Zinātne saka, ka klusums ir svarīgs mūsu smadzenēm

Pētījumi rāda, ka troksnis spēcīgi ietekmē mūsu smadzenes, izraisot paaugstinātu stresa hormonu līmeni.

Pierādījums, ka troksnis sāp un klusums dziedē

Klusuma vērtību izjūt ikviens savas dzīves laikā. Klusums ir iepriecinošs, barojošs un mājīgs. Tas sniedz iedvesmu, un baro mūsu prātu, ķermeni un dvēseli. Tikmēr trokšņainās pasaules trakums novājina mūsu radošumu, mūsu iekšējo saikni un mūsu izturību. Zinātne tagad pierāda, ka klusums varētu būt tieši tas, kas ir nepieciešams, lai atjaunotu mūsu izsmeltos ķermeņus un smadzenes.

Pētījumi rāda, ka troksnis spēcīgi ietekmē mūsu smadzenes, izraisot paaugstinātu stresa hormonu līmeni. Skaņa caur ausīm virzās uz smadzenēm kā elektriskie signāli. Pat tad, kad mēs guļam, šie skaņas viļņi izraisa ķermeņa reakciju un aktivizē to smadzeņu daļu, kas saistīta ar atmiņu un emocijām, un, kas izraisa stresa hormonu atbrīvošanu. Tāpēc, dzīvojot pastāvīgi trokšņainā vidē, liks jums pamanīt ārkārtīgi augstu šo kaitīgo hormonu līmeni.

Interesanti, ka vārds "troksnis" ir radies no latīņu vārda "nausia" (riebums vai nelabums), vai latīņu vārda "noxia", kas nozīmē sāpes, bojājums vai ievainojumus. Troksnis ir saistīts ar augstu asinsspiedienu, sirds slimībām, troksni ausīs un miega zaudēšanu. Mēs visi esam pieredzējuši trokšņa piesārņojuma kaitīgo ietekmi. Pārmērīgs troksnis var būt galvenais fizisko sajūtu uzbrukums, un mūsdienās vairāk un vairāk cilvēku tiek identificēti kā ļoti jutīgi, un nespēj darboties haotiskā un trokšņainā vidē. Bet tagad zinātnei ir pierādījumi, ka troksnis ne tikai sāp, bet arī to, kaklusums dziedē.

Pētījumi liecina, ka troksnis smadzenēs rada stresa hormonus.

Klusuma ietekme

Pasaules Veselības organizācija (PVO) 2011. gadā pārbaudīja un novērtēja veselības slogu Eiropā. No tās tika secināts, ka 340 miljoni Rietumeiropas iedzīvotāju (iedzīvotāju skaits Amerikas Savienotajās Valstīs) katru gadu zaudēja miljonu gadu vērtu veselīga dzīvesveida trokšņa dēļ. PVO arī secināja, ka galvenais 3 000 sirds slimību nāves cēlonis ir bijis pārmērīgs troksnis. Kornela universitātes profesora Gerija V. Evansa pētījums, kas publicēts psiholoģijas zinātnē, raksturoja lidostas trokšņa ietekmi uz skolēniem, kuri atrodas netālu no Minhenes lidostas. Pētījums liecināja, ka bērni, kas pakļauti trokšņa iedarbībai, ieguva reakciju, kas faktiski lika viņiem ignorēt troksni. Viņš atklāja, ka bērni ignorēja gan lidostas kaitīgo troksni, gan citus ikdienas trokšņus, piemēram, runāšanu.

Šis pētījums ir viens no spēcīgākajiem, iespējams, visnopietnākajiem pierādījumiem, ka troksnis pat tādos līmeņos, kas nerada dzirdes bojājumus, izraisa stresu un ir kaitīgs cilvēkiem. – Profesors Gerijs Evanss.

