Ikdienā nodarbojos ar psiholoģisko konsultēšanu - vadu seminārus, lekcijas, kā arī konsultēju individuāli. Savā darbā izmantoju procesuālās terapijas tehnikas, kas balstās uz sistēmisku pieeju un konkrētu darbu ar ķermeni – tā simptomiem, kas var būt kā sāpes, sasprindzinājumi, vai kādi citi signāli, caur kuriem ķermenis runā ar mums, vai arī sapņi, kas tik bieži vēlas ko mums teikt ar daudz un dažādu tēlu palīdzību. Visas tehnikas, kuras izmantoju savā darbā, pirmkārt esmu pārbaudījusi pati savā dzīvē, it sevišķi periodā, kad
Lasīt tālāk
Ikdienā nodarbojos ar psiholoģisko konsultēšanu - vadu seminārus, lekcijas, kā arī konsultēju individuāli. Savā darbā izmantoju procesuālās terapijas tehnikas, kas balstās uz sistēmisku pieeju un konkrētu darbu ar ķermeni – tā simptomiem, kas var būt kā sāpes, sasprindzinājumi, vai kādi citi signāli, caur kuriem ķermenis runā ar mums, vai arī sapņi, kas tik bieži vēlas ko mums teikt ar daudz un dažādu tēlu palīdzību. Visas tehnikas, kuras izmantoju savā darbā, pirmkārt esmu pārbaudījusi pati savā dzīvē, it sevišķi periodā, kad pēc kājas amputācijas nācās mācīties sadzīvot ar fantomsāpēm, kuras pēc laika „aizgāja, padarījušas savu darbu”. Arī ikdienā ir tik brīnišķīgi, kad dažu minūšu laikā, kādam no klientiem izdodas savas fiziskās sāpes transformēt kādā resursā – brīvības sajūtā, mierā, radošumā vai kādā citā sajūtā. Viens no soļiem, ko izmantoju savā praksē ir attīstošā dialoga filozofija, kuras pamatā ir divi līmeņi: vārdu(domāšanas) līmenis un attiecību līmenis. Attiecību valoda ir tā, kas padara dialogu attīstošu caur interesi, ticību, mīlestību, pateicību, samierināšanos un cieņu pret sevi un otru, šajā gadījumā, pret savu ķermeni. Tas palīdz justies drošībā un mierā. Ar attīstošo dialogu „dzīvoju kopā” jau padsmit gadu, un jāsaka, ka jau no paša sākuma, viss iemācītais ir izmēģināts dzīvē un joprojām tiek pielietots. Pateicoties šīm prasmēm ir tikts pāri daudzām dzīves grūtībām, kā arī piedzīvoti neskaitāmi gandarījuma mirkļi. Ir patiess prieks bijis redzēt, kā arī citi cilvēki kļūst brīvāki un radošāki savās dzīvēs – attiecībās ar sevi, savu ķermeni, ar darbu, ar citiem. Viņi ir spējuši ieraudzīt sevī to brīnišķo „taurenīti”, kas mīt viņos un mīl, un grib baudīt šo dzīvi ar prieku.
ceļš pie sevis izveidoja jaunu pasākumu Seminārs "Savstarpējo attiecību māksla"