulējot klejotājnervu, ievērojami samazinās iekaisuma procesi un artrīta simptomi. Iekaisuma procesiem ir ārkārtīgi svarīga loma daud...

6495
18. oktobrī, 2016
Library_page_29833-wallup
Ķermenis & veselība

Fakti par smadzenēm, kuri mainīs jūsu dzīvi

Cilvēka smadzenēm piemīt lielākas iespējas, nekā domājam. Tās var trenēt un likt tām strādāt citādāk. Bet tas, savukārt, nosaka to, kāda ...

10391
12. maijā, 2016
https://www.youtube.com/watch?v=rhcJNJbRJ6U
Zinātne & tehnoloģijas

Dying to be me!

Doctors had given Anita Moorjani just hours to live when she arrived at the hospital in a coma on the morning of February 2nd, 2006. Unable to move as a result of the cancer that had ravaged her body for almost four years, Anita entered another dimension, where she experienced great clarity and understanding of her life and purpose here on earth. She was given a choice of whether to return to life or not, and chose to return to life when she realized that “heaven” is a state and not a place. This subsequently resulted in a remarkable and complete recovery of her health. Anita’s riveting talk will inspire you to transform your life by living more authentically, discovering your greatest passions, transcending your deepest fears, and living from a place of pure joy. Her true story will radically alter your current beliefs about yourself, your purpose on earth, your health, your relationships, and your life!

3324
5. aprīlī, 2016
Library_page_photo__1_
Sabiedrība

Desmit miljardu stāsts

Par to, kāpēc vēsture visu laiku paātrinās, vai mums draud demogrāfiska katastrofa un kā mainīsies pasaule vēl šīs paaudzes laikā, stāsta...

4960
25. decembrī, 2015
Library_page_content_voin1__econet_ru
Zinātne & tehnoloģijas

Mēs neticam tam, ko redzam. Mēs redzam to, kam ticam

Ja jāsaka vienkāršoti par novērošanas brīdi, tad tas ir radīšanas brīdis. Novērošana – tā nav skatīšanās uz kaut ko no malas, bet gan mūs...

5444
18. maijā, 2015
Library_page_capture
Zinātne & tehnoloģijas

Smadzeņu karma: vai mums ir lemts dzīvot ilūzijā?

Visās garīgajās praksēs ir priekšstats par to, ka mūsu realitātes uztvere ir izkropļota. Hindusimā un budismā tiek runāts par “ilūzijas p...

5186
12. februārī, 2015
Library_page_forever-young
Ekoloģija

Dabas pretnovecošanās noslēpums

Ekologi atrod dzīvniekus un augus, kuri noliedz novecošanos Pirms divpadsmit gadiem Daniels Douks uzsāka rāpot pa Aļaskas tundru, līdzi ...

5635
13. decembrī, 2014
Library_page_527896_339751299452271_2104786987_n
Ķermenis & veselība

Kas patīk un kas nepatīk mūsu smadzenēm?

Kas patīk? 1. Konkrēts mērķis. Tiklīdz Jūs noformulējat sev konkrētu mērķi, uzdevumu – tā tūlīt sākas brīnumi. Atradīsies  līdzekļi, ies...

6815
16. novembrī, 2014
Library_page_sri-lanka
Ķermenis & veselība

Изменяя нейронные связи, мы можем управлять своими эмоциями

Ричард Дэвидсон — выдающийся нейроученый, одним из первых начавший изучать воздействие медитации на человеческий мозг. Это интервью было ...

5072
5. oktobrī, 2014
Library_page_blog_entry_374169
Sabiedrība

История десяти миллиардов

О том, почему история все время ускоряется, грозит ли нам демографическая катастрофа и как изменится мир еще при жизни этого поколения.

4550
10. septembrī, 2014
Library_page_625aba1ad103860de14b49a3849e1ffb
Ķermenis & veselība

Карма мозга: обречены ли мы жить в иллюзии?

Во всех духовных традициях есть представление о том, что наше восприятие реальности искажено. В индуизме и буддизме говорится о «пелене и...

4011
17. augustā, 2014
Library_page_table2__2_
Zinātne & tehnoloģijas

Место и роль мирового эфира в истинной таблице Д. И. Менделеева

Эфир в таблице Менделеева Официально преподаваемая в школах и ВУЗах таблица химических элементов Менделеева- фальсификат. Сам Менделеев ...

2192
13. oktobrī, 2016