Zinātnieki aktīvi nepētīja klusuma ietekmi, bet atklāja tās priekšrocības nejauši. Klusums vispirms parādījās zinātniskos pētījumos kā kontroles vai bāzes līnija, pret kuru zinātnieki salīdzina trokšņa vai mūzikas efektus. Ārsts Luciano Bernardi 2006. gadā pētīja trokšņa un mūzikas fizioloģisko ietekmi, atklājot satriecošu atklājumu. Kad viņa pētījuma priekšmeti tika pakļauti nejaušām klusuma pauzēm starp troksni un mūziku, viņi juta spēcīgu atšķirību. Divu minūšu pauzes smadzenēm bija daudz nomierinošākas nekā nomierinoša mūzika vai ilgāka klusēšana, kas bija pirms eksperimenta uzsākšanas. Patiesībā, Bernarda "neatbilstošās" tukšās pauzes kļuva par svarīgāko pētījuma aspektu. Viens no viņa galvenajiem secinājumiem bija tas, ka klusumu pastiprina kontrasti.

Smadzenes atpazīst klusumu un spēcīgi uz to reaģē.

Daudzi meditācijas skolotāji un praktiķi var to apliecināt, un garīgie skolotāji iesaka skolēniem veikt pāris meditatīvās pauzes ik dienu. Lai gan mēs klusumu varam uzskatīt kā ieguldījuma trūkumu, zinātne saka citādi. Smadzenes atpazīst klusumu un spēcīgi uz to reaģē. Vēlāk, Djūkas universitātes atjaunojošās bioloģijas pētniece Imke Kirste atklāja, ka divas stundas klusuma dienā izraisīja šūnu attīstību hipokampā, smadzeņu apgabalā, kas saistīts ar atmiņas veidošanos, iesaistot sajūtas.

Atvēlēt laiku, lai atslēgtos

Saskaņā ar uzmanības atjaunošanas teoriju, kad jūs atrodaties vidē ar mazāku sensoru ievadi, smadzenes var "atgūt" dažas no tās kognitīvajām spējām. Mūsu digitālajā pasaulē, smadzenēm dots mazāk laika, lai atslēgtos. Mēs pastāvīgi apstrādājam milzīgu informācijas daudzumu. Pētījumi rāda, ka pastāvīga uzmanība mūsdienu dzīves prasībām uzliek lielu stresu mūsu priekšējai smadzeņu daivai – smadzeņu daļa, kas ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu, problēmu risināšanu un citiem jautājumiem. Kad pavadām laiku vienatnē klusumā, mūsu smadzenes spēj atpūsties un atbrīvot šo pastāvīgo uzmanību.

Pētnieki secinājuši, ka klusums palīdz jaunajām šūnām diferencēt neironus un integrēties sistēmā, un, kad piedzīvojam klusumu, mūsu smadzenes spēj strādāt, lai labāk izprastu mūsu iekšējo un ārējo vidi. Mēs varam saprast savu dzīvi un gūt perspektīvu, kas ir būtiski mūsu vispārējai labklājībai.

Klusums mazina stresu un spriedzi smadzenēs un ķermenī. 

Kamēr troksnis rada stresu, klusums mazina stresu un spriedzi smadzenēs un ķermenī. Klusums papildina un bagātina mūsu kognitīvos resursus. Troksnis liek mums zaudēt mūsu koncentrēšanās spējas, kognitīvās spējas un mazina motivāciju un smadzeņu darbību (kā to pamato pētījumi par trokšņa ietekmi), taču pētījumi liecina, ka laika pavadīšana klusumā var pārsteidzoši atjaunot to, kas tika zaudēts pārmērīga trokšņa iedarbības dēļ. Senie garīgie meistari to zina jau sen; klusums dziedē, klusums aizved mūs dziļi sevī, un klusums līdzsvaro ķermeni un prātu. Tagad arī zinātne saka to pašu.

Dabas un miera dziedinošās priekšrocības ir labi dokumentētas, bet tagad mēs to varam pievienot veselībai un labklājībai, mūsu smadzeņu barošanai. Vienkāršā, bet senā klusuma pieredze varētu būt dziedinošais balzams, kas mums jāpiemēro savam trakajam mūsdienu dzīvesveidam.

Klusums ir tukša telpa. Telpa ir apzināta prāta mājas. – Buda

* Autors: Staff Contributor

* No angļu valodas tulkoja Vaelita Rūbene;

* Fotogrāfijas autors: Simon Rae (Unsplash).

X